Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Amālija 2024. gada 18. septembris, 07:32:12
-
Aizdomājos: kādas ir pazīmes, kuras norāda, ka cilvēks kļūst vecs? Pie tam domāju, ka vecs var sākt kļūt arī 30 gados. Kas neizslēdz kūleni pēc 50.
-
Aizdomājos: kādas ir pazīmes, kuras norāda, ka cilvēks kļūst vecs? Pie tam domāju, ka vecs var sākt kļūt arī 30 gados. Kas neizslēdz kūleni pēc 50.
sirmi mati, smirdīga elpa u.c. veselības traucējumi, vēlme visus pamācīt kā dzīvot :)
-
No Tevis minētā varētu būt vēlme pamācīt :)
-
Ak, Dievs...kas gan var visas uzskaitīt? 1000+....
Un vienalga - nejūtos veca. Tieši pretēji... :rofl: . Un varbūt tieši tā ir vecuma pazīme :P
-
... vecs var sākt kļūt arī 30 gados...
Ja cilvēks ir gaudulīgs 80 gadu vecumā, šīs rakstura īpašības viņam droši vien piemitušas arī 30 gadu vecumā
-
dalabi.. es jau vecs piedzimu.
-
Esam jau atbildējuši :smoker:
https://www.sarunuforums.lv/index.php?topic=8888.0
-
IMHO cilvēks kļūst vecs tad, kad viņš sāk neko negribēt.
Sievietes kļūst par tantēm, kad pārstāj justies kā sievietes.
Nu un kaut kad ir arī objektīvā robeža. 80 gadi tomēr ir vecs cilvēks. 60 – atkarīgs no pašuztveres, veselības un attieksmes pret dzīvi.
-
Esam jau atbildējuši :smoker:
https://www.sarunuforums.lv/index.php?topic=8888.0
Ak tad tāpēc man bija tāds dežavū!
-
Man arī šķita, ka ir runāts. No otras puses, tas bija pirms 3 gadiem, ir jaunpienācēji.
Ar interesi palasījos. Un jā, ieraudzīju ka, esmu teikusi kaut ko aptuvenu tam, kas šodien ienāca prātā. Spriedumi, kuriem jūtama vecuma piesmaka. Vēl ne gluži 100% vecums, bet ceļš uz to. Spriedumi un tonis.
Kas uztrauc - ka pati to sevī nepamanīšu. Drausmas.
-
Ak tad tāpēc man bija tāds dežavū!
Patiesībā jau interesanti, vai sajūtas, domas nav mainījušās. Visu tēmu vēl nepārlasīju, bet zinu, ko rakstīju toreiz. Šķiet, mans vecuma priekšstats nav mainījies, tomēr dažas lietas/pazīmes savam sarakstam vēl varētu pievienot - kā objektīvās, tā subjektīvās
-
Vecuma pazīme - atmiņa sāk klibot... :talking: :rofl:
-
Šis (tas vecums) zogas klāt kaut kā nemanot :mrgr: Joprojām skraidu apkārt džinsenēs kā skuķis - nu nekāda solīduma! - bet brīžam pieķeru sevi negaidītā tizlumā. Prātā ir, ka tas taču tik vienkārši izdarāms, piemēram, pakāpties uz taburetes, un kāpju, bet tad izrādās, ka man prasās pie tam ar roku kaut kur pieturēties :faint: :mrgr:
Bet ja nopietni, un kas man nepatīk - jūtu redzes pasliktināšanos :(
-
Vecs esi tad, ja pat necenties apgūt tehnoloģijas, jo - es neko nesaprotu. Un tā 50+ cilvēkiem bērni maksā internetā rēķinus utt :rat: Vecs esi tad, kad pat neiedziļinies un uzreiz saki, ka tas ir sūds, piemēram, tiktok vai tml. Ja noliedz un pat nepamēģini kaut uzzināt, kas ir pats vienkāršākais MI. Vienvārdsakot, noliedz stereotipiski ar veco laiku domāšanu visu jauno un tad brīnies, ka kļūsti tikpat atpalicis un nevarīgs kā tava māte, kurai ir podziņtelefons piemēram :rofl: .
