Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: flyingcat 2015. gada 28. jūlijs, 15:04:54
-
Izlasīju vienu rakstiņu krievu netā par to, kā klasē apceļ vienu, īpaši izvēlētu upuri, un aizdomājos. Parādība nav unikāla, gandrīz katra klasē vai cita veida kolektīvā ir kāds, kuru apkārtējie...nu, kā to nosaukt? reizēm kaitina, reizēm ignorē...smagākajos gadījumos- reāli vajā. Kā jums bija bērnībā? Kā ir vai bija jūsu bērniem? Vai tagad, esot pieauguši, jūs saprotat, no kā tas ceļas, un ko ar to iesākt? Kādi bija (ja bija) jūsu ieteikumi bērniem, lai viņi nekļūtu par izstumtajiem?
Man bija savdabīgi- kaut kādā mērā biju autoritāte- kaut kādā - izstumtā. Nespēja spontāni līksmot un ārdīties manu bērnību sarežģīja; spēja lasīt, pārdomāt un filozofēt- atviegloja :) Sava trešdaļa dzīves aizgāja, lai iemācītos apvaldīt dusmas- toties neprasme tās savaldīt man vismaz agrīnā vecumā nodrošināja tādas personas reputāciju, kuru labāk neaiztikt, kas atkal izrādījās noderīgi.
Bērniem gāja stipri labāk. Puikam ir dabisks talants visur iejusties, bet nebūt apceļamajam. Meita ir vairāk atsitusies manī- "sarežģītais zvirbulēns"...bet arī tīri labi tika galā. Sava ziņā- mana advancētā versija :)
Tas viss bija sen, un nav aktuāli, it kā. Bet arī tagad, katru reizi, kad lasu par to, kā klasesbiedri kādu pazemojuši, vajājuši, iekaustījuši, es domās ielieku sevi tā bērna vietā, joprojām domāju- kā būtu pareizi izkļūt no šīm situācijām? Kā varētu viņās neiekļūt?
-
Bērnībā biju nosacīti izstumtā. Neapcēla, bet biju tukša vieta. Palīdzēja izturēt sporta skola, kur biju līdera pozīcijās. Interesanti, ka organizēju/piedalījos apcelšanās. Vēlāk sapratu, cik tas bija cūcīgi, bet tad likās ļoti jautri.
Manas izstumtības iemesls bija attiecības ģimenē.
Mani 4 bērni nekad nav bijuši apceļamo/izstumto vidū. Viņiem bija normāla ģimene un mamma, kas, atceroties savu bēdīgo bērnību, audzināja viņus emocionāli stiprus.
Uzskatu, ka apcelt/izstumt var tikai tos, kuri to pieļauj. Un gara stiprums, pašpārliecība, pašcieņa,drošības sajūta nāk no ģimenes.
Īstenībā sekas izjūtu pat vēl tagad. Nereti nāk pārdomas par to, vai esmu gana laba, vai mani mīl.
-
Stāstīju puikam, ka ja dara pāri, lai klopē pretī. Pēc kāda laika bija jāstāsta, ka jāklopē ar apdomu, lai tas otrais paliek bez traumām. :)
-
Uzskatu, ka apcelt/izstumt var tikai tos, kuri to pieļauj. Un gara stiprums, pašpārliecība, pašcieņa,drošības sajūta nāk no ģimenes.
Tā jau tas ir, un man liekas, ka mammas, kuras pieprasa skolotāju, direktora un bezmaz vai policijas iejaukšanos, izdara lāča pakalpojumu saviem bērniem. Bet ko tas bērns savos 7-8-10 gados var pieļaut vai nepieļaut? Viņš atnāk uz skolu ļoti bieži vispār bez pieredzes, bez saprašanas, kā reaģēt uz to, ka viņu vērtē un "testē" sveši cilvēki...tagad daudzi arī bērnudārza neiet- viņiem sociālā pieredze ir tuvu nullei.
Trakākais tas, ka reizēm ari skolotāji uzdod toni- ar savu attieksmi nodemonstrē, ka lūk, šis bērns būs " nemīlulis".
Kad mana meita sāka mācīties ģimnāzijā, klases audzinātāja pirmajā dienā klases priekšā paziņoja: Nu, šī meitene te nav uz ilgu laiku! Viss izvērtās pavisam, pavisam citādāk...bet tas bija manas meitas, ne skolotājas nopelns. Un bija brīdis, kad viņa man teica: mammu, ko tu darīsi, ja mani izmetīs no skolas? Bet, kad es piedāvāju iet uz skolu runāt, viņa teica: pagaidi, varbūt es vēl pati tikšu galā...
Viņa tika galā, bet es zinu ari puiku, kurš līdzīgā situācija skolu pameta un tā arī nekad nepabeidza.
-
Viss saakas gjimenee... saakariigas gjimenes beerns nekad nenonaaks taadaa apceljamaa statusaa...
-
Es gan no padlaiku skolas,bet nekad savā laikā nav nācies sastapties ar tādu viena bērna izstumšanu,vajāšanu .Mēs galīgi nebijām draudzīga klase,bet dalījamies grupās-kas ar ko kopā dzīvojās.
Klasē bija gan meitene-invalīde,gan resnule,bet nekad viņas netika ne izstumtas,ne apceltas.Katram bija vieta savā ''grupā''.Un katram bija arī kāds ciešāks draugs,ar kuru parasti sēdēja vienā solā .Klases audzinātājai par mūsu iekšējām lietām nebija nekādas daļas un teikšanas,domāju,ka bija stingri vienalga,kāda atmosfēra klasē.Tāpat arī meitas klasē nedzirdējās šitāda problēma.Bija bērni,kas spēja sadraudzēties ar visiem,bija tādi,kam draugu mazāk.Bet tādu izstumtību un ākstīšanos gan nebija.Varbūt tamdēļ,ka mazpilsēta?
-
Viss saakas gjimenee... saakariigas gjimenes beerns nekad nenonaaks taadaa apceljamaa statusaa...
Droši zini? Pie mums nekāds brīnums nav arī vajāšana uz etniskās, rases vai reliģijas pamata. Nemaz nevajag Sīrijas bēgļus, katram čigānu bērnam ir savi stāsti...
Mums klasē bija izstumtā - meitene no nabadzīgas daudzbērnu baptistu ģimenes. Viņu izpratnē ģimene bija ideāla- viena sieva, viens vīrs, 8 bērni... Priekšstats par sakarīgu ģimeni pat laukos un pilsētā ir atšķirīgs, bet to atšķirību ir tik daudz.
-
Pēc maniem novērojumiem savā pieredzē un tagad - apceļamie ir bijuši vienmēr, cita lieta, cik lielā mērā. Ir bēŗni, kurus vienkārši ignorē, bet ir bērni, kurus reāli pazemo, slēpkot somu, apņirdzot, saplēšot grāmatas un vēl ļaunāk. Skatoties no pieaugušā viedokļa, apceļamais bērns vienmēr ir ar kaut ko atšķirīgs no pūļa - nabadzīgs, netīrīgs, vienkārši īpatnējs cilvēks, kā arī reizēm gadās tiešām tādi personāži, kas paši uzprasās. Diemžēl pārsvarā skolotāji izliekas neko nemanām, pat diezgan drauzsmīgas pazemošanas, kā arī parasti tas izbeidzas vidusskolas vecumā, kad bērni nāk pie prāta.
-
Droshi zinu...
Bez sapraata vairojoshies iipatnji nav sakariiga gjimene... un pashi lemj savus beernus suurai dziivei...
Taapat chigaani- ne visiem vinjiem ir probleemas sabiedriibaa...
-
Bez sapraata vairojoshies iipatnji nav sakariiga gjimene... un pashi lemj savus beernus suurai dziivei...
Nu, to jau vienmēr vajātāji saka vajātajiem: jūs paši vainīgi, ka tādi- melni/balti/ ticīgi/ neticīgi/daudz bērnu/maz bērnu... Tev ir viedoklis, ka bērnus daudz nevajag- teiksim, ortodoksāliem ebrejiem ir pretējs viedoklis. Leģitīms pamats vajāšanai?
-
Ja esat kaut nedaudz mācījušies psiholoģiju, tad tur ir frāze - upuris NEKAD nav vainīgs. Zem šī teikuma arī parakstos.
