Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: UnVispār 2015. gada 01. aprīlis, 13:50:08
-
Sagribējās aprunāties par kaut ko jauku.
Kas ir romantiskākais, ko kāds jūsu dēļ ir darījis? Milzīgs rožu pušķis? Serenāde?
Ko romantisku jūs gribētu saņemt, ja varētu dabūt jebko? Kas būtu romantiskākais, ko kāds varētu izdarīt? :hug2:
-
Kad iepazinos/ieraudzīju/ ar sievu, vienīgais, ko zināju, bija vārds un pilsētu, kurā dzīvo.
Meklēju, meklēju un atradu :)
Tas bija tik sen, ka vēl nebija neta un mob. tel. . Nē, nu ne jau tik sen, ka mob. nebija nevienam. Dažiem mobilie bija mazāki par koferi :)
-
Kādreiz jaunībā puisis mani uz rokām nesa kalnā. Piebildīšu, ka tas bija Alpos un pārējie tūristi no grupas skatījās ar ļoti lielu interesi. :blushing:
-
Reiz braucu ciemos dikti taalu, taalu..4h braucienaa no Riigas, seedeeju autobusam pashaa aizmuguree. Tuvojoties galameerkjim, iekaapa jauns puisis (es arii tad veel biju jauna, hihi). Vinjhs maksaaja shoferim, jutu, ka jau no busa priekshgala mani ieveerojis. Samaksaaja, naaca un apseedaas man blakus. Abi mulsaam, bet kkaa stomiidamies saakaam sarunu. Galapunktaa vinjhs piedaavaaja mani pavadiit, bet es atteicos.
Pagaaja dazhi gadi, ciemojos atkal turpat. Atpakalj uz Riigu atkal braucu ar busu, neiekaapu galapunktaa, bet kaadu pieturu peec tam. Samaksaaju shoferim, atradu briivu vietu un apseedos. Viirietis, kas seedeeja priekshaa man, pagriezaas, sasveicinaajaas, un es atpazinu to pashu cilveeku no ieprieksheejaa brauciena. Atkal mulsaam, turklaat katram blakusseedeklii bija pa blakusseedeetaajam, taa ka nekaadas iipashaas sarunas nevedaas. Priekshaa garsh celjsh, es saaku teelot, ka lasu, vinjhs saaka kko rakstiit un taa arii laiks pagaaja. Tuvojoties Riigai, vinjhs man iedeva uz daudzaam, daudzaam lapaam uzrakstiitu veestuli :)
Diivainaa kaartaa es veel reizi vinju satiku Riigaa uz ielas. Bet arii shajaa reizee tikai parunaajaam.
Biju baigi par jaunu, naivu un uztraukushos, lai tolaik kas sanaaktu, bet dazhkaart ienaak praataa, kaa buutu, ja buutu.
Veel romantiski gadiijumi, kad kaads vienkaarshi uzdaavina pukju pushkji (laikam vinja meitene nav atnaakusi uz randinju :P).
Patiesiibaa jauniibaa romantisks liekas gandriiz jebkas - skatiens, roku pieskaariens, klusums, pastaiga.
Tagad noveerteeju, ja sanjemu forshu masaazhu, man nomazgaa kaajas, skrien uz aptieku, ka ir slikti, speciaali skrien un atved kuuku, ja man kaarojas, skrien naktii papildinaat telefonu, kad sarunas tarifi izrunaati. Nu, kaut kaa taa :)
-
Romantikas jeedziens ar gadiem laikam mainaas.
Tajaa klasiskajaa romantikas jeedzienaa laikam ietilpinaashu dziljas jauniibas atminjas. Tas bija nu jau taalajos 90.-to sakumaa, kad tikko bija paraadiijushaas pirmaas privaataas pukju bodes, kur no Holandes ievestos ziedus tirgoja. Mans toreizeejais viirietis peec muusu striida vienaa no taadaam izpirka visas baltaas nelkjes (taadas skaistas, kuplas ar stingriem,ellastiigiem kaatiem), izmantoja briidi, kad manaa darba kabinetaa neviena nav, un nokraameeja visu galdu ar shiem ziediem. Cik tur bija, nezinu, nepietika pacietiibas skaitiit. Veelaak dabuuju zinaat - 2 spainji. Un tas bija janvaaris.
