Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: ineshuks 2015. gada 03. marts, 23:46:00
-
Nav iisti sirdslietas, jo nav tik nopietni... bet taa nu sanaak, ka dziive noliek zituaacijwa, par kuru domaaji "nekad"... es naf no kraapeeju cilts (no savas puses- nekad, no otras- kaa nu gadiijies)...
Jautaajums- kameer treshaa "puse" ir virtuaala, man, godiigi, pofig... ...a kad zinu, ka feins babsis, nu bljin... (daljshe njeperovidjimij foljkjor)
-
Jautājums ta kāds - KMTG?
-
Izskatās , ka būs varen jautra un viedokļu pārpilna diskusija ! :rofl:
-
Nebūs, jo trūkst informācija, lai saprastu, kādu pozīciju ieņemt. Nav šobrīd skaidrs, kurš stūris ir ineshukam un kas aizņem pārējos divus ;) Tāpēc tauta piesardzīgi lūr :D
-
nesapratu - Tev patīk viens feins babsis?
-
Labi, lai tēma info trūkuma dēļ nenogrimst, lūk iespējamie apzelēšanas varianti:
- ineshuka potenciālā love virtuāli koķetē ar citu feinu babsi. Problēma - varbūt viņam ar viņu būs labāk?]
- ineshuks virtuāli koķetē ar potenciālo lovi, kurai ir pastāvīgs feins babsis. Problēma - nu varbūt man to nevajag, jo babsis tik feins? (sieviešu solidaritāte)
- ineshuks ir uzsācis virtuālu koķetēriju ar feinu babsi, bet jūt sirdsapziņas pārmetumus pret savu pastāvīgo lovi. Problēma - vai tā ir vai nav krāpšana?
- .....
-
Labi, lai tēma info trūkuma dēļ nenogrimst, lūk iespējamie apzelēšanas varianti:
- ineshuka potenciālā love virtuāli koķetē ar citu feinu babsi. Problēma - varbūt viņam ar viņu būs labāk?]
- ineshuks virtuāli koķetē ar potenciālo lovi, kurai ir pastāvīgs feins babsis. Problēma - nu varbūt man to nevajag, jo babsis tik feins? (sieviešu solidaritāte)
- ineshuks ir uzsācis virtuālu koķetēriju ar feinu babsi, bet jūt sirdsapziņas pārmetumus pret savu pastāvīgo lovi. Problēma - vai tā ir vai nav krāpšana?
- .....
Balsoju par 3. variantu. Tas šķiet interesantākais
-
Manu tā kā draudzeni gadiem krāpa vīrs - tipiski, visi zināja, viņa nē. Neko neteicu, pati uzzināja pēc daudziem gadiem. Neteicu, jo neesmu taču sveci turējusi, tikai aizdomas, bet aizdomas nav pierādījums.
Saprotu, ka ineshukam vienkārši žēl, ka krāpj foršu sievieti. Ko darīt, tikai neiejaucies, bet gan jau pati to zini :)
-
Pēc manas saprašanas inešukam bīdās love ar kadru, kas jau ir aizņemts, pie tam IRLā izrādījies, ka loves otra puse ir feins babsis.
Ja par morālo aspektu, tad kamēr nezini, ka tāda otra puse pastāv, viss ir daudzmaz kārtībā - sirdsapziņa tīra. Tālāk jau slidenas taciņas. Ja mokasīni ar radzēm, tad uz priekšu līdz punktam, kur sākas sfēru dalīšana. :smoker:
-
Jā, ar to " nekad" var tā ieberzties...Man arī pašlaik ir situācija, par kuru būtu droši galvu likt ķīlā, ka šitā jau nu man nekad nebūs...un stulbākais ir tas, ka "ко всему-то подлец-человек привыкает"
/c/ Dostojevskis :(
-
Nekad ir vārds, ar kuru var mēģināt sevi pārliecināt par paša atbilstību vispārpieņemtajām normām uc figņām.
-
Vnk flirts un patiikama laika pavadiishana shad tad (sarunaas za kokteiljem)... pat neintereseejos par vinja staavokli, jo nekas nopietns man shobriid neincee... a ieraugot ar to feino babsi padomaaju- nu jomajo, es negribeetu, ka mans vecis taa... I mean- ar kaadu citu kaa shitas ar mani...
a atteiktos ar taa kaa negribas...
-
vļip očkarik. (par ineshuku). No šāda stāvokļa parasti nav viegla izeja.
-
Ahā , tad nu vismaz skaidra bilde ! Bet Tu jau nezini , kas bija blakus - māsa , meita , krustmeita vai veca klasesbiedrene ? un situācija bija jaunībā tāda man , nu un forša sieva un nebāzos un pagāja 10 gadi un viņš bija brīvs un tā nu 18. gadu viens otram nervus bendējam. Viņam savas virtuālās draudzenes , man savs paziņu loks , bet atš'ķirība ir pašā cilvēkā - mani tas neuztrauc , bet viņam gan liekas , ka mani jākontrolē ! :rofl:
-
To tak var redzeet, ka ne maasa, ne maasiica ;)
-
Ineshuk, ja viņa būtu mimra, tad būtu citādāk? :D
-
Ja vinja nebuutu nedaudz paziistama, buutu citaadaak ;) bet vb man nepareizi liekas...