Var jau teikt, ka bez visa var iztikt, bet tā degradācija šodienas pasaulē notiek tik ātri...un tu nepamanīsi, kad būsi aiz borta :alt:
-
Atzīmēšu, ka pārinstalēt datoru, jo nepieciešamas aizvien jaunas programmas darbam, kuras uz iepriekšējā līmeņa datora vienkārši neiet, man riebās jau 20–25 gadu
vecumā jaunumā, kad interese izpētīt un apgūt visas jaunās programmas, kas nāk priekšā, bija akūta un neapkarojama. Lai kā slavinātu "jaunās tehnoloģijas", aizvietot strādājošu velosipēdu ar citu, kurš vēl ir jāsaliek kopā un jāpiebrauc, turklāt stūre katrreiz ir citā vietā, ir bezjēdzīgs laika patēriņš. Tas pats ar telefoniem. Nevajag labot to, kas darbojas...
Šis ir kārtējais uz...brauciens, apsaukājot par veciem tos, kam nepatīk pakāst savu laiku bezjēdzīgos "uzlabojumos", mainot virsējo palagu ar apakšējo un pirmajai barakai ar otro, kā rezultātā, visbiežāk, palagu vietā iegūsti dvieli un cauru zeķi. Bet pateikt, ka tas ir sūds, nedrīksti, jo tad tūlīt tiksi ieklasificēts kā vecs, iesīkstējis, stagnāts... antivakceris... kremlins.... :D
Negribēt ēst zupu ar dakšiņu kreisajā rokā caur labo padusi, stāvot uz galvas, nav vecuma pazīme.
-
Stāsts jau bij par to, ka reāli tad esi atkarīgs no bērniem vai kaimiņiem, ja pats nespēj elementāras lietas apgūt. Mužīgais- tu jaunāka, izdari ...tur arī sākas tā vecuma nevarība, pat nepūlas saprast.
Darbā arī - kur tad ņems bez kaut vai elementārām datorprasmēm. Es par pamatlietām, ne jau par kādu pārprogrammēšanu vai ko tur Trix min.
Kaut vai samaksāt rēķinus, pārskaitīt naudu.
Cik vieglāk būtu 80gadniecei, ja viņa prastu kaut vai pasūtīt ēdienu no veikala uz mājām, bet lielākā daļa 70+ir padevusies. Nožēlojami liekas, ja padodas 50+.
-
Vecums varētu būt tad, kad patstāvīgi vairs netiec ar savu dzīvi, precīzāk - sadzīvi, pats galā un jālūdz citu palīdzība... Bet nu tā var būt arī pie kādas slimības un nekādā sakarā ar vecumu. :?:
Varbūt kad zaudē interesi par apkārt, pasaulē notiekošo un egocentrējies... bet arī tā var būt slimības nevis vecuma dēļ.
Manai vecomei savulaik 90 gados bija vienkārši jau apnicis dzīvot, visu laiku skaitīja lūgšanas, lai Dievs viņu beidzot "pieņem", kaut bija gana žiperīga un visādi citādi izdarīga...
-
Negribēt ēst zupu ar dakšiņu kreisajā rokā caur labo padusi, stāvot uz galvas, nav vecuma pazīme.
He, he... Bet varbūt tomēr vērts pamēģināt, lasīts, ka tādi vingrinājumi mēdzot vecuma demenci attālināt, aktivizējot smadzeņu puslodes... ;)
-
Es tomēr uzskatu, ka tiktoks ir sūds :smoker:
-
Es tomēr uzskatu, ka tiktoks ir sūds :smoker:
Āmen!
-
Ir tāds jēdziens kā - vitalitāte. Kad vairs tās vitalitātes nav, tad tas vecums arī ir klāt...
-
Es ne par programmēšanu, bet par Windows regulāro pārinstalēšanu visās viņa reinkarnācijās un sekojošu savu ikdienas programmu piedabūšanu pie strādāšanas, jo visas programmas, pat tas pats words, man ir saiestatītas tā kā to vajag man, nevis kā to ir iedomājies Bils. Un tas ir – atcerēties kur kādus iestatījumus es, darba gaitā atklājot sev neērtības, esmu iebakstījusi, kuri papildu faili ir vajadzīgi, kur tie atrodas un kā tos piedabūt funkcionēt jaunajā versijā. Tas ir vismaz pāris nedēļas līdz mēnesim, kamēr piedabūt datoru strādāt tā kā vajag, un arī tad katram piektajam vissteidzamākajam darbiņam atklājas, ka vajag TO (ko lietoju max. 3x gadā), bet TAS man nestrādā.