Shodien man visromantiskaakais ir ikdieniskjas ruupes, droshiibas sajuuta blakus savam viiram, vaardi - kaa es tevi miilu!!! skuupsti, apskaavieni arii tad, ja tam neseko sekss... Taa banaali, bet...
-
Nav banaali, Lynx, tas ir tas dziives iistums un pamatiigums
-
Nav banaali, Lynx, tas ir tas dziives iistums un pamatiigums
Taisniiba. Ja ikdienaa viss kaartiibaa, tad romantika ir tad, ja miiljotais kopiigi iepeerkoties veikalaa bez teikshanas ieliek ratos mana miiljaakaa jogurta kjobiishus, braucot no darba piestaaj pie ielu tirgonja, lai nopirktu man zemenju turzinju un par intiimaakaam teemaam runaajot, tai pashaa kopiigajaa lielveikala apmekleejuma reizee apjautaajas, vai man naakamajaam meeneshreizeem visa kaa ir pietiekami...
-
aš dušu virivajet. po čestnomu.
-
Un kas tad tev Beton to dushu taa rauj aaraa, ja nav nosleepums. Interesanti tachu viirieshcilveeka viedokli dzirdeet!
-
Tīņa gados pavadīju pirmo (aptuveni) mīlu pēc pirmā randiņa no kīno mājās. Nu kā pavadīju - no "Rīga" un Teiku. Gājām kājām. Pēkšņi sāka līt, ne stipri, bet tomēr. A viņa man tāda to laiku princesīte un vēl sapucējusies, visādas cakas savilkusi un sataisījusi sev. Man gribās ar viņu iet un iet, bet neko darīt - saku: "hop davai trambulīnā, nav ko jamērcējās". Šī paņem mani aiz rokas un saka: "Nu ja tu nebaidies samirkt, varbūt tomēr ejam?". Gājām, mirkām un bučojāmies zem katras nojumes. Nu viens vārds - bērni...
Trāpīju tēmā?
-
Mao - un kaa veel traapiiji!!! Shitaas atminjas ir forshas un veel ja kurpes meitenei rokaas, jo papeezhi augsti un ar piemirkushiem ir izredzes kaajas izmezgjiit... Forshi - silts lietus, dzheks blakus, abi taadi izmirkushi...
-
Jaa, ieshana pa Riigu basaam kaajaam lietuu :)
Nupat pamaniiju, ka autore jautaaja ari, ko romantisku veeleetos. Nezinu, romantiski vai nee, bet man gribeetos taa kaartiigi (tas noziimee ilgstoshi) atpuusties un pavaljoties uz jahtas. Balta jahta zilaa dienvidu juuraa
-
Un kas tad tev Beton to dushu taa rauj aaraa, ja nav nosleepums. Interesanti tachu viirieshcilveeka viedokli dzirdeet!
Minnes pastāstiņš un pašam savas visādas saldsērīgās atmiņas :cry:
-
Minnes pastāstiņš un pašam savas visādas saldsērīgās atmiņas
Par autobusu teemu arii atceros - man bija aptuveni 28. Straadaaju Riigaa, bet reizeem uz briivdienaam braucu uz dzimto Liepaaju briivdienas vadiit, seviskji vasaraa. Atpakalj braucu pirmdienas naktii ar autobusu, kas no Liepaajas ap trijiem atiet. Veel shodien atceros - man muguraa bija iisa, melna lina kleitinja. Pati svaigi nosauljojusies, slaida, garaam kaajaam. Tad nu pusceljaa pamodos no taa, ka kaads man kaajas taa bailiigi, maigi un uzmaniigi glauda. Izraadaas - blakus seedeklii puisis - gadi 18. Bet es pat nebiju ieveerojusi - shajos braucienos parasti taa - seedeklii iekshaa un acis ciet liidz Riigai. Jautaaju - ko tu dari??? Tad nu nabags taa kautriigi meegjinaaja randinju sarunaat. Man gan vieniigaa doma bija - palieku veca, ja jau jauniem dzhekiem saaku patikt...
-
Shitaa "tausteklju" teema ne no taam romantiskajaam :D
Pilnos transportos shitaadi vechi no aizmugures....vai transportaa, kad guli, bet otrs domaa, ka neko nejuuti, ha! Nee, nu jauniibaa vispaar likaas interesanti, jo jaunums.