Un jaa, ja mimra- man buutu vienalga (nu, taa man liekas)...
Neko nost jemt jau es nepretendeeju ;)
-
Pilnīgs offtopiks, bet atceros, senākos laikos savācāmies vasarās pie brālēna un viņam tāādi forši draugi. Un viens bija mani uzskatījis. Viņam pat bija iespēja ielūkoties ne dziļāk, bet atklātāk, kad volejbolu spēlējot, man pelkostīma augšiņai aiztaisāmais uzsprāga. No kauna vai zemē ielīdu, bet viņš : bija interesanti :)
Un tad viņš mani tā arvien vairāk uzskatīja(ne jau augšiņas dēļ), sākām vairāk pietuvoties, bet neatceros, kura meiča man pačukstēja : esot precēts.
Nu viss, kļūstu kā sālsstabs, ne vairs kādās kopspēlēs klēpī iesēsties, ne vairs runāt. Nogriezu jebkuru komunikāciju kā ar nazi.
Tikai vēlāk uzzināju, ka tas viss bija nejauki meli! Čalis bijis brīvs un dabonams.
Ir gadījumi, kad blakus ejošā māsīca ir tiešām tikai māsīca:)
-
Ja ikdienā visu laiku acīs viņai nav jāskatās un neveikli jāmulst - kāda starpība?
Vīrietim galva ir, viņš izlēma, ka drīkst un grib ar Tevi pie kokteiļiem flirtēt? Nu, tad kāda Tev daļa par viņa saslīdēšanu un atbildību pret feino babsi? :)
Bet nu + Tev, ka aizdomājies par sieviešu solidaritāti :D
-
Nu, ja saki, ka pazīstama, tad kaut kā ne visai arī tāda klaja koķetēšana. Vairāk izteikties nedrīkst, jo, nedod Dievs, tāda situācija man tiek uzsūtīta :)
-
dille, no kuras puses? :D ti - būsi feinais babsis vai kokteiļu flirts?
-
Neizprotu īsti man uzdotā jautājuma būtību, bet man šķiet-
ja pazīstu cilvēkus kā pāri, tad man viena tā pāra sastāvdaļa (vīrietis) nešķistu iekārojams, vai.
Bet ko gan es te varu hipotēiski runāt un vismazāk ar pirkstu kratīt :D
-
Es par to situācijas uzsūtīšanu :)
-
Vot, bīstieties, bīstieties teikt, ka " man jau nu tā un šitā" :rofl: uz katru likumu ir savi īpašie gadījumi.
-
Nu es te tā padomāju - man arī gribas vieglu pavasara flirtu - bez nekādām sirdssāpēm, aizliegtu augļu baudīšanas un visādām nepatikšanām. Vienus vienīgus priekus un sirds pacilāšanu.
-
Es gan bremzēta - man nepieleca situācija... Tur tikai flirts pie kokteiļiem vai kokteiļi un vēl kas. Kāpēc cepties par tikai kokteiļiem?
Ja ir doma par vēl ko un neko nost ņemt nav plānā, tad lai vīrišķis pats domā... ka beigās nesanāk palikt bez nevienas, jo vienai permanenti nevajag, aber otra, kad uzzinās, ej nu sazini, kā reaģēs... lūk, būs dabūjis pēc nopelniem. Ja tā otra neuzzinās, vai nekā nereaģēs, tad who cares?
Un, būtiskākais, ja jau kungam ir tendence "kokteiļot", nebūs ineshuks kokteiļošanai, gan jau kāda cita atradīsies ;)
-
Es vēl joprojām nesaprotu. Inešuk, tev ir kokteiļu draugs, potenciālā love. Viņam ir
a) reālajā dzīvē sieviete jau, kura tev ir pazīstama
b) viņš paralēli kokteiļu draudzībai draudzējas virtuāli ar citu jauku sievieti un tu par to uzzināji?
c) viņam ir kokteiļu draudzība, cita reāla sieviete dzīvē un vēl virtuāla draudzība.
Pirmajā gadījumā visi trīs stūri balstīti reālajā dzīvē. Otrajā gadījumā 2 reāli (inešuks un vīrietis) , trešais virtuāls, utt. Man kā attiecību psiholoģei :) jāsaka , ka te ir 2 problēmas kopā vismaz. Viena ir reālās dzīves attiecības pret virtuālajām, otra ir daudzstūru problēma pati par sevi.
Tātad, kas tad mums te šoreiz ir?
-
A) tikai es to nesauktu par potenciaalu lovi... just fun ;)
-
Puuka
...virtuaala sheit kodeejaas kaa "man nezinaama"... ...vai pat bez intereses par esamiibu vai neesamiibu...
-
Vot, bīstieties, bīstieties teikt, ka " man jau nu tā un šitā" :rofl: uz katru likumu ir savi īpašie gadījumi.
Jā, nu es, par provi, no šitādiem tekstiem, tipa, "man jau gan nekad" un "es jau nu nemūžam" tiku izdakterēta pašā agrā jaunībā. Es arī vienmēr biju lielā moralizētāja un sieviešu solidaritātes propagandiste. Te pēkšņi uzradās man puisis - uguņi pa gaisu, ļubovj do groba, man sirds pagalam, par skaidro saprātu vispār nerunāsim (statistikai - jau 27gadus esam kopā). Tikai vēlāk puiša draugi man pastāstīja, ka uz mūsu mīlas sākuma brīdi šamajam ir bijusi stabila draudzene. Uzvarēju, pati ne zinādama, ne gribēdama.
