Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Ezme 2015. gada 24. februāris, 13:08:59
-
.Pārdomas radās par lietām,ko bieži gadās pārrunāt divatā-gan ar radiem ,draugiem,gan darbabiedriem.Un tad rodās cits iespaids par cilvēku,kamdēļ viņš rīkojās tā un ne citādi,ko viņš domā par saviem līdzbiedriem,kas viņam patīk,kapēc nepatīk kāds cits utt utt.Un daudz kas nav tā,kā no malas izskatās.Un te nu lūk problēma-visādās sadzīviskās darīšanās un sarunās taču daudzi nezin,kā lietas sastāv dziļi patiesībā un spriež no virspusējām zināšanām.Un man gribas reizēm kliegt-cilvēki,tak nava tā!Bet ko gan varu skaļi klaigāt-ja lietu patiesais stāvoklis ir uzticēts man vienai un neesmu pilnvarota to izkliegt pasaulē?Un arī starp radiņiem-daži netur labu prātu savstarpēji-lai gan katra atsevišķa puse nemaz negrib naidoties-bet nespēj savstarpēji komunicēt.Vai man būtu tiesības viņu problēmās maisīties,ja katrs atsevišķi man ir uzticējis savu viedokli?Esmu uzklausījusi daudz tādas privātas lietas,bet tās cieši glabāju.Vai esmu tiesīga izpaust privāti stāstīto?Dažu labu reizi tas palīdzētu vieglāk risināt problēmas.Bet izpaust privāti stāstīto-nespēju.
Kā ir jums-vai spējat vajadzības gadījumā izpaust privātas sarunas?
-
Izpaudusi nekad neesmu. Bet pateikusi - tas tā nav, parunājam par kaut ko citu, gan esmu.
-
Sev uzticeeto vai kaadreiz cilveeka vaajuma briidii iztekto es pilniigi noteikti paturu pie sevis, bet kkaadaas sarunaas, kur sajuutama neizpratne par konkreetaa cilveeka riicibu vai motiiviem, es tomeer diplomaatiski sarunu pavirzu taadaa virzienaa, lai kritizeetaaji spiesti saredzeet arii iespeejamo sleepto lietas pusi un to, ko vinji, iespeejams, nesaprot vai nav iedomaajushies.
Maneejie vienmeer smejas, ka esmu patologjiski godiigais un taisniigais"neredzamais advokaats". Bet man nepatiik situaacijas, kad klaatneesoshajam nav iespeejas paust savu viedokli un varbuut pat aizstaaveeties.
-
Bet man nepatiik situaacijas, kad klaatneesoshajam nav iespeejas paust savu viedokli un varbuut pat aizstaaveeties.
Nu lūk,tas jau ir tas bēdīgākais.Bet uz jautājumu-kā tad tu zini?,nevaru atbildēt,ka tas un tas pats man to teica.Jo sarunas iet uz riņķi un kopumā ļaudis ir pļāpīgi.Un jo tālāk no ''pirmavota'' -jo citādāk viss izskatās.Un pēcgalā pēdējais pastāstīs pirmajam-a man stāstīja,ka tu teici tā un šitā.Un tas nu ir pats pēdējais,kas drīkst notikt.Manuprāt.
-
Zini, es nesaku, KAA es sho vai to zinu, bet caur pukjeem maaju, kaa, iespeejams, vareetu buut bijis vai ir - taa teikt, meegjinu sarunasbiedru "ieseedinaat" konkreetajaa situaacijaa un paraadiit to konkreetaa cilveeka aciim un no vinja redzespunkta.
Diplomaatija. Protams, tas nestraadaa 100%gi, bet vismaz manai pashcienjai ir svariigi, ka neesmu kluseejot atbalstiijusi netaisniibu
-
Jā, Minne.Tev sava taisnība par savu pašcieņu.Es esmu ieciklējusies uz to,ka nevajag izpaust to,ko kāds privātsarunā atklājis.Un līdz ar to-reizēm pieļauju lietu netaisnību.Savukārt diplomātija tāda smalka lieta,kādreiz gribēju labāk-iznāca-kā vienmēr.Ir iznācis aplauzties ar to ''riņķa danci''.
-
Jā, Minne.Tev sava taisnība par savu pašcieņu.Es esmu ieciklējusies uz to,ka nevajag izpaust to,ko kāds privātsarunā atklājis.Un līdz ar to-reizēm pieļauju lietu netaisnību.Savukārt diplomātija tāda smalka lieta,kādreiz gribēju labāk-iznāca-kā vienmēr.Ir iznācis aplauzties ar to ''riņķa danci''.
Tev nav sevi jaavaino, jo katrs mees esam taads, kaads esam. Man, piem., diplomaatija un speeja sajust situaaciju ir no dabas dota, bez piepuules un piedomaashanas
-
Tev tā gribētos dabūt pa galvu no abām pusēm ? nejaucies un neko nesaki. Ja viņi nevar saprasties, tā nav tava problēma .
