Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Amālija 2024. gada 27. septembris, 09:14:32
-
Cilvēks ir sataisījis sūdus. Vienreiz, piektreiz. Sapratis, ka grib sākt no baltas lapas. Pa jaunam. Pa labam. Cik ilgi sūdšleife velkas līdzi? Vai pie pirmām domstarpībām tas netiks mests acīs?
Pieļauju, ka kādreiz esmu uzdevusi ko līdzīgu. Tad esiet saudzīgi ;)
-
Ja vienreiz, ticu, ka var laboties . Ja 5x -tā jau ir nesalaužama sistēma. Protams, ja neiet runa par narkotikām vai līdzīgām atkarībām.
-
Tā teikt, atkarājas :mrgr: no sūdīguma pakāpes. Viena lieta ir kaimiņu 5x par muļķi nosaukt, pavisam cita cietumā par laupīšanu 5x pasēdēt.
Bet ka kaut kas var vilkties līdzi un pa brīžam arī iesmirdēties, ar to jārēķinās un jābūt gatavam. Ar dzēšgumiju apstrādāta lapa tik balta kā sākumā vairs nekad nebūs. Pagātni par nebijušu nepadarīsi, bet nākotni vēl var veidot labāku.
-
Maz ticams. Bet brīnumi notiek.
Ja turās pie vārda un netaisa jaunus sūdus, tad ir ok. Un gan jau būs labi. Bet pie 6x aiztriekt nafig un basta.
-
Maz ticams. Bet brīnumi notiek.
Ja turās pie vārda un netaisa jaunus sūdus, tad ir ok. Un gan jau būs labi. Bet pie 6x aiztriekt nafig un basta.
Tev nekad nesanāk sataisīt aūdus? Pat netīšām?
Aiztriekt jau var. Bet kur pats aiztrieksies?
-
Pag, nu sūdi no SŪDIEM atšķiras!
Dzērumā bērnu dārziņā atstāt - vieni sūdi, aizmirst elektrību samaksāt - citi sūdi, piekaut sievu/vīru - vēl trešie. Par ko ir runa?
-
Camma, patiesi, atšķiras. Tev, man, citiem. Piemēram, vienam kreisie soļi ir pofiKs, citam sarkanā robeža.
Un es ne par sevi. Prātuļoju.
-
Info par maz precīzai diagnozei.
Par attiecībām?
Atkarīgs no tā, kurā jomā, kādi sūdi un kāda ir apsūdotā attieksme pret konkrēto vircas paveidu.
Neviens nekad neko neaizmirst – ja vien nepiemetas demence un alcheimers.
Daži strīda laikā izvelk to norakto kara cirvi.
Daži to nekad nepiemin, bet tas grauž no iekšas. Sk. psihosomatiku un slimību rašanos.
Un cilvēki pa lielam nemainās. Ja sūdi ir jau piektie, tad būs arī sestie, septītie un bezgalīgie.
Kaut kādos gadījumos sastrādātie sīkie sū.. var tikt uzskatīti par kļūdu, izrunāti, saprasti un pieņemti. Atkārtoti sū.. jau ir recidīvs.
No manas pieredzes, uz apraktas mēslu kaudzes smuki aug tikai kabači. Attiecībām saknes iestiepjas dziļāk un tās nosprāgst agri vai vēlu. Tās baltās lapas tik un tā ir saburzītas. Var mēģināt nodzēst iepriekšējo, bet pēdas paliks.
Pēc novērojumiem, tie "laimīgie ilgi kopā nodzīvojušie pāri" pārsvarā ir noturējušies uz sievietes sevis norakšanas pamata. Samierināties, piedot, pieņemt, nedomāt par sastrādāto, pakļauties, nospiest savu "es" utt. Jā, ir arī reāli laimīgie gadījumi, bet man nav nācies redzēt.
Ko darīt? Nezinu. Es sāktu no jauna citā vietā, tās salīmētās vāzes ir tikai smukas, bet tām nav ne stiprības, ne hermētiskuma.
Par biznesu?
Ja piecreiz ir salaists dēlī, tad tāds biznesa partneris ir mīnusa vērtībā.
Apavus var remontēt piecas, desmit un divdesmit reizes, kamēr vien ir uz kā piešūt ielāpu vai pielīmēt zoli. Ar cilvēkiem tas īsti nestrādā.
-
Aiztriekt jau var. Bet kur pats aiztrieksies?
Aiziet ir vieglāk nekā izmest no mājas.
