Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: sōla 2015. gada 25. augusts, 18:31:08
-
Ilgi briedu uz šito tēmu. Vai jūsu vecāki jūs ir situši, nu, kā manējie, piem, tēvs ar siksnu pa pakaļu mazākos gados, māte ar plaukstu pa ģīmi apm no 10 gadiem. Mātei augstākā juridiskā izglītība, fāters arī tai pašā sistēmā strādāja. A sist jau par ko nebija - nu nosmērēju jaciņu, kurpītes utt.
Bet tagad galvenais jautājums, tad kad bērnībā esat pazemotas ar siksnu pa dibenu, vai jums patīk, ka jūs iepļaukā pa dibenvaigiem seksa laikā? Es uzreiz brīdinu, ka dabūs ar papēdi pa aci :)
-
Nekad neesmu sista,trakums,kaut augu padomju laikos. tēmu nesapratu, vai nebij jāliek pie nerātnībām?
-
Bērnībā neesmu pērta. Arī savus bērnus audzinu bez fiziskas ietekmēšanas, lai gan reizēm argumenti izbeidzas.
A kāds tam visam sakars ar seksu?
-
Esmu peerta... pa seju gan neatceros...
-
Nāra, Luīze, laimīgās.... Neesat sistas....
-
Kā kāds sakars ar seksu? Bērnības traumas dēļ pat kkas līdzīgs pērienam saistās ar pazemojumu un/vai sodu. Bet ja tik vien tās nelaimes, ka seksā tas atspoguļojas, tad jau vēl labi...
-
Paziņa stāstīja, ka bērnībā un pat vēl pusaudžu gados esot pērta.
Kādā brīdī sapratusi, ka iepēršana viņai sagādājot papildus uzbudinājumu.
Teorētiski tās varētu būt psiholoģiskas sekas.
Bet par to vai visas ir pērtas , kurām patīk pliukš pa dupsi, nezinu :)
-
Tieshi mans gadijums. Sen par sho domaaju.. vai manas sexualas noslieces ir saistitas ar to, ka bernibaa tiku ieperta. :) Baigi klapeeta gan netiku, pa seju neviens ari nesita. Ehh.. vecaku vaina, ka es perversule izaugusi :) Bet, ja nopietni - neturu ljaunu praatu - kas bijis, bijis..
-
Sists neesu. Kad mamma noķera aiz sētas pīpējam zilu ģīmi un svītrainu vēderu, dabūju no aizmugures ar tarbu pa skaustu. Tas laikam neskaitās. Kad atrada milzu naudu zem dīvāna, tad gan radu konsīlijs lūdzās, lai neatdod milicijai. Tas gan laikam skaitās.
Par kaušanos seksā:
Neredzu rezonu sist pretinieci pa pakaļu, ja tāpat jau tiek šamā svilināta par 200 procentiem. Kad trāpīju meiteņu kompānijā, šamas visas kā viena atzinās, ka nekas neesot pret skarbāku seksu peksu. Ej nu tiec gudrs. Sanāk - pa riktīgo sagrābt drīkst, bet kauties nevajag tēret izdomu un enerģiju. Laikam kaut kā tā.
-
Kam nu nav gadījies bērnībā satikt dakteri Bērziņu, pēc pamatīgu ziepju sastrādāšanas, bet nu neesmu pamanījusi, ka tam būtu kāds sakars ar seksuālo dzīvi...
-
Līdzīgi kā alkoholiķu bērniem galvenokārt 2 galējības, vai nu arī alkohoiķi vai nedzer vispār, tāpat tiem, kas stipri pērti - vai nu velk uz to, vai arī stipri biedē. UN vēl trešais iespējamais variants -pašiem agresiju gribas izlādēt fiziskā veidā..kā apgūtās tāda veida pieredzes un pazemojuma sekas....
-
Kam nu nav gadījies bērnībā satikt dakteri Bērziņu, pēc pamatīgu ziepju sastrādāšanas, bet nu neesmu pamanījusi, ka tam būtu kāds sakars ar seksuālo dzīvi...
Sišanas regularitātes un spēcīguma pakāpes tak atšķiras! Esmu arī dabūjusi pa dibenu ar roku kādas reizes no vecāsmātes un vienreiz arī ar žagariem, kad stundu nelīdu no jūras ārā 6 g vecumā, bet tā nav sišana, tie ir izņēmumi un bērns neizjūt to kā spēcīgu (sistemātisku!) pazemojumu.
-
Nē. Kad pavisam sīka biju, tad pieminēja dakteri bērziņu, kurš dzīvo uz ledusskapja, bet apšaubu, vai maz bija, jo neredzēju tā arī.
-
Paldies, Narcise.
-
nu jā, sišana , pēriens var būt atšķirīgi.
Es atceros vienu reizi, jau paliels skuķis, dabūju 2 uz liecības. Tēvs bez īpašas pārliecības uzplaukšķināja pa dibenu (ziemā biezi svārki un bumbierenes :thinking: ),ar siksnu laikam.
Un vajadzētu būt pērienam, bet neatceros, kad apm. 8 g vecumā ar kaimiņu meiteni aizmaldījāmies pa mežu sēņojot.Mamma ar mazo māsu mājās laikam jau pie triekas bija. Laikam atnācu mājās tik pārbijusies, ka nebija vairs ko pērt un bārt.
Mani bērni pērienu kā tādu nekad nav dabūjuši, puika varbūt kādu simbolisku plaukšķi pa bikšdibenu. No manis, no vīra nekad, man liekas, ka viņš pat balsi nav uz viņiem pacēlis
-
Vienreiz esmu dabūjis ar siksnu. Bet vairāk gan tā formāli. Biju pelnījis, jo, blēņas darot, gandrīz uzlaidām gaisā puspagastu ar visiem šķūneļiem.