Kopš tā laika par visādiem mīlas trīsstūriem, četrstūriem, krāpšanām utt. cenšos turēt muti ciet.
-
Tā , Inešuk. Tagad būs morāles lasīšana, klausies! :) Sabiezinot krāsas es teiktu, ka es vēl kaut varu sagremot seriālu poligāmiju. Skaidrojot, to ar cilvēka dabu un cilvēku bioloģiju. Poligāmiju parasto sagremot nespēju, kaut harēmi pastāv. Morāles beigas.
No otras puses te ir runa par stadijām. Love ir cita stadija, kā flirts. Korektāk būtu salīdzināt vienādas stadijas. Kas vīrietim ir ar to otru sievieti, vai viņš maz pats zin?
Varbūt mēs par dziļu rokam? vienkārši pavasaris gaisā virmo? Nu man ar pēdējā laikā uzsmaida un kaut ko jauku pasaka vīrieši visai plašā vecuma amplitūdā. Sabužina savas spalvas, izslejas,izrādās! Sak, novērtē mani! Nu tad es saku, malacis, malacis! Protams, tikai tad , ja tiešām tā domāju.Citos gadījumos, kā ar tiem Madagaskaras pingvīniem "just smile and wave..."
-
Moraale manu biezo brunju nekjer ;)
Ko Tu kodee kaa poligaamiju seriaalo un poligaamiju parasto? Seriaalaa, man domaat, ir monogaamija...
Bet es nenosodu taa dzilji ne godiigi poligaamos, da i pat kraapeejus ne- katram savas vajadziibas un motiivi un nav jaaizpatiik otra iluuzijaam, ja vien noteikumi un to paarkaapuma sekas nav chotka atrunaati...
-
PS bet es ceru, ka tas par attieciibu psihologu bija jox... citaadi traki pie tik aizspriedumaina psihologa gadiities...
-
Nu nav man psihologa sertifikāts, tik vien pašas dzīves pieredze! :) Savu morāli nevienam neuzspiežu, tas tā pa jokam. Bet tāds termins kā seriālā poligāmija ir lasīts. Būtībā nekas slikts, jaunās attiecībās metas, kad iepriekšējās pabeigtas. Nu - mono ir mono - vienreiz ar vienu uz visu vienu mūžu!
-
To sauc par seriaalo monogaamiju...
-
Jo katraas attieciibaas jau cilvis ir monogaams... tik tie paetberi dziives laikaa var pamainiities...
Nez vai kaads otrreiz preceejies uzticiigs iipatnis sevi par poligaamu sauks...
-
Man arī ir sava veida principi, īsumā šādi: katrs var darīt, ko un kā grib, bet pastāvīgajam partnerim ir tiesības zināt patiesību nevis rediģēto versiju. Lai katrs varētu realizēt savu brīvību, ir jābūt vienlīdzībai attiecībā uz pieeju informācijai.
Teiksim, ja es pasaku: man ar vienu vīrieti būs par maz un es netaisos sevi ierobežot, un mans partneris atbild: kāda runa, man tikai svarīgi, lai man tai rindā arī vieta atrastos! - tad viss no morāles viedokļa ir kārtībā, jo mēs esam vienojušies. Ja es saku: es tāda uzticīga- uzticīga, pat domāt nevaru par citiem, kad tu man esi, bet pati laižu pa kreisi pie pirmās izdevības- nav morāli, jo partneris tiek maldināts.
-
Tā tāda normāla saruna pie vakariņām vai? :D Man vienmēr ir licies - par ko neko nezinu, par to arī galva nesāp :)
-
Es tom apkaart redzu, ka kaajinjas pasliideeshanas shad tad nokluseeshana chupiem gjimenju paglaabj no nevajadziigaam tragjeedijaam...
pashai kraapties nav naacies, bet uzskatu par praatiigu, kad vidusmeera kraapeklji klusee... patologjisks babnjiks/(kaa to sauc sievieshu dzimtee?)- nu, tur jau partneris nez vai nejuut, tad nu pasham izlemjamas prioritaates...
-
Piekrītu, ka ilgstošās attiecībās ir grūti pateikt taisnību. Bet tur ir atšķirība- epizodiska krāpšana, kas tiek aizmirsta un neatkārtojas, vai krāpšana kā dzīvesstils. Tāds dzīvesstils nevar neiespaidot attiecības, bet ir reizēm tā, ka krāpēji (un krāpējas) ir gatavi veselas operas iestudēt, lai tikai nebūtu jāsaka patiesība. Vot šito īsti nesaprotu un neatbalstu.
Bet es vairāk domāju par to vienošanos, kas notiek attiecību sākumā- kad cilvēki izlemj, ka nu viņiem būs attiecības. Tad, manuprāt, ir īstais brīdis saprast un tikt saprastam, lai nav vēlāk jāmocās :)
-
Attiecību sākumā parasti viss ir rožaini, pūkaini un jaunais partneris šķiet tas vienīgais un īstais. K;adas tur domas par "zini, man visticamāk būs vēl paŗis partneri/es"? :)
-
Bet tad abiem ir jaabuut vienaadiem, taadiem , kam paarguleet ar citu ir kaa pachuraat aiziet. Bet reti jau taadi paarii novaacas, parasti viens kraapeejs, otrs cieteejs.