Beton, par ko asarinja? Tu esi kaadai veestuli busaa rakstiijis?
-
Minne - lielos vilcienos "tausteklju teema" tieshaam nav no romantikas seerijas, bet tai gadiijumaa, ko es aprakstiiju - tas bija tik nevainiigi, neuzbaaziigi, pat romantiski... tagad interesanti atcereeties un romantikai pierakstiit... Ne taa kaa paarpildiitaa autubusaa pohains vecis censhas tavai peecpusei pieglausties...
-
Oi, nu Lynx tēma- toč, biedējoša... kāda tur romantika! Pilnīgi uz drebuli parāva...šitāda tipa šausmenes, domāju, katrai dāmai ir krājumā :)
Man ir palicis prātā no Azerbaidžānas- bija viena no ļoti retajam reizēm, kad bija uzsnidzis sniegs. Nu, otrā dienā tas sāk kust, bet tādu sniega tīrītāju viņiem nav kā šķiras, jo ļoti jau reta parādība. Viss pārplūdis ar tādu sniega/ūdens šļuru, es stāvu pie milzīgas peļķes ielas malā un prātoju, vai un kā varētu tikt pāri. Pienāk viens jauns puisis, ne vārda nesakot, iebrien tajā šļurā līdz potītēm, tajās viņu tradicionālajās melnajās uzvalka kurpēs, kuras viņi valkā visu cauru gadu, un padod man roku, lai es tieku pāri. Un mierīgi pēc tam aiziet savu ceļu, nekādas uzmākšanās, kas, zinot Azerbaidžānas paradumus, ir īpaši aizkustinoši :)
Puķu kalni kaut kā īpaši neaizkustina; vairāk saistās ar pašmērķīgu izpildīšanos un netīru sirdsapziņu.
Šodien aizkustināja kolēģis- izlīdu darbā pirmo dienu pēc vīrusa, tāda bāla un nedroša uz kājām. Viņš uz mani paskatījās un saka: es zinu, ko tev vajag! Aizveda mani uz to Himalajas ēstuvi Blaumaņa ielā, izstāstīja tur hindi valodā (šiem valodas esot stipri līdzīgas- nepāliešiem un hindi indiešiem), ka vajag tādu īpašu zupu, kuru ēd, kad atveseļojas pēc slimošanas (viens vienīgs ingvers un ķiploki)- un es patiešam sajutos labāk! :)
-
es atvainojos... šī tēma ir apzināti vai nejauši slēgta...?
-
Kas slēgts? Kapē slēgts? Kam tas ir izdevīgi? Diversija, atriebība, terorakts?
-
atļāvos atmūķēt. ja kādam ir iebildumi - pamatot PZ
-
Sleedza laikam taapeec, ka pa maz taas romantjikas, neviena te ne ar jahtu vizinaata, ne personiigo lidmashiinu, nav ne peerles, ne dimanti daavinaati. Tik taadi skatieni autobusos, pastaigas lietuu, kaads gardums nopirkts.. Tas jau visiem bijis, baigaa vienveidiiba..
-
Tev tachu jaasaprot, ka tamponi ir dimanta veertee :alkofest:
-
man romantika ir kaut kas negaidīts, nevis gaidīts, prasīts, sarunāts. tā jau saka - vajagot vīriešiem skaidri un gaiši pateikt, ko gribi, šie esot tā uzbūvēti. nu nē... tad es pati sev tās puķes nopirkšu, uz jūru aizbraukšu, ceļojumu sagādāšu... baigā jau romantika sēdēt un dzert vīnu uz jahtas ceļojumā ko es pati esmu organizējusi. ha.
-
Reiz uz darbu aizveda ar limuzīnu. Tas gan bija kopdarbs un ne gluži romantisks plānots, bet bija jauki ... Turklāt darbs man Rīgā, bet dzīvoju 25 km ārpus ...
Skaistākais bija brauciens (ne ar limuzīnu) uz Kolkas ragu. Man bija darbu darbi sakrājušies, viss līdz brošai un no sērijas - aizlaižam līdz veikalam ...
Aizvizināja, pa ceļam izklaidēja, pa visādām dabas takām izstaigājām un galā vēl galdu uzklāja ... Laiks toreiz bija tik superīgs, ka visu to atceros ar baigo kaifu, neskatoties uz to, ka esam malu malas izbraukājuši ....
