Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: blaumaņa iela 2015. gada 08. janvāris, 12:04:05
-
Šajā gadījumā es negribētu runāt par nelaipniem pārdevējiem - tādiem, kuri nesveicinās utt (starpcitu, ja kāds pārdevējs pret mani izturās nelaipni, es ļoti pieklājīgi uzdodu jautājumu - atvainojiet, kāpēc jūs esat tik nelaipns/nepieklājīgs? Paskaidroju, ka es neesmu pieradusi sarunāties tik nepieklājīgi un jautāju, kāpēc viņš/viņa tā dara? Tas strādā.)
Bet jā, runa ir par kaitinošajiem pārdevējiem. Man, piemēram, patīk iDilles eko veicis barona centrā. Bet tur tas vīrietis/pārdevējs/īpašnieks(?) ir vienkārši tik neciešams - viņš ir kaut kāds wannabe jokupēteris, kurš neļauj normāli iepirkties, komentē pāri visam veikalam skaļi produktus, kurus apskatu, izsper nesmieklīgus jokus. Īstenībā, es izvairos no šī veikala viņa dēļ.
Kā jums ir?
-
es tādos jebio veikalos pat iekšā neeju:P
Varēji takš tampārdevējam pa visu viekalu lai dzird pārējie....ka tu vēlētos tādu pašu seksi kā iepriekšo reizi ka tas bija super utt :D
-
Ja man nepatīk attieksme es vienkārši neeju uz to vietu. Pieņemu, ka ne jau man, bet viņiem vajag manu naudu.
-
Liekas pazīstu to cilvēku. Nav jau tikai pārdevēji tādi. Būtību jau tu pateici pati - "wannabe jokupēteris...". Citiem sanāk vienkārši un dabiski, citi cenšas un pārcenšas. Kad esmu labā noskaņojumā neņemu galvā, kad sliktākā vai pirmo reizi - jā ir kaitinoši, diskomforts...
-
Vajag tādu attieksmes seju kā man. Viens skatiens un jokot neviens vairs negrib :D
-
es iekšēji saļimstu, ja uz manu jautājumu - vai, lūdzu, būtu arī mans izmērs apskatāmajai kurpei/kleitai? atbilde seko - viss, kas izlikts... :wtf:
un vēl kaitina, ja kautko pētu (tas gan mazajās bodītēs un tirgū), un mani steidz informē, ka ir vēl arī esočka un eločka, ne tikai emočka... :wtf:
-
Besī nogarlaikojušās pārdevējas, kas maz apmeklētā veikalā skatās uz tevi kā uz ārkārtēju dabas parādību.
-
Oi, pārdevējas, kas Tevi novērtē no galvas līdz kājām un atkarībā no vērtējuma viņas ieskatījumā par maksātspējas līmeni arī apkalpo.
-
un vēl katastrofa ir vīrietim lietišķā apģērbā parādīties tirgū. Cenas palecas momentā.
-
Šajā gadījumā es negribētu runāt par nelaipniem pārdevējiem - tādiem, kuri nesveicinās utt (starpcitu, ja kāds pārdevējs pret mani izturās nelaipni, es ļoti pieklājīgi uzdodu jautājumu - atvainojiet, kāpēc jūs esat tik nelaipns/nepieklājīgs? Paskaidroju, ka es neesmu pieradusi sarunāties tik nepieklājīgi un jautāju, kāpēc viņš/viņa tā dara? Tas strādā.)
Bet jā, runa ir par kaitinošajiem pārdevējiem. Man, piemēram, patīk iDilles eko veicis barona centrā. Bet tur tas vīrietis/pārdevējs/īpašnieks(?) ir vienkārši tik neciešams - viņš ir kaut kāds wannabe jokupēteris, kurš neļauj normāli iepirkties, komentē pāri visam veikalam skaļi produktus, kurus apskatu, izsper nesmieklīgus jokus. Īstenībā, es izvairos no šī veikala viņa dēļ.
Kā jums ir?
Kā tad ir mums? Nu pēc garīgā. Varu uzbrēkt. Pārsvarā - vairs neapmeklētu tādu veikalu. Ir viens tāds - kur visu brūvētājiem tirgo, tur tāds "es neko nezinu un man neko nevajag un tieši to es jums visu laiku meģinu pateikt skaļi un izteiksmīgi" strādā, ka krāmēt gribās, bet korķīšus ta vajag. Gan jau kaut kā ieriebsim. Iedomīgie bārmeņi ir īpaša kasta. Tie gan dabū trūkties uz līdzenas vietas.
-
Bet pircēji jau nu arī nav zelta gabaliņi....citreiz vēlme ir pa logu izlidināt
-
Es parasti "balsoju ar kājām" :) Ir ļoti smalka robeža starp laipnību un uzbāzību, un daži pārdevēji tiešām to neprot ievērot. Man vispār labāk patīk, ja pārdevējs liek mierā un komentē kaut ko tikai tad, ja es pavaicāju.
-
Man nelabs pārdevējs liekas tāds, ka brīdī, kad izbāžu degunu no kabīnes un palūdzu atnest man šito, tikai citu izmēru, sāk vaikstīties tā it kā es būtu prasījusi pāršūt. Jā - ja esmu tikusi līdz mērkabīnei, man patīk, ja pārdevējs mani apčubina, atnes, aiznes, novērtē, piedāvā papildopcijas. Galu galā - tas taču ir viņu darbs. Nevis tikai uzraudzīt, lai netiktu zagts, un pie kases izsist čeku.
-
un vēl katastrofa ir vīrietim lietišķā apģērbā parādīties tirgū. Cenas palecas momentā.
tomēr absolūtos skaitļos to nevar ne salīdzināt ar sievietes iebraukšanu autoservisā....
-
ai jā, ir visādi gadījumi. Vienreiz tirgū piegāju pie pārdevējas un pajautāju - kā garšo smitsērkšķi, vai tie ir saldi? (es tiešām nekad nebiju ēdusi). Atbilde - no kura laika smiltsērkšķi ir saldi? tā tak ir pasaules skābākā oga!!! no kuras planētas jūs esat nokritusi? utt, bet tiešām super paceltā balsī, tā itkā būtu pajautājusi, kāpēc konkrētā pārdevēja ir tik resna un kāpēc viņai ļum rokas.
manas mīļākās pārdevējas ir:
1) tele2 apkalpošanas centrā, Galerijā centrs tāda gaišiem matiem - patīkami izpalīdzīga
2) krišnu bodītē Barona ielā, tajā veikaliņā blakus kafūzim - viņa ir viltīga, bet izklaidējoša
-
Nācies strādāt savā mūžā arī par pārdevēju. Neaizmirstiet ,ka jebkurš var nonākt otrādā situācijā un tad dienas beigās ir bieži ko teikt par pircējiem, kas paši nezin ko grib, savu slikto garastāvokli izgāž uz pārdevēju, Tā kā visi mēs labiņi! :hi:
-
Līdzīgi kā ar smiltsērkšķiem man ir ar kartupeļiem. Nu, nezinu es tās šķirnes, kura šķīstoša, kura nešķīstoša u.tml. Ko tik nedabūju noklausīties nakctirdziņā. :( Pieļauju, ka pilsētnieces jautājumi var šķist jocīgi, kas gadiem rušinās pa zemi, bet tie komentāri, ņjā...
-
Vienreiz maršrutnieka šofjor uzbrēca vecam tantukam, lai nelauž durvis, kuras, starp citu, manuprāt, jau pie tās kastes iegādes nāca līdzi salauztas. Un man lampiņš iedegās, es saku - anu do šu neiedoto biļet savadāk jau zvanu, kur vajag, un pārējie - jā, jā, man ar, man ar! Forša tā sajūta, kad labu esi paveicis. :rofl:
Jeb pārfrāzējot - ja neko sliktu nekad neievārīsi, kā zināsi, kā ir, kad ko labu padari? A?
-
Nācies strādāt savā mūžā arī par pārdevēju. Neaizmirstiet ,ka jebkurš var nonākt otrādā situācijā un tad dienas beigās ir bieži ko teikt par pircējiem, kas paši nezin ko grib, savu slikto garastāvokli izgāž uz pārdevēju, Tā kā visi mēs labiņi! :hi:
Galvenais, lai dienas beigās nav ko teikt lidmašīnu pilotiem un AES operātoriem....
-
Man patīk pa reizei nostāties pārdevēja''pusē''.Teiksim kāds ir konstatējis,ka čekā iesista 2 x prece vai kas tamlīdzīgs.Tak kliedz pa visu zāli,liekas ka pasauls noziegums ir atklāts!Ja esmu tuvumā,noteikti izsaku komentāru par bļaustīšanos,tautību utt.Tāpat ja pārdevējai krauj virsū visas pretenzijas par preci un norāda viņas vēlamo darbavietu-ja esmu tuvumā,nekavējos izteikties.Tā man tāda maza izklaide.Parasti apvainotais pircējs saņem rindas atbalstu.Es tad ienesu te dažādību.
Ja pašai kas nepatīk-kājas man veselas,apgriežos un sveiki.
-
Jāāāā, maziņos pret baru aizstāvēt ir ellīgi forši. Es ar mēdzu nokomentēt: "Sam durak!".
-
Vienreiz maršrutnieka šofjor uzbrēca vecam tantukam, lai nelauž durvis, kuras, starp citu, manuprāt, jau pie tās kastes iegādes nāca līdzi salauztas. Un man lampiņš iedegās, es saku - anu do šu neiedoto biļet savadāk jau zvanu, kur vajag, un pārējie - jā, jā, man ar, man ar! Forša tā sajūta, kad labu esi paveicis. :rofl:
Jeb pārfrāzējot - ja neko sliktu nekad neievārīsi, kā zināsi, kā ir, kad ko labu padari? A?
a biļetes tiešām izdalīja?
-
Tu manu ģīmi redzētu, arī kaut kur samekletu čupu biļešu un izdalītu visiem, kas tuvumā.
-
Tu manu ģīmi redzētu, arī kaut kur samekletu čupu biļešu un izdalītu visiem, kas tuvumā.
es atrastu demokratizātoru :D
-
lasu un domāju, vai man ir ko pievienot sarunai. Nav -nu nav man neviena nelaipna pārdevēja gadījusies. Sit nost, nevaru atcerēties. Vecis eskavatorists uz ielas gan murmulēja" ņesaprot," kad mēģināju sarunāt nelielus rakšanas darbus.
Man nepatīk pārlieku pakalpība, kad sāk nest visu, kas kaut attāli man varētu derēt, un neparko neatkāpjas, kad pasaku, ka šo izmēru uzvilkt varu tikai sapņos
-
Man bija ļoti nejauks piedzīvojums vīna veikalā, tāds neliels veikaliņš uz Tērbatas ielas. Sestdienas dienā gāju ciemos, gribēju nopirkt pudeli vīna...man bija tikai 100 eur banknote, un pārdevēja vienkārši pateica: simtniekus neņemam! To toni vēl vajadzēja dzirdēt... Es jautāju - kāpēc? Viņa saka- mums nav aparāta, lai pārbaudītu, vai nav viltots. Es viņai - vai jūs droši zināt, ka likums jums ļauj neņemt eiro,kas ir vispārpieņemts maksāšanas līdzeklis Latvijā? Viņa: man nospļauties uz likumu, mēs neņemam! Un viss tādā vīzdegunīgā tonī. Ilgi pēc tam vēl domāju, vai nevajadzētu sameklēt veikala īpašnieku un pasūdzēties, bet atmetu ar roku beigās.
-
Man bija ļoti nejauks piedzīvojums vīna veikalā, tāds neliels veikaliņš uz Tērbatas ielas. Sestdienas dienā gāju ciemos, gribēju nopirkt pudeli vīna...man bija tikai 100 eur banknote, un pārdevēja vienkārši pateica: simtniekus neņemam! To toni vēl vajadzēja dzirdēt... Es jautāju - kāpēc? Viņa saka- mums nav aparāta, lai pārbaudītu, vai nav viltots. Es viņai - vai jūs droši zināt, ka likums jums ļauj neņemt eiro,kas ir vispārpieņemts maksāšanas līdzeklis Latvijā? Viņa: man nospļauties uz likumu, mēs neņemam! Un viss tādā vīzdegunīgā tonī. Ilgi pēc tam vēl domāju, vai nevajadzētu sameklēt veikala īpašnieku un pasūdzēties, bet atmetu ar roku beigās.
Bwaaa, es jau nu gan šito ierakstītu visās iespējamās vietās, piem. sudzibas.lv
-
Par tādu algu neko gan nevar no viņiem prasīt, nekad nekasos, neuzvelkos un saprotu(nekad neesmu strādājusi veikalā).
-
Nu es kā cilvēks, kas ir strādājis gan veikalā, gan arī ar prezentācijām, kur jāpierunā nopirkt štruntu vai noformēt bankas karti, ļoti labi zinu abas puses. Jebkurā no gadījumā, klients ir klients un lai kā šams besītu, ir jāsaņemās un jāapkalpo pēc gostiem un pieklājīgi.
-
Pirms pašai nebija saskare ar medaļas otru pusi uzskati bija savādāki, tagad zinot medaļu no abām pusēm, reizēm gribas par ko pacepties, bet saprotu, ka kasiere vai pārdevējs jau nipričom, tai skaitā par to 100 EUR nez vai kāds no mums gribētu dēļ vienas banknotes palikt bez algas, ja tā nejauši būtu viltota (gan jau vadībai ir šāda nostāja, viltots - atvilksim no algas) ...