Par to 80+ pensionāru laimi pasūtīt ēdienu no veikala. Ņu, ņu. Es nupat par to interesējos, jo ir apmēram tāds gadījums. Ko atradu, ko apskatīju, kas nu vispār te piegādā – minimālā pasūtījuma summa – 20 eiro, tas ir mazēdošam nīkulim pārtika nedēļai, un vēl tad jāpiedomā, ko pasūtīt, lai to summu salasītu. Līdz ar to pasūtāmo preču klāsts ir nožēlojams, jo lielākā daļa preču nedēļu neizturēs (zinām, zinām, maizi saldētavā utt...), plus piegāde 5,99, ja summa ir zem 60 eiro. Sanāk tāds nevājais uzcenojums.
Nē, nu ja pensionārs ēd smalkas špeizes spaiņiem, tad var arī mēģināt pasūtīt.
Par pasūtīšanas ērtumu man viedokļa nav, tā kā tas ir pakalpojums, kurš ir, bet nav derīgs konkrētajam cilvēkam.
Attiecībā uz "pielāgošanos" un "jaunu lietu apgūšanu" es esmu veca jau kopš tiem laikiem, kad parādījās e-veselība, latvija.lv un pārējie. Tur velns kaklu nolauzīs, cik nesaprotami, neloģiski un neērti produkti. Bet vieglāk ir pateikt, ka visi tie tūkstoši lietotāju, kas lamājas, ir veci cirvji, nevis atzīt, ka produkts (par miljoniem no nodokļu maksātāju naudas) ir sūds.
TikToks ir sūds, Āmen. :D Un pat ne tāpēc, ka tur 95% ir stulbības, bet tāpēc, ka tās stulbības atsūc cilvēku laiku un daļa vispār ir kaitnieciskas.
Bet vecums nāk, jā. Izdomāju vienu valodu piemācīties. Nelien galvā, kaut kāds totāls inertums. Jo īstenībā – nafig man to?
Kaut kā pamazām bakstos, bet lēni un mokoši.
Brilles pienāca – jo sīkiem bērniem sīkas skabargas, un bez kārtīgas lupas nekādīgi.
Un vēl visādas izmaiņas pienāk. Tas, ka man ne apģērba stils, ne frizūra nemainās pēdējos 35+ gadus, neizslēdz to, ka ciferblate pakrunkojusies, pūka izretinājusies un zobu platīte klauvē pie stūra...
Man paveca radiniece reiz teica – es kādreiz nevarēju saprast kā tie vecie cilvēki var dzīvot tādos neremontētos dzīvokļos, viss noplucis, netīrs... Bet tagad es saprotu kā ir, kad negribas, kad nav spēka, nav enerģijas.
Ļoti daudz nosaka arī dzīves līmenis. Ja tev ir izdzīvošanas minimums, nekādas saulainās tāles nevilina (ceļojumi, izrādes, moderns apģērbs, apavi, frizūras, veselības aprūpe, veselīgs ēdiens, utt, utjpr...). Jo nespīd. Un tad nolaižas viss, kas var nolaisties.
-
Nedomāju, ka izdzīvošanas minimums būtu vecuma pazīme...
-
Ir tāds jēdziens kā - vitalitāte. Kad vairs tās vitalitātes nav, tad tas vecums arī ir klāt...
vitalitāti var ievērojami paaugstināt, ja ir kāds ko "grauzt" - dzīvesbiedrs, kaimiņi, pašvaldība, valdība :D
-
vitalitāti var ievērojami paaugstināt, ja ir kāds ko "grauzt" - dzīvesbiedrs, kaimiņi, pašvaldība, valdība :D
fufelis tā vitalitāte, to nevar izmērīt, tikai subjektīvi noteikt.
-
Daudzko nevar izmērīt un tomēr mēdzam gan saredzēt, gan atpazīt...
-
Vecums ir tad, kad, ja tev kautkas nokrīt un tu pieliecies, lai paceltu, tu mēģini izdomāt ko vēl vajadzēja izdarīt, ja jau esi pieliecies.
-
Nā ni! Tā ir racionāla pieeja resursu patēriņam!
-
Vecums ir tad, kad, ja tev kautkas nokrīt un tu pieliecies, lai paceltu, tu mēģini izdomāt ko vēl vajadzēja izdarīt, ja jau esi pieliecies.
es jau labu laiku metos ceļos! - sveiks āķīt, sveika adatiņ...
-
Nedomāju, ka izdzīvošanas minimums būtu vecuma pazīme...
Es tā teicu?