-
Tad atkal - kā Tu saki, jādomā, vai ar sūdiem var sadzīvot un cik ilgi?
Es, piemēram, skaidri zinu, ka otrpusim jebkādu papīru kārtošana ir nāvīgs pārbaudījums un man nervi būs beikti. Jā, ir bijuši SŪDI šādas neizdarības dēļ. Bet vēl arvien esam kopā un vienkārši apzinos riskus.
Kreisie gājieni nav manīti. Ja manītu, būtu tūdaliņ ''čemodan, vokzal''. (jāsaka, ka nav šļūcēja tipāžs, pārāk slinks). (jā, jā, klusie ūdeņi utt., bet kamēr nav pieķerts, tamēr nekreņķējos).
-
Aiziet ir vieglāk nekā izmest no mājas.
Un kā aiziet no sevis?
-
Tev nekad nesanāk sataisīt aūdus? Pat netīšām?
Aiztriekt jau var. Bet kur pats aiztrieksies?
Par šleifes vilkšanos līdzi... jautājums, vai tie citi arī tos "sūdus" uzskata par sūdiem... kā tur bija - mīlam par trūkumiem un noturam ar vājībām :ng: Par vilkšanu ik pa laikam ārā kā pārmetumu, strīdēties ir jāmāk un nav katru reizi jāpārskaita visi grēki kopš dzimšanas. :talking: Bet viedoklis intelekta skartajam radīsies gan, ja kāds kāpšanu uz grābekļa padarīs par sistēmu. :mrgr:
-
Un kā aiziet no sevis?
Būšu skarba :"muļķus pat baznīcā apzog". Šis nav personīgi pret autori vai jebkuru citu. Ja kāds ir "uzmetis" daudzas reizes, tad jāsāk ar sevi. Ar sevis izprašanu. Svarīgākais jautājums KĀPĒC pret mani tā un KO DARĪT, lai tā vairs nenotiktu.
-
Un kā aiziet no sevis?
Nu pag, tad jautājums ir cits - kā sadzīvot ar sirdsēstiem par kaut ko pašas sastrādātu? Pasaki - lai tas, kurš pats bez grēka, met pirmo akmeni! Visi kaut kur kļūdās. Izdari no tā secinājumus kā no mācībstundas un dzīvo tālāk. Visbezjēdzīgākais ir gremzties par to, kas ir noticis un nevar tikt padarīts par nenotikušu.
-
Kvadra, jautājums plašs. Gan par sevi, gan par citu. Par robežām, iespējām, vilšanos, mīlestību galu galā.
Tā sevis graušana ir varen riebīga štelle. Nevar novelt vainu uz citu :mrgr:
-
Cik reizes tā "mācībstunda" par vienu un to pašu būtu pieļaujama?
Bet jautājums jau, tā "kļūda/sūdi" ietekmē vien paša dzīvi vai tomēr citu. Ja paša, no problem, var ņemties kamēr neapnīk... ja citu, nu kamēr neapnīk citiem...
-
Tā sevis graušana ir varen riebīga štelle. Nevar novelt vainu uz citu :mrgr:
Ja atkārto sūdus jau piekto reizi un "mokās" ar sevis graušanu, varbūt kāda mazohistiska persona un tādejādi gūst baudu... :mrgr:
-
'Manuprāt vislabākais (ne pareizākais) piemērs ir E.Gluzunova ar to "savu": Artjomu (laikam). Zema pašapziņa, "0" pašcieņas un rezultātā - vieni vienīgi "sūdi".
-
visgrūtāk ir tikt galā ar sevi. Piedot pašam sev. Bet ir iespējams.
-
Man liekas, bija jau šāda tēma :scratch:
Man parasti ātri aizmirstas un es vienmēr ticu, ka citreiz tā nebūs(gan par sevi, gan citiem).
-
Man tāda parasta, vienkārša dzīve :?: nedaru otram to, ko negribētu lai nodara man...
Ko jūs tādu nodarāt otram, ka nespējat pat sev piedot? Vienkārši interesanti... :?:
-
Jautājums ir par piedošanas slieksni.
Viens tīšām nositīs kaimiņa suni un par to pat nedomās, kur nu vēl jutīsies vainīgs un apcerēs, ka to vajadzētu vai nevajadzētu sev piedot. Otrs nejauši izgāzīs kādam kafijas krūzīti un nevarēs to aizmirst gadiem, kaut arī pat drēbes neaplēja, trīsdesmit reižu atvainojās un nopirka vietā jaunu kafiju.