-
Nu ziniet, pircēji jau arī nav nekādas dievgosniņas. Neko daudz, bet dažus mēnešus savā mūžā esmu aiz letes nostāvējusi - atceros kā murgu. Dažs labs jau ierodas uzskrūvējies un tikai meklē jebkādu ieganstu savu noskaņojumu izgāzt, un pārdevējs šim mērķim ir ļoti pateicīgs objekts, jo nevar atļauties ar to pašu atbildēt, viņam, redz, jāsaglabā pieklājība, jo "klientam vienmēr taisnība". Ta ņifiga nav vienmēr taisnība, bet pārdevējam tas viss jānorij. Un, ja pircēju daudz apgrozās, tad dienas laikā, ziniet, cik to krupju salasās, ko norīt?! Sprūst jau. Un tad sanāk, ka esi ne tik laipni atbildējis kādam, kas to tiešām nebija pelnījis... Smags darbs tas ir. Domāju, ja mēs, pircēji, paši izturētos laipnāk, cilvēcīgāk un ne-snobiskāk, labāku attieksmi arī pretī saņemtu. Kā tai tautasdziesmiņā "Visi manim labi bija, ja es pati laba biju"...
Kas nepatīk man kā pircējai, ir pārlieka uzbāzība, kad ar trīsreizēju "nē, paldies, pati paskatīšos" ir par maz, un piedāvājums vēl kaut ko parādīt/palīdzēt atskan vēl ceturto reizi...
-
Man līdzīgi kā daudziem riebjas, nebaidos šā vārda, tādi pārdevēji, ka metas klāt, kad neesmu vēl veikala slieksni godīgi pārkāpusi, un velkas pakaļ, mēģinot iesmērēt ikvienu preci, kam vien uzmetu skatienu. Pārdevējam IMHO ir jābūt neuzkrītošam un atbildēt gatavam, bet tikai tad, ja viņam ko prasa.
Šajā ziņā man vislabākā pieredze ir ar tiem tūrisma/ekstrēmo sporta veidu ekipējuma veikalu pārdevējiem gan Latvijā, gan ārzemēs, kas paši aizraujas ar kādu no šīm lietām. Tie vienmēr zina, ka jāļauj pircējam lēnā garā pašam aplūrēt mantas un jāiesaistās tikai tad, ja tiek uzbilsti. Zinu, ka šajās bodēs man vienā mierā ļaus izložņāt visus pakšus kaut divu stundu garumā, izcilāt visus pribambasus un nemēģinās visu laiku noskaidrot, ko man īsti vajag, un piedāvāt visādas figņas. Toties uz konkrētiem jautājumiem vienmēr saņemšu izsmeļošas un draudzīgas atbildes.
Un kašķīgi pircēji arī man nepatīk. Ja kāds tāds pirms manis rindā izpildās (un kā likums šitādi parasti izpildās uz klusiem, neciliem pārdevējiem), tad mēdzu pēc tam pateikt pārdevējam kaut ko uzmundrinošu un ar humoru vai vismaz uzsmaidīt, jo zinu, cik nejauki šādas lietas var aizķert.
Un jā - nez kāpēc man gandrīz nekad nav nācies uzrauties uz nepieklājīgiem, nelaipniem pārdevējiem, ārstiem un iestāžu darbiniekiem. Gandrīz visi vienmēr ir visu paskaidrojuši, palīdzējuši, nokārtojuši un izdarījuši uz to labāko. Laikam tāpēc, ka nekad neesmu pret šiem cilvēkiem izturējusies tā, kā negribu, lai izturas pret mani. Vienmēr atceros, ka cilvēks man pretī tikai dara savu darbu, nevis ir mans vergs un kalps un dzīvo šai pasaulē tikai manis dēļ.
-
Domāju, ja mēs, pircēji, paši izturētos laipnāk, cilvēcīgāk un ne-snobiskāk, labāku attieksmi arī pretī saņemtu. Kā tai tautasdziesmiņā "Visi manim labi bija, ja es pati laba biju"...
Nu domā, domā... Es par šo naivo postulātu klaji ņirdzu. Pati gana bieži atraujos no aizcietušamies īgņām, kas sen nav kašķējušās, lai gan defoltā esmu gana labā garastāvoklī, ja vispār ieeju veikalā, (tas process man diezgan riebj). Pasveicinu, pasmaidu... Bet tas subjekts aiz letes rēc pretī kā nedabūjusi lauvu māte. Tāpat visādās medicīnas iestādēs. Nu eju es visur ar smaidu un labdien, vai vismaz pieklājīgu labdien, ja pārgurums tāds, ka nejēdzu, kur debesis, kur zeme. Bet atrēkšana "kur lien" un "ko te iedomājas" kaut kā tā ļoti dabiski tam pretī stāvētājam sanāk. Vienkārši ir imūnāki personāži, kam uzrēkšana izraisa tikai "ak, es jau pati vainīga".
Protams, ir meitenes, kas atsmaida uz manu patieso smaidu līdz ausīm, atrodot pilnīgi tukšu kasi, kad blakus 3-4 ļauži rindu taisa, un tekstu "o! skatos, jums garlaicīgi, neviens neizklaidē, visi drūzmējas tur blakus' vai kaut ko tamlīdzīgu, un pasmejas, ka galīgi nejūtas par šādu garlaicību apvainojušās.
Kašķīgus pircējus gan redzu proporcionāli krietni mazāk.
-
Loģiski, ka kašķīgus pircējus sanāk mazāk satikt, jo ar tiem sakaru mazāk kā ar pārdevējām/-iem. Nu vismaz man tā ir. Ir gadījies satikt netīkamus pārdevējus, ir gadījies arī pašai izlikt nejauko omu uz pārdevēju... Bet visā visumā reti sanāk tā - feini, ja tāds paīgns pārdevējs, kas jau pārguris visu dienu preces pa lentu bīdot un naudu skaitot, uz manis padotu labvakaru pārsteigts atbild ar smaidu.
-
esot LV, kašķīgi, neapmierināti utt pārdevēji man gadās ik uz soļa, ne tikai pārdevēji, bet arī dažādu iestāžu darbinieki utml. dzīvojot neLatvijā, ir pierasts, ka apkalpojošā sfērā strādājošie ir laipni, izpalīdzīgi, neuzbāžas lieki. savukārt esot LV, tā ir kā auksta duša, kad kāds kārtējo reizi ir neapmierināts, kad kaut ko pajautāju. mans novērojums, ka vislabāk iedarbojas un apmulsina šitādus kadrus tas, ka es neuzvelkos, bet smaidu un esmu pati laipnība, bet protams līdz zināmai robežai.
vienmēr sasveicinos ar pārdevējām veikalos, ar starppilsētu šoferiem, cenšos izturēties laipni, jo tika minēts, ka viņiem maza alga, garas darba stundas, bet tas tomēr nekādā ziņā nav mana, kā klienta problēma.
-
Tas tiesa- tā ir LV īpatnība. Es tomēr sveros uz to, ka te maz maksā un tāpēc visi tādi. Kaut gan ne visi. Es arī bieži saku - kā maksā, tā strādāju, bet nu, ja godīgi, tad pirmskrīzē maksāja daudz vairāk, bet strādāju tieši tāpat :D
-
true detective (labs niks, seriālam vēl nevaru saņemties), varu tev piekrist. arī es esmu bijusi letes otrā pusē, tiesa gan ārzemēs, studiju laikā, un ir gadījies pa klientam-loham, bet kopumā cilvēki pārdevēju/apkalpojošo personālu un otrādi uztver tā kam tā tas būtu jābūt - kā vienlīdzīgu, ar cieņu.
-
Lasot dažādos viedokļus par apkalpojošo sfēru darboņiem un viņu laipnību/nelaipnību, gribot negribot jāsecina, ka ir cilvēki, kas nez kādā veidā uzprasās uz nelaipnu attieksmi. Kā citādi izskaidrot to, ka dzīvojot vienā valstī un, pieļauju, izmantojot vienu un to pašu iestāžu un uzņēmumus pakalpojumus, vieniem viss ir OK, bet citiem - viss ir slikti.
Tas man atgādina vienu manu bijušo priekšnieci, kura mūždien gaudās par nelaipniem pārdevējiem mūsu kantora apkārtnes bodēs. Man, ejot uz tām pašām bodēm, nevienu nelaipno tā arī divu gadu laikā satikt neizdevās :)
Tak nopietni runājot, jāsaka, ka priekšnieces likstas mani neizbrīnīja ne mazākajā mērā, jo tas nu bija cilvēks, kam visa ķermeņa valoda, balss tonis un intonācijas vienkārši provocēja uz nelaipnu attieksmi, pat tad, kad viņa smaidīja un bija pieklājīga. No viņas nāca tādi tipa "es tāpat zinu, ka jūs visi esat baigie svoloči un tūlīt būsiet nepieklājīgi pret mani" signāli...Nu, un kā zināms - kā mežā sauc, tā atskan. Un nevajag nemaz neko teikt, valoda komunikācijā sastāda nemaz ne tik lielu procentu...
-
true detective kopumā cilvēki pārdevēju/apkalpojošo personālu un otrādi uztver tā kam tā tas būtu jābūt - kā vienlīdzīgu, ar cieņu.
bet tas jau tikai normāli, jebkura darba darītājs ir jāuztver tā, ko es cenšos arī darīt, diemžēl daudzās valstīs cilvēki tiek dalīti pēc šī principa
ps. veikalos, lai neapgrūtinātu pārdevējas vienmēr visu aiznesu tur, kur paņēmu, džemperus saloku smuki atpakaļ, pārt.veikalos plauktus nevandu....vismaz ar tādiem sīkumiem cenšos atvieglot kašķīgo, nelaipno pārdevēju ikdienu :)
-
Lasot dažādos viedokļus par apkalpojošo sfēru darboņiem un viņu laipnību/nelaipnību, gribot negribot jāsecina, ka ir cilvēki, kas nez kādā veidā uzprasās uz nelaipnu attieksmi. Kā citādi izskaidrot to, ka dzīvojot vienā valstī un, pieļauju, izmantojot vienu un to pašu iestāžu un uzņēmumus pakalpojumus, vieniem viss ir OK, bet citiem - viss ir slikti.
piemērs, iekāpju starppilsētu autobusā, sasveicinos, iedotu naudu, saņemu atlikumu un biļeti, pasaku paldies, bet savukārt pretī netiek izdvest neviens vārds, pat ne skaņa, uzprasījos uz nelaipnību? uzskatu, ka tā ir nelaipnība pret klientu. vai šoferim mazā alga liedz man pateikt labdien un lūdzu?
-
Lasot dažādos viedokļus par apkalpojošo sfēru darboņiem un viņu laipnību/nelaipnību, gribot negribot jāsecina, ka ir cilvēki, kas nez kādā veidā uzprasās uz nelaipnu attieksmi. Kā citādi izskaidrot to, ka dzīvojot vienā valstī un, pieļauju, izmantojot vienu un to pašu iestāžu un uzņēmumus pakalpojumus, vieniem viss ir OK, bet citiem - viss ir slikti.
piemērs, iekāpju starppilsētu autobusā, sasveicinos, iedotu naudu, saņemu atlikumu un biļeti, pasaku paldies, bet savukārt pretī netiek izdvest neviens vārds, pat ne skaņa, uzprasījos uz nelaipnību? uzskatu, ka tā ir nelaipnība pret klientu. vai šoferim mazā alga liedz man pateikt labdien un lūdzu?
true det, man ir paņēmiens (jauns) šitā apkarošanai:
pieeju pie rimi kases:
Es: Labdien!
pārdevēja: :/ (nodūrusi galvu ignorē mani)
Es: Labdien!!!!!
Pārdeveja: wtf.. labdien (klusi, bet nedaudz šokēti noņurd)
/man izdod naudu/
Es: Paldies, visu labu!
Pārdevēja: whatever (neatbild, nepievērš man uzmanību)
Es: Paldies!!!!! Visu labu!!
Pārdevēja: wtf uzredzēšanos
bet tas visss caur maksimālu laipnību
-
Aarzemees arii gadaas i paaruzbaaziigi (patiesiibaa krietni biezhaak) paardeveeji, i nelaipni un neatsauciigi (jaa, krietni retaak) paardeveeji.
-
Aarzemees arii gadaas i paaruzbaaziigi (patiesiibaa krietni biezhaak) paardeveeji, i nelaipni un neatsauciigi (jaa, krietni retaak) paardeveeji.
jā, gadās, bet krietni mazāk, manā mītnes zemē pa 10g varbūt pāris reizes bijis, es nekādā gadījumā negribu vispārināt un teikt, ka LV visi ir tādi, piemēram LV mazpilsētās ir diezgan smaidīgi un laipni cilvēki pie kasēm. Somijā pārsvarā jauni cilvēki strādā veikalos, tas ir studenti utml, tad viens no iemesliem viņu smaidam un laipnībai iespējams ir tas, ka nav sagruzīti vēl ar dzīvi.
-
Šajā gadījumā es negribētu runāt par nelaipniem pārdevējiem - tādiem, kuri nesveicinās utt (starpcitu, ja kāds pārdevējs pret mani izturās nelaipni, es ļoti pieklājīgi uzdodu jautājumu - atvainojiet, kāpēc jūs esat tik nelaipns/nepieklājīgs? Paskaidroju, ka es neesmu pieradusi sarunāties tik nepieklājīgi un jautāju, kāpēc viņš/viņa tā dara? Tas strādā.)