Es teicu, ka vecumam ar miljonu kontā ir citas iespējas un dzīves kvalitāte nekā vecumam ar pāris simtiem.
Nabadzība nospiež, ja nepietiek elementārajām vajadzībām, galu galā te nav Āfrika, kur lai nenosaltu pietiek ar zaru būdiņu zem palmas.
Negatīvā nozīmē uzjautrina visādi salīdzinājumi, cik savā vecumā labi izskatās bagātas aktrises salīdzinājumā ar "babuli parasto" no hruščovkas, kam kosmētikas maksimums ir Niveja un butiku tops ir Kilomax vai baznīcas ziedojumi.
"Ko vēl var izdarīt, kad esi pieliecies" – +100! :D
vitalitāti var ievērojami paaugstināt, ja ir kāds ko "grauzt" - dzīvesbiedrs, kaimiņi, pašvaldība, valdība :D
Vitalitāte ievērojami pazeminās, ja kāds to "grauž" – dzīvesbiedrs, kaimiņi, pašvaldība, valdība... :D :D :D
-
Vecs esi tad, ja pat necenties apgūt tehnoloģijas...Vecs esi tad, kad pat neiedziļinies un uzreiz saki, ka tas ir sūds, piemēram, tiktok vai tml... Vienvārdsakot, noliedz stereotipiski ar veco laiku domāšanu visu jauno un tad brīnies, ka kļūsti tikpat atpalicis un nevarīgs kā tava māte, kurai ir podziņtelefons piemēram :rofl: .
Var jau teikt, ka bez visa var iztikt, bet tā degradācija šodienas pasaulē notiek tik ātri...un tu nepamanīsi, kad būsi aiz borta :alt:
Neviena jaunā tehnoloģija no stulbuma nepasargā un viedumu neveicina, par interneta puvi bija diskusija dpreview.com, cēlie sākotnējie mērķi neesot sasniegti.
Varb pašam laivā un glābšanas vestē mesties aiz borta kamēr var(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/thinking.gif)
Te par tiktok:
https://zinas.tv3.lv/latvija/vdd-par-tiktok-un-telegram-iespejamu-blokesanu-jalemj-politiski/ (https://zinas.tv3.lv/latvija/vdd-par-tiktok-un-telegram-iespejamu-blokesanu-jalemj-politiski/)
Jāatzīst gan, ka vecuma viedums mazāk izplatīts kā demence, bet kurš visu mūžu bijis dumjš uz vecumu paliek vēl dumjāks.
-
Vitalitāte ievērojami pazeminās, ja kāds to "grauž" – dzīvesbiedrs, kaimiņi, pašvaldība, valdība... :D :D :D
enerģija nezūdamības likums - kuru grauž, tam pazeminās, kurš grauž, tam palielinās!! īzī-pīzī
-
Vitalitāte ir dzīvības enerģija, kas visiem nav iedalīta vienādos daudzumos
-
Vienādi vai nevienādi, bet kad nav, tad vairs nav un vecums klāt. :)
Bet pārsvarā, vai tad katrs nejūtam tās izmaiņas sevī? Fiziskās laikam ikviens izjūt, ar psihiskajām, ar tām varētu būt problēmas... :?: Bet nu arī, ir kā ir un ko tu cilvēks tur padarīsi... laiku jau atpakaļ nepagriezīsi...
-
Ko nu par to :?:
-
Tā padomāju, kādēļ vēlme izlikties jaunākam, stiprākam... nu ne jau savējo vidū, tur to vājumu nav bail izrādīt, bet publiskajā telpā?
Nupat ar draudzeni runājām, viņas tētim problēmas ar kājām, tāds izglītots, solīds kungs, draudzene nopirkusi smalku spieķi, bet tēvs ne - pa - kam. Agrāk tak spieķis bija kā labs pulkstenis katram sevi cienošam kungam. Nē un iepūt...
Atceros, savulaik mammai nopirku ļoti glītu ratiņsomu, vieglāk taču kā nest maisiņā iepirkumus. Tā arī nelietoja. Berlīnē pat jaunieši ar tādām iepirkās.
Ik pa laikam saskaros arī ar atteikumiem no palīdzības visādiem svešiem tantukiem, kuriem piedāvājos palīdzēt...
Tas vecums tiešām tāda stigma, ka visu laiku jāizliekas varošākam? :?:
-
A vai ta ne?
