"senos laikos" nebija normāls vīna raugs nopērkams, tad nu mājas-ogu-vīnus raudzēja ar to "mežraugu", kas bija uz ogām vai ko vēlš atnesa, vai kas traukos bija palicis. "mājas vīnam", cik no bērnības atceros garša katrreiz bija savādāka... dažreiz laba, dažreiz ne tik...
maizes raugs arī bija tāds, no kura spirts neradās, tāpēc kandžai brāgu raudzēja ar tomātu pastu u.c. viltībām (tas priekš sevis)... ja taisīja "biznesu", tad tur nebēra cukuru, ko padlaiku beigās arī nevarēja dabūt, bet pārstrādāja cieti (graudi, kartupeļi, u.c.) no tā radās daudz blakusproduktu...nav brīnums, ka destilējot smirdēja visa apkārtne...
tagad ir gan normāli vīna raugi, gan kandžas turboraugi (uzraudzē nedēļas laikā līdz 19%)... ja tīrs cukurs+raugs, nekas tur nesmird...
Priekā!

[size=78%] [/size]