Ai, nē ... skaistākais notikums bija kādā ziemā, kad gājām caur Vērmanīti un pēkšņi .... atrados kupenā .... un pilnīgi vienlaga, ka garām iet nopietni ļauži, bet divi pieauguši cilvēki kā bērni priecājas ... Mani ir ļoooti grūti pārsteigt, bet tas izdevās ;)
-
A par ko ne? Ja es sev taadu pasaakumu buutu speejiiga noorganizeet, super! I nevienu nemaz nevajag, baudiitu uz nebeedu taadu romantiku. Pietiktu visam muuzham.
-
Sen atpakaļ, studiju laikos, man mēdza "ziedēt" pastkastīte. Bija puisis, kuram es patiku, bet mēs bijām pārāk tālu viens no otra (es Rīgā, viņš... ne Rīgā ;) ). Tad nu viņš bija sarunājis savus draugus, kuri strādāja Rīgā, un tie manā pastkastītē lika ziedus. Tas bija ļoti mīļi un romantiski...
-
Mana 18 gadu jubileja. Pēc pasēdēšanas pie galda bariņš jauniešu devāmies uz klubu padejot. Tur bija dzīvā mūzika, spēlēja kāds vietējais ansamblis. Mans BF pirms 24:00 uz brīdi pazūd. Uz skatuves sākas kaut kāda rosība, manējais kaut ko intensīvi runā un plātās ar rokām. Tieši pusnaktī sāk spēlēt "Kad man vairs nebūs 16" un draugs šo dziesmu publiski velta man, turklāt pats to arī ļoti skaisti nodzied (Olga tad par to dziesmu vēl dzirdējusi nebija). Skaisti. :blushing:
-
Par visiem 100% piekrītu Lynx rakstītajam, ka ar gadiem romantikas jēga/sapratne /būtība mainās :)
Pirmais skūpsts, gājiens lietū, rokrokā, zīmītes, starpbrīdī garāmskrienot iespiestas rokās, vēlāk- ziedu kalni un serenādes zem logiem uttt., utjp .... :in-love:
-
Cik daudz skaistu stāstu,prieks lasīt!
Man arī tāds viens ir.
Tātad-sengadus atpakaļ braucam uz Rundāles pili ekskursijā-es ar darbavietu un man līdz mans draugs.Biju kaut kā atpalikusi no grupas un nu draugs sauc,lai ejam uz balto zāli.Ejam iekšā,tur neviena nav,izņemot pie klavierēm jauns puisis.Es nu stāvu un nesaprotu iet iekšā vai nedrīkstu?Un puisis aicina mani iekšā un saka ,ka spēlēs veltījumu tieši man un nosauc vārdā.Stavu Baltajā zālē,kur ir skaisti un klausos brīnišķu klaviergabalu sev.Izrādās-manam draugam šis muzikants bijis pazīstams un tā nu saorganizējušies.Tāds skaists brīdis.
Bet vēlāk mans draugs izrādījās viens no nelietīgākajiem cilvēkiem manā dzīvē.Bet tās izjūtas Baltajā zālē vēl joprojām ir atmiņā-kā atsevišķs stāsts.
-
Vai, cik jauki palasīt :)
Viena romantiska atmiņa iz studiju gadiem. Kārtigs lietus, lietussarga nav, bet eju pa Brīvības ielu uz Dailes teātri. Tāda slapja arī nosēdēju izrādi. Otra dienā pirms lekciju sākuma, kursabiedrs tā mazliet kautrīgi iedod trīs sarkanas rozes - redzēju tevi vakar, trolejbusā garāmbraucot, kā pa lietu gāji un man gribējās tevi iepriecināt. Eh...
-
Man veel viens staastinjsh, ko varbuut nevar par iistu romantiku nosaukt, bet tomeer patiikami. Mans deels piedzima augustaa. naakamajaa gadaa pavasarii - laikam martaa vai apriilii, pastaigaajos ar mazo. Jau pati formu atguvusi un taa. Gaidaam abi pie luksafora zaljo signaalu. Blakus staav viirietis. Nopeeta mani, ratinjus ar beebi. Kopaa skjeersojam ielu. Otraa ielas pusee viirietis it kaa veershas pie mana deela un saka apmeeram taa (krieviski) - "Pasaki savam teetim, ka vinjsh ir ljoti laimiigs viirietis, jo vinjam ir taada sieva un deeleens!" Taalaak nesekoja pilniigi nekas - katrs aizgaajaam savu celju, bet sho komplimentu veel shodien atceros...