Kurus paaicinās uz darba interviju - 30+ vai 60+? Mini trīs reizes! Nu un katrs, kam gribas ēst, mēģina izlikties spraunāks, lai tiktu pie tā ēdiena. Ja tu nebūsi varošs, tevi samīs un izmetīs mēslainē.
Un kuram gribas asociēties ar večuku? Vai Tu labāk gribi izskatīties puslīdz gluda un friša vai sakrunkojusies un ar vecuma plankumiem? Nu tā godīgi paskaties sev acīs... Labāk gribi, lai tevi uzskata par vecu un nekam nederīgu? Viedo sirmgalvju un sirmoļu* ēra ir aizgājusi jau pirms gadsimta vismaz. Tagad reāli nav tādu vērtīgu zināšanu, kas būtu vecajiem un pieredzējušajiem, bet kādu nebūtu jaunajiem. Īpaši jau saistībā ar esošo neprofesionāļu laikmetu un pēdējā laikā kultivēto "7 gadu limitu", kad ik pēc 7 gadiem esot jāmaina nodarbošanās, jo ilgs darbs vienā jomā tiek uzskatīts par iesīkstēšanu, nespēju pielāgoties pārmaiņām un vispār nevēlamu parādību.
Un no otras puses. Tu piedāvājies palīdzēt, tev atsaka.
Jo jau n reizes tas cilvēks ir dzirdējis - "tev kājas un rokas ir, ko prasi? Pats nevari??" Un pilnīgi likumsakarīgi izstrādājas antireflekss.
Es arī mēģinu ārpus puslīdz anonīmā interneta neizplatīties, ka es kaut ko nevaru. Jo nesaprot un saka, ka es izliekos. Man tak galva ir, kā es varu nevarēt saprast, turklāt "es taču varu, kā tu vari nevarēt?!"
___
* Sirmolis – indivīds, kam sirmi mati ir, bet ne uz galvas. Parasti tēviņš.
-
Nu kādēļ uzreiz ja vecs, tad jāuzskata par nederīgu... tad jau bērni vēl nederīgāki. Pensionārs vismaz savu artavu kopējā labumā jau ieguldījis, kas no bērniem izaugs, tas vēl jautājums...
-
"Izlikšanās varošākam" ir gluži dabiska un saprotama vēlme sevi vēl nenorakstīt. Sevis pašapliecināšana, tas ka vēl "VARU". Tas dod spēku un motivāciju. Es pati arī bezgala priecājos, ja vēl savos 50+++ spēju un varu kaut ko fizisku izdarīt ātrāk un labāk nekā kāds par mani jaunāks cilvēks. Viena un tā pati lieta dažādos vecumos izskatās atšķirīgi. Tā pati iepirkumu soma uz riteņiem: ja jaunieši ar tām staigā, tas varētu būt "stilīgi". Bet gados vecajiem - nu piedod to "vecišķuma" garšu.
Mani gan vairāk smīdina tās dāmas, kuras reklamē sevi kā vecuma pieņēmējas. Nu tās - ar tiem sirmajiem matiem. Visi teksti, cik labi novecot dabiski, bet sejas tad uztjūnētas. :smej:
Tieši tāpat kā bērnībā vēlamies būt ātrāk pieauguši un neatkarīgi, tā arī vecumā ilgāk velamies būt vitāli un jaudīgi. Pilnīgi normāli.
-
Tā jau laikam ir, ar gadiem tā domāšana mainās... Ies ar spieķi vai ratiņsomu, satiks kādu paziņu, tas padomās - re kā Jānis vai Anna sašvakojies, labāk sēdēs mājās un nekur ārā neies.
-
Tā jau laikam ir, ar gadiem tā domāšana mainās... Ies ar spieķi vai ratiņsomu, satiks kādu paziņu, tas padomās - re kā Jānis vai Anna sašvakojies, labāk sēdēs mājās un nekur ārā neies.
Īsti nē. Nevaru runāt visu senioru vārdā, bet ne jau paziņu viedoklis ir baigi svarīgs. Svarīgi kā ES PATI jūtos. Tikai un vienīgi - es pati. Tas ir man. Kā es jūtos ar ratiņsomu, vai kā es jūtos ejot ar spieķīti. Ir bijuši rīti, kad viss sāp, lauž, bet uz darbu jāiet. Pieceļos, "sakužinos" un atkal esmu dāma, kura izskatās krietni jaunāka par saviem gadiem. Un īstenībā man pie kājas ko domā citi. Galvenais, ka es tajos mirkļos jūtos labi.