Kā zināms, mežā putni dažādi – vāveres un piepes.
-
Tas gan. Bet ir ļoti apgrūtinoši tie, kuri nemitīgi atvainojas un piemin ko sen notikušu... vienreiz izrunājām un punkts, bet nē, kā satiec tā sākas atkal un atkal no jauna tā ņemšanās un tirzāšana, gadi jau pagājuši... tie laikam tie, kuri sev nespēj piedot, kaut "apbižotais" sen piedevis un aizmirsis. Tur tomēr līdz kādam psihoterapeitam jāaizstaigā. :b:
-
Par piedošanu jau kaut kad bija. Te tā kā par labošanos. Nu, ja apzinies, ka kaut ko esi sadarījis ne tā, apdomā, ko vari vēl labot. Vai vismaz nepieļaut turpmāk. Tas arī viss. Ar paššaustīšanu nodarboties ir neauglīga nodarbe.
Tas gan. Bet ir ļoti apgrūtinoši tie, kuri nemitīgi atvainojas un piemin ko sen notikušu... vienreiz izrunājām un punkts, bet nē, kā satiec tā sākas atkal un atkal no jauna tā ņemšanās un tirzāšana, gadi jau pagājuši... tie laikam tie, kuri sev nespēj piedot, kaut "apbižotais" sen piedevis un aizmirsis. Tur tomēr līdz kādam psihoterapeitam jāaizstaigā. :b:
Laikam Gogolim bija tas stāsts par tādu vainīgo, kas teātrī uzšķaudīja priekšā sēdošajam uz plikā paura un noveda "abižoto" līdz baltkvēlei ar savu daudzkārtējo atvainošanos :mrgr:
-
Sanāk panomonāze - sevis graušana ir sevis graušana. :rofl:
-
Man tā īsti nekad nav gribējies laboties, pat, ja zinu, ka kaut kas nav bijis labi darīts. Izdarīju - tātad man tā vajadzēja.
-
Man tā īsti nekad nav gribējies laboties, pat, ja zinu, ka kaut kas nav bijis labi darīts. Izdarīju - tātad man tā vajadzēja.
Bet, ja reizes 5? :scratch: Tipa, es neko nemainu, bet cietējs ar manas rīcības sekām lai pats tiek galā? :scratch:
-
Tipa, es neko nemainu, bet cietējs ar manas rīcības sekām lai pats tiek galā? :scratch:
Tipa, jā. Vai lai neuzraujas vēlreiz. (Šis attiecināms tikai uz pieaugušām, patstāvīgām būtnēm).
-
Tas varbūt kā ar alkoholismu? Atmetu, atsāku. Atmetu, iekrītu. Gribu, bet nesanāk.
Dažreiz kaut kas pirms daudziem gadiem izdarīts, tagad it kā esi sapratis, labojies, bet tā pagātne ietekmē šodienu un rītdienu.
Un viens ir saprast ar prātu, cits - ar sirdi.
Tāpat taču katram ir tās sarkanās līnijas.
-
Man pret labošanos arī nav iebildumu, kļūdīties var katrs. Un mācoties jau vien no savējām... Iebildumi, ja nemācās un vienas un tās pašas atkārto.
-
Tas varbūt kā ar alkoholismu? Atmetu, atsāku. Atmetu, iekrītu. Gribu, bet nesanāk.
Dažreiz kaut kas pirms daudziem gadiem izdarīts, tagad it kā esi sapratis, labojies, bet tā pagātne ietekmē šodienu un rītdienu.
Un viens ir saprast ar prātu, cits - ar sirdi.
Tāpat taču katram ir tās sarkanās līnijas.
Ja cilvēks to "it kā" (!) saprot, tad viņš īstenībā neko nav sapratis un tāpēc pagātne ietekmē šodienu un rītdienu. Ja saprot, tad saprot. Vienkārši.
-
Es šaubos par ļoti daudzām lietām. Jo manā dzīvē daudz gadījumu, kad šķitis, ka drausmas, drausmas, kas pēc tam izrādās nekļūda. Un otrādi.
Apskaužu (vai apskaužu?) cilvēkus, kuriem vienmēr viss ir skaidrs.
-
Diezvai tādi ir, kuriem vienmēr viss skaidrs un nekad nekādu šaubu... Bet ja vērtības un pamatprincipi galvā sakārtoti, tad tās izvēles un rīcības neskrien pāri tām sarkanajām līnijām kuras vēlāk jānožēlo :?:
-
Cilvēks ir sataisījis sūdus. Vienreiz, piektreiz. Sapratis, ka grib sākt no baltas lapas. Pa jaunam. Pa labam. Cik ilgi sūdšleife velkas līdzi? Vai pie pirmām domstarpībām tas netiks mests acīs?