Ja nu pienāk ;laiks un viņi sadraudzējas ?
Tas šad tad notiek arī ienaidnieku starpā , kad atrod kopēju valodu, un tad abi vēršas pret vienu lielu Pļāpu !
-
Privāti runāto tālāk nestāstu. Kādreiz, ja sanāk situācija, ka ļaudis klačojoties pasaka ko tādu, par ko 100 punkti zinu, ka nav taisnība, bet īsto situāciju esmu uzzinājusi privātā sarunā, tad parasti izlīdzos ar filozofiskiem tekstiem par to, ka neiesaistītas personas nevar zināt, kā ir patiesībā, un ka no malas viss bieži izskatās citādāk. Bet vispār - jo vecāka palieku, jo mazāk gribas plēst ķeļņažku un bāzties visās baznīcās ar savu dziesmugrāmatu, pierādot, kā nu tur īsti lietas apstāv. Bez tam - tā kā man ir visai pofig, ko citi domā un stāsta par mani, tad neko daudz nekrata arī, ko citi domā un stāsta par citiem.
-
Īpaša cūcība ir tad, ja kāds pastāsta tālāk ko tādu, par ko ir nobrīdināts neteikt citiem.
-
kādēļ vispār jāstāsta lietas, par kurām tik ļoti vajadzīgs, lai tās neizstāsta citiem. Ko dod tas, ka sazin kam vienam kaut kas slepens pateikts? Nespēja paturēt savus noslēpumus pie sevis? Verbālā caureja? Alkohola pārdozēšana?
-
kādēļ vispār jāstāsta
Jo draugi ir lētāki nekā psihoterapeiti.
-
Ne jau viss ir jāstāsta, šis tas var būt redzēts.
Piemēram, 2 draudzenes un viņu izvarošanas mēģinājums. Pieņemsim, vienu iz..., otra pamūk un no stūra noskatās. Pirmā lūdz otru, lai nestāsta nevienam, otra izpļeperē pie pirmās izdevības.
-
kādēļ vispār jāstāsta
Jo draugi ir lētāki nekā psihoterapeiti.
uzticēties nevar nevienam. izņemot mani, protams :cool:
-
kādēļ vispār jāstāsta lietas, par kurām tik ļoti vajadzīgs, lai tās neizstāsta citiem. Ko dod tas, ka sazin kam vienam kaut kas slepens pateikts? Nespēja paturēt savus noslēpumus pie sevis? Verbālā caureja? Alkohola pārdozēšana?
Ne vienmēr visas lietas tiek izstāstītas. Re, Trix jau minēja piemēru.
-
Ne jau viss ir jāstāsta, šis tas var būt redzēts.
Piemēram, 2 draudzenes un viņu izvarošanas mēģinājums. Pieņemsim, vienu iz..., otra pamūk un no stūra noskatās. Pirmā lūdz otru, lai nestāsta nevienam, otra izpļeperē pie pirmās izdevības.
te ir runa par krimināli sodāmām darbībām. Un ar draudzību pilnīgi nekāda sakara
-
Ne jau viss ir jāstāsta, šis tas var būt redzēts.
Piemēram, 2 draudzenes un viņu izvarošanas mēģinājums. Pieņemsim, vienu iz..., otra pamūk un no stūra noskatās. Pirmā lūdz otru, lai nestāsta nevienam, otra izpļeperē pie pirmās izdevības.
te ir runa par krimināli sodāmām darbībām. Un ar draudzību pilnīgi nekāda sakara
Citus piemērus iedomāties nevari?
Kaut vai, ja es aizņemtos naudu no Tevis, bet Minne to redzētu, mēs varētu palūgt, lai viņa nestāsta Tavai sievai un manam vīram. Krimināla darbība nav notikusi, pat laulības pārkāpšana nē, bet priekš kam lieki cilvēkus satraukt?
-
zinu par vieniem šo to.
nestāstu citiem. apzinos, ka būtu sprādziens, gan no vienas puses, gan otras
-
Ne jau viss ir jāstāsta, šis tas var būt redzēts.
Piemēram, 2 draudzenes un viņu izvarošanas mēģinājums. Pieņemsim, vienu iz..., otra pamūk un no stūra noskatās. Pirmā lūdz otru, lai nestāsta nevienam, otra izpļeperē pie pirmās izdevības.
te ir runa par krimināli sodāmām darbībām. Un ar draudzību pilnīgi nekāda sakara
Citus piemērus iedomāties nevari?
Kaut vai, ja es aizņemtos naudu no Tevis, bet Minne to redzētu, mēs varētu palūgt, lai viņa nestāsta Tavai sievai un manam vīram. Krimināla darbība nav notikusi, pat laulības pārkāpšana nē, bet priekš kam lieki cilvēkus satraukt?