Man ir labs paziņa, gadi 76. Briesmīgi sāp mugura. Kad sāp, tad staigā ar spieķīti. Kad atlaiž - iet bez. Ceļo. Arī tālos ceļojumus. Un viņam vienalga ko domā kāds no malas.
-
Nu redzi, tavs paziņa - kad sāp, izmanto spieķi, bet draudzenes tētis labāk gāzīsies no kātiem, bet ar spieķi, to tik nē, kaut gadi jau pie 90... :?: Ja tā padomā, nu tad brilles ar senioriem neizmantot, sajutīsies vēl vecs... :)
Man gan tā ratiņsoma ne ar ko vecišķu neasociējas, ar ērtumu gan...
-
Laikam neesmu šīs tēmas mērķauditorija :smej: , jo esmu ērtuma noliedzēja. Manuprāt, jēdziens "vienalga kā, galvenais lai ir ērti", izaiž un nemotivē censties. Jo esmu tādus "ērtuma mīlošos" redzējusi. Gultās iegūlušus. Tās pašas ratiņsomas. Muskuļu spēks ir nepieciešams visos vecumos. It īpaši, ja esi vecs. Un muskuļi ir jātrenē. Bet kā trenēsi muskuļus, ja ir ērti vilkt ratiņsomu, ja ir ērti sākt staigāt ar vecoļaužu "staiguli" utt.
Atkal piemērs no paziņu dzīves: mammai pāri 80, akla. Bijusi ievietota vecoļaužu pansionātā. Guļoša ar pameriem. Atrisinājās dzīvesvietas jautājums, dēls paņēma pie sevis. Neļāva gulēt gultā. Iemācija ar taustes palīdzību pārvietoties. Tagad staigā, iet uz tualeti. Protams, tualetē kā gadās, tā gadās. Katru reizi tāpat jātīra. Bet cilvēks vairs nav guļošs.
-
Kāds nu tur muskuļu treniņš ar vienu "novilktu" roku un sašķiebtu muguru... Pif, tev jau drošivien arī ceļojuma koferi bez ritenīšiem lai muskuļu treniņš ;)
Nu, es gan skatos arī uz ērtumu, ja jaunībā apaviem galvenais lai stilīgi un skaisti, tagad lai ērti un skaisti, Somu iegādājoties arī piedomāju pie tās sākotnējā svara... bet nu man vēl līdz penZijai krietns brīdis, ja atkal nepacels to vecumu. Var jau būt, ka ar gadiem sāksies atkal tā domāšana ka labāk mocīties un izlikties jaunākai... :?:
-
Es vēl joprojām ikdienā nēsāju augstpapēdenes cm 9 :rofl: Jo jūtos ērti. Manas draudzenes vienaudzes šausminās. Viņas jau sen pārgājušas uz zempapēžu apaviem. Bet man tā ir ērti. Un kamēr kājas nekrītīs ārā no pēcpuses, tikmēr staigāšu.
Tā kā piederu pie dīvainajām. Kompleksi? Varbūt. Bet, ja ir ērti, tad kāpēc ne?
-
Jūties ērti. Nupat taču teici, ka ar ērtumu jācīnās. :mrgr:
-
Precīzi. Lai justos ērti augstpapēdenēs, es cīnos ar ērtumu. Paradokss. Es vingroju. Trenēju arī iekšējo muskulatūru. Tas ir pietiekami smags darbs, galvenokārt ar sevi. Manas vienaudzes, nu tās ar tiem zemajiem papēžiem. Viņas nevingro. Nekustās. Staigā lēni. Kūkumiņā saliekušās. Bet vingrošana, muskuļu audzēšana ir pamatu pamats. Visos vecumos. Jo kamēr cilvēks kustās, tikmēr ir dzīvs.
-
Tur jau ne par ērtumu, bet palaišanos drīzāk runa...
-
Nu lūk, atgriežamies sākumā. Lai vai kas, tas būtu: kauns, lepnums, aizspriedumi, vēlēšanās padižoties vienaudžu (gan svešo, gan savējo) vidū, neizmantot iespējamos palīglīdzekļus, tā ir apzinātā/neapzinātā vēlme nepalaisties. Jo saprotam, ka atpakaļceļš mūsu vecumā ir neiespējams.
P.S Vaicāji mammai kāpēc neizmanto to riteņsomu?