Bet jā, runa ir par kaitinošajiem pārdevējiem. Man, piemēram, patīk iDilles eko veicis barona centrā. Bet tur tas vīrietis/pārdevējs/īpašnieks(?) ir vienkārši tik neciešams - viņš ir kaut kāds wannabe jokupēteris, kurš neļauj normāli iepirkties, komentē pāri visam veikalam skaļi produktus, kurus apskatu, izsper nesmieklīgus jokus. Īstenībā, es izvairos no šī veikala viņa dēļ.
Kā jums ir?
Oj, un es domāju, ka mani vienu viš kaitina! Tak, ārprāc - nu tiešām iztēlo sevi par jokupēteri. Kalnciema tirdziņā jau bļauj pāri visam laukumam, kad kāds uz viņa pusi paskatās... brrr
-
true det, man ir paņēmiens (jauns) šitā apkarošanai:
pieeju pie rimi kases:
Es: Labdien!
pārdevēja: :/ (nodūrusi galvu ignorē mani)
Es: Labdien!!!!!
Pārdeveja: wtf.. labdien (klusi, bet nedaudz šokēti noņurd)
/man izdod naudu/
Es: Paldies, visu labu!
Pārdevēja: whatever (neatbild, nepievērš man uzmanību)
Es: Paldies!!!!! Visu labu!!
Pārdevēja: wtf uzredzēšanos
bet tas visss caur maksimālu laipnību
Un? Pašai kaut kā labāk no tā paliek?
Jā, redz cik dažādi esam... Es atkal kā padomāju, cik cilvēku iziet caur to Rimi vai Maximas kasi, pie kuras visu dienu rinda stāv... simti?tūkstoši?... un tai kasierei katram no viņiem jāpasaka tas "labdien" un "uz redzēšanos", tā man tās dežūrpieklājības frāzes simtu gadu nevajag. Priekš kam?! Priekš kam to cilvēku vēl speciāli dricelēt - nē, tu mani sveicināsi, nē tu man smaidīsi, jo tev algu maksā par to, lai tu to darītu, lai tu manā priekšā izklātos! Vai es gribētu, lai tā "audzina" mani? Nē. Tad es nedaru otram to, kas man pašai nepatiktu.
Starp citu, daudzas no viņām tiešām sveicinās, bet vai uzrunātie pircēji vienmēr atbild?
P.S. Tas par lielveikalu kasierēm. Kaut kādā, piemēram, kažoku veikalā, kur pa dienu varbūt trīs pircēji ieiet, varētu to sveicināšanos arī gaidīt kā personiski veltītu, nevis izmocītu pienākuma frāzi.
-
true det, man ir paņēmiens (jauns) šitā apkarošanai:
pieeju pie rimi kases:
Es: Labdien!
pārdevēja: :/ (nodūrusi galvu ignorē mani)
Es: Labdien!!!!!
Pārdeveja: wtf.. labdien (klusi, bet nedaudz šokēti noņurd)
/man izdod naudu/
Es: Paldies, visu labu!
Pārdevēja: whatever (neatbild, nepievērš man uzmanību)
Es: Paldies!!!!! Visu labu!!
Pārdevēja: wtf uzredzēšanos
bet tas visss caur maksimālu laipnību
Un? Pašai kaut kā labāk no tā paliek?
Jā, redz cik dažādi esam... Es atkal kā padomāju, cik cilvēku iziet caur to Rimi vai Maximas kasi, pie kuras visu dienu rinda stāv... simti?tūkstoši?... un tai kasierei katram no viņiem jāpasaka tas "labdien" un "uz redzēšanos", tā man tās dežūrpieklājības frāzes simtu gadu nevajag. Priekš kam?! Priekš kam to cilvēku vēl speciāli dricelēt - nē, tu mani sveicināsi, nē tu man smaidīsi, jo tev algu maksā par to, lai tu to darītu, lai tu manā priekšā izklātos! Vai es gribētu, lai tā "audzina" mani? Nē. Tad es nedaru otram to, kas man pašai nepatiktu.
Starp citu, daudzas no viņām tiešām sveicinās, bet vai uzrunātie pircēji vienmēr atbild?
P.S. Tas par lielveikalu kasierēm. Kaut kādā, piemēram, kažoku veikalā, kur pa dienu varbūt trīs pircēji ieiet, varētu to sveicināšanos arī gaidīt kā personiski veltītu, nevis izmocītu pienākuma frāzi.
Kvadra, laikam jau paliek labāk, jā. man, personīgi, ļoti nepatīk, ja man neatņem sveicienu un ignorē, un tici vai nē, bet man tas konkrēti sabojā garīgo. es saprotu, ka pārdevējas darbs ir grūts un var būt nepatīkams (brīžiem, drošvien) un ir jāapkalpo triljons cilvēku dienā, bet es viņai neliku šo darbu izvēlēties un neesmu par to atbildīga. arī man ir lietas, kas man besī manā darbā un ko es negribu darīt, bet es tās daru, jo tas ir mans darbs, ko es esmu pati izvēlējusies.
p.s. rietumeiropā tas vispār būtu neiedomājami, ka pārdevējs/apkalpojošais personāls nesveicina klientu. turklāt viņam/ai tas ir jādara pirmajam, normāla prakse
-
Kā jau teicu - cik dažādi esam. Man nesagādā nekādu kaifu otru cilvēku izdricelēt tāpat vien principa pēc, jo tas ir manā varā. Slimi kaut kā :(
-
Es: Labdien!
pārdevēja: :/ (nodūrusi galvu ignorē mani)
Es: Labdien!!!!!
Pārdeveja: wtf.. labdien (klusi, bet nedaudz šokēti noņurd)
/man izdod naudu/
Es: Paldies, visu labu!
Pārdevēja: whatever (neatbild, nepievērš man uzmanību)
Es: Paldies!!!!! Visu labu!!
Pārdevēja: wtf uzredzēšanos
bet tas visss caur maksimālu laipnību
Nuuu..man šitas izklausās pēc vistiešakās vilkšanas uz kašķi...un atriebšanās visiem,kas mani(pirceju) tjip neciena, jeb arī sava pārākuma izrādīšanu...
Mana vislielakā pierdze orpusletei bija darbs autoostā.OMG! tak pa gabalu bija redzami un pazistami visi klijenti..un muti vēl nebija vēruši kad bija saprotams vajadziiga palidziiba, vai tikai atnācis tvaiku nolaist:)
ja trāpies uz tadu kuram vajag tvaiku nolaist, tad galvenais dariit visu pēc protokola un gosta.... ja normālais cilvēks, tad var gan info uz lapiņas uzrakstiit, gan aiz rokas uz peronu aizvest, gan paglabāt atslēdziņu kamēr meitiņa atbrauks...:) utt.
mana pieredze gan rāda...ka tas, kads būsi pats , taadi citi...nestrādā pie milziig lielaam tautas masām....
piem. ielidojot LV uzreiz nonāc realitatee..smaidi vai nesmaidi :)) lidosta tas uzreiz ir pirmais šoks un atgadinajums,esi nonācis LV
-
nepabeidzās man -
atmiņā pēdejās 2 ielidošanas reizes... bija diezgan traks lidojums, bet laimiigi RIX..pasu kontrole..cieta akmens seja panjem manu &bērna pasi..bez neviena varda..luur caur pieri..paceliet bernu ! oky..man somas rokās, berns ziemas apgerbaa..tak nekāds mazais jau vairs, paceļu ,lai var apskatiit..redz kungam gruuti pieliekties lai redzeetu, kads tas bērns pār savu leti :wtf: ..nu oky...promejot protams pateicu gan paldies gan visu labu...
taalaak divas oficieres ar suni ostītāju...mēs kaa jau pieraduši pie pozitīvas attieksmes un visiem kukainjiem draugi, mazliet pie taa sunja piebremzējam, berns vēl tā kaa kko saka ,vai stiepj rokjeli..tak sekoja tāds brēciens - neapstajieties, nekavējiet rindu... :wtf: ,mēs bijām tur vienīgie !!!
berns pat sabijās..jo pieradis ka policisti toč smaida,runājas un izpaliidz ...es tajaa atrumaa tikvien pateicu...nesatraucies mēs esam Latvijā.
Pēdējoreiz braucu viena..atkal pasu kontrolē svina ģīmis..klusejot panjem, kluseejot atdod, nu pilniigakais Adamsu gjim loc. un tadtur tās durvis,kuras nezkadēlj neverās.. viens vīrs rausta rausta nekust, stāv,meklē blakus durvis ... bet svina ģīmis tak neko nesaka... kad es biju jau cauri ar savu dok. tad vienkarsi dusmiiga gaaju un gruudu tās durvis ar plecu.. tak atvērās... svina ģimim tik noprasiiju- vai tiešam diena bija tik gruuta?? laikam jau, jo muusu ljotene kavejās uz stundu un šamam naktii bija jatup stundu ilgak darbaa...idejiski..mēs visi cuukas kas pa nakti vazaajamies lidostā ...
šīs lidostas sagaidiitajsejas mani pārsteidz vairak,kā pardevējas...toties pilsetaa es jau izeju bez jebkaadaam iluuzijām un sagatavota realitaatei :D
-
man tomēr izskatās, ka nupat atkal velk uz pārspīlējumiem, dārgie... piebremzējiet nu mazliet ar Latvijas"nolikšanu". Rīga vēl nav visa Latvija, un jā, diemžēl padomju mantojums tik ātri nepazudīs.
esmu ikdienā gan pircējs, gan pārdevējs un redzu, ka diemžēl lielākoties pieminētā nelaipnība ir no tā, ka nav cilvēki apmācīti... manā pilsētelē pat Betas kasieres ir iedresētas uz "labdien"... un jā... ja eju savās domās un pārdomās, varu arī neatbildēt uz pateikto "uz redzēšanos", pie tam skaidrs tak, ka jau tiek steigts apkalpot nākamo, unmans uzrdzēšanos te vairs nevienam nav vajadzīgs...
arī nesaprotu, kur jūs tās nelaipno pārdevēju masas satiekat... nē nu moš man prasības zemas, nezinu... :)
ja no otras puses skatos, arī mani par nelaipnu mēdz nosaukt, apmēram reizi vai divas gadā. un iespējams, ka kāda neiecietīga nots arī ieslēdzas, lai gan jūtot, ka mani terorizē, man jau automātiski ieslēdzas maigā balss "ar slimiem pa labam". pārsvarā "nelaipna" esmu tad, ja man pieprasa nokopēt, ieskanēt, izdrukāt no fleša "nu kas jums grūti?".atvainojiet, šādus pakalpojumus nesniedzam - tā ir nelaipnība.
par lidostām... oi nu nezinu, es vēl nevienu laipnu seju nevienā paskontrolē neesmu redzējusi... :) nu moš uz neparizajām lidostām lidoju, arī var būt...
-
piebremzējiet nu mazliet ar Latvijas"nolikšanu". Rīga vēl nav visa Latvija, un jā, diemžēl padomju mantojums tik ātri nepazudīs.
vēlreiz saku, ja nu kāds nedzird, ka es negribu vispārināt un teikt, ka LV visi apkalp.sfērās strādājošie ir īgni, nelaipni, nekulturāli, kā jau minēju mazpilsētās ir mazliet savādāk. arī man īpaši nevajag labdien un paldies pie milzīga pārt.veikala kases, kur zillions cilvēku stāv rindā, kaut ir pierasts sasveicināties utml., bet, ja es, kā klients sasveicinos pirmā, tad apkalp.personālam ir jāatņem sveiciens. un, ja es kā klients kaut ko jautāju, meklēju, nezinu, tad es gaidu laipnu, izsmeļošu atbildi par tēmu....nevis tipa, kas jūs neredzat, viss ir izlikts uzvilktā, neapmierinātā tonī.....
strādāju darbā, kur ir ciešais kontakts ar cilvēkiem, nākas atbildēt uz trilliona jautājumiem, kas bieži ir vispār ir ne manā kompetencē, bet es nekad neatļaujos kādam atbildēt strupi vai nelaipni.
-
tad jau labi, ka tu. .. :)
man arī nesen bezgala laipni, kā idiotei, skaidroja, ka neko nevar darīt, ja mani bērni ir piedeklarēti dzīvoklī, bet studē citā pilsētā, un mājās ierodās labi ja divos mēnešos reizi - jaunie noteikumi pardz, ka par atkritumu izvešanu jāmaksā no deklarēto skaita, un nekādi iesniegtie papīri (izziņas) vairs netiek ņemti vērā. Laipni. Un bezgala kaitinoši. Jo tagad man jānoņemas ar formālu izdklarēšanu ārā, un jāmeklē, kur šos piedeklarēt, jo maksāt par katru iznesto maisiņu piečuku kaut kā negribas...
jā, bija bezgala laipns, no lapiņas nolasīts teksts. kam skaidri varēja dzirdēt cauri "un neko jūs man nevarat padarīt". ko tad es gribēju? nu kzut vai ieintersētību palīdzēt parisināt šo absurdu...
patiesībā tēmas autore īpaši uzsvēra, ka gribētu parunāt par pārdevēju kaitinošajām īpašībām, kam NAV sakara ar laipnību/rupjību...
-
Mans moto- "Sāc ar sevi!" turpinot varētu teikt- kā mežā sauc, tā atskan!