Luiiz, es arii bez juusu luuguma nestaastiitu, jo taa ir sensitiiva lieta un jums "jaasaglabaa seja" :talking:
-
Ir gadījies, ka divas konfliktā iesaistītas puses nāk stāstīt katra savu versiju. Stulba situācija. Cenšos taktiski pateikt abām puse, ka jāiet uz saprašanos nevis jāmeklē vaina otrā. Bet arī nekautrējos pateikt, ka to un to tēmu esam apsprieduši privāti un neko par to stāstīt nevaru.
-
Ir gadījies, ka divas konfliktā iesaistītas puses nāk stāstīt katra savu versiju.
tad vislabākais variants ir: ABĀM pusēm piekrītoši māt ar galvu un visam piekrist, par otru pusi :D
jo parasti šādos strīdos "vainīgais" izrādās tieši tā persona, kura uzklausījusi abas strīdus personas
-
Luiiz, es arii bez juusu luuguma nestaastiitu, jo taa ir sensitiiva lieta un jums "jaasaglabaa seja" :talking:
Paldies, mīļā! Tu esi īsts drauKs! :D
-
Tikai liekas skumīgi,cik reizēm visas lietas ir pavisam citādas,nekā no malas izskatās.Un visādas norises visbiežāk tiek risinātas vadoties no ārējā,vispārējā viedokļa.Jo patieso zin tikai katrs pats un ja vēl kāds-tad tas klusē.Cik redzu-neesmu vienīgā kas klusē,jo nejūtas atļauta izpaust .
-
Man vienai draudzenei bija situācija: viņas vīra brālis krāpa savu sievu. Ilgi, diezgan atklāti, visi, izņemot sievu, par to zināja. Beidzās ar šķiršanos, un šķiršanās procesā viņa sieva ar asarām pārmeta manai draudzenei, kāpēc tā nav visu izstāstījusi.
Pagāja pāris gadi. Mana draudzene ar šķirto sievu turpināja komunicēt. Un sanāca tā, ka tai bija romāns ar puisi, kurš strādāja ar manu draudzeni kopā. Puisis bija " vieglas uzvedības" - koķetēja ar visām, visām piedāvāja seksu, un vienlaicīgi tikās ar vairākām. Šoreiz draudzene nolēma potenciālo upuri pabrīdināt uzreiz. Un saņēma pretī- tu man skaud, tev laikam pašai viņš patīk,un vispār, tā nevar būt taisnība!
Secinājums: gan dzīve pati visus izmācīs, bez mūsu līdzdalības.
-
Man vienai draudzenei bija situācija: viņas vīra brālis krāpa savu sievu. Ilgi, diezgan atklāti, visi, izņemot sievu, par to zināja. Beidzās ar šķiršanos, un šķiršanās procesā viņa sieva ar asarām pārmeta manai draudzenei, kāpēc tā nav visu izstāstījusi.
Pagāja pāris gadi. Mana draudzene ar šķirto sievu turpināja komunicēt. Un sanāca tā, ka tai bija romāns ar puisi, kurš strādāja ar manu draudzeni kopā. Puisis bija " vieglas uzvedības" - koķetēja ar visām, visām piedāvāja seksu, un vienlaicīgi tikās ar vairākām. Šoreiz draudzene nolēma potenciālo upuri pabrīdināt uzreiz. Un saņēma pretī- tu man skaud, tev laikam pašai viņš patīk,un vispār, tā nevar būt taisnība!
Secinājums: gan dzīve pati visus izmācīs, bez mūsu līdzdalības.
Vai ne? Saki vai nesaki, tāpat paliksi par vainīgo.
-
Man ir izdeveis samierināt, pat sačomot divus savstarpējus ienaidniekus, kuri grieza zobus tikai izdzirdot otra vārdu.
Kaut kā stulbi - abi man labi draugi, tusos gribas aicināt abus, bet vienmēr kaut kā jālīferē, jo starp šiem melns kaķis pārskrējis.
Papļāpājot ar vienu un otru, izrādījās, ka abiem ir pilnīgi greizas domas par otra rīcības pamatotību, dēļ kā arī naids sākās.
Speicāli ievirzīju sarunu par "norokamo" personu un uz tekstiem, ka otrs fifele, kādu šaipus Urāliem neatrast, liku priekšā it kā nejauši, caur paziņu paziņām uzzinātus faktus. tipa pasaule maza un visi ceļi ved uz Romu. Svarīgākais bija izštukot ticamu leģendu par infas ienākšanas apkārtceļiem, jo ja teiktu pirmavotu, neticētu tāpat.
Papilināju vienam, papilināju otram. Aizdomājās un it kā bija gatavi uz sarunu saknes izrakšanai.
Atlika vien noorganizēt tusu ar nejaušu tikšanos :)
Nu...no vienas puses es varbūt otram pārāk daudz pateicu, bet nebūtu es teicis, tā arī naidotos. Galvenais- naids balstīts uz secinājumiem, kas radušies no nepilnīgas infas.
....un riskēju pats atrauties pa tāfeli no abiem :)