Man arī ir sava veida principi, īsumā šādi: katrs var darīt, ko un kā grib, bet pastāvīgajam partnerim ir tiesības zināt patiesību nevis rediģēto versiju. Lai katrs varētu realizēt savu brīvību, ir jābūt vienlīdzībai attiecībā uz pieeju informācijai.
Teiksim, ja es pasaku: man ar vienu vīrieti būs par maz un es netaisos sevi ierobežot, un mans partneris atbild: kāda runa, man tikai svarīgi, lai man tai rindā arī vieta atrastos! - tad viss no morāles viedokļa ir kārtībā, jo mēs esam vienojušies. Ja es saku: es tāda uzticīga- uzticīga, pat domāt nevaru par citiem, kad tu man esi, bet pati laižu pa kreisi pie pirmās izdevības- nav morāli, jo partneris tiek maldināts.