Laiki mainās

[Camma]

Pa ceļam uz darbu daudz laika sarunām un pārdomām.
Mazbērns savā 4,5-gadnieka mūžiņā jau apbraukājis teju visu valsti, daudz redzējis un ar sajūsmu stāsta par redzēto un piedzīvoto. Tuvākajā laikā atkal plānojas mazs izbrauciens. Mazais pāķēns ceļos uz Rīgu! Paredzēts pa pilsētu pārvietoties ar trolejbusu vai tramvaju.
Oooo! Sīcim tas ir īsts piedzīvojums! Braukt ar LIELO AUTOBUSU! Un TRAMVAJU!
Ha, atceros tos laikus, kad nesasniedzams sapnis bija braukt ar vieglo mašīnu, kur nu vēl ar ģimenes īpašumā esošu. Njāāā....

[reno]

Bērns, mūžam sēdējis iesprādzēts krēsliņā, varēs izbaudīt brīvību

[kvadra]

Man viens draugu bērns bija baigās piedzīvojumu jūtīs par gaidāmo braucienu ar elektrisko vilcienu    Toties, kad pienāca tas brīdis iekšā kāpt, sāka birdināt asaras, jo no tā lielā zvēra palika bail 

[Bobs]

a kāds vēl atceras agrīnajos septiņdesmitajos tos invalīdu krēslus ar lielajiem riteņiem, kur priekšā bija velosipēda ritenis un tad tāds ar vienu vai ar abām rokām griežams kloķis, kas ar ķēdi piedzina aizmugurējos riteņus? Es kaut kā nesen atcerējos, ka tādi bija un diezgan pat daudz redzami dzilajā bērnībā. https://www.apeirons.lv/erika-gile-stipra-cilveka-dzivesstasts/

[tuk]

Es pat vairs nezinu kur un kā biļeti sabiedriskajā var iegādāties. Pirms n-tajiem gadiem vēl bija jākompostrē ar caurumiem... arī vajadzētu kkad saņemties un izbraukt ar kādu tramvaju vai trolejbusu. Tagad vēl ir biļetes vai viss vienīgi telefonā notiek?

[Bobs]

gan jau ir biļetes pa dārgo un telefonā pa lēto

[Luīze]

Biļetes tagad pērk narvesenos vai biļešu automātos. Vai arī telefonā jāielādē aplikācija. Cenas neatšķiras.

[tuk]

Atcerējos, kā mans puiks sīks būdams sapņoja, ka izaugs liels, nopirks pašizgāzēju un izvizinās mani kravaskastē...  man laikam vajadzēja justies glaimotai ko tādu dzirdot 

[Amālija]

Maniem mazbērniem vilciens, tramvajs, trolejbuss ir lielais piedzīvojums 

[Spārka]

No savas bērnības kā eksotiskāko atceros metro, lidmašīnu un kuģīti "Meteors" (Rīga-Pērnava).
Būtu jābūt atmiņām par vilcienu, bet nav (?).

[Amālija]

Miglaini atceros vecos vilcienus, kuriem durvis pašiem jāver. Manam dēlam patika tramvajos to stūri grozīt

[Bobs]

tie, kur durvis pašam jāver, tie jau nebija elektriskie. Tie bija plackartnieki, piem. Rīga - Liepāja. Tramvajiem to stūri es arī esmu kruķījis, bet tā bija butaforija, gāja pa tukšo

[Camma]

Pat laukos dzīvojoši bērni vairs neredz mājlopus - baigā eksotika tagad skaitās govs, aita, cūka.... Smieklīgi (moš, bēdīgi?) apzināties, ka stirnas pa ceļam sīcis redz katru dienu, ceļmalā ganās dzērves, gulbji, bet vista un govs ir super duper retums.

Bērnudārzā sanācis īsts ķīviņš par dillēm, lokiem, skābenēm. Mūsējais kā īstens pāķis paziņojis, ka visgaršīgāk esot plūkt dārzā, kamēr dažs labs cits pat nezināja, ka gurķi un tomāti AUG. Vēl būšot liels pārsteigums, kad atklāšot, kā gotiņa DOD pienu (tas - no audzinātājas pačukstēts ). Tagad priekšstats esot, ka mistiska gotiņa pienu kādam iedod jau safasētu pakās. Īsi sakot, tumša bilde.

[Amālija]

Nebija elektriskie. Bet es uz Liepāju nebraucu. Vienkārši Vecāķi (jau tad )

[Bobs]

cilvēces progress un ar to saistītās īpatnības (mūžīgais - "kad mēs augām, tā nebija") būs vienmēr. Kurš gan šodien izvēlas nest ūdeni no akas ar spaini un iet ziemā kluci likt ārā uz neapgaismotu ķemertiņu? Tā - no laba prāta. Daudz tādus ziniet?