-
Jā, es tā padomāju- īsta romantika ir nesavtīga :) Izpildīšanās ar mērķi apstiprināt savu statusu citu tēviņu barā vai elementāri tikt pie seksa nav romantiska it nemaz. Lai gan filmas popularizē mītu, ka vīrietis, kurs cīnās par sievietes uzmanību, neņemot vērā visu pasauli, pašu sievieti ieskaitot, ir romantiķis.
-
Es tagad laikam teikshu skarbi. Romantika pirmajaa iepaziishanaas laikaa - pastaigas lietuu, norasojushu margrietinju puskjis pie gultas - jaa tas ir skaisti un saprotami. Ja paaris dziivo kopaa ilgaak un dziivo saskanjaa ar sevi un savaam ieksheejaam sajuutaam, tad visas shiis lietas kljuust pashas par sevi saprotamas. Mums abiem patiik vai nee. Un viss.
Mana dziives pieredze raaada, ka taisniiba ir flyngcat. Paplashinot - lielie pukju puskji, negaidiiti celjojumi un taa - tas ir veids lai piesaistiitu uzmaniibu, izpirktu vainu, u.t.t.
-
Jā, rožu klēpji utt un tml, viss ir bijis, bet atceroties pat īsti sirdi nesilda.
Pirmais vīrs uzrakstīja mūziku vienam manam dzejolim, tas varbūt skaitās, jo dziesma iznāca laba.
-
O, romantika ir bijis ar klavierkoncerts tikai man vienīgajai... Tas bija patiešām romantiski bez gala un malas :). Un man ir arī tango veltīts, bet nekad neesmu to dzirdējusi spēlējam dzīvajā, tikai datorprogrammā. Gribētu ar kādu mūziķi reiz sarunāt, man liekas, ka notis man arī ir.
-
kad tie gadi iet, romantika diezvai ir rožu klēpji. drīzàk piemo maijpuķīšu pušķis, paša saplūkts (savā mežā) un man atnests, zinot, ka man ļoti patīk tā smarža un e skatru gadu gaidu, kad uzziedēs. starp romatiku un naudu reti ir vienlīdzības zīme.
-
starp romatiku un naudu reti ir vienlīdzības zīme.
to visās jomās saka tie, ka m$ pietiek.
Nu kāda romantika un puķīšu lasīšana, ja clv nav paēdis vai jumta virs galvas nav? Pie puķītēm var ķerties, ja pamatvajadzības ir nodrošinātas un tām tomēr tā vai citādi vajag $, vai arī tām jābūt tik pieticīgām, ka vairumam dāmu tik pieticīgs modelis tomēr nederēs
-
starp romatiku un naudu reti ir vienlīdzības zīme.
to visās jomās saka tie, ka m$ pietiek.
Nu kāda romantika un puķīšu lasīšana, ja clv nav paēdis vai jumta virs galvas nav? Pie puķītēm var ķerties, ja pamatvajadzības ir nodrošinātas...
kāds sakars romantikai ar pamatvajadzībām...? tas jau atgādina jociņu par " kā tu vari teikt, ka tev nav naudas dāvanai, ja tev ir divas nieres?!"
-
Hm, varu izdomaat pulka situaaciju, kuras likushaas romantiskas sajuutu liimenii, kaut viiriesha tobriid blakus nav...
Shampiisha dzershana juuras krastaa pusnaktii, no plastmasas glaaziiteem, toties ar kjirsiiti :) taads peekshnjsh izskreejiens da juurai ar druzhkaam... garaamejoshie kexi gan teica, ka taa nav pareizi, bet nu bija arii bez vechiem romantjikaaaaaa...