-
Es saprotu, kā tas notiek. Bet domāju, ka no malas neviens tur daudz nevar līdzēt. Tās ārējās pazīmes, ko Justīne nosauca, ir tikai ārējās, tas ir tikai iegansts, tas nav cēlonis. Viens resnais ir atstumtais, cits klases līderis. Viens nabadzīgais ir atstumtais, cits no nabadzīgas alkoholiķu ģimenes ir līderis (protams, negatīvais), kas dara pāri citiem, un visi viņam pakļaujas.
Vienīgais, ko es savam bērnam varu līdzēt, sūtīt nodarboties ar kādu sporta veidu, jo fiziskais spēks ir svarīgs, Bet, ja viņš domās un izturēsies savādāk nekā citi, atšķirsies un nesapratīsies ar citiem, es neko daudz nevarēšu līdzēt. Es jau arī normālu cilvēku sabiedrībā īsti neiekļaujos.
-
Nevajaa par beernu skaitu... ciesh beerns par to, ka gjimene nav speejusi adekvaatu pashcienju beernaa ielikt...
Beernu ar adekvaatu pashcienju vajaat ilgterminjaa vnk nesanaaks...
Vainiigs ne vainiigs, bet ar savu uzvediibu izprovocee vai pieljauj notiekosho... a uzvediibas modelim saknes gjimenee...
-
Ja esat kaut nedaudz mācījušies psiholoģiju, tad tur ir frāze - upuris NEKAD nav vainīgs. Zem šī teikuma arī parakstos.
Tas laikam nav tik vienkārši. Kaut vai tāpēc, ka tieši varmākam ir paaugstināta varbūtība kļūt par upuri. Man nepatīk vārds " vainīgs", bet nav šaubu, ka vardarbību var izprovocēt. Kā tagad atceros- bērnudārza viena meitene mani kaitināja, kaitināja...kamēr pamatīgi atrāvās pa seju. Asinis, piena zobs izsists...Biju pārbijusies, bet atceros arī gandarījuma sajūtu- tā tev vajag, neiedrošinies mani kaitināt! Nu, bet, ja es nolīstu kaktiņā raudāt, tad es būtu upuris.
-
Nav upuris vainīgs, ka viņš ir tāds. Bet viņš ir upura tips. Pat kabatas zaglis izvēlas attiecīgu tipu, izvarotājs arī..
Flyigcat, par čigāniem nemuldies.. Nav viņi apcelšanas tips, nevienu tādu nesastapu, kaut zināju vairākus. Pēc skolas jau var visādas pasakas sacerēt.
-
Flyigcat, par čigāniem nemuldies.. Nav viņi apcelšanas tips, nevienu tādu nesastapu, kaut zināju vairākus. Pēc skolas jau var visādas pasakas sacerēt.
Viņi arī ir dažādi. Ne jau visi ir nekaunīgi no dzimšanas. Meitenēm grūti mēdz būt, viņas cenšas iekļauties, bet nesanāk. Ne jau tikai skolas vecumā. Nu, puikam vieglāk- vienmēr var pa ausi, un respekts rokā :) Ne velti daudz čigānu ir cīņas mākslās- tur nav diskriminācijas...tur čigāniem ir priekšrocība- viņiem nav bail ne iesist, ne dabūt pretī.
-
Un par tem reliģiozajiem arī. Tu droši vien mācijies padomju laikos, es arī, nu tur taču skaidrs, ka atklāti reliģiozie bija pie īpatņiem pieskaitāmi. Man arī vidusskolā viens puisis tāds bija, mēs jau neko, jo vidusskolā jau vairs neapsmej. Bet, domāju, ka pamatskolā viņam visādi gāja. Tak ne pionieros, ne komjauniešos nestājās, par iemeslu ņemot ticīgumu, uz visādām sapulcēm viņu sauca, lai it kā vestu pie prāta.
-
Chigaaniem asiniis ir neiekljauties...
-
Nu nav tā, Flyingcat, arī meitenēm. Viņiem cita mentalitāte, ir pašcieņa, spēcīgāki par mums. Nekādas apcelšanas tur nav, protams, neizslēdzu, ka arī viņiem ir īpatņi, tāpat kā mēs esam īpatnējas.
-
Piekrītu tiktāl, ka čigāni nebūs tie, kas nolīdīs stūrī raudāt. No otras puses- viņus diskriminē visu mūžu, arī ar tādu mīti palīdzību, ka "viņiem jau neko nevajag, viņiem patīk nestrādāt un cietumā sēdēt". Jā, viņus audzina lepoties ar savu tautību, nenoliegt to. Bet jūs domājat, ka viņiem negribas vienkārši būt pieņemtiem, neaizstāvēties visu laiku, nepierādīt neko? Neklausīties darbā, ka "tas jau čigāns, ka nenozog ko"?
Zinu, ko runāju, ir čigānu draugi, veselām ģimenēm un daudzus gadus. Mēs jau savu sadzīves rasismu nejūtam, savs sūds nesmird.
-
Nepazīstu nevienu čigānu un patiesībā uzskati par viņiem ir pareizi stereotipi. Vai esat redzējuši vairāk par dažiem čigāniem, kas ir normālā amatā vai vispār strādā. Mums te arī ir vesela iela ar čigāniem, var redzxēt, kā viņi dzīvo. Bet patiesībā kādā sakarā te panesās čigānu tēma, kas nav ne nosaukumā, ne arī vispār mums te aktuāla?!
-
Arī uzskatu,ka visam pamatā gimene .Izejot pasaulē savējos arī ir nācies apgaismot,ka ne visi ir labi audzināti,pieklajigi,smalkjūtīgi...Ka reizēm jābūt ne tik “pareizam “ aizstāvot savus
uzskatus. Bērni instinktivi jūt kuram var uzbraukt, ja nedabū pretsparu apcelšana turpinās.
Bij‘ krievu filma “Putnubiedēklis “ ar Pugačovas meitu galv. lomā par šo tēmu.
-
Mums skolaa chigaanbeerni bija atsevishkjaa klasee salikti, tikai dazhi no vinjiem vsm 8 klases pabeidza, kaut neviens vinjus vsm skolaa toch neaiztika... par kaadu tad normaalu darbu runa var buut?
Tuvumaa dziivojoshie ar lauiishanaam plashi nodarbojaas
Jaa, es nenjemtu darbaa chigaanu, paaraak daudz negatiivas pieredzes
-
Uzskatu, ka apcelt/izstumt var tikai tos, kuri to pieļauj. Un gara stiprums, pašpārliecība, pašcieņa,drošības sajūta nāk no ģimenes.
pareizi jau uzskati. Tik bērns jau nav vainīgs, ka tāda bagāža viņam. Un spriedelēt - ok, pats vainīgs, ka ļaujies - ir smagi amorāli... TAS IR BĒRNS! Kur viņam gan radīsies tā dzīves gudrība... Pedagogus, kas izliekas neredzam, vispār nosist gribētos. kā tai Jaunjelgavas gadījumāa...
-
Neviens jau nevaino to bērnu, ka viņam tā bagāža tāda, vienkārši te bija jautājums, kā tas notiek, kāpēc daži kļūst par atstumtajiem, nu tad arī mēs te minējām tos cēloņus. Bet tas, ka zina cēloņus, tas jau lietas būtibu nemaina. Būs upuri un varmākas, jo ir visādas ģimenes un visādi apstākļi.
Un pedagogi neizliekas neredzam.. Visi redz, ka nekas jau nemainās un izdara savus secinājumus Jaunjelgavas gadījumā es nesaskatu nekādu pedagogu problēmu, valsts stulbos likumus bērnu izglītībā un tiesībās gan, nu un, protams, attiecīgā ģimene.
-
Vainiigs (cik nu man vsp tas vaards neshkjiet atbilstiigs) nav beerns, vainiigi/atbildiigi ir vecaaki...
Skolotaaji naakamais jautaajums- uzh no tiesas nezinu, ko vinjiem tajaas beernu un saskarsmes psihologjijaas maaca...
-
Kad es mācījos skolā, bija mums "izstumtie" savu fizisko nedotību dēļ - viens bija īsiņš augumā, otrs rižiks, trešais resns un es "briļļainā kobra".
Manai tīnei ir līdzīgas problēmas, bet es noteikti nepiekrītu viedoklim "pats vainīgs, ka apceļ". Manējā nav ne resna, ne rižiks, ne briļļaina, bet ir ar savu viedokli. Tagad klasēs ir tā, ka ir TOP meitenes, ap kurām riņķo pārējās. Tās, kuras nepakļaujas TOP meitenēm un kurām ir savi uzskati, kas atšķiras no TOP pulka, ir "izstumtās" - "dīvaines".