-
Da labi, rožaini un pūkaini ir 20 gados :) Kad jau visādu šķirņu sūdi pastrēbti, tad jau ir savādāk.
Vakar man draudzene stāsta: sieviete dzīvojusi ar vīrieti 10 gadus, neprecēti. Viņš viņai uzreiz pateicis, ka nav iemīlējies; viņa lūgusies, lai pamēģina, ja nu kas sanāks. Pēc 10 gadiem un diviem bērniem šis saticis sievieti, pie kuras aizgājis un kuru uzreiz apprecējis.
Visi tagad žēlo to nabaga duru, bet šeit manā izpratnē vīrietis nav vainīgs. Jo bija brīdinājis.
-
Jaa, un veelreiz pieraadaas, ja neprec 10 gadus kaut beernus dzemdee, nu negrib attieciigo eksemplaaru par sievu.
-
Nu un 20 gados sākot pēc 10 gadiem ir viskaut kas sastrēbts, cilvēki ir mainījušies, tad ko? Kā tad to "savādāk" godīgi atreferēt neatraujoties pa muti? :D
-
Nus, es taadu soliijumu, ka "nekad, nekad" nedotu... kas zin, kaada mendele var uz vecumu ribaas iesisties...
Par kraapekljiem/eem hroniskajaam- tiem jaa, buutu godiigi dariit zinaamu savu nostaaju...
-
Nu, laikam jau nav tā, ka 10 gadus vispār nav runāts? Nav jākrāj tik daudz, ka, pasakot, var tikai pa muti dabūt :)
Es savā laikā vīru godīgi brīdināju- ja attieksme nemainīsies, būs sūdi. Nenoticēja/neņēma galvā. Bet viss jau uz labu :)
-
Par kraapekljiem/eem hroniskajaam- tiem jaa, buutu godiigi dariit zinaamu savu nostaaju...
Vai ne? Citādi stulbi ir, kad visi, kas attiecīgo indivīdu pazīst, ir lietas kursā, turklāt nostāja tiek nevis vienkārši pausta, bet aktīvi reklamēta...un vienīgi kopdzīves partneris sēž neziņā. Nu, nav forši tā.
-
Atkarīgs no tā, kā tā kājiņa slīd. Kaut kādā tusā pa pjaņiem izkniebt kaklā karošos puspliko beibi un no rīta nepajautāt, kā šo sauc, IMHO ir plus mīnus pieciešams [no vīrieša skatu punkta] un nebūt ne nāvīgs izlēciens, ja bāzes sistēma, tb. ģimene, darbojas funkcionāli, sieva, protams, pierasta, bet joprojām uzskatīta par sievieti. Iespējams, ka pat es šitādu kaut ko norītu.
Ja vīrišķis pie ģimenes turas tikai tāpēc, ka ērti un siltas kotletes pie deguna, paralēli ieviešot slepeno lovi, kur piestaigāt spalvas uzbužināt un pašapziņu pacelt, karinot makaronus uz ausīm abiem caurumiem, tad ar kuli pa kuli un no mājas ārā, jo tā jau ir zemiska cūcība. Meli un klusēšana neattaisno krāpšanu. Apnika sieva, vai nu vienojieties par brīvsoļiem, vai vācies pie velna. Problēma gan tā, ka vairumam sievišķu ar to loģiku tā pavājāk... Tāpēc jebkuri makaroni karājas braši, ne tikai uz ausīm, bet arī uz acīm, - mierīgi pieņemt, ka to, ko pati nelieto, palaikam palieto kāda cita, negribas nepakam.
Tipa - tēviņiem [un dažām mātītēm] diferencējas pliks sekss un love.
Bet tāds regulārs flirts gan diezgan slidens.
Viena tāda, kamēr meita maza, regulāri apkārt jādelējoša vīrieša ārēji saskanīgā ģimene ir aplaimojusi šo atvasi ar konkrētiem psihoputniem. Vai "dzīvot kopā bērnu dēļ" bija tā vērts?
-
Tak, ja to nostaaju jau pashaa saakumaa pateiks, kas tad shos precees. Nav tak muljkji, taapeec i klusee.
-
Hm, cik preceetie piedaavaajushies, neviens makaronus nav karinaajis... nu, vsm ne klasiskos "sieva ragana, guljam atsevishkji, dziivojam kopaa beernu deelj"...
-
:D kaa tur bi tai anjukaa, kur viirs taisnojas, kaapeec nokraapis... satiku nabadziigu, izsalkushu meiteni- pazheeloju, pabaroju... vinja bija sliktaas dreebees, iedevu Tavas vecaas, ko Tu sen vairs nevelc... vinja, ar asaraam aciis saka paldies un jautaa- varbuut ir veel kaut kas, ko juusu sieva nelieto? ;)
-
Bet sievai jau tos makaronus karina. Nesaka tachu, ka ies ar Ineshuku kokchiku ieraut, un, ja sanaaks, tad arii deserts buus..
-
Es par to, ka Trix teica, ka abaam puseem karina ;)
Ar sievaam maajaas lai pashi galaa tiek...