Vai vakars Veneecijaa- seedi kaajas kanaalaa sakarinaajusi, nami tumsaa izgaismoti, rokaas viina glaaze- nu romantisks fiilings ;)
Nekas baigi daargs man nav daavinaats, bet es bik shaubos, ka man tas nepatiktu, gan jau patiktu gan ;)
-
kaut viiriesha tobriid blakus nav...
garaamejoshie kexi gan teica, ka taa nav pareizi,
tomēr vīrieši bija blakus. lai arī sveši. :bunny:
-
bet ne jau pateicoties vinjiem tas fiilings ;)
Tad jau arii Veneecijas piemeeraa, kaadi man vairaaki, garaamgaajeeji/laivotaaji jaapieskaita ;)
-
:) Nu var jau spriest, ka rožu klēpji nav nekāda romantika un ka labāk maijpuķīšu pušķis nekā rozes, bet viss ir relatīvi, - kā kuram un kādā situācijā. Tad, kad mans vīrs apaļā kāzu jubilejā vārda tiešā nozīmē netika pa durvīm iekšā ar milzīgu pītu grozu, pilnu ar sarkanām rozēm, pirms to neiegrozīja slīpi, man tomēr aizrāvās elpa no pārsteiguma un prieka pilnām, romantiskām sajūtām. Tāpat brokastis gultā ne tikai brīvdienu rītos. Protams, aiz pieraduma ne vienmēr no tā ir romantiskas sajūtas, bet bieži ir gan.
Jaunibā pati romantiskākā man šķita viena līgonakts, kad man bija tikai 17g, bet uzšķīlās dzirkstele no pirmā acu uzmetiena ar 1 skaistu, staltu puisi no laukos ciemos atbraukušu liela studentu pulka, kuri toreiz jau studēja 4.kursā Medicīnas institūtā. Visu nakti staigājām gar jūru un pa kāpām, lūpas sūrstēja no skūpstiem visas nakts garumā, bet nekāda seksa (jo biju tikumiski audzināta meitene-nepilngadīga kā nekā :smile: ). Toties, kad nākamās dienas vakarā šķiroties, puisis ar vainas pieskaņu balsī pateica, ka viiņam ir draudzene un pateicās par skaisto, kopīgi pavadīto Jāņu nakti, pēc tam raudāju visu nākamo dienu, jo sirds tobrīd likās salauzta... (Bet kas teica, ka arī tāda veida emocijas nepieder pie romantikas??) ;)
-
Bet dzīve piespēlē visdažādākos pārsteigumus. To puisi (vīrieti, pareizāk sakot) ieraudzīju vēl vienreiz - pēc 2, 5 gadiem kā bērnu ārstu- praktikantu Rīgas dzemdību namā, - kad bija piedzimis mans dēls. :) Arī viņš tolaik jau bija precējies.
-
Sibīrija, Hamar-Dabana kalni. Ejam piegājienā upei. Esmu aiztesusies drusku pa priekšu savējiem un panākusi citu tūristu grupu. Pirms manis pa taku iet gara auguma atlētisks puisis, karoč - mana mīļākā krāsa un lielums :rofl: . Gandrīz vienlaicīgi pienākam pie paplata, akmeņaina strauta ar pārmestu baļķi. Puisis kā virves dejotājs pāriet pāri pa baļķi un grasās jau turpināt ceļu, bet atskatās uz mani. Es stāvu un minstinos, jo soma smaga, zābaki sabristi jau agrāk un baidos paslīdēt un iežauties uz galvas strautā. Puisis sekundes laikā novērtē situāciju, iebrien līdz ceļgaliem strautā, padod man roku un droši pārvada pāri baļķim. Samulsusi patencinu, un šamais platiem soļiem pazūd aiz taciņas līkuma.
Pēc tam vakarā viņi atnāca paciemoties pie mūsu ugunskura (mūsu brālībā visi ir draudzīgi, vienalga, iepriekš bijuši pazīstami vai nē). Puisis cieši skatījās uz mani, bet tolaik biju jau padsmit gadus laimīgi precējusies un pie sāniem sēdēja mīļotais vīrs :)
Gadi pagājuši, bet šis gadījums kaut kā iespiedies atmiņā kā tīrās romantikas paraugmirklis :)
-
Sibīrija, Hamar-Dabana kalni. Ejam piegājienā upei. Esmu aiztesusies drusku pa priekšu savējiem un panākusi citu tūristu grupu. Pirms manis pa taku iet gara auguma atlētisks puisis, karoč - mana mīļākā krāsa un lielums :rofl: . Gandrīz vienlaicīgi pienākam pie paplata, akmeņaina strauta ar pārmestu baļķi. Puisis kā virves dejotājs pāriet pāri pa baļķi un grasās jau turpināt ceļu, bet atskatās uz mani. Es stāvu un minstinos, jo soma smaga, zābaki sabristi jau agrāk un baidos paslīdēt un iežauties uz galvas strautā. Puisis sekundes laikā novērtē situāciju, iebrien līdz ceļgaliem strautā, padod man roku un droši pārvada pāri baļķim. Samulsusi patencinu, un šamais platiem soļiem pazūd aiz taciņas līkuma.