-
Visos laikos ir bijushi populaarie meitenes/zeeni... un ne visi liidz neskreejeeji ir bijushi diskomfortaa/atstumti...
-
Nomade, par TOP meitenēm un puišiem - tas nav tikai tagad, tas ir bijis visos laikos. Labi, lielie bērni, pieņemsim, kaut ko jau saprot, bet mazie, 4-gadīgie, viņi taču dara tāpat un ar kaut kādu mistisku nojautu atstumj tieši tos bērnus, kas arī man ar pieauguša cilvēka aci, arī liekas atšķirīgi. Tas laikam jau ielikts instinktos - atgrūst citādāko.
-
Retrospektiivi skatot, bija visi manas beerniibas atstumtie taads tipaazhs, kursh ar visu savu staaju un uzvediibu neverbaali veestii "iesit man"... un sita... ne vienmeer fiziski...
Un kur gan, ja ne maajas vinji apguva sho dziives poziiciju...
nezinu, kaada gudra psihologjija saka, ka upuris nekad nav vainiigs (shkjiet, tur vainiigos vispaar nemeklee), bet to, ka darbiiba rada pretdarbiibu un attieciibas ir mijiedarbiiba, shjiet neviena psihologjija nenoliedz
-
Manuprāt patiesība starp "upuris nekad nav vainīgs" un "upuris savu varmāku izaicināja" ir "kaut kur pa vidu". Ir cilvēki, kuri ir varmācīgi un savu dabu parāda jebkurā situācijā. Taču ir arī tādi upuri, kas spēj izprovocēt varmācību pret sevi pat no absolūtiem mieramikām...
-
Izprovocēt var katrs,bet ne katrs NEPIEĻAUT.
-
Izprovocēt var katrs,bet ne katrs NEPIEĻAUT.
Paskaidrosi domu?
-
Retrospektiivi skatot, bija visi manas beerniibas atstumtie taads tipaazhs, kursh ar visu savu staaju un uzvediibu neverbaali veestii "iesit man"... un sita... ne vienmeer fiziski...
Un kur gan, ja ne maajas vinji apguva sho dziives poziiciju...
nezinu, kaada gudra psihologjija saka, ka upuris nekad nav vainiigs (shkjiet, tur vainiigos vispaar nemeklee), bet to, ka darbiiba rada pretdarbiibu un attieciibas ir mijiedarbiiba, shjiet neviena psihologjija nenoliedz
Un kā gan pašam no tādas tikt vaļā? pat ja ir pietiekami saprātīgā vecumā un apzinās situāciju? un kur dabūt citu pozīciju, ja no audzināšanas ir zināma tāda?
Uzskatu sevi par kkādā ziņā savādāku, kur ne mazums bija ģimenes (ne)audzināšanas nopelns, bet pilnīgi noteikti klasē bija dīvaināki, kam gāja krietni trakāk...
Kam tiešām mantas kkur zūmēja, t.sk. izmeta pa logu un gaidīja, kad vēstniecības darbinieks atnesīs atpakaļ skolas vadībai u.t.t. Vsp kkā slikti atceros skolas laiku, kgan nemaz TIK sen jau tas nebija... Atceros, ka gan mani apcēla, gan es izdomāju kā apcelt kādu citu, gan kkādā veidā panācu, ka kāds vēl cits to realizē, kamēr pašas roķeles tīras...
Piemēram, kāds gļuks tieši audzināšanā lika man izvēlēties kkādas drēbes, kas vispirms jau nebūt nebija ne stilīgas, gaumīgas vai klasiskas, (ok, ja neviens nav mācījis, kā ko gaumīgi izvēlēties un savu māksliniecisko dotību nav, tas vēl būtu saprotams),tad kāpēc tā 1 kārta bija jānovalkā burtiski līdz caurumiem, lai sāktu gribēt jaunas? Kkas bija laikam iedvesis, ka "skaistums nāk no iekšām" un aizmirsis pieminēt, ka ārējais izskats tomēr rada 1. iespaidu un nodrošina, ja ne iederību kkādā slānī, tad neiederību gan... Un nu nebiju no TIK nabadzīgas ģimenes, ka vēl 1 normālu apģērba kārtu katru gadu nevarētu nopirkt.
OK, kad nāca simpātijas pret attiecīgu mūzikas stilu, kam piederas attiecīgs ģērbšanās stils, tas vēl tā, bet vai ties'ām tas viss līdz skrandām bija jānovalkā... Tagad man taaaaa patīk sajūta 1. x uzvilkt foršu jaunu drēbi...
Un jā, no manis nereti varēja dabūt norakstīt, t.i. galīgi sanīsties, lai ko pie sevis varbūt kāds i nedomātu, daļai īsti negribējās...
Un jā, nesaprotu mājienus un zemtekstus - vrb kāds kko ar ironiju arī domāja, bet ko nepamanīju, tas nevarēja traucēt.
Arī tagad nekur daudz neiederos, tātad laikam jau nekas diži nav mainījies.
Tāpat laikam izskatos pēc clv, ko viegli apčakarēt, tad nu ir ķēpa plēsties ar visādiem blēžiem uz katra soļa līdz pagurumam...
-
Ja ir pietiekami sapraatiigaa vecumaa un apzinaas, tad jau ir varianti...
Biezhaak tomeer neapzinaas savu artavu situaacijaa un dziivo ar domu, ka visi citi sliktie...
-
Izprovocēt var katrs,bet ne katrs NEPIEĻAUT.
Paskaidrosi domu?
Varmāka pārbauda robežas uz ko potenciālais upuris parakstisies ...
Un vai parakstīsies vai ne,tas no pašapziņas, a tā no ģimenes.
-
Ne katram tas varmaaka vsp piesiesies...
-
Ne katram tas varmaaka vsp piesiesies...
aha, tādus arī atceros, t.sk. i rudus, i briļļainus u.t.t., kam tomēr neviens (vismaz ne ilgstoši vai manāmi) nepiesējās un kas paši ne ar vienu īpaši nekomunicēja. Ar ko pat pa n gadiem neatceros arī vsp nevienu vārdu pārmijusi, t.i. viss, ko zinu par clv, ar ko gadiem vienā klasē, vārds uzvārds, vecums, izskats. Kurus neatceros izsakām nekādu viedokli arī ne visādos klases orgpasākunos vai tml. par kuriem vsp neko neatceros, tikai, ka tāds tur vispār bija...
-
Ne katram tas varmaaka vsp piesiesies...
protams .automātiski skennēs morāli vai fiziski vājāko .jo patiesībā pats ir vājš ... bērni man negribās līst varmākas psih.dziļāk .
-
Ne briļļainums, ne rudums pats par sevi nav iemesls atstumtībai. Manā klasē arī bija briļļaina meitene, bet viņa bija tāda kaujinieciska, lecīga, par atstumtību ne runas. Bet, ja kāds ar viņu lecās, tad, protams, pateica - tu briļļainā kobra. Apsaukāšanās pēc ārējām pazīmēm jau zināma lieta - garā, resnā utt.
-
vsp, ja jau jārunā par tēmu, tad tēma ir par tiem, kas vnk nepauž viedokli un par kuriem neviens neko nezina, vai tie, kurus reāli apceļ? Jo tur ir atšķirība...
Ir tādi, ko neviens neaiztiek, bet kas arī neiederās - ko vnk nemana...
-
Varbūt viņi neprot vai nevēlas tikt pamaniti...
-
Varbūt viņi neprot vai nevēlas tikt pamaniti...
man kā reiz nāk prātā, ka, kā vēlāk pavisam citā kontekstā atklājās,- exemplārs no ļoooti labas ģimenes (kura audzināšanā noteikti daudz ieguldīts) , kas mācījās vnk labi, bet ne izcili, ko pa n gadiem neatceros nekad publiski paužam par vai pret kko viedokli, bet visos daudzmaz oficiālajos pasākumos un grupu darbos kkur turpat vien bija un jēdzīgu atzīmi kkā dabūja... Kurš vnk it kā bija, bet par kuru vismaz es neko kā par cilvēku nevarētu pateikt, -ne labu, ne sliktu. Pat neatceros, ka kāds būtu aizticis... vsp neko...