Mēģināju atcerēties kādu izteikti negatīvu piemēru- konkrēti, pret mani vērstu nepieklājību vai rupjību- neizdevās.
-
kvadra, mellene88 un citi oponenti,
visu rītu domāju par šo tēmu un jums daļēji taisnība.
tinot bildi atpakaļ, es diezgan bieži saņemu asu un nelaipnu izturēšanos no pārdevējiem, un reiz filozofēju par to, kāpēc tā ir. līdzcilvēks norādīja, ka cauri manai laipnībai izzogas kaut kāds augstprātīgs tonis. es pati to nejūtu un arī to nedomāju, kā augstprātību. tāpēc laikam jāpiekrīt danu par Mans moto- "Sāc ar sevi!" turpinot varētu teikt- kā mežā sauc, tā atskan!
Mēģināju atcerēties kādu izteikti negatīvu piemēru- konkrēti, pret mani vērstu nepieklājību vai rupjību- neizdevās.
man drošvien jāpadomā vēl par šo, bet kopumā - kā lai es mainu savu attieksmi? man patiešām ēd no iekšas, kad man neatņem sveicienu, tas man liekas ļoti rupji. no otras puses - es negribu izrādīt augstprātību ne pret vienu, jo es savā apziņā nejūtos labāka/pārāka utt par apkalpojošo personālu. vienkārši norīt/ignorēt?
-
Ai, es laikam pofigiste - man sen nav bijis gadījums, kad būtu tiešām nelaipna pārdevēja trāpījusies. Lielveikalu kasēs es negaidu, lai mani katru reizi sveicina, bet parasti jau sveicina un es arī atbildu uz sveicienu. Citos veikalos man mēdz panākt klāt pārdevēja ar jautājumu, vai varot ko palīdzēt, es pieklājīgi saku, ka pati tikšu galā vai arī konkrēti saku, ko man vajag palīdzēt atrast.
Par lidostām runājot - esmu lidojusi gana daudz, un visās lidostās un arī citās pasu kontroles vietās darbinieki bija sausi lietišķi un centās ātrāk paveikt savu darbību ar manu pasi nevis gari sasveicināties un atsveicināties. Drošības kontroles darbinieki arī nevienā lidostā nav sveicinājušies, bet darīja savu darbu. Man par to apvainoties? Nu ne tak.
-
p.s. rietumeiropā tas vispār būtu neiedomājami, ka pārdevējs/apkalpojošais personāls nesveicina klientu. turklāt viņam/ai tas ir jādara pirmajam, normāla prakse
Tiešām? Man kkā nešķiet, ka mni sveicinātu Lidlā vai Smarketā... (supernetto ekvivalenti)
-
[quote author=Emīlija link=topic=1279.msg19234#msg19234 date=1420786339
patiesībā tēmas autore īpaši uzsvēra, ka gribētu parunāt par pārdevēju kaitinošajām īpašībām, kam NAV sakara ar laipnību/rupjību...
nelaipnība, īgnums, rupjība nevietā ir diezgan kaitinošas īpašības.
izturos ar cieņu pret jebkura darba darītāju bez augtsprātības, vīzdegunības utml un gaidu, lai pret mani izturas tieši tāpat. arī mans darbs nav medus maize, mēdz būt fiziski un garīgi smagi brīžiem, bet tas nevar būt attaisnojums sliktai attieksmei vienam pret otru bez vajadzības.
-
man drošvien jāpadomā vēl par šo, bet kopumā - kā lai es mainu savu attieksmi? man patiešām ēd no iekšas, kad man neatņem sveicienu, tas man liekas ļoti rupji. no otras puses - es negribu izrādīt augstprātību ne pret vienu, jo es savā apziņā nejūtos labāka/pārāka utt par apkalpojošo personālu. vienkārši norīt/ignorēt?
Audzē pofiga līmeni :) Es neierakstīju, bet man arī citētais gadījums ar Rimi pārdevējas "audzināšanu" likās augstprātības demonstrācija. Ja tā sāpina, ka pārdevēji neatņem sveicienu - nu nesveicini pirmā! Un problēma atrisinās pati no sevis. Un, manuprāt, ja ieejot veikalā vai iestādē koncentrējas uz tur dabūjamo preci vai pakalpojumu, tad paliek mazāk vietas apcerēt apkalpojošo personālu (izņemot galējus gadījumus, par kādiem arī ir šī tēma - kad nevar ignorēt rupjību vai pārlieku uzbāzību).
-
Loģiski, ka kašķīgus pircējus sanāk mazāk satikt, jo ar tiem sakaru mazāk kā ar pārdevējām/-iem.
Neloģiski. Stāvot pie kases, ir viena kasiere un priekšā vismaz 3-6cilvēki. Novērojamo pircēju skaits ir daudzkārt lielāks.
Lasot dažādos viedokļus par apkalpojošo sfēru darboņiem un viņu laipnību/nelaipnību, gribot negribot jāsecina, ka ir cilvēki, kas nez kādā veidā uzprasās uz nelaipnu attieksmi. Kā citādi izskaidrot to, ka dzīvojot vienā valstī un, pieļauju, izmantojot vienu un to pašu iestāžu un uzņēmumus pakalpojumus, vieniem viss ir OK, bet citiem - viss ir slikti.
Par šo fenomenu es arī domāju, lidz sapratu atšķirību. Tie, kas "neredz" nelaipnību, to uzskata par normu vai "pati izprovocēju, ka man skarbāk pateica". Tur arī visa sāls.
Man jau pasen ir niķis ar pārdevējām pamuldēt - mirklī, kad viņa neskaita naudu, protams, Pasveicināt, pasmaidīt un runāt kā ar draudzīgiem cilvēkiem. Vienmēr nolikšu preces uz lentas, lai var viegli paņemt, lai nekas neķeras, negāžas. Nepakautrējos ievērotai kasierei pateikt, ka prieks trāpīt viņas kasē, jo viņa ātri un labi strādā, patīkami iepirkties... Jo man pašai ir prieks, ka tas nomocītais kases meituks uz brīdi pasmaida (no sirds, nevis saviebjas, jo tā liek), saknosās un apsēžas taisnāk. Un ļoti daudzi mazliet atplaukst no normālas komunikācijas.
Bet. Es rudenī kāreiz iekomentēju līdzīgā tēmā, atkārtošos.
Labā garastāvoklī iegāju vienā veikalā [krietni ārpus Rigas, saulains rīts], smaidot pasveicināju abas pārdevējas, un nevis formāli noburkšķēju. Abas kā stangu norijušas, ne labrīt, ne sveiki. Pārlaidu acis vitrīnai, plauktam, secināju, ka ir tas, ko man vajag, par ko arī nepakautrējos nopriecāties, sak, super! Tieši tas, ko meklēju. Man vajadzētu X objektus, bet man ir skaidrā Y eiras, vai tas būtu savietojams?
Klusējot ne vislielākie, bet X objekti ietilpa Y eirās un Z centos, ko vēl atradu pa kabatām. Bez pieckārtējas pārsvēršanas, ar viena objekta nomaiņu pret mazāku pietika. Rindu nekāvēju ar kapeiku meklēšanu, jo neviena cita nebija. "Milzīgs paldies! Jums gan labs acumērs!", pārskaitījām eiras (Pēdējā eira "zelta" monētās un pēdējie 15 centi "melnajās", no kā 2x pa 5 centiem - tas tā, atskaitei, lai man nelej virsū par melno kapeiku kilogramu skaitīšanu).
"Paldies" un "laimīgi!"...
Īgnajā feisā nepakustējās ne skropsta.
Tur nav jāapkalpo 10 pircēji minūtē, tur nebija vakara nogurums pēc 12 stundām uz kājām, tur vienkārši bija riebums pret visiem, kas ievelkas veikalā traucēt. Nu nav pircēja problēma, ka tev sūdīgs darbadevējs.
-
Par šo fenomenu es arī domāju, lidz sapratu atšķirību. Tie, kas "neredz" nelaipnību, to uzskata par normu vai "pati izprovocēju, ka man skarbāk pateica". Tur arī visa sāls.
Man jau pasen ir niķis ar pārdevējām pamuldēt - mirklī, kad viņa neskaita naudu, protams, Pasveicināt, pasmaidīt un runāt kā ar draudzīgiem cilvēkiem. Vienmēr nolikšu preces uz lentas, lai var viegli paņemt, lai nekas neķeras, negāžas. Nepakautrējos ievērotai kasierei pateikt, ka prieks trāpīt viņas kasē, jo viņa ātri un labi strādā, patīkami iepirkties... Jo man pašai ir prieks, ka tas nomocītais kases meituks uz brīdi pasmaida (no sirds, nevis saviebjas, jo tā liek), saknosās un apsēžas taisnāk. Un ļoti daudzi mazliet atplaukst no normālas komunikācijas.
Bet. Es rudenī kāreiz iekomentēju līdzīgā tēmā, atkārtošos.
Labā garastāvoklī iegāju vienā veikalā [krietni ārpus Rigas, saulains rīts], smaidot pasveicināju abas pārdevējas, un nevis formāli noburkšķēju. Abas kā stangu norijušas, ne labrīt, ne sveiki. Pārlaidu acis vitrīnai, plauktam, secināju, ka ir tas, ko man vajag, par ko arī nepakautrējos nopriecāties, sak, super! Tieši tas, ko meklēju. Man vajadzētu X objektus, bet man ir skaidrā Y eiras, vai tas būtu savietojams?
Klusējot ne vislielākie, bet X objekti ietilpa Y eirās un Z centos, ko vēl atradu pa kabatām. Bez pieckārtējas pārsvēršanas, ar viena objekta nomaiņu pret mazāku pietika. Rindu nekāvēju ar kapeiku meklēšanu, jo neviena cita nebija. "Milzīgs paldies! Jums gan labs acumērs!", pārskaitījām eiras (Pēdējā eira "zelta" monētās un pēdējie 15 centi "melnajās", no kā 2x pa 5 centiem - tas tā, atskaitei, lai man nelej virsū par melno kapeiku kilogramu skaitīšanu).
"Paldies" un "laimīgi!"...
Īgnajā feisā nepakustējās ne skropsta.
Tur nav jāapkalpo 10 pircēji minūtē, tur nebija vakara nogurums pēc 12 stundām uz kājām, tur vienkārši bija riebums pret visiem, kas ievelkas veikalā traucēt. Nu nav pircēja problēma, ka tev sūdīgs darbadevējs.
Pārdevējai droši vien vecis laiž pa kreisi, bērni nemācās, dauzās apkārt dzerdami un parādus taisīdami, alga nav izmaksāta, pašai vēl pohas, jo iepriekšējā vakarā no kreņķiem 2/3 krutkas izrāvusi. Nu kā tu tādā situācijā izspiedīsi smaidiņu? Pie kam - tā ir Latvijas lauku ikdiena.
Vecajās Eiropas valstīs cilvēki ir paēduši un +- apmierināti, tamdēļ arī attieksme pret apkārtējo pasauli ir labvēlīga. Pamēģini kādu Polijas pakalpojumu servisu izmantot - var sanākt riktīgs aplauziens.
-
Par šo fenomenu es arī domāju, lidz sapratu atšķirību. Tie, kas "neredz" nelaipnību, to uzskata par normu vai "pati izprovocēju, ka man skarbāk pateica". Tur arī visa sāls.
Noteikti nepiekrītu par to "pati izprovocēju". Es sevi - skaisto, gudro un laipno - nekādā gadījumā nevainoju retajās reizēs, kad gadās saskarties ar nelaipnību no apkalpojošā personāla (es pieļauju, ka tādas reizes ir bijušas, bet es tiešām nevaru atcerēties neko pieminēšanas vērtu, varbūt vienīgi kādā poliklīnikā, kur mēdz uzburkšķēt, ja neesi profesionāls slimnieks un nezini, kur jāiet ar saviem papīriem :)) Atšķirība ir tajā, ka man vairāk vai mazāk ir VIENALGA, cik īsts smaids ir pārdevējai uz sejas, ja vien mani korekti apkalpo. Protams, es pamanu, ja kādā veikalā pārdevējas ir laipnas, runātīgas un izpalīdzīgas virs vidējā līmeņa, bet mani pilnībā apmierina lietišķs "tev - nauda, man - prece" darījums.
-
man drošvien jāpadomā vēl par šo, bet kopumā - kā lai es mainu savu attieksmi? man patiešām ēd no iekšas, kad man neatņem sveicienu, tas man liekas ļoti rupji. no otras puses - es negribu izrādīt augstprātību ne pret vienu, jo es savā apziņā nejūtos labāka/pārāka utt par apkalpojošo personālu. vienkārši norīt/ignorēt?
Audzē pofiga līmeni :) Es neierakstīju, bet man arī citētais gadījums ar Rimi pārdevējas "audzināšanu" likās augstprātības demonstrācija. Ja tā sāpina, ka pārdevēji neatņem sveicienu - nu nesveicini pirmā! Un problēma atrisinās pati no sevis. Un, manuprāt, ja ieejot veikalā vai iestādē koncentrējas uz tur dabūjamo preci vai pakalpojumu, tad paliek mazāk vietas apcerēt apkalpojošo personālu (izņemot galējus gadījumus, par kādiem arī ir šī tēma - kad nevar ignorēt rupjību vai pārlieku uzbāzību).
nezinu, es nevaru nesveicināties
-
Vienīgais, kas mani mazliet kaitina pārdevējos, ir nekompetence, t. i., cilvēks it kā piedāvā man savu palīdzību, bet, ja es gribu ko vairāk uzzināt par preci, tad neko sakarīgu nespēj pateikt. Bet arī tad nekādas pretenzijas neceļu, vienkārši "atšujos". Ne ar kādu nelaipnību vai nepieklājību gandrīz nekad neesmu saskārusies.
