jocīgā... vai tad nav laime vakarā aiziet gulēt savā gultiņā un no rīta pamosties dzīvai, vienā gabalā, un nekas nesāp
A kas teica, ka nesāp...?

Starp citu, manā bērnības pagalmā gar ielu bija dažādi ceriņu krūmi. Pildītie arī, bet tos erzacceriņus mēs, sīkie, ignorējām. Toties bija viens violetais, kur vienmēr varēja atrast pa kādam pieclapītim (apēdīsi un būs tev laime!!!), un viens baltais, kur vismaz ceturtdaļa ziedu bija trīslapīši. Tam krūmam nedrīkstēja skarties klāt (nu tāpat kā kāpt uz flīžu salaidumiem), citādi būs nelaime. Ja rūpīgi pētīja (klāt neskaroties!) varēja atrast arī kādu baltu pieclapīti. Tad to drīkstēja noplūkt, bet pieskarties drīkstēja tikai tam pieclapītim.