Nekādos nedarbos, dzerstiņos vai bastošanās nepiedalījās...
Vai tur nevarētu būt otra galējība, ko nu es jums - cūkām parastajām - te savus apelsīnus kaisīšu?....
-
Tex,varbūt tā, varbūt no vientuļnieku tēmas varbūt nedrošs,etc.
Ārēji laba ģimene vēl nenozīmē ka ari iekšā viss OK.Un otrādi .
bieži tie apcelšanas iniciatori arī ir no ārēji labām un sabiedribā
godājamām. ģimenēm .
-
nez.... tagad ļoti sakarīgi vismaz virtuāli, parakstoties ar īsto vārdu un uzvārdu, izsakās par vairākām tēmām ,kurās acīmredzami tiešām ir ļoti zinošs. Laba augstākā izglītība, izskatās pēc laba speca konkrētā jomā, veiksmīgi apprecējies, vairāki nopietni hobiji. T.i. nav nekāds āksts, sausiņš, duraks vai tāds, kam nebūtu iekšā - tieši otrādi...
Tagad izskatās ļoti pat OK(priekš vīrieša), arī skolas laikā vnm bija klasiski ģērbts, izgludināts u.t.t, nevis 1 kārtu gadiem valkādams (nj\a, nu kā vecāki var ko tādu pieļaut) un visādiem citiem vipendroniem, IMO, pareizi audzināts un patiesībā dīvaiņi bija drīzāk es un ap mani.... Lai ko arī atsevišķi clv domātu par mani un diez vai viedoklis būtu ļoti pozitīvs, nedomāju, ka būtu daudzi, kas vispār neatcerētos neko. kkādu viedokli, protestu, vnk stulbu izgājienu, bet kko...
-
**Lai ko arī atsevišķi clv domātu par mani un diez vai viedoklis būtu ļoti pozitīvs, nedomāju, ka būtu daudzi, kas vispār neatcerētos neko. kkādu viedokli, protestu, vnk stulbu izgājienu, bet kko...**
Te laikam varētu pateikt kaut ko,jo es varētu būt bijusi starp tiem kurus atceras maz,vai vispār nemaz.Man vienkārši pilnīgi un galīgi neinteresēja skolas dzīve,klases pasākumi utml.Atsēdēju stundas,mācījos labi.Arī kādi draugi bija,bet tādi virspusēji.Īstā dzīve sākās pēc stundām-TUR ārā.Tur bija īstie draugi dvēselei,tur bija visas izdarības,tur bija 'istā dzīve ar saviem priekiem un bēdām.Skolā sēdēja mans fiziskais rumpis,bet manis pašas tur nebija.
Skolu reāli es atsēdēju,nekādas pēdas tajā neatstājot,izņemot ierakstus skolas dokumentos.
-
Inešukam joprojām - ne pieredzes, ne pamatojuma, bet viedoklis negrozāms. :D
"Ģimene" nav panaceja. Vienā ģimenē ir dažādi bērni. Viens uzreiz teiks, lai lej pienu sarkanajā krūzītē, otrs stāvēs, klusēs, bet pēc tam uzvilks lūpu un dīks "bet es gribēju pienu no zaļās krūzītes...". Viens ies, līdīs uz radiatoriem un paņems mantu no plaukta, otrs dīks "bet es nevarēšu aizsniegt...". Abi ir baroti ar "tu vari un tev sanāks, pamēģini vēlreiz, re, sanāca!" kopš pussajēdzīga vecuma.
Un kur receptītes, lai pāraudzinātu iedzimto čīkstētāju - potenciālo upuri?
-
Inešukam joprojām - ne pieredzes, ne pamatojuma, bet viedoklis negrozāms. :D
"Ģimene" nav panaceja. Vienā ģimenē ir dažādi bērni. Viens uzreiz teiks, lai lej pienu sarkanajā krūzītē, otrs stāvēs, klusēs, bet pēc tam uzvilks lūpu un dīks "bet es gribēju pienu no zaļās krūzītes...". Viens ies, līdīs uz radiatoriem un paņems mantu no plaukta, otrs dīks "bet es nevarēšu aizsniegt...". Abi ir baroti ar "tu vari un tev sanāks, pamēģini vēlreiz, re, sanāca!" kopš pussajēdzīga vecuma.
Un kur receptītes, lai pāraudzinātu iedzimto čīkstētāju - potenciālo upuri?
Dažādiem bērniem nepieciešama dažāda pieeja. Universālas receptes nav.
-
Un kur receptītes, lai pāraudzinātu iedzimto čīkstētāju - potenciālo upuri?
Dažos gadījumos, ja bērnu nevar piemērot videi, vidi var piemērot bērnam - valdorfskolas, alternatīvās skolas. Skat. Ingus B. atbildi par bērna skološanu pirmās lapas intervijā. Zinu vēl vairākus tādus piemērus. Vēlākos gados tā "socializācija" jau notiek nesāpīgāk.
-
Piekrītu Trix - var vien pabrīnīties, cik pilnīgi pretēja rakstura bērni(pat ar gada starpību izaug) vienā ģimenē(to es par saviem bērniem).
-
Dažos gadījumos, ja bērnu nevar piemērot videi, vidi var piemērot bērnam
Var. Bet ir viens "bet" – :$: :$: :$: :$: :$: :$: :$: :$: :$: :$: :$: :$: :$: :$: :$: :$: .
Un vispār arī otrs - koordinātas. Rīgā alternatīvas ir daudz pieejamākas nekā kaut kur ellē ratā.
-
Kaapeec gan nav pieredzes- pietiek pashaak uz pasauli paskatiities un varen labi redzams, kaa vecaaki beernus maitaa un kas galaa sanaak...
-
Piekrītu Trix - var vien pabrīnīties, cik pilnīgi pretēja rakstura bērni(pat ar gada starpību izaug) vienā ģimenē(to es par saviem bērniem).
Ar gada starpību vēl tā... Es zinu dvīnes, kurām vienīgā kopīgā iezīme ir identisks izskats. Raksturi kā no dažādām paaudzēm un dažādām valstìm. Augušas taču vienā ģimenē. Skolotas, mācītas, lolotas un aprūpētas.
Bet tik kardināli atšķirīgas izpausmēs.
-
mazam bērnam raksturu var sačakarēt elementāri - viena 1x nokrita, sasitās, mamma bišķi par daudz pažēloja un skola rokā uz visu dzīvi - ka jāpīkst, ja grib uzmanību. otra nokrita trīs mēnešus vēlāk (visi bērni krīt!) bet tad jau bija cits rakstura veidošanās posms. noškurinājās un skrēja tālāk...
-
nekad neesmu bijusi izstumtā, vienmēr tusējos augšgalā pie līderiem.
klasē gan bija 2cilvēki, kuriem bija ļoti nelāgas iesaukas, vienam puisim uzvārds uz rupjību pārveidots, meitenei vienkārši nesmuka iesauka. kāpēc tieši viņi, es nezinu, man nav izskaidrojuma, jo ne viņi resni bija, ne briļļaini, ne smirdīgi ... it kā nevienas no tradicionālajām fiziskām pazīmēm kāpēc, lai viņus apsaukātu.
un kad es par to atceros, man ir reāls kauns, ka tā darīju ... vai ar savu līdzeres pozīciju nepateicu citiem, lai izbeidz. paldies dievam manā paziņu lokā neviens nekad netika ietekmēts fiziski, ko nereti var redzēt notiekam, teiksim, Krievijā.
manējam bērniņam gan tas izskatās nav īpaši svarīgi, viņš tāds vienpatis. ir protams klases draugi un paziņas, bet izstumts viņš noteikti nav.
sākumā bija problēmas, jo atbraucis šeit, problēmu situācijās, viņš pielietoja mācību, dots pret dotu! ar laiku iemācījās, ka ja kas notiek jāziņo skolotājam. es pieņemu, ka klases audzinātāja, un skola vispār, bērnu savstarpējās attiecības ļoti uzmana, jo dies pas kāds tiks diskriminēts vai aizvainots vai apbižots pēc ādas krāsas vai reliģijas vai fiziskā trūkuma vai vēl kā.
pirms pāra dienām gan saņēmu zvanu no bērniņa, ka esot sajuties ļoti aizvainots, esot pat asara izkritusi, kad viens no radinieku puikām sācis viņu apņirgt, ka redz kāds tu ar fizisku defektu, klibojot un īsti paskriet nevarot, jo spēka pietrūkstot un tad manējais, samācījies ārzemnieku toleranci pret visu savādāko, esot pateicis ... lūdzu ej prom! man tev nekas nav jāpaskaidro.