-
Aizdomājos. Dzīvē esmu mētājusies pa abām letes pusēm un nekad NEKAD vairs negribētu nonākt situācijā, kad jāstrādā pārtikas veikalā. Tas ir vnk ārprāts - ne bosi, ne klienti tevi par saprātīgu būtni neuzskata.
Tagad ir tā, ka ne gluži aiz letes stāvu, bet šo to pārdot, nosvērt un kasi paklabināt nākas.
Klienti nāk daudzmaz vieni un tie paši. Visi nāk pārsvarā smaidīgi un klačiņu uzsist griboši.
BET.
Ir tādi, ar kuriem vnk negribas to klačiņu sist. Jā - esam laipni. Jā - smaidīgi. Bet tas cilvēks izstaro kko tādu, ka pēc viņa aiziešanas gribas ne tikai rokas nomazgāt, bet arī sveci aizkurināt.
Es, protams, nerunāju par atļaušanos nesveicināt vai lūdzu/paldies/kā jums iet nepateikšanu. Miests mazs, babuļi labākā reklāma. Un mīl mūs tie babuļi.
Un nav tikai man tā - kolēģes, kas ar jamiem mazākā saskarsmē, arī to jūt.
Nezinu - aura vai kas ...
-
Emilij -tu to,par Latvijas nolikšanu man???? a zrja:( pati jau teici,ka nav ko liist pārspiilējumos... es vienkērši atcerejos vienīgos gadijumus kas man regulāri gadaas LV ielidojot un nav tur ko piesaukt citas lidostas , tajās taa nav... bet nelidojot caur RIX jau LV nevar tikt vaine??? :)
un varbuut tam pievēŗšu uzmaniibu tikai tāpēc ,ka ir tā krasaa atšķiriiba piem 2,5 h iepriekš vienā ostā un pec 2,5 h otraa ostā :)
ka jau minēju, pēc tam viss ir normaa ,jo kljuustu reāla:)
kurš tur mineja..par lietišķumu...protams lietišķums ir laba lieta, bet tomēr tas ļõti atšķiras no graujoša īgnuma..un manos gadijumos bija otrais variants...
bet oky..ne par to stāsts...
īstenībā man patīk visi visi gan laipnie gan nelaipnie, kā tur jau izskaneejusi doma... ka gan es zināšu ,ka esmu tik laba ..ja nebūs nejauko uz kuru fona buut man tai labajai :coffee: priekā !!!
-
manuprāt- problēmas sakne ir pretnostatījumā- viņi, apkalpojošais personāls un ES!!!
Arvien biežāk medijos runā/raksta par tādu lietu kā emocionālā inteliģence. Tās, mūsu sabiedrībā joprojām trūkst, bet viss ir laika jautājums :)
mellen88- es pazīstu Tevi virtuāli vēl no vecā foruma laikiem, zināju, ka strādā autoostā. Tajā laikā mācību dēļ reizi nedēļā braukāju uz Rīgu. Nezinu Tevi vaigā, bet biju "noskatījusi" vienu kasierīti :) abas ar viņu bijām draudzīgi laipnas :)
-
Ā, sapratu, man sūdīga aura. :faint: Nu lai par to spriež tie, ar ko esmu tikusies aci pret aci - te tādu gana. Aizdedziet svecītes arī, - ka kaut kas no manis nepieķeras... :D
-
Jeezinj, jums tieshaam vajag shitos visus - labdien, uz redzeeshanos, luudzu.. No paardeveeja pie kases, es domaaju. Citur, protams.
-
Jeezinj, jums tieshaam vajag shitos visus - labdien, uz redzeeshanos, luudzu.. No paardeveeja pie kases, es domaaju. Citur, protams.
Re ka vajag ... un ne tikai "labdien, uz redzeeshanos, luudzu". Par laiku parunāt, par jokiem, kas tikai pašam patīk, pasmiet ...
NaPaga pādevējas ...
-
Jeezinj, jums tieshaam vajag shitos visus - labdien, uz redzeeshanos, luudzu.. No paardeveeja pie kases, es domaaju. Citur, protams.
Re ka vajag ... un ne tikai "labdien, uz redzeeshanos, luudzu". Par laiku parunāt, par jokiem, kas tikai pašam patīk, pasmiet ...
NaPaga pādevējas ...
man ir apnicis piesaukt tās ārzemes, bet, atvainojiet, valstī, kur esmu nodzīvojusi gadus daudzus visnotaļ, tā ir tik ārkārtīgi dabiska parādība. Pamostos sestdien no rīta, aizeju nopirkt pienu, uz ielas man pienāk klāt meitene, kura strādā homoseksuāļu tiesību aizsardzības kantorī, lūdz ziedot kaut kādu naudiņu, mēs sākam runāt, aizrunājamies līdz tam, ka sēžam uz veikala kāpnēm vēl 20 minūtes. Sirsnīgi atvadamies un es ieeju veikalā. Nevaru atrast sojas pienu, palūdzu pārdevējam palīdzēt, viņš man izsaka komplimentu par smukām kurpēm, papļāpājam par neko. Pie kases pārdevēji laipni, sveicina, pasaka paldies un uzredzēšanos. Es nebrīnīšos, ja man kāds tagad teiks, lai es tinu makšķeres uz savu valsti x, bet, nu, būsim reāli, tagad es esmu šeit un, domājams, ka būšu. tad, acīmredzot, man ir jāpieņem tas kā lietas notiek šeit. un pēc šīs sarunas ar jums visiem, tas ir pilnīgi skaidrs.
-
Jā, kā tad.
A es, kā nākamais rindā mierīgi pagaidīšu, kamēr iepriekšējam izsaka komplimentu un papļāpā par neko. Da kur man jāsteidzas.. darba diena tak beigusies :))
-
Uuja.
Vienaa zemee ir taa, citaa - shitaa. Vieni cilveeki taadi, otri - shitaadi. Tik gruuti to pienjemt un necepties? Varbuut ne visu var attaisnot, bet saprast tachu var meegjinaat, kaapeec kaads pasveicinaaja vai nepasveicinaaja.
Ja nebuusim tik atkariigi no otra izpausmeem, varbuut visiem dziive kljuus vieglaaka?
-
Pilnīgās auzās jūs te braucat......
Pēc jūsu domām, lielākā daļa pērdevēji ir nelaipni, bet pircēji eņģelīši-laipnie-vulgaris :D :D :D
Pašas jūs esat nelaipnas un neatsaucīgās, bet citiem jābūt ideāliem.
Interesanti cik laipni jūs atbildēsiet, ja kāds cilvēks jums 3:00 naktī pazvanīs, netīšām sajauci nr. ????? pasūtīsiet rupji nafig..... tākā nevajaga te tagad no sevis eņģelīšus uztaisīt :D
-
Pārsvarā man tomēr gadās laipni pārdevēji, bet es arī nekad kašķi veikalā nemeklēju.
Bet gadās arī dīvainas pārdevējas. Piemēram, pirms neilga laiciņa "Galerijas Centrs" vienā no veikaliem meklēju apakšveļas gabalus (tādus pāris striķīšus), bet viena no pārdevējām, kura bija gados visvecākā no tur strādājošajām, pa varītēm centās man notirgot tos veļas gabalus, kas laikam viņas gaumei šķita atbilstošāka. :banhead:
Pieklajīgi atteicos no viņas ierosinājumiem, bet viņa atļāvās man norādīt, ka tie mani striķīši neesot nekāda ikdiena, tāpec man jāpērkot pienācīga lieluma veļa! Izlikos, ka nedzirdēju, bet kādas gan viņai tiesības norādīt, ko man vilkt vai nevilkt! :fryingpan:
-
Es cilvēku parasti pamanu, kad viņš man liekas interesants vai patīkams. Pret bezpersoniskajiem pati esmu bezpersoniska- neesmu viņus dzemdējusi, lai man viņi būtu jāaudzina.
-
Es atvainojos, Milka, bet taa paardeveeja labu domaaja, tev iesakot citu velju nevis tos strikjiishos, varbuut vieniigi vinja nemaaceeja to taa pasniegt. Vajadzeeja vispirms pajautaat, vai ikdienas valkaashanai, un tad ieteikt - ikdienas lietoshanai labaak buutu tas un tas. Jo nevar jau zinaat, kam tev tie strikjiishi. A, ja klients grib tos strikjiishus, nu tad dies ar vinju.
-
...man ir apnicis piesaukt tās ārzemes, bet, atvainojiet, valstī, kur esmu nodzīvojusi gadus daudzus visnotaļ, tā ir tik ārkārtīgi dabiska parādība. Pamostos sestdien no rīta, aizeju nopirkt pienu, uz ielas man pienāk klāt meitene, kura strādā homoseksuāļu tiesību aizsardzības kantorī, lūdz ziedot kaut kādu naudiņu, mēs sākam runāt, aizrunājamies līdz tam, ka sēžam uz veikala kāpnēm vēl 20 minūtes. Sirsnīgi atvadamies un es ieeju veikalā. Nevaru atrast sojas pienu, palūdzu pārdevējam palīdzēt, viņš man izsaka komplimentu par smukām kurpēm, papļāpājam par neko. Pie kases pārdevēji laipni, sveicina, pasaka paldies un uzredzēšanos. Es nebrīnīšos, ja man kāds tagad teiks, lai es tinu makšķeres uz savu valsti x, bet, nu, būsim reāli, tagad es esmu šeit un, domājams, ka būšu. tad, acīmredzot, man ir jāpieņem tas kā lietas notiek šeit. un pēc šīs sarunas ar jums visiem, tas ir pilnīgi skaidrs.
Aizdomājos... Mēs tak te laikam par galīgi atšķirīgām mentalitātēm runājam. Es nepakam nespētu būt tik...kā lai to saka... komunikabla un atraisīta, lai aizpļāpātos ar svešu cilvēku uz ielas. Un, ja kāds pārdevējs pēkšņi izteiktos par manām kurpēm, laikam vienkārši apstulbtu un nesaprastu, ko tas nozīmē - ko viņš vispār atļaujas?! Un, ja arī skaļi nepateiktu to "kas jums daļas gar manām kurpēm?!", tad padomātu pilnīgi noteikti...
Latviskā noslēgtība? Pilsētnieciskums? Nelielā ciematā, kur visi cits citu vismaz sveicināšanās līmenī pazīst, varbūt būtu savādāk... :confused:
-
kvadra, viss atkarīgs no cilvēka. Ir komunikablāki, ir ne pārāk. Un katrs to uztver pa savam. Parasti gan otrs to jūt - vai šim var iet virsū ar laipnībām vai nē
-
Ak jā, atcerējos vēl vienu ar pārdevējiem un iepirkšanos saistītu momentu, kas mēdz dažreiz kaitināt, citreiz uzjautrināt - es to saucu par vīriešu šovinismu. Stāv aiz letes tāds vīriešgabals un ar viltīgu smīniņu ģīmī uzdod papildjautājumus - a jums kādu šķērsgriezumu/diametru/spriegumu/collas/vītni utt., jo ir svēti pārliecināts, ka no viņa izteikti "vīrišķīgās" tehniskās preces es, sieviete un blondīne, pēc definīcijas neko saprast nevaru, tādus terminus dzirdu pirmoreiz mūžā un atbildēt, protams, nespēšu. Interesanti tad atbildēt un pavērot ģīmja izteiksmes izmaiņas :)
Mana draudzene, fototehniku labi pārzinoša būtne, mēdz tā izklaidēties - sastopot tādu lecīgu, par sieviešu stulbumu svēti pārliecinātu pārdevēju, uzdod šim vienu par otru tehniskākus un profīgākus jautājumus, kamēr visa iedomība izplēn, jo pats nav tik kompetents, lai atbildētu.
P.S. Nē, vienmēr tā nav. Pārsvarā jau tiešām tie pārdevēji cenšas palīdzēt, nevis savu pārākumu demonstrēt. Bet, kas uzprasās, tie mēdz arī uzrauties :evil:
-
Danu - es nekad neesmu bijusi kasēs... biju tur ,kur lielāka izpaušanās visos virzienos- izziņās :smile: kasēs tur jau tik nauda-biļete- nauda -bilete...
Juus te pa dienu tik daudz pierunaajuši, ka man arii buutu ko papildinaat ..bet kaa lai atceros, ko kurs teica 3lpp atpakalj ..kad nonaaku pie lodzinja -izteikties ... :confused:
-
Es atvainojos, Milka, bet taa paardeveeja labu domaaja, tev iesakot citu velju nevis tos strikjiishos, varbuut vieniigi vinja nemaaceeja to taa pasniegt. Vajadzeeja vispirms pajautaat, vai ikdienas valkaashanai, un tad ieteikt - ikdienas lietoshanai labaak buutu tas un tas. Jo nevar jau zinaat, kam tev tie strikjiishi. A, ja klients grib tos strikjiishus, nu tad dies ar vinju.
O te man nāk prātā vecs kādas rus sabiedrībā zināmas dāmas (neatceros kuras) stāsts rus TV...
Atšķirīgas mentalitātes.