Pēc tam vakarā viņi atnāca paciemoties pie mūsu ugunskura (mūsu brālībā visi ir draudzīgi, vienalga, iepriekš bijuši pazīstami vai nē). Puisis cieši skatījās uz mani, bet tolaik biju jau padsmit gadus laimīgi precējusies un pie sāniem sēdēja mīļotais vīrs :)
Gadi pagājuši, bet šis gadījums kaut kā iespiedies atmiņā kā tīrās romantikas paraugmirklis :)
Nepateicība pasaules alga.........
Tādas tās sievietes ir........
-
Nu ja, varēja tak vīru nosēdināt ugunskuram otrā pusē, lai varētu atbilstoši puisim pateikties :D
-
Nē, mīlīši, reizēm šādi brīži saglabā savu dzejisko skaistumu tikai tāpēc, ka netiek sacūkoti ar prozu :rofl:
-
kāds sakars romantikai ar pamatvajadzībām...? tas jau atgādina jociņu par " kā tu vari teikt, ka tev nav naudas dāvanai, ja tev ir divas nieres?!"
Ja vīrs bezdarbnieks atnes rožu pušķi par pēdējo [sievas pelnīto] naudu, kas iekrāta bērna ziemas zābakiem, - tā būtu tā romantika, kas stāv pāri pamatvajadzībām?
Nu, nu... IMHO neko romantisku šis fakts nerosina. Vēlmi meklēt cirvi gan.
-
kāds sakars romantikai ar pamatvajadzībām...? tas jau atgādina jociņu par " kā tu vari teikt, ka tev nav naudas dāvanai, ja tev ir divas nieres?!"
Ja vīrs bezdarbnieks atnes rožu pušķi par pēdējo [sievas pelnīto] naudu, kas iekrāta bērna ziemas zābakiem, - tā būtu tā romantika, kas stāv pāri pamatvajadzībām?
Nu, nu... IMHO neko romantisku šis fakts nerosina. Vēlmi meklēt cirvi gan.
nu vot es jau tieši par to pašu :) ja paseko diedziņam.
-
Aber nav variantu par romantiku ar rozēm utt. par vīrieša naudu? :) Un ne zīmējoties, redz, ko varu atļauties. muhas aprakstītais man arī šķiet romamtiski.
-
Nu protams, ka mans vīrs nepirka tos ziedus par manu :rofl: vai arī savu pēdējo naudu - tas man arī nešķiistu pieņemami. Tāpat kā pārspīlēti liktos, ja viņš man katru gadu tādus grozus staipītu. :rat:
Bet reizēm jau var un pat patīkami. It īpaši, ja mana vīra mīlestības valodas no 5 zināmajām ir rūpes par mīļoto un dāvanas (nevis vārdos apliecināta mīlestība, piemēram). Tie, kuri lasījuši G.Čepmena grāmaru "Piecas mīlestības valodas", sapratīs par ko es runāju. Turklāt, atklāti sakot, nav romantisks, toties ņem vērā, ka es tāda esmu. Un reizēm pat sentimentāla. :happy:
-
Man bija taad miilja, romantiska daavana no viira. Reiz braucaam uz Bari, pa celjam jaauzpilda autinjsh. tankaa padzeeraam kafiju, viirs paliek samaksaat, es eju uz mashiinu. Atnaak miiljais ar mazu, smiekliigu lelliiti - lupatu rumpis, maala galva - esot man daavaninja. Vispaar mees abi neesam tendeeti ne uz miikstaam mantaam ne uz visaadiem suveniiru niekiem, kas putekljus kraaj, bet shii lelliite man ilgi dziivoja guljamistabaa uz skapiisha, kameer..... siikais baltais drankjis Argo neizdomaaja, ka sunjabeernam taada manta piemeerotaaka un sadaliija sastaavdaljaas...