-
Tos klasiskos - ka sieva ragana un dziivo tikai ar vinju beernu deelj, kopaa nemaz negulj utt, to biezhi esmu dzirdeejusi no meiteneem, kam preceetie kanteejushies klaat.
-
Tādus pekstiņus parasti stāsta tām, kas sacerējušās uz romantjiku, "laimīgi līdz mūža galam", "viņš viņu pametīs manis dēļ" utt.
ineshukiem, kas pilnīgi skaidri liek saprast, ka mendelsonu un pamperus negrib, tādus makaronus un batonus nepiedāvā :)
-
Neviens preceetais tik primitiivi nav sarunu vedis... tiiri normaali eksemplaari traapiijushies kursh nu ar kaadu krenjkji vai, retaak, vnk sporta peec...
-
Nu ja, redz jau, ka tik stulbus tekstus ar sho meitieti biidiit nav vajadziibas.
-
Un jaa, taas jaunaas meitenes tak sveeti tic, ka sieva stulba, gultaa baljkis utt.
-
Es briinos par to ticeeshanu shitiem pekstinjiem... man smadzenju pakaljgalaa tom dziivotos doma, ka tas ir veids kaa konkreetais iipatnis risina probleemas... znach ir afigenna liela shance, ka arii ar tevi taa probleemas risinaas... un probleemas buus, kur nu bez taa...
-
Vakar man draudzene stāsta: sieviete dzīvojusi ar vīrieti 10 gadus, neprecēti. Viņš viņai uzreiz pateicis, ka nav iemīlējies; viņa lūgusies, lai pamēģina, ja nu kas sanāks. Pēc 10 gadiem un diviem bērniem šis saticis sievieti, pie kuras aizgājis un kuru uzreiz apprecējis.
Visi tagad žēlo to nabaga duru, bet šeit manā izpratnē vīrietis nav vainīgs. Jo bija brīdinājis.
Hmm... Bet vai tad tam vīrietim kāds ar pistoli klāt stāvēja un spieda bērnus radīt un 10 gadus "mēģināt" ar nemīlamu sievieti?
Man vienmēr šķitis, ka tā ir arī ļoti liela vīrieša atbildība, ja reiz "nebija pārliecināts", vajadzēja stingri pieskatīt savu mantību, lai nerastos nevēlami bērni.
Un ko mēs no malas zinām, kā viņi šos 10 gadus dzīvoja? Varbūt saticīgi un , iespējams, sieviete "dura" viņu mīlēja, kā nu prata, tā mīlēja.
Nu, apprecēja to otru uzreiz, bet nedomāju, ka tai otrai būs ļoti saldi, jo vīrietis tāpat "lietota prece", vismaz alimenti jāmaksā būs.
Man cits pastāsts. Sievietē X ļoti samīlējies kursabiedrs Y. Precēt grib un visu ko tādu. Viņa, būdama īsta skaistule, nevarēja vien tā labi izvēlēties un licies, ka tik ļoti jau nepatīk.
Kursabiedru Y sāk lenkt cita kursabiedrene C. Viņš aiz bēdām pārguļ ar viņu, kas to zin, cik reižu :). Kursabiedrene C paliek stāvoklī. Vīrietis pasaka, viņu nemīl, to taču viņa zinot un zinājusi. C visu laiku saka- tu, Y, tikai neuztraucies, man jau no tevis neko nevajag.
Laiks braukt uz dzemdību namu : tu, Y, tikai neuztraucies, tikai kaut kā palīdzi man nokļūt. Kad piedzimis : tu, Y, tikai neuztraucies, tikai palīdzi kaut kā mājās nokļūt.
Y aizvedis jaundzimušo mājās, tur nekurināta istaba un tā viņš tur palicis pavisam, apprecējās vēlāk un saradīja vēl bērnus.
Attālu radu bērēs pirms padaudz gadiem redzēju sievieti X, jau krietni gados, bet aizvien skaistu. Kursabiedrs Y (nu jau sirms kungs ar savu jaunāko dēlu) bija atbraucis piepalīdzēt.
-
Paplashinot teemu-
-skoljko muzhej u vas bilo?
-svoih ilji voobshe?
:)
-
Dille
A vai retums viirieshi pagaadaa sievietei beernu, jo sieviete grib?
Man jau ar liekas greizi, ja pats negrib, bet nu...
-
Bet es vairāk domāju par to vienošanos, kas notiek attiecību sākumā- kad cilvēki izlemj, ka nu viņiem būs attiecības. Tad, manuprāt, ir īstais brīdis saprast un tikt saprastam
Ak, mūžiņ, precoties man vīrs solīja, ka man nebūšot katru dienu jāgatavo, viņš iešot ēst uz ēdnīcu (bieži).
Kāds naivums! Ne reizi nav gājis, johaidī!!!! Visu laiku man pašai jāgatavo.
-
Inešuk, protams, ka tā notiek. Ir ideāli gadījumi, kad pārī abi mīl 50:50. Ir gadījumi, kad vīrietis mīl vairāk, uru daļa tautas uzskata par vēl ideālāku.
Tāpat ir pietiekami daudz gadījumu, kad sieviete samīlas un vīrietis ļauj tam notikt, nabadziņš negribot rada bērnus un tā.