Principā neatbildams jautājums.
Šleife. Nevelkas līdzi. Kādu laiku velkas. Visu mūžu velkas.
Vai netiks mests acīs. Netiks. Dažreiz tiks. Vienmēr tiks.
Tiki gudrāka? :scratch: :sad_smiley:
-
Politikā labāk nestartēt... :mrgr:
-
Principā neatbildams jautājums.
Šleife. Nevelkas līdzi. Kādu laiku velkas. Visu mūžu velkas.
Vai netiks mests acīs. Netiks. Dažreiz tiks. Vienmēr tiks.
Tiki gudrāka? :scratch: :sad_smiley:
Man ir daudzi neatbildami jautājumi. Vai arī - nav pareizas,nepareizas atbildes. Katram savādāk.
-
Bet nopietni, ko cilvēks var 5x slikti izdarīt, pats atzīstot to par "sūdu sataisīšanu"? Bet līmenis tāds, ka var "laboties", tātad, piem, azartspēles tās nav. :?:
-
Pārgulēt ar citu. Neizpildīt svarīgu solījumu. Nepatiesi apvainot. Pazemot. Ar alko saistītie prieki. Naudas lietas. Nobalsot par Šleseru. Nerēķināties ar otru būtiskās situācijās utt. Paziņot, ka iepriekšējai kotletes sanāca labāk. Ai, nu jau dauzos
-
Tad tur jau jautājums drīzāk par to otru, kādēļ vēl aizvien saistīts ar to 5reizējo sūdu taisītāju... Cirpēji mēdz būt tur kur ir aitas.
-
Man ir daudzi neatbildami jautājumi. Vai arī - nav pareizas,nepareizas atbildes. Katram savādāk.
Vnk uzskaitīju visas iespējamās atbildes no sērijas “Katram savādāk”. Bet jautājums - ko šīs dažādās atbildes dod Tev Tavā konkrētajā gadījumā?
-
Šahs un mats. Neko nedod. Un vispār nafig uzdot jautājumus.
-
Bet jautājums - ko šīs dažādās atbildes dod Tev Tavā konkrētajā gadījumā?
Ja zinātu konkrēto gadījumu, varbūt atbildes arī ko dotu, bet tā, līdzīgi kā ar to 1,5 gadīgā dāvanu, jēgas nekādas...
-
Šahs un mats. Neko nedod. Un vispār nafig uzdot jautājumus.
:alt:
-
Nu nav konkrēta gadījuma. No rīta sāku prātuļot. Gan tā, gan šitā. Un ieliku tēmu. Necerot uz Nobeļa prēmiju.
Kas šī par sadaļu? Dienas pļāpa.
-
No interneta..
-
Tā interesanti sagadījās - tieši šis tēmas laikā man sanāca skaidroties ar cilvēku, kuru netīšām piečakarēju. Visu sarežģija tas, ka redzējusi esmu viņu tik vienreiz, attiecīgi necik nepazīstu, turklāt viņa dzīvo Igaunijā, un mūsu saziņa notika ar īsziņu palīdzību un googles latviešu-igauņu tulkotāju. Tik grūti, kad neredzi cilvēku, nevari viņam acīs paskatīties un nesaproti, ciktāl teksts patiess, cik pieklājības frāzes... (Zinu kā tas ir, kad pa telefonu runā politkorekti un, klausuli noliekot, necenzēti :mrgr: ) Lasīju tās tulkotās ziņas un prātoju, ko viņa patiesībā domā... Bet nu beigu galos būšu noticējusi, ka esam visu noregulējušas. Laikam pie atvainošanās arī jāmācās samērību, lai nesāktu tam otram cilvēkam krist uz nerviem :)
-
Man tā īsti nekad nav gribējies laboties, pat, ja zinu, ka kaut kas nav bijis labi darīts. Izdarīju - tātad man tā vajadzēja.
ohh, mani tas pat pārsteidza, ka es Tevi tik adekvāti uztveru. Mani gan reizi no reizes nomāc, ka uztveru tevi tik monolītu, bet izrādās, ka tā ir tikai adekvāta reakcija uz izjusto. Un es velos tevi nomierināt, tu neesi tāda monolīta vienīgā, tādas mēdz būt.