Igors Šuvajevs dzimis 1963. gada 7. aprīlī Priekulē.
Akadēmiķis Šuvajevs publicējis 16 monogrāfijas, sastādījis, tulkojis un komentējis vairāk nekā 50 grāmatas
Galvenās pētnieciskās intereses: filosofijas vēsture un biopolitikas problemātika, ētika un dzīvesmākslas filosofija, psihoanalīze un tās vēsture Latvijā.
Lasījis lekciju kursus Latvijas Universitātē, Prāgas Kārļa universitātē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Ventspils Augstskolā u.c.
Pēdējā laikā publicētās monogrāfijas: Marginālijas (2023), Rūpēs par dvēseli (2019), Individuālpsiholoģija Latvijā (2019), Krievijas homo imperii (2015), Laika raksturojums (2013).
Tulkojis gan filosofijas klasikas, gan mūsdienu autoru (Kanta, Šopenhauera, Nīčes, Gadamera, Benjamina, Zimmela, Jaspersa, Šmida u. c.) darbus. Publicējis darbus par psihoanalīzi Latvijā un izdevis komentētus psihoanalīzes klasiķu (Freida, Junga, Ādlera, Ranka) darbus.
LZA akadēmiķe Maija Kūle: "Profesors Šuvajevs ir Latvijā un ārzemēs plaši pazīstams filosofs, studentu audzinātājs, LZA akadēmiķis, izcila personība, kas jau trīsdesmit gadus dod savu artavu Latvijas kultūrtelpas attīstībā, vairojot intelektuālo pienesumu ar tulkojumiem, lekcijām, monogrāfijām, vadot doktorantu darbus un strādājot LU komisijās."
Filosofs saņēmis divas starptautiskas balvas: Österreichische Ehrenkreuz für Wissenschaft und Kunst (Austrijas Goda krusts zinātnē un mākslā, 2015) un European Academy of Sciences and Arts, Felix Prize (Eiropas Zinātņu un Mākslas Akadēmijas balva "Felix", 2001).
2024. gadā piešķirta LZA Teodora Celma vārdbalva filosofijā par grāmatām "Marginālijas" (Neputns, 2023) un "Rūpēs par dvēseli" (Apgāds Zinātne, 2019).