Bijusi japānā: pasūtījusi tēju ar cukuru.Tēju atnes, cukura nav. Kad prasa cukuru - kā nu spēj saprasties dabū aš atbildi, ka tēja jābauda lūk tāda un kacukurs to bojājot un ka nav un nebūs tā cukura - ļoooti ieturētā un pieklājīgā tonī, bet cukura ta nav.
Dāma komentē, ka zina, ka cukurs "bojā" tēju, bet nu negaršo viņai bez, bet garšo ar...
Nē, cukura, neesot... Vēlreiz atbildot pati laipnība un pieklājība.
Dāmai piegriežas un viņa vnk pasūta 'tejas vietā kafiju (ko parasti dzer bez cukura). Un, še tev, laipnā un pieklājīgā viesmīle atnes gan kafiju, gan cukurtrauku, jo, redz, pie kafijas pieņemts likt cukuru...
Turpretī ASV: gribi tēju? lūdzu! Gribi cukuru? lūdzu! pofig, vai tas iet kopā vai nē. Ja tu maksā, jauc kopā dajebko,- piemērots vai nepiemērots, izlemj maksātājs un neviens viņam tā arī i nepateiks, ka tas ar to neder kopā, maksā tikai.
Kulturālas atšķirības. Japānā rūpējas par pozitīvu, tradicionālu pieredzi, kamēr ASV gribi un maksā? -lūdzu! da pofig patiks tas vai nē un kādam lietošanas veidam bija paredzēts un būtu tā paticis labāk, vai nē.
Es pat nezinu kā labāk:nopirkt kko neadekvātu, vai tomēr saņemt paskaidrojumu, ka tas ir paredzēts citam mērķim...
-
tex--- es te tinu tapakalj dienas sarunu ...tevi kadreiz nesveicina Lidla vai Aldi(vai ko tur biji minejusi) :o ..tas gan kka jociigi..mums katra kasee bliež pilnu arsenalu ar how arjū... un my darling, sweetheart utt... vienreiz saskaitijam ,ka viena kasieriite izlietoja aptuveni 7 darlingus (dažādus) katram pirceejam..bet tas vinjai izdodas ljoti organiski un vinja pat neko neteelo..vienkarsi vinjai visi ir darlingi:D
-
Es pat nezinu kā labāk:nopirkt kko neadekvātu, vai tomēr saņemt paskaidrojumu, ka tas ir paredzēts citam mērķim...
Man laikam patiktu tāds kā "are you sure" pārjautājiens ar paskaidrojumu, bet, ja apliecināšu, ka, esot pie pilnas apziņas un saprašanas, gribu to "bojāto" tēju, lai man to tomēr izsniedz, nevis atsakās dot.
Pati, starp citu, mēdzu lūgt tēju ar ledu, un neviens vēl nav pateicis, ka ledus pie tējas nepienākas. :D
-
Nabaga pārdevējas, kam jātiek galā ar visiem šitiem aprunāties gribētājiem. Neesmu stāvējusi aiz letes, bet vienu ārprātīgu gadu manā dzīvē man bija darīšana ar dažādu klientu apkalpošanu. Mani kā introvertu cilvēku visvairāk besīja tieši komunikablie. Daudzreiz no klajas nelaipnības izrādīšanas glāba tikai mana labā audzināšana (paldies abām manām omēm!). No sirds apbrīnoju cilvēkus, kam patīk čalot par neko ar visiem pēc kārtas - pārdevējiem, kasieriem, mikriņu šoferiem, muzeju dežurantiem, vilciena konduktoriem utt. utjpr. Man tās bija lielākās zobusāpes. Vismīļākie klienti bija tie, kas atnāca, pasveicināja, bez liekas muldēšanas saņēma savus papīrus vai konsultāciju un tinās prom.
Kāpēc jūs, tie kas mīl aprunāties, domājat, ka jūsu vāvuļi spēj iepriecināt visus? Un kāpēc pārevējas pienākums būtu obligāti runāties pretī? Viņas tiešais pienākums tak ir laipni pārdot nevis komunicēt pa tukšo, vai ne tā?
Tas, protams, nenozīmē, ka atbalstu nelaipnību. Vnk, kā jau minēju, gandrīz nekad neesmu saņēmusi nelaipnu attieksmi no apkalpojošā personāla. Laikam tāpēc, ka pati ar svešiem esmu visnotaļ nerunīga un lietišķa - pasveicinu, izklāstu savu problēmu, saņemu savu pakalpojumu, patencinu un tinos - bez liekas muldēšanas un ņemšanās. Un apkalpojošās sfēras pārstāvji to novērtē :)
Vispār vajadzētu uztaisīt pētījumu - starp kuriem ir vairāk neapmierināto pircēju - starp introvertiem vai starp ekstravertajiem...
-
Es atvainojos, Milka, bet taa paardeveeja labu domaaja, tev iesakot citu velju nevis tos strikjiishos, varbuut vieniigi vinja nemaaceeja to taa pasniegt. Vajadzeeja vispirms pajautaat, vai ikdienas valkaashanai, un tad ieteikt - ikdienas lietoshanai labaak buutu tas un tas. Jo nevar jau zinaat, kam tev tie strikjiishi. A, ja klients grib tos strikjiishus, nu tad dies ar vinju.
Es Tavu domu sapratu, bet ja es veikalā prasu konkrētu lietu, tad pavisam noteikti zinu, kāpēc man tā vajadzīga. Un nepavisam nevēlos klausīties pamācības kur, kad, kāpēc un cik bieži tā lietojama.
Jebkurā gadījumā, no pārdevējas puses tas nebija pieklājīgi, jo par ikdienas vai neikdienas lietošanu viņa pati savā prātā bija sadomājusies. Kad un kā tie striķi tiks lietoti, nav viņas darīšana.
-
..kaut kā nemāku citātus ievietot... :cry:
-
tex--- es te tinu tapakalj dienas sarunu ...tevi kadreiz nesveicina Lidla vai Aldi(vai ko tur biji minejusi) :o ..tas gan kka jociigi..mums katra kasee bliež pilnu arsenalu ar how arjū... un my darling, sweetheart utt... vienreiz saskaitijam ,ka viena kasieriite izlietoja aptuveni 7 darlingus (dažādus) katram pirceejam..bet tas vinjai izdodas ljoti organiski un vinja pat neko neteelo..vienkarsi vinjai visi ir darlingi:D
dažreiz, bet helsinkos kka'neatceros, ka lidlā vai smarketā tiktu sveicināta. Vai arī man feisā rakstīts, ka somiski nesaprotu? Bet nu sasveicināšanās vārdus pat es zinu...
s-marketā toč nesveicina un neatvadās... vnk noskenē preces no lentas un viss. periodiski jautā, vai nav tā kkādā viņu karte...
-
Mina- es pieskaitos..pilniigi introverts..jo mazāk kāds ar mani runā jo labāk..pati nevienam virsuu nebāžos . Ar visu parsvarā apmierinata.un ja kadam liekas,, ka es tak puksteeju kko par lidostu...tad - nepuksteeju gan..bet piedalijos sarunā un tikai saliidzināju dažadas pieredzes.
-
O te man nāk prātā vecs kādas rus sabiedrībā zināmas dāmas (neatceros kuras) stāsts rus TV...
Atšķirīgas mentalitātes.
Bijusi japānā: pasūtījusi tēju ar cukuru.Tēju atnes, cukura nav. Kad prasa cukuru - kā nu spēj saprasties dabū aš atbildi, ka tēja jābauda lūk tāda un kacukurs to bojājot un ka nav un nebūs tā cukura - ļoooti ieturētā un pieklājīgā tonī, bet cukura ta nav.
Dāma komentē, ka zina, ka cukurs "bojā" tēju, bet nu negaršo viņai bez, bet garšo ar...
Nē, cukura, neesot... Vēlreiz atbildot pati laipnība un pieklājība.
Dāmai piegriežas un viņa vnk pasūta 'tejas vietā kafiju (ko parasti dzer bez cukura). Un, še tev, laipnā un pieklājīgā viesmīle atnes gan kafiju, gan cukurtrauku, jo, redz, pie kafijas pieņemts likt cukuru...
Atceros, kā apmulsa viesmīlis, kad tepat Rīgā mana meita pasūtīja piparmētru tēju ar pienu :) Acīmredzot, vienatnē pārdomājot pasūtījumu, viņš tomēr nonāca pie slēdziena, ka šitā cilvēki nedara, un atnesa parasto melno tēju ar pienu. Mēs vēl ilgi pēc tam diskutējām - vai ir labi, ka personāls domā līdzi un satraucas par tavu, viņaprāt, greizo gaumi, vai arī viņam nepieklājas to izrādīt :) Mana versija bija, ka ir jānes tas, kas pasūtīts, un basta. Jā, un tāpat bija, kad indieši pasūtīja citrona limonādi ar sāli :rofl: Bet tur viesmīlis bija uzdevuma augstumos- viņš noprecizēja, vai tiešām, tiešām viņi tā grib, tad pateica, ka atnesīs visu sālstrauku - lai dārgie viesi paši pieliek tik sāls, cik, viņuprāt, tajā limonādē iederas.
-
Njā. Skaidrs. Turpmāk īgni atburkšķēšu pārdevējas obligāti noburkšķētajam 'bdien' un turpināšu kultivēt riebeklīgumu un īgnumu. Nedoddies kādam laipnāk pasmaidīšu.
Starp citu ļoti labi pēc pirmā vārda var redzēt, kā cilvēks reaģē uz "drausmīgo pļāpāšanu un rindas kavēšanu". Tāda Mina ir atkožama vienā sekundē un netiek aizskarta vairāk kā ar "paldies".
-
..kaut kā nemāku citātus ievietot... :cry:
Labajā stūrī nospied "citēt", tad atbildē rullē uz leju, neko nedzēšot, un raksti savu tekstu.
-
Labrīt!
Re kāda gara diskusija izvērsās!Pat līdz salīdzināšanai ar ārzemēm.Tad man būtu jautājums,ko paši esat darījuši,lai šeit LV arī būtu tā smaidīgā ,daudzrunīgā un atvērtā atmosfēra,kura tik ļoti patīk ārzemēs?Situāciju šeit gan veikalos,gan citās apkalpojošās iestādēs tak nosakām MĒS,nevis kaut kādi mistiski VIŅI-t.i.nelaipni pārdevēji un citi apkalpojošie.Mēs esam to vidū-tad nu vērtīsim to sistēmu uz labu,nevis tikai akli konstatēsim faktus.
Pastāstīšu savu konfliktu ar apkalpojošo iestādi LV pastu.Nosūtu ierakstītas darba vēstules,pati jau zinu,cik būs jāmaksā(LVL laikā).Nolieku naudu,vēstules-kasiere tos paņem.''Iegrāmato'' vēstules un lūk prasa-no jums 3 LVL?!Es nu saku-ka noliku reizā ar vēstulēm un jūs tos paņēmāt.Nē,neesot ņēmusi.Nu-aiz manis rinda jau,kašķi negribēju izvērst.Tikai skaļi pateicu-es tagad zināšu ,ka šodien esmu jums pusdienas izmaksājusi un katrreiz 'še ienākot to atcerēšos un uz ielas arī.Vienmēr.Esam mazpilsētā -sejas un cilvji puslidz zināmi.Nu lūk,otrā dienā tieku sameklēta un telefoniski uzaicināta saņemt savus 3 LVL.Bez neviena vārda tie tika man nolikti...
-
Es arī piekrītu tam, ka uzreiz jau var redzēt, pēc mīmikas, vai var vai nevar tālāk runāt, kaut gan ir reizes, kad nākas tomēr dažas lietas norunāt neatkarīgi no klienta mīmikas, lai pēcāk nenāktos ciest no tā, ka nav paskaidrots, jo kā jau parasti kad ir ziepes vainīgais vienmēr atradīsies :) :) :).
Pašai ir bijis ka saku zinu zinu, bet pēc tam izrādās ...
-
Tad man būtu jautājums,ko paši esat darījuši,lai šeit LV arī būtu tā smaidīgā ,daudzrunīgā un atvērtā atmosfēra,kura tik ļoti patīk ārzemēs?Situāciju šeit gan veikalos,gan citās apkalpojošās iestādēs tak nosakām MĒS,nevis kaut kādi mistiski VIŅI-t.i.nelaipni pārdevēji un citi
kā ko daram? piemēram es, jebkura veikala vai iestādes durvis veru, iesperot ar kāju, tam seko matj perematj, kulaks uz galda un visam pa vidu mana sliktā aura. :)
kā jau minēju iepriekš, apkalp.personāla darbu cenšos atvieglot pēc iespējas vairāk, jo zinu, ka tas ir elles darbs, izturos ar cieņu un pieklājību pret jebkura darba darītāju , plauktus nevandu, lieki neko neprasu, bet, ja prasu, tad konkrēti un skaidri izsakos, ko man vajag, jo ir strādāts ntos gadus atpakaļ zvanu centrā, kur liela daļa zvanītāju pusstundu maldās pa mežiem līdz saproti, ko viņiem vajag, tas ir kaitinoši. vēlos, lai man uz konkrēto jautājumu sniedz atbildi nevis pamācības, ka šitais jums nederēs, labāk pirkt to un to. pie stadiona izmēra pārt. veikalu kasēm sarunas par laika apstākļiem negaidu.
par veikaliem vairs nesatraucos, kā arī pēd.laikā nav bijis spilgti negatīvu piemēru, kas priecē, taču valsts un med.iestādes, tur dažām labam būtu jāiziet komunikāciju kursi ar klientu.
