Idejas dāvanai

[Bobs]

dāvināt var savam otrajam ES (alter ego). Tikpat kā ģimenes loceklis

[daddy]

dāvināt var savam otrajam ES (alter ego). Tikpat kā ģimenes loceklis

ŠITAM BLĒDIM-KĀRDINĀTĀJAM??    ar kā pa dē, nevis dāvanu viņam!!    lai priecājas, ka es viņu katru rītu spogulī paciešu - aizpampis, izspūris un bārdains...netīriem zobiem     
...ne kā tas rozā sārtvaidzītis, kurš no dušiņas izkāpj 

[Pifs]

Varbūt kādu stādāmu audziņu. Opis ar mazbērniem kopīgi iestāda, kopīgi kopj. Paliks gan bērniem, gan bērnu bērniem.

[Leonāra]

Tik dīvaina ideja Man jubileja, bet es dāvinu citiem kaut ko. Ļoti dīvaina.
Pārlasīju vēlreiz 

[daddy]

Reizēm kāzās jaunais pāris kaut ko dāvina vecākiem u.c.
es gan šito nesaprotu... tā jau pati par sevi dāvana, kad dabū meitu zem aubes, vai dēlam pieskatītāju

[daddy]

Varbūt kādu stādāmu audziņu. Opis ar mazbērniem kopīgi iestāda, kopīgi kopj. Paliks gan bērniem, gan bērnu bērniem.

šogad (pēc ieraduma) uzpotēju dažas ābeles, saldos ķiršus... un nodomāju - OPTIMISTS... 

[tuk]

Tik dīvaina ideja Man jubileja, bet es dāvinu citiem kaut ko. Ļoti dīvaina.
Pārlasīju vēlreiz 

Tas varbūt pārņemts no tām valstīm, kur beidzoties viesībām katram viesim atvadoties pasniedz simbolisku dāvaniņu kā pateicību, ka pagodinājuši ar savu ierašanos.

[Amālija]

Nav, nav pārņemts. Ienāca spontāna ideja. Ne jau visus viesus. Mīļos mazbērnus.
Bet par katru cenu, lai obligāti apdāvinātu, tā nebūs.
Man patika tām grāmatām vēstījums: apzinīgā dzīvē apceļojoet Latviju un atceraties opi.

[tuk]

Pag, tad jau ir uzdāvinājis tās grāmatas, ko tad vēl?
Cerams, ja kādu iemeslu dēļ nesanāks tā ceļošana, nemocīsies srdsapziņas pārmetumos opi atceroties... 

[Amālija]

Grāmatas bija pirms 5 gadiem.
Nu kādi sirdsapziņas pārmetumi. Par ko?

[Pifs]

Grāmatas bija pirms 5 gadiem.
Nu kādi sirdsapziņas pārmetumi. Par ko?

Pamodelēšu Tuk domu: pienāks mazbērniem apzinīgā dzīve. Un tad, kāds atradums grāmatu plauktā! Opja dāvinātā grāmata. Tad atcerēsies (varbūt), ka doma bija apceļot Latviju un piedomāt par Opi. Bet, ak Tavu nelaimi: esam gan bijuši un redzējuši daudz ko, bet Opis kaut kā tajā brīdī piemirsās.
Tāda grāmatu dāvināšana vairāk atgādina kolēģu dāvinu pensijā aizejot "nu tagad Tev būs daudz laika, apceļosi Latviju, pie reizes par mums iedomāsi"

[tuk]

Ne gluži. Ir cilvēki kuri nemīl ceļot. Ir tādi, kuriem nav iespēju ceļot. Ir kuriem nav laika ceļot. Bet opis grib lai apceļo, un atceras. Atcerēties atceras un nopūšas, nu kā es tā, nespējīgs opja vēlējumu un cerības piepildīt...


Bet nu es vnk filozofēju, nav jāņem par pilnu...    Gan apceļos un opi nepiemirsīs, ja jau opim tas tik svarīgi.

[Amālija]

Nu jūs gan! Opis neko neuzspiež. Un neliek atskaitīties. Mazbērni varbūt kaut kur aizbrauks pēc nezcikturgadiem.
Un tēma bija KO, nevis KĀPĒC.
Un es vispār dīvaina. Pārlasu vienīgo sava opja un omes apsveikuma kartītu. Un vecās vēstules. Un grāmatas ar ierakstiem man īpašā vērtē.


Un opim NAV tik svarīgi, lai apceļotu. Tas bija virziens, doma, variants.

[tuk]

Nu nemēdz savās jubilejās apdāvināt, tādēļ.nezino KO un nepazīst arī tos mazbērnus lai zinātu kas viņiem interesē, katrs jau ir personība, individuāls, nav nekāda vienota masa. Kas der visam, neder nekam, tā laikam tas teiciens bija...


Bet nedaudz autoratīvi tas vēlējums tomēr izklausās... 

[Pifs]

Atvaino lūdzu. Galīgi negribējās "uzklupt krāģī".
 Es vairāk caur savu skatījumu. Man tagad svarīgi ir tieši mirkļi, kurus atcerēties. Ir pāris vecvecāku foto. Bet neskatos. Toties atceros kā vecāmamma ar ragaviņām ziemā no ciema veikala man saliekamo krēslu-dīvanu atveda. Un ne jau tas krēsls, bet gan tieši iedomājoties, ka ar ragaviņām veda, lai man mazbērnam būtu kur gulēt.