-
Afrora, super atbilde, bet pieļauju, ka šeit tas varētu nedarboties. Kā arī ārzemēs teikt skolotājam ir normāli, šiet - nē. Mana bērna klasē tik neglīti ņirgājās par vienu puisi , tik nežēlīgi, bet skolotāja teica, ka nevar visiem piestāvēt.
Vienpaši ir cita lieta, viņi parasti ir gudri, vairāk uz iekšu vērsi, nekad nav iztumtie pārsvarā, tikai nav bara cilvēki.
-
http://www.vice.com/read/do-school-bullies-really-grow-up-to-be-sexier-than-the-nerds-829?utm_source=vicetwitterus
kā reiz par tēmu, tikai pretējs viedoklis
-
Njā. Pagrūd vājāko, apdir$ zemāko... Piedrāzt citu jūtas, sāpes, ego uber alles.
Uz to būtu jātiecas?
-
Es tiektos uz to, lai buutu mazaaka iespeeja un veelme mani aPbizhot... un beerniem to pashu noveelu... un lai to panaaktu, ne obligaati ir par gruudeeju un d.rseeju pasham jaakljuust...
-
tex linkā gan bija par to, ka grūdēji un apd.rsēji tālu tiek - "veiksmīgāki" par malā stāvētājiem un upuriem.
-
PAr to, ka popularitātes u.c. labumu vārdā grūst un d&&& vnk ir izdevīgi... un sods salīdzinoši niecīgs. Apmēram kā pieaugušo pasaulē... Un, ka gana apķērīgs bērns, ko vecāki ar savām morāles barjerām nav apkrāvuši, gana ātri to pamanīs... un ka, pavisam racionāli skatoties, viņam tas vnk ir izdevīgi. Un viņš pamanās rīkoties kā viņam pašam ir izdevīgāk, jā, vrb saņemot kkādu niecīgu sodu.
Ka tas nebūt nenozīmē, ka viņi paši ir truamēti lūzeri, kā mēģina iestāstīt cietušajiem, lai viņi vēl žēlotu pāri darītāju un paši nejustos tik slikti, tā vietā, ka tiešām vrb vajadzētu mācīt atrast tam pāridarītājam vājo vietu un maukt pretī... nevis aplikt ar morāles barjerām un vēl piedabūt žēlot pāridarītāju. Bet tā arī teikt: viņš uz tava rēķina tiks tālāk kā tu, ja to pieļausi...
Par to vai tiešām kkur ir statistika, ka tie apcēlāji dzīvē mazāk sasniedz un, ka apceltie tiek tālāk? Tipa, ka viņi tik savas traumas izpauž, mēģinot tās redīt citiem... Vai tā arī ir tikai moralizētāju pasaciņa kā uz brīdi mirināt apcelto un, patiesībā arī virzīt uz to, lai viņš pret to nesaceltos un pats nekļūtu par apcēlāju?
-
tex linkā gan bija par to, ka grūdēji un apd.rsēji tālu tiek - "veiksmīgāki" par malā stāvētājiem un upuriem.
te nu mēs pienākam pie jautājuma, kas tad īsti ir tā "veiksme" un "laime", ko mēs paši gribam sasniegt un novēlam saviem bērniem?
Ja tā ir materiālā labklājība, tad pie tādas noteikti vieglāk tikt, brienot pa dzīvi izvērstiem elkoņiem un īpaši nesatraucoties ne par Dieva, ne cilvēku likumiem... ja tas ir kas cits, tad savādāk protams
-
tex linkā gan bija par to, ka grūdēji un apd.rsēji tālu tiek - "veiksmīgāki" par malā stāvētājiem un upuriem.
te nu mēs pienākam pie jautājuma, kas tad īsti ir tā "veiksme" un "laime", ko mēs paši gribam sasniegt un novēlam saviem bērniem?
Ja tā ir materiālā labklājība, tad pie tādas noteikti vieglāk tikt, brienot pa dzīvi izvērstiem elkoņiem un īpaši nesatraucoties ne par Dieva, ne cilvēku likumiem... ja tas ir kas cits, tad savādāk protams
Veiksme...
Veiksme varētu būt justies labi un būt apmierinātam ar dzīvi. Un labi justies ļauj apziņa, ka ģimenei viss ir kārtībā.
Bet bez zināmas materiālās bāzes šo "viss kārtībā" būs pagrūti panākt.
Un tad izvērstie elkoņi šad tad tomēr var noderēt. ..kamēr kāds cits Tevi,nedomājot par jebkādiem morāles aspektiem, nav nogrūdis no laipiņas.
Kāmēr tas viss neaiziet pārmērības...
-
Malaa staaveetaaji ar var sho to sasniegt... upuri- nav maniits
-
Ja lasi intervijas žurnālos, gandrīz visi it kā kaut ko sasniegušie pozicionē, ka bijuši apsmieti, nūģi vai lūzeri. Uzreiz gan nāk prātā tikai Linda Leen, Markus Riva(kas vispār bija apņirgāts skolā). Tiešām uzreiz neatceros perosnības, bet tas ir izteikti - kā populārs cilvēks, tā bijis atstumtais, tas vīdarī intervijās ar ārezemju zvaigznēm. Tāpat Fiziķis Kaščejevs bijis atstumtias, vesela plejāde, ja tic intervijām.
Kā arī, ja paskatās no savas klases, tas jau tipiski - zvaigznes nav nekas, bet apsmietie ir izsitušies.
-
Justīne, visi, kas izsitušie ir bijuši apsmieti, bet ne visi, kas bijuši apsmieti, ir izsitušies :) tā ir milzīga starpība starpība... arī viens otrs sliņķis un dvoješņiks ir izsities (geitss u.c.) bet tas jau nenozīmē, ka vidusmēra dvoješņiks būs labāk situēts nekā teicamnieks :)
-
Man no skolas laikiem no iisteni aPbizhotais taa ar nekur nav ticis...
Dazhi klusie atstumtie gan- taadaas klusaas, ar cilveekiem nesaistiitaas jomaas tiiri neko iekorteleejushies...
Nu, un taads Markus Riva ir par kko kljuvis un kko baigi sasniedzis? Tad jau Kardashjanas ar vareetu par role model likt...
-
Bet biznesmenji gan ir no populaaro un ar moraali ne vnm apgruutinaato vidus
-
tex linkā gan bija par to, ka grūdēji un apd.rsēji tālu tiek - "veiksmīgāki" par malā stāvētājiem un upuriem.
Tas bērns jau arī radies no tā spermotozida, kurš nobīdot pārējos malā ātrāk aiztraucies līdz olšūnai. :)
-
Justīne, visi, kas izsitušie ir bijuši apsmieti, bet ne visi, kas bijuši apsmieti, ir izsitušies :) tā ir milzīga starpība starpība... arī viens otrs sliņķis un dvoješņiks ir izsities (geitss u.c.)
viens otrs ir dvojašņiks, jo nepilda mājasdarbus un nedara, ko liek, jo skolas viela vnk par vienkāršu un garlaicīgu... Tas ir Geitss vai Jobs...
Nepiekrītu, ka visi, kas pieauguši labi dzīvo, ir bijuši apsmieti un no kkurienes izsitušies. Daļai labu dzīvi iedevusi ģimene, vienalga kā tajā skolā gājis...
Tas, ka apsmiets to, kas kko dara principiāli savādāk vai izskatās vai domā būtiski savādāk, gandrīz ar garantiju, jo viņu vnk nesaprot/baidās/ apsmējos viegli iedzīvoties...
-
Man no skolas laikiem no iisteni aPbizhotais taa ar nekur nav ticis...
nu paga, arī tas nav tik strikti. Ja clv jau skolas laikā gribējis būt ārsts un par to galu galā klust, tad var teikt ,ka ir sasniedzis, ne?
Vairak kā Riva, vai tomēr nē? ....
-
Mans jautæjums drīzāk par to, vajag vai nevajag bērnus apgrūtināt ar morāli. IMO viņiem būtu vieglāk dzīvot, ja neapgrūtinātu...
-
Ar paarprastu nevajag...