-
Nu prieks lasīt,True detective!Ja katrs tā sevi spēs raksturot un iznest,tad taču nebūs vairs ne sliktu pārdevēju,ne indīgu apkalpojošās sfēras darbinieku,ne nervozu pircēju un klientu!
-
nu nezinu, rimi un maximas pārdevējas vienmēr sveicinās, kaut bieži redz, ka nogurušas līdz nemaņai.
vispārējā uzvedības kultūra sabiedrībā ir tāda - nu, ne visai.... ko var gribēt - ja gadu desmitiem uz vārdiem - labdien un paldies/lūdzu - pretī tiek saņemts - što što? tad pieklājības formu nelietošana daļai ļaužu jau ir gēnos iekšā.
bet, ja par kaitinošo - tracina neprofesionalitāte. momentā izbesī jautājums - ko varu palīdzēt? pāris reižu teicu- ja grib palīdzēt, lai patur man somu (zinu, zinu, - riebīgi. esmu pati aiz letes stāvējusi).
un vēl paprasa - ko jūs gribējāt/ meklējāt? īstais jautājums sievietei kurpju veikalā.
vēl tracina, ka man mēģina paskaidrot, ķads man apģērba izmērs. un iestumt mazākā.
ir tādas fantastiskas pārdevējas, kas ne ar ko neuzbāžas, bet īstajā brīdī iepīkstas -šis ir arī sarkanā krāsā; tas mums ir arī ar citu papēdīti; tajā rindā ir līdzīgs, kā jūs skatāties, bet ar zelta pogām. superīgi. tad arī sirds paliek vāja.
Mūkusalas apļa Rosmes outletā ļoti laba viena pārdevēja, agrāk viņa bija Hanzas ielas rosmē; īsta gudriniece.
Alfas Change arī viena tāda gudriniece (agrāk bija Galer.centrs)
Viņas tā strādā, ka nespēj bez pirkuma aiziet.
-
Nū, man gan ik pa laikam rimi izbesī. Aizvakar arī. Minitorā skatos cita cena. Saku, ka nav īstā. Man pretī: KAS? Vēlreiz saku, ka monitorā cita cena. Atkal pretī: KAS? Nospļāvos, da nu lai iet pa gaisu. Tas laikam skaitās laipna attieksme un problēma ir noteikti manī.
-
Nū, man gan ik pa laikam rimi izbesī. Aizvakar arī. Minitorā skatos cita cena. Saku, ka nav īstā. Man pretī: KAS? Vēlreiz saku, ka monitorā cita cena. Atkal pretī: KAS? Nospļāvos, da nu lai iet pa gaisu. Tas laikam skaitās laipna attieksme un problēma ir noteikti manī.
KAS..?
-
Faraon... sorry par netēmu-kur Mūkusalas apļa rajonā ir Rosmes outlets? Tas mani ieintriģēja!!
-
Kad vēl iepirkos Maximā, tad skaidri zināju, pie kuras kases stāvēšu rindā, pat ja tā ir dikti gara ...
Mola Rimī savukārt zinu, kur nestāvēšu, pat ja tā ir īsa ...
Ir dažādi pārdevēji un dažāda attieksme gan pašiem pārdevējiem, gan arī pircējiem ...
Tirgū daži ir fantastiskie pārdevēji ;) Reiz nolēmu pārbaudīt vai mans izlutinātais kaķis ēdīs reņģes ... Izvēlējos tās, kas man patīk vislabāk un palūdzu divas... Uz jautājumu - kāpēc tik maz? .... Teicu, ka kaķim pērku ne pašiem. Man tika teikts, ka divas nevarot, var tikai trīs :faint: Kad teicu, lai tad liek trīs, izrādās ir jau saliktas ... Taču pārdevējs nesvēra un naudu atteicās ņemt ... Bet tas viss viņam sanāca tik forši, mīļi un nepārspīlēti, ka vēl tagad šad tad ir doma, jāaizbrauc pie viņa reņģes sapirkties .... gan jau apēdīsim ...
-
ince6
Rosmes outlets ir maksimā; jāiet iekšā un laikam bij uz kreiso pusi, kasēm garām. turpat 1.stāvā.
kad rudenī tur biju, viņiem pat cenas bija zemākas, nekā Hanzas iela'.
vēl Rosmei outlets tagad ir arī iekš Origo, tik neziju, kurā vietā.
par lielveikaliem - cenu nesakritība (plauktā ar atlaidi, kasē - bez) nav pārdevēja vaina, bet veikala politika. kad pie kases redzu cenu nesakrītam, pajautāju. reizēm tur pagrabinās, atvainojas un parādās atlaide.
reizēm nē. tad preci neņemu. konsekventi.
vēl par pārdevējām - kaut kad Jāņos man rimi gribēja iedot margrietiņu Līgai vai Jānim; tādu piespraužamu - vai nu man, vai tuviniekiem. es cīnījos pretī. tad pārdevēja iejūsmīgi parakās kases dziļumos un iedeva man - margrietu ar Lielisko saimnieci. no tās es nespēju atteikties.:)
-
Kā es vnk pircējs varu zināt veikala kartību? Es konstatēju faktu un jautāju. Bet pretī man kasojas, ne labdien, ne uzredzēšanos, ne vispār kāds teikums. Nez, varbūt nesaprata latviski vai vnk nelaipna, tiec gudrs pats.
Preci tāpat ņemu, jo pērku tikai to, ko vajag.
-
Bet vispār ir gana daudz reāli jauku pārdevēju.
ZOOMā kādu laiku jau ir Jāņa Rozes grāmatnīca ... kaut kā rakņājos pa plānotāju kaudzīti un izraku vienu, kam uzlipināta atlaide ... Pajautāju vai tā ir visiem "šī modeļa" vai tikai konkrētajam ... Izrādās, ka atlaide nepienākās nevienma, tā uzlīme aizķērusies no kādas citas akcijas, bet pie kases atlaidi iedeva vienkārši tāpat ... ;)
Fantastiskas pārdevējas/ farmaceites ir Moola Mēness aptiekā ;)
-
Vispār nekad nenolieku Latviju utt., bet jāpiekrīt mellenei par mūsu lidostu. Pasu kontroles darbiniekiem ir tādas ''akmens'' sejas! Vienmēr jau pasveicinu, bet šķiet, ka par to vien varu nokļūt nepatikšanās.
Tomēr ir arī patīkama pieredze, vienereiz gaidot bagāžu, viens no lidostas darbiniekiem pajautāja, vai nevarot manu somu izmantot viena suņuka eksamēnam. Bišķi apspriedām, vai čorizo manā somā netraucēs sunim, un eksis varēja notikt. :) ļoti patikama un pieklājiga attieksme.
-
Vispār nekad nenolieku Latviju utt., bet jāpiekrīt mellenei par mūsu lidostu. Pasu kontroles darbiniekiem ir tādas ''akmens'' sejas! Vienmēr jau pasveicinu, bet šķiet, ka par to vien varu nokļūt nepatikšanās.
Tomēr ir arī patīkama pieredze, vienereiz gaidot bagāžu, viens no lidostas darbiniekiem pajautāja, vai nevarot manu somu izmantot viena suņuka eksamēnam. Bišķi apspriedām, vai čorizo manā somā netraucēs sunim, un eksis varēja notikt. :) ļoti patikama un pieklājiga attieksme.
Ekselents pārmeklēšanas stils, kā nesatraukt ne-kontristus :) Forši izdomāts.
A kā viņš zināja, ka suns eksāmenu izturējis, neieskatoties somā? ;)
Un varu iedomāties, kā tu svīstu, sarktu un bālētu, ja atcerētos, ka no AMS esi zāles cīgu somā aizmirsusi (tur ta legāli)... un kur Tu tagad sēdētu...
-
Tā kā nesmēķēju, un vienmēr cenšos sapakot visu pēc likumiem, tad man tādas problēmas neeksistē. Bet es uzreiz iedomājos, ka kadām citam tas varētu sagādāt asas izjūtas.
Par eksi - mans koferis netika atvērts/ pārmeklēts, tik vienā ārējā somas kabatā tika noslēpta neliela tāda kā suņu rotaļu bumba, kuru suncim bija jātrod, kad es eju garām. :)
Lai nu, kas tas bija - bija interesanti :D
-
Forši! Interesants piedzīvojums un patīkama attieksme :)
Un ja jau tikai somas kabatā lika, - suņuks arī droši vien vēl bija smuks un mīļš kucēns?...
-
visu neizlasīju, bet aizķēros aiz pāris lietām, piem, ka pārdevēji nerunā ar klientu (pārtikas veikali, kur īpaša runāšanas nav nepieciešama) un tā ir nelaipna izturēšanās. es to neuzskatu par nelaipnību, man ne pārāk patīk arī dežūrsasviecināšanās. es parasti esmu ar austiņām ausīs, savā rūķu pūķu pasaulē un man lieka komunikācija nav nepieciešama. tāpēc mani izsit no sliedēm tas, ka ārzemēs ir arī šī standarta apjautāšanās par to kā klājās... tad man vairāk kaitina, ka man jāķeksē austiņas no ausīm ārā, jāpārjautā, ko pārdevēja teikusi utt.
pati kā pircējs esmu mazs, mīļš mīļums. un jāsaka, ka arī pret mani neviens tā īpaši nelaipni nav izturējies. rindās neizpildos.
vēl nesen pārdevēja darba dienas vakarā, kad visi metušies iepirkties un rindas vājprātīgas (no savstarpējām kolēģu sarunām sapratu, ka dāma jau gandrīz stundu strādā pa virsu, lai rindas nebūtu vēl garākas) iesita man čekā ~6eur vietā ~6000 eur. pati viņa pamanīja, izsauca vecāko kasieri, kas visu novērsa. nenāca man ne prātā hajot. uzsmaidīju, pateicu, ka viss kārtībā un lai nesatraucās. viss atrisinājās 2min laikā. un arī pārdevējai vieglāk ap sirdi. domāju, ja būtu hajojusi, bļāvusi pa pusveikalu un pieprasījusi menedžeri, tas viss ievilktos daudz ilgāk. un kuram no mums to vajag?
-
iesita man čekā ~6eur vietā ~6000 eur. pati viņa pamanīja, izsauca vecāko kasieri, kas visu novērsa. nenāca man ne prātā hajot. uzsmaidīju, pateicu, ka viss kārtībā un lai nesatraucās. viss atrisinājās 2min laikā. un arī pārdevējai vieglāk ap sirdi. domāju, ja būtu hajojusi, bļāvusi pa pusveikalu un pieprasījusi menedžeri, tas viss ievilktos daudz ilgāk. un kuram no mums to vajag?
Nesapratu, par ko būtu šajā situācijā jābļauj un jāprasa menedžeris?
-
nu, tantuks aiz manis purpināja par to, ka šitā taču nevarot strādāt un vai tad kasiere neredz, ko dara. kaut gan, kas viņai no maniem 6000 euro. :D
šitāds babulis 100 punkti hajotu.
-
iesita man čekā ~6eur vietā ~6000 eur. pati viņa pamanīja, izsauca vecāko kasieri, kas visu novērsa. nenāca man ne prātā hajot. uzsmaidīju, pateicu, ka viss kārtībā un lai nesatraucās. viss atrisinājās 2min laikā. un arī pārdevējai vieglāk ap sirdi. domāju, ja būtu hajojusi, bļāvusi pa pusveikalu un pieprasījusi menedžeri, tas viss ievilktos daudz ilgāk. un kuram no mums to vajag?
Nesapratu, par ko būtu šajā situācijā jābļauj un jāprasa menedžeris?
Ai, nu ir visādi frukti un pilnīgi ticami, ka kāds varētu arī menedžeri saukt un visādi vēl izpausties, lai gan problēma viņam pašam - gribas nolaist tvaiku.
Atceros Sky pie kulinārijas letes vienu "smalku" tipu, kurš kādu brītiņu dabūja gaidīt pārdevēju, bet, manuprāt, neko ilgi (biju aiz viņa, pagaidīju ilgāk), un, kad viņa atnāca, nolēja samazgu spaini ar centrālo frāzi - kas te kāda Maxima, ka jāgaida apkalpošana... Brr...
-
Lūk, vakar uzdūros vienai tiešām kaitinošai lietai mazveikaliņu pārdevējos. Proti, paradumam slēgt veikalu 15 minūtes vai pat vairāk pirms oficiālā darba laika beigām :/ Speciāli pa visu to sniegu un ledu braucu ar mašīnu no darba, lai nopirktu kaķim barību (to pārdod tikai vienā zooveikalu tīklā). Veikalam jāstrādā līdz 19, ieeju 18:52, un tur viss tumšs un kluss, pārdevēja paspējusi ne tikai visu nokopt, bet arī doties projām. Nu skaisti, šodien dzīvesbriedis dabūs speciāli braukt no Ogres uz Salaspili, lai Rižais nepaliek badā.
-
Labrīt!
Tad man būtu jautājums,ko paši esat darījuši,lai šeit LV arī būtu tā smaidīgā ,daudzrunīgā un atvērtā atmosfēra,kura tik ļoti patīk ārzemēs?