-
Ko tur mammu tirdīt, ja tāpat skaidrs... :rofl: Bet nu jau vedam ar auto iepirkties vai pievedam klāt nepieciešamo. Tā nu tur ir ar to muskuļu spēka trenēšanu, nenolaidīsies tak līdz pastaigai ar ratiņsomu :mrgr:
-
Es vēl joprojām ikdienā nēsāju augstpapēdenes cm 9 :rofl: Jo jūtos ērti. Manas draudzenes vienaudzes šausminās. Viņas jau sen pārgājušas uz zempapēžu apaviem.
Nu re kā. Tagad ir ziema, bet siltākos gadalaikos es speciāli pilsētā esmu vērojusi, cik daudzas staigā augstpapēžu apavos. Gandrīz neviena. Ja ir, tad parasti sieviete ir saposusies, visticamāk, uz kādu pasākumu.
-
Mans "hobijs" arī ir skaitīt cik ir sievietes uz ielas, kurām vispār kājās ir kurpes. Kur nu vēl uz papēžiem. Praktiski neviena. Visur botes, botes, botes. Vasarā arī reti kurai. Lielākai daļai "Jēzenes", "jēzenes", "jēzenes".
-
Šodien pie lielās atkalas uzāvu zempapēžu - 5 cm ar "protektoru".
-
BotEs? Nopietni? 100 gadus neesmu redzējusi, tas kāds jauns trends? Vai varbūt domāji botAs?
Lienes ielas rajonā vakaros garāmbraucot var manīt ne mazums augstpapēdenēs... :rofl:
Man gan arī šķiet, ka augstpapēži piederas pie izejamajiem tērpiem un attiecīgi apaviem... :?:
-
BotAs, BotA, BotAs.AAAAA :big_hug:
-
Esmu laimīga, ka tagad var staigāt ērtās kurpēs vai botās un nav jāmocās uz augstajiem papēžiem. Vot, domājiet, ko gribat par mani, bet tie augstpapēžu apavi man visu mūžu šķituši spīdzināšanas rīki. Paldies Dievam, neesmu spiesta arī staigāt pa pasākumiem, kur tie prasītos pie dreskoda.
Galu galā, viss līdz laikam, un tās augstpapēdenes ikdienā novedīs pie ortopēda vecumgalā.
-
Kādreiz man pat patika augstpapēdenes. 80. gadu beigu galā uzskrēju veikalā izmestām importa laiviņām, kam 10 cm papēži un lieste ideāla - nu super apavs. Ja vajag, var gan skriet, gan mašīnas pedāļus spaidīt.
Bet kopš man ieviesās bērni... Nu, piedodiet, ne pa zāli pakaļ paskriesi, ne kokā uzkāpsi, ne vispār kaut ko. Dzīvesvieta arī ienesa savas korekcijas - pa grants ceļu, dubļiem un bedrēm diez kāda papēžu paradīze nav. Tā arī diez vai kadreiz uzkāpšu uz papēžiem, maksimums, kādā smukākā pasākumā.
Vēl jau ir viens aspekts - bērni dzimst aizvien lielākā vecumā. Ja tu esi vecmāmiņa 45 gados, tā ir viena lieta - pēc kategorijas pienākas novecot un zemapziņā tu "programmu" esi izpildījusi. Bet ja tajos 45 vēl pat bērnudārza izlaidums nav jāplāno, tad ir mazliet cita lieta, un nezinu cik apzināti, cik ne, bet tu ieklasificējies "kāda novecošana, vēl bērni jāizaudzina" un savācies.
-
Savā laikā izstaigājos uz papēžiem un tikai. Tagad augstāk par 5 cm negribu. "Izejamiem" zābakiem gan ir vairāk. Vecums nenāk viens, bet kopā ar kauliņiem :mrgr:
Paskatoties, kā ģērbjas liela daļa jaunu sieviešu, vecuma pazīme drīzāk ir cītīga pucēšanās un "turēšanās formā" :smej:
-
Nē, nu nolaisties jau nevajag, viens ir jaunietis pēc vētrainas bohēmas un pilnīgi cits opītis... Katram vecumam tomēr kas cits, lieto to spieķi vai nelieto, jaunāks jau nekļūsi... tāpat ar tiem papēžiem...
-
Bļin..nupat kā uzzināju ,ka Botes ir BotAs :scratch: :confused: :mrgr: Man jau vispar likās,ka šis ir kkāds krūmu vārds ,kam maz sakara ar latvisku runu..izrādās, ka to var lietot nepareizi.