-
Tex
Man tur kljuuda textaa- no iisteni aPbizhotajiem neviens nekur nav ticis
-
viņiem būtu vieglāk dzīvot, ja neapgrūtinātu...
Veicot šadu sociālo "eksperimentu" nedrīkst atļauties vairāk par 1 bērnu, citādi stiprākais nomušīs vājākos, morāles neapgrūtināts :(
-
Mans jautæjums drīzāk par to, vajag vai nevajag bērnus apgrūtināt ar morāli. IMO viņiem būtu vieglāk dzīvot, ja neapgrūtinātu...
Zinu ģimeni, kur māte meitu neapgrūtināja ar morāli, apzināti audzināja egoisti. Dzīvē meitai vieglāk būšot. Tagad mātei 80, meitai ap 50. Māte daudz ciest dabūja, mazdēlu arī bija jāaudzina. Meitai tai laikā veči, dzeršana, narkotikas...
-
Mans jautæjums drīzāk par to, vajag vai nevajag bērnus apgrūtināt ar morāli. IMO viņiem būtu vieglāk dzīvot, ja neapgrūtinātu...
Zinu ģimeni, kur māte meitu neapgrūtināja ar morāli, apzināti audzināja egoisti. Dzīvē meitai vieglāk būšot. Tagad mātei 80, meitai ap 50. Māte daudz ciest dabūja, mazdēlu arī bija jāaudzina. Meitai tai laikā veči, dzeršana, narkotikas...
šos kā likums pašus tas dzīvesveids tiešām apmierina. Meitai dzīvot ta tiešām viegli ;)
Vnk apreibināties un vairoties un viss... Nepatīk tas visiem citiem, tikai ne viņai pašai.
Atkarības vsp vēl viena tēma, -- pašu atkarīgo ta kopumā viņa izvēles apmierina (pat, ja tiek spiests to neatzīt vai tēlot, ka dikti jau neapmierina, lai vēl kko iegūtu, piemēram, kapeiku nākamajam dzerstiņam), problēma tā ir CITIEM ;) Kuri iedomājas par to jelkā atbildīgi esam vai celt savu ego ar "palīdzēšanu".
Vēlmes nebija ievirzītas produktīvākā gultnē, netika ieinteresēta ko citu darīt.
Bet vai par šādu situācijas attīstību nelaimīga ir tikai māte, vai meita arī? ;)
-
Tex
Man tur kljuuda textaa- no iisteni aPbizhotajiem neviens nekur nav ticis
hmm, vai nu ko nesaprotu, vai tas nemaina lietas būtību. Ja apbižotais (nevis apbižotājs) ir gribējis kļūt, piemēram, par ārstu un par ārstu arī kļūst, tad taču var teikt, ka ir sasniedzis? Tātad vismaz 1 izņēmums mums ir zināms, kas ir ticis tur, kur gribējis.
-
Tex
Es jau gribeeju jautaat vai Tu par konkreetiem piemeeriem
-
Meitu beigu beigās dažus gadus izglāba Minesotas programma (maksāja tēvs). Tagad dzīvo tikai egoistiski.
-
Tex
Es jau gribeeju jautaat vai Tu par konkreetiem piemeeriem
Thats too simple. Tas tikai piemērs- pārāk kolorīts, lai kāds neapceltu...
Tur varētu iet plašāk, ko nozīmē izsisties?
Ja clv ir tas specs ,kas gribējis būt dajebkurā jomā, tas ir vai nav izsities? T.i. nodarbe laikam tak interesē, ne tikai maizei, bet arī sviestiņam uz maizes sanāk...
Pat, ja tā joma būtu nemanāmāka, jebkāda.
Vai ar izsitušos saprot to, ko rāda pa TV, kam ir vismaz villa jūrmalā?
-
Dzeltenaaa preses staari manaa veertiibu skalaa neiet pie sakariigajiem cilveekiem
-
Meitu beigu beigās dažus gadus izglāba Minesotas programma (maksāja tēvs). Tagad dzīvo tikai egoistiski.
Kā viņu vsp iedabūja tajā programmā? Tad jau pašu arī laikam kkas neapmierināja... savā dzīvesveidā...
Maksā vai nemaksā, ja pats nemaz negrib un pašu viss apmierina... Vai arī tā programma TIK strikta, ka piespiež jebko?
-
Biznesmeņi gan jāsaka laikam visi ir ar kkādiem morāles deficītiem. Nu vismkaz tie, kam tie biznesi daudzmaz ilgi noturas virs ūdens. Un daļa no tiem, kam nenoturas arī, bet regulāri rodas jauni.
No otras puses, ja ar labdarību nodarbotos, tad toč neviens bizness ilgi nedzīvotu... un jo fiksāk to robežu novelk, jo labāk.
Godīgi sakot, nesaprotu, kā tie veterināri ar kaķu tantēm tiek galā, kas atstiepj zvēreli, kas cieš, bet $ nav. Lamā vēl par necilvēku, ja par velti nestrādās. Aber, ja par velti strādās, izputēs... Tomēr tās prakses no malas tādas pelnošas izskatās. Vai pārmērīgi (nu tāds 20x uzcenojums?) noslauc tos, kam vēl kkas, ko maksāt, ir?...
Clv ārstiem vēl tomēr galīgi esktrēmos gadījumos ir valsts aprīkojums un budžets...
T.i var būt tikai vai nu bagāts, vai "labs cilvēks", bet abi vienā personā (izņemot varbūt pret savu ģimeni, bet arī selektīvi) nē.
???
-
Mans jautæjums drīzāk par to, vajag vai nevajag bērnus apgrūtināt ar morāli. IMO viņiem būtu vieglāk dzīvot, ja neapgrūtinātu...
neapgrūtini, neapgrūtini, ja pašai nav no ragutiņām bail... nevis pensijā, bet uz mežu...
-
Mans jautæjums drīzāk par to, vajag vai nevajag bērnus apgrūtināt ar morāli. IMO viņiem būtu vieglāk dzīvot, ja neapgrūtinātu...
neapgrūtini, neapgrūtini, ja pašai nav no ragutiņām bail... nevis pensijā, bet uz mežu...
Te tēma par to, kas būtu labāk bērnam, nevis kā ērtāk vecākiem ;)
Vispār jau pensijai būtu jābūt uzkrātai, ja tagadējie apzagtie pensionāri to nenorītu. Ar bērniem nekāda sakara.
Aber, ja šie varētu atņemt/nekaunīgi nopelnīt jebkam un jebko, tad noteikti pretendētu uz ko krietni lepnāku par manu ūķi :D Tā noteikti nav izsišanās; atņemt vecākiem ūķi, tad jau drīzāk spēja kkā sadabūt nx lepnāku un, ja ne lepnāku, tad vismaz savu gan..
-
Meitu beigu beigās dažus gadus izglāba Minesotas programma (maksāja tēvs). Tagad dzīvo tikai egoistiski.
Kā viņu vsp iedabūja tajā programmā? Tad jau pašu arī laikam kkas neapmierināja... savā dzīvesveidā...
Maksā vai nemaksā, ja pats nemaz negrib un pašu viss apmierina... Vai arī tā programma TIK strikta, ka piespiež jebko?
Bija nonākusi pašā apakšā un tik vēl saprašana bija: vai nu beigas vai jāizkārpās.
-
Bērnus ir gan jāapgrūtina ar morāli, nezinu vecākus, kas tomēr nemācītu bērniem, kas labs, kas ļauns, kas neieliktu morāles pamatus. Arī bērnam labāk, ko tad grib izaudināt, monstrus, ja pamatu neieliek... tex...Tu gan dīvaini runā reizēm...jeb es nesaprotu, ko saki...
-
Tas, kuram nav morāles, var uzrauties uz citu, kam arī nav, bet piedevām vēl ir beisbola nūja :) Morāles trūkums praksē atraisa rokas apkārtējiem, kuri varbūt vēl padomātu, ja runa būtu par ļoti jauku un pret citiem atsaucīgu cilvēku. Arī vislielākajiem bandītiem ir cilvēki, kurus viņi respektē; arī krāpniekiem ir tādi, kurus viņi nekrāpj. Tā ir daļa no environment mastery- saprast, kurā gadījumā var paļauties uz norunu, bet kurā vajag pie notāra apstiprinātu līgumu.
-
Varbūt pārāk sabiezinājušās krāsas.