Man šķiet, dzīve ir tik dauzveidīga, nekad jau nevar zināt, kas notiek šo pāru iekšienē.
-
Lai nu kaa, man liekas skumji parakstiities uz attieciibaam, kur nu veel beernus radiit, ja Tev pasaka, ka Tevi nemiil...
-
Es nebrīnos ne par ko un ticu, ka neguļ ar sievu. Mana draudzene vismaz gadus 7 neguļ, pati man ir teikusi, vīrs laiž pa kreisi, bet ļoti uzmanīgi, jo mīlot sievu! Viņai gan pa lielam vienalga :D
Tā ka nav tikai makaroni. Zināmā vecumā un nekaislīgām sievietēm tas varētu būt vienalga. Tā ka var ticēt.
-
Bet nu es naiva romantikje ideaaliste ;)
-
Nee, nu vnk bezsexa periodi, protams, var buut... bet veci, kursh buldureetu par "sieva ragana" es cieniit nespeetu, pat ja pashai vinja liktos tieshaam ragana :D
-
Nee, nu man te atkal gadiijumi taadi, ka taam meiteneem teikts, ka ar sievu negulj, bet, skat, taas sievas staavoklii paliek, nez, no kaa, laikam ar pa kreisi laidushas..
-
Lai nu kaa, man liekas skumji parakstiities uz attieciibaam, kur nu veel beernus radiit, ja Tev pasaka, ka Tevi nemiil...
Nu daļa droši vien cer, ka kādreiz iemīlēs.
Tāpat notiek, kad viena puse deklarē, ka tas tikai sekss, bet samīlas līdz ausīm.
Tad, kad cilvēks samīlējies, pārāk grūti atteikties no mīlas objekta.
Esmu naiva romantiķe tādā ziņā, ja cilvēks neinteresē, tad nav ko viņu muļķot un turpināt izmantot.
-
Nus, taa jau katra pasha izveele, kaa savu un savu beernu dziivi bendeet...
-
Inešuk, kādi ir Tavā apkārtnē un Tev zināmie vīrieši?
Manā apkārtnē esošie ir forši tēvi un mīl savus bērnus, laikam lāga nezinu piemērus, kur par saviem bērniem neinteresētos.
Ā, viens tomēr.Nu bet tur sievietes uzstādījums bija ļoti dīvains jau iesākumā.
-
Dazhaadi... kaa jau dziivee...
Ir superteeti, ir taadi, kas peec shkjirshanaas no ieprieksheejaas sievas vsp par beernu zinis neliekas...
Bet ne vnm es liidz galam vainotu viirieti- ja sievietei ir uzstaadiijums- tas beerns buus man, tad nav ko peecaak cepties, ka tieshaam ir Tev un teetim viss pofig...
-
Bet man darba deelj tik daudz ko naakas sastapt, ka tas nevar neietekmeet manus spriedumus par lietaam ;)
Cilveeks parastais vnk pat nenojaush par daudzu "lietu" existenci un labi, ka taa ;)
-
Piemēram kādu lietu?
-
Paarfraazeeshe preciizaak- nedomaa par taadaam lietaam, jo dziivo savaa kcik izoleetaa sakariigu cilveeku mikrokosmaa...
A man visai daudz ar ne to labaako tautas slaani straadaat sanaak... tad nu nesanaak man viedokli par teemu "beernu teevi" tikai uz saviem tuvaak zinaamajiem balstiit...
Taa kaut kaa...
Un piekauties beerni un sievishkji... jaa, man ir cita realitaate :)
-
Par ko te ir runa??????
p.s. ja kas ir TIKAI divas puses, trīs puses nemēdz būt :P
-
Ja uzmanīgi lasa, tad jau jābūt skaidrībai kāds kišmiš te ir iztirzāts.
-
Nu, man liekas, ir tikai taisnīgi, ja sievietei ir šī iespēja- palikt stāvoklī no dievinātā vīrieša un audzināt viņa bērnu, pat ja tēvs ne visai pieslēdzas. Tikai tad patiešām tā ir viņas izvēle un atbildība. Tam pašam nelaiķa Ņemcovam jau bija līdzīgi- 4 bērni no trīs sievietēm, no kurām tikai viena bija sieva. Un kaut ka neviena nesūdzas- labi gēni, smuki bērni :)
-
Jaa, tik beernam, maigi sakot, ne vnm, tas ir labi...
-
Gadsimtiem ilgi vīrieši nav noņēmušies ar bērnu audzināšanu, un bija normāli. Tas, ka vīrietim ir jāpiedalās, ir Eiropas un pēdējo 50 gadu izgudrojums. Psihologi saka, ka bērnu ietekmē ne tik daudz tēva klātesamība/neesamība, kā tas tēva tēls, kuru izveido māte. Un te nu sanāk paradokss- vīrietim, kurš klausa sievu, čakli palīdz mājas darbos un vienmēr ir gatavs izklaidēt bērnus, ir daudz grūtāk saglabāt tēva-varoņa tēlu, nekā tam, kurs vispār klāt ir bijis tikai ieņemšanas brīdī.