Piekāš, man būs botes, kā bija tā paliks. Ukijā netraucēs šitā klapata(rosols- rasols) :smoker:
-
Kaut kur lasīts - tu kļūsti vecs, kad tās skaņas, ko kādreiz izdevi seksa laikā, tagad izdod, rausdamies ārā no gultas. :mrgr:
Un vēl viens, manis pašas melnais humors - tu kļūsti vecs, kad egļu smarža asociējas vispirms ar bērēm, nevis Ziemassvētkiem.
-
BotEs ir pilnīgi citāds apavs. Arī tādas, kur ievelk kāju ar visu augstpapēžu kurpi. Varbūt pat visās bija paredzēts vilkt pa virsu kurpei.
-
Bļin..nupat kā uzzināju ,ka Botes ir BotAs :scratch: :confused: :mrgr: Man jau vispar likās,ka šis ir kkāds krūmu vārds ,kam maz sakara ar latvisku runu..izrādās, ka to var lietot nepareizi.
Piekāš, man būs botes, kā bija tā paliks. Ukijā netraucēs šitā klapata(rosols- rasols) :smoker:
Bet protams, kādēļ lai Ukijā kādu uztrauktu latviešu valoda... :mrgr:
-
Šorīt mani no miega uzrāva wacapa ziņa. No paziņu pāra - abiem pāri 70, ar vīru man biežāka saziņa par darīšanām. Atveru - svece, egļu zari, melns fons... Palecos vertikāli - viņam sieva nomirusi??? Ieskatos - ā, ir vēl pāris sveces redzamas, un taksts ar laba vēlējumiem pirmajā Adventē... Vienkārši fotogrāfijas rakurss īpatnējs un man par Adventes esamību tieši šodien dati nebija pieslēgušies.
Arī vecums laikam... Kad pirmā doma, ka kāds no paziņām nomiris.
-
Man ir vecuma problēmas, vainas un diagnozes. Es ar tām sadzīvoju. Apzinos, neesmu par to sajūsmā, bet dzīvoju tālāk. Par sevi un savu izskatu cenšos rūpēties. Lai justos piedienīgi vidē, kur mani pazīst. Tà teikt, lai izrādītu cieņu tiem, kas mani novērtē. Lai gan citā anonīmà vidē piem uz Depo varu aizbraukt notašķītās celtniecības drēbēs, pofig.
Cik ilgi izvilkšu, tad jau redzēs, bet sāku saprast, ka tik baigi daudz nemaz tā laika nav
-
...ticīgam cilvēkam visa mūžība priekšā :big_hug:
-
Es un elektrība.
Jau kādu laiku virtuvē lampas slēdzis gļukoja. Ieslēdz -deg, tad nodziest. Uzspiež uz slēdža, deg. Tad nodziest. Besī vājprātā. No elektrības bail. Rūķi neko nesataisa.
Rakstu Getapro. Atnāk meistars. Urbj un kaut ko dara. Nomaina slēdzi. Viss ok. Deg. Vakarā atkal gļuko. Tātad vaina nav slēdzī. Izdomāju, ka vaina vados. Kaut kādos. Man neredzamos.
Otrreiz zvanīt meistaram nez kāpēc kauns (man tā gadās).
Zvanu namu pārvaldei. Viņiem elektriķi tikai koplietošanas telpām.
Zvanu elektrum. Ja būtu apdrošināta elektrība, atnāktu apdrošināšanas meistars.
Elektrum iesaka Latvijas elektriķu brālību. Uzrakstu viņiem vēstuli.
Vakarā apmaksāju SOS kompleksu (elektrība, slēdzene, logi).
Izdomāju nomainīt lampu.
Priekškars krīt. Viss kārtībā.
No elektriķu brālības saņemu vēstuli, ka var piebraukt. Izstāstu, ka laikam viss kārtībā. Piekodina - ja kas, lai rakstu.
Tāds man piedzīvojums.
Toties ir elektriķis un apdrošināšana. Un smiekliņš par savām aktivitātēm.
-
Nedomāju, ka tas pie vecuma pazīmēm. Tev nepatīk konkrēta sistēma. Man nepatīk ūdens un kanalizācija.
-
Man parasti tik ļoti besī, ja kaut kas nestrādā tā kā vajadzīgs, ka es visu izpētu, izlasu, apgūstu un salaboju. Citiem labot dodu tikai tad ja tā ir raķešu zinātne vai vajadzīgas ļoti smalkas lietas labošanai.