Es daru. Un mani nupat par to apd... kā sētas stabu. Par pasmaidīšanu un par parunāšanos ar pārdevēju. Bet tik un tā vakar Rimi atradās viena kase, ko neviens nebija pamanījis, lai gan blakus kasēs pa 3-5 cilvēki. Nenoturējos, apsmaidījos - sak, jūs gan labi maskējaties, ka neviens nav pamanījis brīvu kasi! :D Meitukam arī zobi līdz ausīm, tā nu reizēm esot, ka nepamana. Man labāks garastāvoklis, meitukam labāks garastāvoklis, bet foruma īgņas var iet bekot. :D
-
Man šodien gadījās kaitinošs klients no to tur sērijas, jokotāju. Es stāstu svarīgas, ar naudu saistītas lietas otram cilvēkam (un tam pirmajam arī, bet klausās tikai viens), a "jokupēteris" laikpalaikam tik iemet pa jociņam un jautājumam, ar manu runājamo tēmu nesaistītam. Nācās diivreiz sāk no gala runājamo (jo svarīgi), ar piezīmi, ka es izstāstīšu, un tad beigās, lūdzu, pārjautājiet, ko nesapratāt. Beigās bija - "un tagad jautājums, ko jūs man neļāvāt uzdot..." Un varu saderēt, pēc mēneša atnāks un neko nebūs dzirdējis no tā, svarīgā, un teiks - jūs šito neteicāt... Prohoģiļi. bļin.
Kontrastam - no rīta ienāca sieviete, naudiņu iemaksāt, un procesā saka "pie jums tik patīkami iegriezties, tāda laba aura"... es aš apstulbu.
Secinājums: viena pagale nedeg. kā sauksi, tā atsauksies. un citi latviešu tautas ticējumi. varu gan jokoties, gan parunāties, bet diemžēl tādiem, kam izpausties gribās vairāk kā būt atbildīgam pašam par savu naudu - diez ko laba nebūšu, jo man ir svarīgāk iebarot obligāto informāciju, nevis atsaukties mēģinājumam tizli flirtēt...
-
Vakar Rimčikā apsmaidījos ...
bija dikten labs noskaņojums, jāstāv rindā un darīt nav ko .... tāpēc kā ierasts "dauzamies"... Skatāmies uz daudzajiem pirkumiem un es jautāju savam iepirkumu biedram - Maisiņš vajg? (esot iz Maximas leksikas) ... Man atbild - Nē!
Atcerējos ko reiz man jautāja zooveikalā un prasu - A smiltinš vajg?
Pienāk mūsu kārta un sen neredzēti smaidīga pārdevēja jautā - MaisIŅU vajag? :laugh:
Es tiešām neatceros, kad RIMI kas tāds jautāts ... Laikam jau kasierīte strādājot, tomēr klausījās mūsu bulderēšanā ...
P.S. Šodien Alfā kasierei beidzās sīcene.... viņa pa iekšējo telefonu ziņo Balta nauda vajg! Balta nauda vajg!
P.P.S. Ja man gadās nīgrie pārdevēji, es mēdzu pajautāt - vai šodien jums nav akcija/ atlaides un mums par pirkumu nav jāmaksā? Tad ir divi varianti:
a) kasieris acis paceļ ierauga smaidu un atplaukst ... pasmaida;
b) sāk stāstīt cik viņiem grūti ....
Jā, zinu, esmu kaitinošais pircējs ... Visur nevaru būt ideāla!
-
Labrīt!
Tad man būtu jautājums,ko paši esat darījuši,lai šeit LV arī būtu tā smaidīgā ,daudzrunīgā un atvērtā atmosfēra,kura tik ļoti patīk ārzemēs?
Zini, neko neesmu darījusi. Un arī netaisos darīt. Jo doma par tikai un vienīgi "smaidīgu, daudzrunīgu un atvērtu atmosfēru" riņķī un apkārt man izraisa šermuļus. Nedod dies! Savulaik divas nedēļas Amerikā šādā atmosfērā mani gandrīz padarīja slimu. Kāpēc gan visiem būtu jābūt runīgiem, smaidīgiem un atvērtiem? Vai nepietiktu, ja cilvēki vnk klusi, pieklājīgi un kompetenti darītu savu darbu? Bez liekas iztaisīšanās? OK, OK, saprotu, ka daudziem šie uzkarinātie smaidi un papļurkstēšana par neko ir vajadzīga kā gaiss un ūdens, bet vai nedaudz empātijas pret tiem, kam tā nav, būtu par daudz prasīts?
Man nevajag smaidu no pasu kontroles darbinieka, man daudz svarīgāk ir, lai viņš neielaiž mūsu valstī tos, kurus nevajag ielaist. Man nevajag runīgu pārdevēju apavu bodē, man primārais ir, lai viņa nepaslinko un aizjož uz noliktavas viņu galu pēc pēdējā tur aizķērušamies mana izmēra apavu pāra. Un man pie kājas, ja viņa jozdama nesmaida. Man 100 gadus nevajag " atvērtu" slimnīcas māsiņu, jo brīžos, kad nav lāga ar veselību, es vispār aizeju ciet un negribu dzirdēt nevienu lieku vāvuli, tikai un vienīgi lietišķu informāciju.
Ar šo pilnīgi noteikti nenolieku vai neaplieku citādi domājošos, vien rosinu pieņemt, ka cilvēki ir dažādi, bet tamdēļ nebūt ne viens par otru sliktāki. Un vai uzspēlēts runīgums un atvērtība patiešām būtu tas, uz ko jātiecas par katru cenu?
-
Mina, draudziņ, Amerikā tie smaidi nu toč nav sintētiski uzkarināti, un ja arī ir, tad izcili profesionāli, protot novērtēt, kas tev pretī ir trāpījies. Ja tev tā likās un šermuļi metās, tad mož paanalizē, kāpēc? Es arī tur esmu bijusi, un ar visu manu absolūto introvertumu un riebumu pret uzbāzību, īpaši jau tolaik, priecājos par to, cik forši un dabiski viņas tur pa kasēm ar cilvēkiem šiverē. Uz kases meituka smaidīgā sveiciena un pārējo ļaužu pozitīvisma fona mūsu latviski tupie ģīmji, kas tā īsti nejēdza, vai smaidīt, vai ne, un kā uz šito reaģēt, izcēlās konkrēti neglīti. Bet kases meituki mums vienkārši lika mieru - pasveicināja, ātri novērtēja, ka labāk neaiztikt, iztika bez pļāpām par neko, bet tik un tā man palika tāda forša sajūta. Un jebkuram ļautiņam kaut ko pajautā - tev normāli atbildēs, parādīs, pavadīs, nevis uzburkšķēs un pasūtīs uz 3 burtiem. Ja muzeja uzraugs Amerikā man uz jautājumu paskaidros laipni un vēl pārprasīs, vai sapratu, tad Latvijā labāk nevienam netuvoties, izrādīsies, ka nepareizajā kvadrantā kāju noliksi, noēdīs bez sāls.
Ar visu manu riebumu pret cilvēku uzbāzību tas, kā nomācošajā vairākumā viens pret otru izturas Latvijā, ir pretīgi. Neaicinu arī pārspīlēt un lišķīgi līst bez ziepēm visur un visiem, arī tiem, kam sejā rakstīts "īgņa", - bet nagfig pašam par tādu ņerkstošu pretekli palikt? Elementāra laipnība būtu kaut kas izskaužams?
Šodien sīks mani iedzina strupceļā ar "mamma, bet kāpēc taisa ļaunas un sliktas filmas?". Laikam sāku saprast...
-
Man arī ārzemēs patīk tas, ka nav vajadzīga gadiem ilga pazīšanās, lai ar cilvēku pārmītu divus vārdus un uzsmaidītu. Un, atšķirībā no Latvijas, tas nenozīmē, ka esi uzrāvusies uz maniaku un tagad jādomā, kā tikt vaļā. Bet toč, Latvijā ir divi varianti, kad cilvēks grib ar tevi sarunāties - pensionārs, kurš ilgi nav runājies, un ierāvis vecis, kurš jebkuru ieganstu izmantos, lai piesietos. Ā, vēl ir aktīvas tjotkas, kuras mācīs dzīvot. Ar ilgošanos gaidu, kad šitai sugai es izskatīšos par vecu, lai dāvātu man savu "dzīves gudrību".
-
Mina, draudziņ, Amerikā tie smaidi nu toč nav sintētiski uzkarināti, un ja arī ir, tad izcili profesionāli, protot novērtēt, kas tev pretī ir trāpījies. Ja tev tā likās un šermuļi metās, tad mož paanalizē, kāpēc? Es arī tur esmu bijusi, un ar visu manu absolūto introvertumu un riebumu pret uzbāzību, īpaši jau tolaik, priecājos par to, cik forši un dabiski viņas tur pa kasēm ar cilvēkiem šiverē. Uz kases meituka smaidīgā sveiciena un pārējo ļaužu pozitīvisma fona mūsu latviski tupie ģīmji, kas tā īsti nejēdza, vai smaidīt, vai ne, un kā uz šito reaģēt, izcēlās konkrēti neglīti. Bet kases meituki mums vienkārši lika mieru - pasveicināja, ātri novērtēja, ka labāk neaiztikt, iztika bez pļāpām par neko, bet tik un tā man palika tāda forša sajūta. Un jebkuram ļautiņam kaut ko pajautā - tev normāli atbildēs, parādīs, pavadīs, nevis uzburkšķēs un pasūtīs uz 3 burtiem. Ja muzeja uzraugs Amerikā man uz jautājumu paskaidros laipni un vēl pārprasīs, vai sapratu, tad Latvijā labāk nevienam netuvoties, izrādīsies, ka nepareizajā kvadrantā kāju noliksi, noēdīs bez sāls.
Ar visu manu riebumu pret cilvēku uzbāzību tas, kā nomācošajā vairākumā viens pret otru izturas Latvijā, ir pretīgi. Neaicinu arī pārspīlēt un lišķīgi līst bez ziepēm visur un visiem, arī tiem, kam sejā rakstīts "īgņa", - bet nagfig pašam par tādu ņerkstošu pretekli palikt? Elementāra laipnība būtu kaut kas izskaužams?
Oponēšu - būdama stipri introverta un vēl ar šādiem tādiem putniem galvā :), ļoti labi izjūtu cilvēkus. Nebūt ne visi tajā Āmurikā "šiverē tik dabiski un forši". Falšuma tur ir pārpārēm, un personīgi man no tā metas nelabi. Btw Vecajā Eiropā cilvēki ir dabīgāki. Kas priecē.
Otrs - jau kuro reizi paužu neizpratni, kur jūs te, Latvijā, ķerat to mega pretīgo apkalpojošo personālu? Man pietiekoši daudz iznāk pa visādām iestādēm vazāties - pārsvarā visur pretī ir pilnīgi normāli cilvēki - izstāsta, parāda, izdara visu, kas vajadzīgs. Nav ne nelaipni, ne īgni. Nupat, pirms divām dienām, bija darīšana ar veselu lērumu medicīnas darbinieku (kas taču mums skaitoties gandrīz tie lielākie briesmoņi). Parastā slimnīcā, bez jebkādas kukuļošanas - vnk ideāla attieksme - veikli un, cik nu varu spriest, profesionāli izdarīja, kas jāizdara, visu paskaidroja, uz visiem maniem jautājumiem izsmeļoši atbildēja. Kurš runīgāks, kurš klusāks - visi normāli, pieklājīgi ļaudis.
Trešais - tā arī nesapratu, uz ko bija tēmēts tas "ņerkstošais preteklis" - man tādus sastapt izdodas pavisam reti, un arī pati tāda nejūtos un, spriežot pēc apkārtējo reakcijas, arī neesmu. Un vai tiešām eksistē tikai galējības - runīgs un "atvērts" vai "ņerkstošs preteklis"? Kluss, pieklājīgs cilvēks, kas, lieki nevāvuļojot, labi dara savu darbu, nav pieļaujams?
Joprojām palieku pie tā, ka apkārtējās pasaules attieksme pret mums sākas mūsos pašos. Lai kā negribētos to atzīt.
-
Un vai tiešām eksistē tikai galējības - runīgs un "atvērts" vai "ņerkstošs preteklis"? Kluss, pieklājīgs cilvēks, kas, lieki nevāvuļojot, labi dara savu darbu, nav pieļaujams?
Jā, to es arī no šīs tēmas gribētu saprast. Bet nesaprotu. Jo te redzu tikai galējības.
-
Otrs - jau kuro reizi paužu neizpratni, kur jūs te, Latvijā, ķerat to mega pretīgo apkalpojošo personālu? Man pietiekoši daudz iznāk pa visādām iestādēm vazāties - pārsvarā visur pretī ir pilnīgi normāli cilvēki - izstāsta, parāda, izdara visu, kas vajadzīgs. Nav ne nelaipni, ne īgni. Nupat, pirms divām dienām, bija darīšana ar veselu lērumu medicīnas darbinieku (kas taču mums skaitoties gandrīz tie lielākie briesmoņi). Parastā slimnīcā, bez jebkādas kukuļošanas - vnk ideāla attieksme - veikli un, cik nu varu spriest, profesionāli izdarīja, kas jāizdara, visu paskaidroja, uz visiem maniem jautājumiem izsmeļoši atbildēja. Kurš runīgāks, kurš klusāks - visi normāli, pieklājīgi ļaudis.
+100000000
-
P.S. Atbildes uz Minas jautājumu nav tālu jāmeklē - tepat komentāros (to, kam viss slikti) tās arī ir ...