Runa bija par vice rakstu, ka apcēlāji patiesībā vnk redz vieglu veidu,kā tikt pie popularitātes u.c. labumiem - apceļot kādu citu un varbūt saņemort nelielu sodu. T.i., ka viņi vnk ir apsviedīgi un redz iespēju viegli gūt labumu uz cita rēķina ar neadekvāti mazu sodu.
BET šādas idejas varētu rasties tikai tādiem, ko jau vecāki nav piebāzuši ar morāli un ētiku, ka gūt labumu uz cita rēķina nav smuki. Vai vēl trakāk, mierinot savu nabadziņu, ka gan jau "TOS lūzerus un psihiski atpalikušos" dievs vai kas 7. paaudzē sodīs.
kamēr nešpetnieki vnk dabū savu labumu un tiek dzīvē tālāk.
Vispār jau arī pieaugušo dzīvē var visai nekaunīgi uzmest un zināmu laiku (LV pat ļooooooti ilgu) nekas par to nebūs. Sistēma, ieskaitot tiesu sistēmu, ir radīta tā, lai nekauņas varētu iedzīvoties uz morāles samocīto ļautiņu rēķina un nekas diži viņiem par to nebūtu. T.i. arī pieaugušo pasaulē reāla taisnīguma nav. Kāpēc tad bērnu ar tādu sviestu piebāzt un gandrīz tīšām padarīt par upuri un apčakarēto?
-
Bērnus ir gan jāapgrūtina ar morāli, nezinu vecākus, kas tomēr nemācītu bērniem, kas labs, kas ļauns, kas neieliktu morāles pamatus. Arī bērnam labāk, ko tad grib izaudināt, monstrus, ja pamatu neieliek... tex...Tu gan dīvaini runā reizēm...jeb es nesaprotu, ko saki...
Tik taa vecaaku izpratne TIIIK greiza gadaas...
-
Tā ir daļa no environment mastery- saprast, kurā gadījumā var paļauties uz norunu, bet kurā vajag pie notāra apstiprinātu līgumu.
he, he, tikai LV tu arī ar visu notāra apstiprināto līgumu vari atejā nonākt, ja otra puse to labprātīgi nepilda.
OK, tev ir taisnība. Un ko tu darīsi? iesūdzēsi tiesā? Izmaksas sākot no pāris K un nebeigsies ātrāk kā pēc dažiem (parasti, ja otra puse vēlas pavilkt laiku pēc daudziem) gadiem. T.i. ja prasība mazāka par pāris K.... saprati...
OK, notiks brīnums, ka nav pagājuši ne 10 gadi, ka civillietu esi vinnējusi. Domā, dabūsi savu? Šas... Izrādās, ka otrai puesei nekā nav, ko no šamā piedzīt :D sia sen izputējusi. Purns pats brauc ar "sievas" mersi, alga uz ķepas u.t.t. Tā ka, nav tās taisnības arī pieaugušo pasaulē. Vienīgā reālā iespēja no tāda ko atdabūt, netakarīgi cik liela tev taisnība un ir vai nav līgums pie notāra apstiprināts, ir sist tādu. Burtiski. Sorry, ja vēl kādam par šo valsti vai sabiedrību bija kādas ilūzijas...
Tad kāpēc bērniem tādas muļķības būtu jāmāca, ka ir kkāda taisnība u.t.t. - tikai apgrūtinās šiem dzīvi. Līdz paši sapratīs, kur to līgumu var iebāzt, ja otra puse izrādās ar morāli neapgrūtināta...
Piekrītu, ka patiesībā to ņuhu un čuju vajadzētu iemācīt, saprast un atpazīt clv, ar ko ir darīšana. Ar tādu morāli neapgrūtinātu vsp nekādus līgumus....
Tomēr vecāks var bērnam iemācīt tikai to, ko pats prot...
-
Tomēr zinu tādus, kas n-tos "biznesus" uzsākuši un nolaiduši, bet atkal un atkal atrod kādu(s), kas investē viņu nākamajā "vieksmīgajā" idejā... Lūk, apbrīnoju tādus...
-
Ja visi būs sitēji, kur dabūs tik daudz sitamo?
Tāpat kā visi nevar un negrib būt prezidenti, tautu arī vajag...
tex, vai Tava doma ir atgriezties pie "aci pret aci, zobu pret zobu" - pilnīgajā bezmorāles un bezlikumu plēsoņu barā? T.i. labi, ka skolā ir kāds, ko sist, sitēji trenējas lielajai dzīvei?
-
APbizhojamie buus vnm... tik savam beernam es to lomu nenoveeleetu...
-
Tas, kuram nav morāles, var uzrauties uz citu, kam arī nav, bet piedevām vēl ir beisbola nūja :) Morāles trūkums praksē atraisa rokas apkārtējiem, kuri varbūt vēl padomātu, ja runa būtu par ļoti jauku un pret citiem atsaucīgu cilvēku. Arī vislielākajiem bandītiem ir cilvēki, kurus viņi respektē; arī krāpniekiem ir tādi, kurus viņi nekrāpj. Tā ir daļa no environment mastery- saprast, kurā gadījumā var paļauties uz norunu, bet kurā vajag pie notāra apstiprinātu līgumu.
Arī sākumdaļai nepiekrītu. Ja abiem esi apsolījis kko izdarīt, domāji, ka varēsi un paspēsi, bet redzi, ka nepaspēsi. Ko tu piekrāpsi drīzāk: labu cilvēku, kas tev daudz līdzējis un gan jau piedos arī šoreiz, vai tādu, no kā pa purnu dabūsi, ja piekāsīsi? Saderam, ka aizbrauksi pildīs solījumu tam, no kā bail, vispirms.
Jā, var satikties 2 bez morāles. Nu, ja otrs tiešām ar beisbola nūju un pats bez nekā, tad pirmā kļūda bija ierasties, nākamā darbība - bēgt un cerēt, ka tas to nūju stiepdams tik ātri nepaskries :D
Tur jau tā lieta, ka morāles apsēstie apkārtējie "negribēs nolaisties" līdz morāles netraucētā līmenim, un morāle i kārtīgi atriebties neļaus. Aber tas tik turpinās čakarēt jaunus un jaunus morāles upurus...
-
tex, tiešām!! Arī darbā saka - tai neprasi, tā jau tāpat nedarīs, prasi tai , kas nekad neatsaka, tad nu visi brauc uz labajiem, atsaucīgajiem. Vieglāk būt nejaukāskam, tad tevi respektēs. Diemžēl.
-
tex, vai Tava doma ir atgriezties pie "aci pret aci, zobu pret zobu" - pilnīgajā bezmorāles un bezlikumu plēsoņu barā? T.i. labi, ka skolā ir kāds, ko sist, sitēji trenējas lielajai dzīvei?
Ne gluži. Sāksim ar to, ka skolās sodi par tādu rīcību ir neadekvāti mazi un vismaz LV tādās darbībās skola ļoti nelabprāt iejaucas, vai nedod dies, tas nesmukums kkur presē izplatīsies.
Ja sods būtu nopietnāks un tādai darbībai būtu reāla cena, ka apcēlājs sāktu apdomāt, vai ir šādi vērts uz kāda cita rēķina iedzīvoties, tad iespējams viņš tā nedarītu. Aber pakratīšana ar pirkstu vai max pāris pēcstundas, ja vispār kkas... popularitātes u.c. labumu dēļ? OKi...
Bet blēži uzmetēji un citu apcēlāji labāk dzīvo (tiek pie vairāk labuma) arī pieaugušo pasaulē, tas fakts. Nepilda līgumu? - Iesūdzi tiesā... Ideja principā laba, ja tā tiesa būtu efektīva, neizmaksātu vairāk par pašu prasību un tiktu izspriesta sakarīgā laikā....
-
tex, tiešām!! Arī darbā saka - tai neprasi, tā jau tāpat nedarīs, prasi tai , kas nekad neatsaka, tad nu visi brauc uz labajiem, atsaucīgajiem. Vieglāk būt nejaukāskam, tad tevi respektēs. Diemžēl.
"Upon this a question arises: whether it be better to be loved than feared or feared than loved? It may be answered that one should wish to be both, but, because it is difficult to unite them in one person, is much safer to be feared than loved, when, of the two, either must be dispensed with. "...