-
Nu, man liekas, ir tikai taisnīgi, ja sievietei ir šī iespēja- palikt stāvoklī no dievinātā vīrieša un audzināt viņa bērnu, pat ja tēvs ne visai pieslēdzas. Tikai tad patiešām tā ir viņas izvēle un atbildība. Tam pašam nelaiķa Ņemcovam jau bija līdzīgi- 4 bērni no trīs sievietēm, no kurām tikai viena bija sieva. Un kaut ka neviena nesūdzas- labi gēni, smuki bērni :)
Smuki gan jau ka ir, bet ko viņi par saviem vecākiem domā, to mēs te nezinam
-
Man vajaga īsu konspektu par visu kas te sarakstīts!
-
Jaa, tikai shodienas beerni aug shodien... kad apkaart beerniem ir teevi... kaads nu kuram... un cik gan biezhi vientuljaa maate speej ikdienas ruupju tik nenomaakta, lai tas neatstaatu papildus negatiivu iespaidu uz beernu...
-
īss konspekts? Katrs dara tā kā viņam šķiet pareizi un pieņemami. Cilvēki ir ļoti atšķirīgi, un katram ir savs pieņemami/nepieņemami dalījums.
-
Labveeli
Konspekts- dzemdes trakums komplektaa ar briivo laiku ir grimuchaja smesj...
-
Gadsimtiem ilgi vīrieši nav noņēmušies ar bērnu audzināšanu, un bija normāli. Tas, ka vīrietim ir jāpiedalās, ir Eiropas un pēdējo 50 gadu izgudrojums. Psihologi saka, ka bērnu ietekmē ne tik daudz tēva klātesamība/neesamība, kā tas tēva tēls, kuru izveido māte. Un te nu sanāk paradokss- vīrietim, kurš klausa sievu, čakli palīdz mājas darbos un vienmēr ir gatavs izklaidēt bērnus, ir daudz grūtāk saglabāt tēva-varoņa tēlu, nekā tam, kurs vispār klāt ir bijis tikai ieņemšanas brīdī.
Nu, ja tas tēvs ir mūždien piedzēries, pie televizora dirnošs un ģimeni tiranizējošs tēviņš, tad, protams, labāk "bojā gājis lidotājs izmēģinātājs" - vismaz ir varoņa tēls ar ko lepoties. Bet citādi es tomēr par reālu tēvu - klātesošu un gādīgu. Tādu, kurš bērniem visādas noderīgas lietas iemācīs un ar savu piemēru uzskatāmi parādīs, kā mīļoto sievieti lolot un siltas attiecības ģimenē veidot.
-
īss konspekts? Katrs dara tā kā viņam šķiet pareizi un pieņemami. Cilvēki ir ļoti atšķirīgi, un katram ir savs pieņemami/nepieņemami dalījums.
Kamēr tas skar tikai pašu, protams. Kad kādu citu, diskutabli...
-
Nu un skarot citus arī katrs riikosies kaa vinjam pienjemams. Cits domaas un ruupeesies, ka tik citiem labi, bet cits sevi un savas intereses noliks augstaak par visu. Un kuram buus taisniiba? Kursh buus laimiigaaks?
-
Gadsimtiem ilgi vīrieši nav noņēmušies ar bērnu audzināšanu, un bija normāli. Tas, ka vīrietim ir jāpiedalās, ir Eiropas un pēdējo 50 gadu izgudrojums. Psihologi saka, ka bērnu ietekmē ne tik daudz tēva klātesamība/neesamība, kā tas tēva tēls, kuru izveido māte. Un te nu sanāk paradokss- vīrietim, kurš klausa sievu, čakli palīdz mājas darbos un vienmēr ir gatavs izklaidēt bērnus, ir daudz grūtāk saglabāt tēva-varoņa tēlu, nekā tam, kurs vispār klāt ir bijis tikai ieņemšanas brīdī.
Nu, ja tas tēvs ir mūždien piedzēries, pie televizora dirnošs un ģimeni tiranizējošs tēviņš, tad, protams, labāk "bojā gājis lidotājs izmēģinātājs" - vismaz ir varoņa tēls ar ko lepoties. Bet citādi es tomēr par reālu tēvu - klātesošu un gādīgu. Tādu, kurš bērniem visādas noderīgas lietas iemācīs un ar savu piemēru uzskatāmi parādīs, kā mīļoto sievieti lolot un siltas attiecības ģimenē veidot.
Tādus, kā tikko noraksturoji, sievas visbiežāk piļī uz nebēdu
-
Gadsimtiem ilgi vīrieši nav noņēmušies ar bērnu audzināšanu, un bija normāli. Tas, ka vīrietim ir jāpiedalās, ir Eiropas un pēdējo 50 gadu izgudrojums. Psihologi saka, ka bērnu ietekmē ne tik daudz tēva klātesamība/neesamība, kā tas tēva tēls, kuru izveido māte. Un te nu sanāk paradokss- vīrietim, kurš klausa sievu, čakli palīdz mājas darbos un vienmēr ir gatavs izklaidēt bērnus, ir daudz grūtāk saglabāt tēva-varoņa tēlu, nekā tam, kurs vispār klāt ir bijis tikai ieņemšanas brīdī.
Gadsimtiem ilgi vīrieši nav noņēmušies ar bērnu audzināšanu, un bija normāli. Tas, ka vīrietim ir jāpiedalās, ir Eiropas un pēdējo 50 gadu izgudrojums. Psihologi saka, ka bērnu ietekmē ne tik daudz tēva klātesamība/neesamība, kā tas tēva tēls, kuru izveido māte. Un te nu sanāk paradokss- vīrietim, kurš klausa sievu, čakli palīdz mājas darbos un vienmēr ir gatavs izklaidēt bērnus, ir daudz grūtāk saglabāt tēva-varoņa tēlu, nekā tam, kurs vispār klāt ir bijis tikai ieņemšanas brīdī.
Nu man tomēr šķiet, ka gluži tā nav.
Jā, droši vien senāk lielākā daļa tēvu nenoņēmās un neucinājās ar zīdaini. Bet- vīrietis bija tas, kurš uzturēja un rūpējās par ģimeni, uz kuru varēja paļauties un bērnam acu priekšā bija šāds tēvs.
Ienāca prātā Brigaderes tēvs (Dievs, daba, darbs), kurš vienmēr aprunājās, mierināja bērnus, daudz ko mācīja, jo māte bija paskarba rakstura. Tas pats G.Merķelis, kurš vispusīgi izglītojās, pateicoties sava tēva plašajai bibliotēkai.
Protams , ka ir piemēri, kur sieviete viena pati zobiem nagiem visu izplēš, jo citas izejas nav.
Bet vispār - jo veselīgākas attiecības ģimenē, jo normālākus bezputnu partnerus savā dzīvē izvēlēsies bērni.
-
Nu un skarot citus arī katrs riikosies kaa vinjam pienjemams. Cits domaas un ruupeesies, ka tik citiem labi, bet cits sevi un savas intereses noliks augstaak par visu. Un kuram buus taisniiba? Kursh buus laimiigaaks?
Tas kurš spēs sabalansēt savas intereses un dažreiz izlīdzēt citiem. Neviena galējība nav laba un izskatās pēc putniem
-
Par tām savām interesēm. Ir jābūt pašsaglabāšanās instinktam. tAs ir dabisks. Pavisam izskaust arī aplami.
Priekšpēdējā TOpGear bija pastāsts par "pētījumu": mērkaķu bariņš, vecāki ar mazuļiem uz grīdas telpā bez kokiem utt. Sāk karsēt telpai grīdu. Sākumā visi vecāki paņem bērnus uz rokām. Bet grīdu turpna karsēt. Kad tā sasniedz pilnīgi neizturamu karstumu, visi mēkaķi kā viens paliek bērnus uz karstās grīdas un nostājas uz tiem... SEVI glābt vnm ir instinkts un augstākā prioritāte. Citus var glābt, kamēr tas īpaši nekaitē pašam. Tas pats ar rūpēm... Var kādam izlīdzēt, kamēr pats neko būtisku nezaudē. Cita dēļ postīt savu dzīvi nav vērts.
-
Nu un skarot citus arī katrs riikosies kaa vinjam pienjemams. Cits domaas un ruupeesies, ka tik citiem labi, bet cits sevi un savas intereses noliks augstaak par visu. Un kuram buus taisniiba? Kursh buus laimiigaaks?
Tas kurš spēs sabalansēt savas intereses un dažreiz izlīdzēt citiem. Neviena galējība nav laba un izskatās pēc putniem
Vispār es runāju nevis par bērnu tēmu, kas panesās diskusijas beigās, bet par sākotnējo problēmu :)
-
Piaf, bet tā jau tāda pati dilemma, tikai ne tik spilgta. Starp sevi un otru. Cik daudz morāles un ētikas dēļ vērts ziedoties?...
Jā, sieva jauka, it kā žēl, bet vecis tak pats nāk kokteiļot, ar buksiertrosi auto pakaļā atvilkts netika...
IMO, ne īpaši, bet tas mans viedoklis.
-
(http://www.sarunuforums.lv/forums/gallery/9_10_03_15_12_58_12.jpeg)
-
Es jau arī nedomāju, ka tēvu nevajag. Tēvam ir sava loma, un tā nav - dublēt māti. Tēvs var būt fiziski prom, bet ģimene zina, ka viņš dara svarīgas/grūtas/varonīgas lietas. Kaut vai podus labo un pelna ģimenei iztiku. Tas atspoguļojas sievietes attieksmē un pāriet uz bērniem. To faktu, ka visi bez izņēmuma bērni piedzimst sievietēm, nekāda emancipācija neizmainīs. Un pat, ja tēvs paņems " dzemdību atvaļinājumu" un baros bērnu ar pudelīti, bērns būs apdalīts, jo pa grūtniecības laiku ir bijis fiziski saistīts ar māti, nevis ar jebkuru pilnvaroto personu.
In general tēvam ir viens uzdevums attiecība pret bērniem: cienījami nodzīvot savu dzīvi.
-
Manā dzīvē reiz bija Vīrietis... starp mums nekas nav bijis tāds, ko viņa sieva nedrīkstētu skatīt, bet vienalga es negribētu, lai manam vīram ir tādas attiecības ar citu sievieti. Un no šī Vīrieša esmu mācījusies daudz vairāk par vīrieša/sievietes attiecībām, nekā no tiem, ar kuriem ir kopēji bērni.
-
Sirdsapziņa klusē, jo no manas puses tā bija tīra draudzība, t.i nekā TĀDA
-
Sirdsapziņa klusē, jo no manas puses tā bija tīra draudzība, t.i nekā TĀDA
Neizklausās...