"and men have less scruple in offending one who is beloved than one who is feared, for love is preserved by the link of obligation which, owing to the baseness of men, is broken at every opportunity for their advantage; but fear preserves you by a dread of punishment which never fails"
(c) http://www.constitution.org/mac/prince17.htm
Re, nekas daudz kopš 16.g.s. cilvēku būtībā nav mainījies :D Un lai kāds pasaka, ka, ja viņam jāizvēlas starp solījuma pildīšanu labam cilvēkam vai tādam, no kā ir bail vai solījuma nepildīšanai paredzamas nopietnas sankcijas, tad ies un vispirms pildīs solījumu labajam, ja ,ja, ticu.... :D
-
Nu, Amerikas skolās gadās ne tikai beisbola nūjas, bet arī šaujamie...Un te mēs redzam, kas notiek praksē, ja mācīt bērniem, ka savs ego ir jāsargā par jebkuru cenu. Kas attiecas uz pieaugušajiem...dažas stundas atpakaļ bija saruna ar dāmu, kura samaksājusi palielu naudu fiziskai personai- līgums ir, bet kvīts par samaksu nav. Nerunājot jau par to, ka fiziskai personai nemaz nevar tā vienkārši samaksāt- ir jābūt nodokļu maksātāja statusam. Skola maksā naudu- to neviens nav atcēlis. Starp mums runājot, arī pašlaik ir cilvēki, kuri dabū atpakaļ parādus...principā legālās, bet skarbās formās. Tomēr, ja godīgi- ar laiku tās situācijas, kurās var būt zaudējumi, jau iemācāmies atpazīt. Bet citreiz negribas iedziļināties, citreiz- vēlme parādīt, ka tā nauda jau nav nekas liels...bailes zaudēt darījumu, vai kas nu tur vēl. Kad esi mierīgs un domā loģiski, tādas situācijas parādās krietni mazāk.
Būt labam un būt stulbi bezrūpīgam nav viens un tas pats :)
-
Starp mums runājot, arī pašlaik ir cilvēki, kuri dabū atpakaļ parādus...principā legālās, bet skarbās formās.
Un kādas tās būtu? parādu piedzinēji? Tipa tas tips treniņbiksēs nesit, bet vnk sagaida vakarā pie durvīm un ar visu savu tēlu apsola nākamreiz sist?
Tur jau tā lieta, ka ir ļoooooti retas situācijas, kurās galu galā NEVAR būt zaudējumi... Nu, ja vispār kko dara, nevis neko nedara un ne no viena neko negaida. Tad vienkārši.
Ja esi sarunājis, ka kāds kko izdarīs, zaudējumi būs arī tad, ja priekšapmaksa nav bijusi. Jo darbs ta nebūs izdarīts un tā dēļ var pazaudēt ko citu. OK, ne tik daudz kā, ja vēl būtu arī priekšapmaksa, bet anyway.
-
http://dzentlmenis.lv/5-iemesli-kadel-sliktie-skolnieki-ir-veiksmigaki-dzive/14350/2
-
Par šo esmu domājusi. Labi, ka rakstā lietots vārdiņš "sliņķi". Tad tas viss ir kaut cik patiesībai atbilstošs. Vienīgi varētu teikt, ka panākumus gūst tie, kas varētu arī lepoties ar sasniegumiem mācībā., bet ..
-
šodien tikai atvēru šo tēmu ...
ja pirmajās 4ās lapās bija ko piebilst un gribējās padalīties...tad pedējās lapas visu pagrieza tā,ka vairs nav jēgas iesaistīties ... :d_w:
vēl aizvien skumstu par :no: pogas neesamību :thinking: vismaz to vareetu pievienot ,kad jau diskusija aizgajusi daudzās lpp un nav itkā jēgas komenteet saciito 4laapā ...
p.s jā nevajag man neko teikt, zinu,ka nebuus :)
-
Smaga tēma.
Esmu bijusi abas pusēs. Gan apcelta, gan citus apcēlusi, izsmējusi.
Sāp vēl šodien. Sapratu, ka savus bērnus neļaušu apcelt nevienam. Un mācu neizsmiet citus.
Ar meitu bija visādi:viņa tāda klusa, bailīga bija. Smagi gāja. Daudz runājām, izspēlējām situācijas. Gāju uz skolu, runāju ar skolotājām, kas kur kāpēc notika. Viens gan bija un ir skaidrs=NEKAD, NEKAD nevienam neļaut apcelt savu bērnu, pie vismazākās nianses, situācija jārisina uzreiz-vispirms pats bērns mēģina tikt galā. Es sekoju līdz, ja notikumi attīstās negatīvā progresijā-iejaucos un pie kājas bērnu kādi tie noteikumi, bet esmu nogrābusi aiz škurkas puišeļus, kas darīja pāri manam bērnam un abi ar vīru pat ar pirkstu krūtīs šamiem bakstījuši, ja vēl kaut pirkstu piedurs manm bērnam, tad galvu noraušu(pēc tam gan reāla sapratne pārbīlī saķēra, ka varēja baisa ziepe ar bērnu aizskāruma tiesībām sanākt). Bet zin, ka nostrādāja-neviens vairs neuzdrošīnājās aiskart/apcelt/izsmiet meitu. Un nu jau viņa pati liela un zin kā aizstāvēties.
Ar puiku būs sarežģītāk-tas no sīkas kājas, pats visu zin kā labāk uz to mirkli darīt, prot apvainoties, atsist pretī ja vajag, bet paldies dievam, meitenes aizstāv.
Man bērnībā sāpēja tas, ka mamma neticēja man, kad es stāstīju, kas kāpēc notika, bet kaunināja visu priekšā un neaizstāvēja. Skaidri zinu, ka savu bērnu aizstāvēšu, jo es jau redzu, ja viņam kas noticis!
Vecākiem ir visiem citiem skaidri jādara zināms, ka viņu bērnus neviens neaiztiks! Nu un protams-neatņemama sastāvdaļa ir MĀCĪT, ka citus-klibos, slimos, nabadzīgos, muļķos un nevarīgos apcelt, izsmiet, darīt pāri-NEDRĪKST!
-
Te jau pieminēts, bet, jā, es domāju, ka atslēgas vārds ir pašapziņa, pašvērtība. Un tam nav nekāda sakara ar gudrību vai spējām kādā jomā.Bieži padomju laikos lietots ar tādu kā negatīvu pieskaņu - pašapzinīgs/lepns/augstprātīgs/egoistisks. Pašapzinīgs cilvēks ir mierīgs, nav arī agresīvs. Nebūs ne apceļamais, ne apcēlējs.
Bet kā to pašapziņu " iedot" bērnam - nezinu. Slavēt, lepoties. Vienmēr aizstāvēt. Vispirms aizstāvēt savējo bērnu un tad tik skaidrot, kas noticis. Uzticēties, cienīt bērna viedokli.
Nekad nepiedošu sev, ka es savu bērnu strostēju par to, ka viņu strostēja klases audzinātāja. Maita pēdējā, kas zem lozunga "neies te jau ar katru nepaklausīgo ucināties" mācēja bērnus totāli emocionāli pazemot. Es liecu muguru, centos izpatikt, jā, jā skolotāj... beigās neizturēju un labi ka tā! Skolotāja bija no tiem, kam ir mīluļi un nemīluļi. Gala beigās skolotāja, kura bija saņēmusi Zelta pildspalvu, kā laba skolotāja priekšmetā, netika uzaicināta no savas audzināmās klases uz izlaiduma neoficiālo daļu. Bija viņai emoconālajā jomā pamatīgi defekti. Un tāds skolotājs var iedragāt bērna pašapziņu, ja tā nav gana stipra.
Laikam jau vienkārši mīlēt savu bērnu tāds, kāds viņš ir. Tas izklausās pēc klišejas, bet tas tā ir. Un tam jānāk dabiski. Ja tas nenāk dabiski, var godīgi mēģināt iepriekš uzskaitīto. Un nešaustīt sevi par to, ka citiem iznāk dabiski, bet tev nē. Mīlestība vai spēja mīlēt ir dāvana no augšas , ko var saņemt visas dzīves garumā, jebkurā brīdī. Labāk ,protams, ātrāk, kamēr bērns vēl mazs!
-
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/202697/vecaku-nemiletie-berni--vai-tiesam-bernibas-pieredze-ietekme-visu-dzivi?utm_source=tvnet_lv&utm_campaign=portal&utm_medium=news
Uzgāju šodien šādu rakstu.