Savējos esmu pasaudzējis. Gana saprātīgi.
-
Laimīgie jūs, kurus vecāki mīlējuši :big_hug:
-
jautājumu sapratu,sāpi sapratu un likumsakarību arī savilku...
bērnībā klasiski sista neesmu(nekādi dakteri bērzinji un citi uķi puķi nav pazīstami)...tētis man zelta gabals...bet mamma biežāk psiholoģiski sita...kad psiholoģiskie paņēmieni beidzās tad bija arī ar slotas kātu pa muguru(salūza uz manis manos 22os laikam )...vai tml., to slotu atceros vislabāk,jo tas bija pēdējais...pēc tam vairs nedevos...
manas traumas seksā arii no bernības velkas līdzi..un neko nedod tas, ka zinu no kurienes... tas bloks ir un paliek...
bet es ar viņām sadzīvoju..man vairs netraucē...
partnerim arī ir pateikts..ka tie ir mani putni un viņš tur nav pie vainas..... :coffee:
-
Salavecis reiz izvilka no dāvanu maisa žagaru pirms dāvanām. Tas žagars tika aizsprausts virtuvē pie stenderes, biedēšanai. Ar plaukstu pa dibenu ļoti mazos gados no mammas laikam esmu dabūjusi, bet konkrēti neatceros.
-
Mūs vecāki nepēra. Un mēs arī neperam.
Iteresanti, kādas attiecības ar perošiem vecākiem ir pieaugušā vecumā?
Man nav arī bijuši vīrieši,kuri vēlētos mani iekaustīt seksa laikā un nav bijusi vēlme pēc tā.
Domāju,ka perot vai draudot ar žagaru,vecāki demonstrē savu vājumu, bezspēcību.
Šaubos vai tas vairo autoritāti bērn acīs. Drīzāk bailes .
-
kaadas vēl bailes :confused:
tas vairo tikai atsvesināšanaos, dusmas un naidu....
nekādu baiļu tur nav...
-
kaadas vēl bailes :confused:
tas vairo tikai atsvesināšanaos, dusmas un naidu....
nekādu baiļu tur nav...
Tev var būt ne, bet protams, ka arī BAILES. Bet tie, kuri baidās, arī melo un tad paši vecāki brīnās, kāpēc bērni melo vai slēpj sliktās atzīmes,kuras saņēmuši skolā vai citus nedarbus. Dabiski, ka tieši baiļu dēļ -lai nedabūtu pērienu vai vismaz spēcīgu rājienu. (To paši bērni saka, -šobrīd strādāju tieši ar bērniem).
-
Nekad n3esmu domaajusi, ka vecaaki nemiileeja taapeec, ka savu reizi fiziski ietekmeeja... arii sex preferences neshkjiet, ka tas ietekmeejis, tam, kaapeec sievieshiem savu reizi meedz patikt ne tikai ukji pukji ir arii citi skaidrojumi/pamatojumi
-
Tas, ka meloshanu biezhi veicina melu "sanjeemeejs", tas gan ir logjisks fakc, un ne tikai beerniem, arii pieaugusho attieciibaas
-
Tuk, siltu jūtu pret vecākiem nav, tikai pienākums. Laikam jau toreiz bērnībā viņi izdauzīja no manis vecākmīlestību laukā kā putekļus no veca paklāja :)
-
Šorīt pajautāju mātei -kāpēc jūs mūs nepērāt?
Māte bija ļoti izbrīnīta -savu miesu un asinis?,tas jau būtu kā sist pašam sevi .
Vecākus arī bērnībā nav pēruši.Tas laikam pārmantojas .Tēvs jau. miris,pietrūkst sarunu .
Jā,man paveicies piedzimt labiem vecākiem.
Jūtu lidzi Solai un citiem kam bērnibā mājas nav bijis drošākais patvērums .
-
Esmu arī trāpījusi pērienu pārs reizes bērnībā.Bet nesaprotu,kamdēļ citiem tas izraisa aizvainojumu ,dusmas un sazko vēl??
Sukas dabūju pelnīti un pati brīnišķīgi un stingri apzinājos,ka biju darījusi slikti un nepareizi.Bērni ļoti labi apzinās ko dara slikti-tikai vel nemāk paskaidrot,kamdēļ tā darīja.Nekad nebiju ''bērziņota'' nepelnīti,tamdēļ nekādas bailes no pēriena nejutu.
Par kādām traucētām attiecībām ar vecākiem dēļ pēriena vispār var būt runa?Ja cilvēks pieaugušā vecumā vēl ciklējas uz aizvainojumu par pērienu-tad viņam ir problēmas ar pašnovērtējumu un viņš ir ''aizsēdējies'' bērnībā .Par melošanu,jā -te pilnīgi piekrītu Narcisei-vecāki,tuvinieki ,arī pieaugušie savstarpēji reti kad spēj adekvāti un mierīgi uzklausīt sliktas lietas-un tamdēļ seko meli,lai nebūtu jāuzklausa rājieni,pārmetumi,histērijas.Meli-kā pašaizsardzība.Protams,ja vien vecāki nav bijuši galīgi neveiksminieki,kas savu neapmierinātību ļaunprātīgi izgāž uz bērniem. Un kāds sakars pelnītām sukām ar seksu?Ja kādam pēriens sagādā fizisku baudu,tad tas noteikti vairs nedarbojas kā mācību līdzeklis par sliktām un labām lietām.
-
Sita ne pa jokam un lamāja regulāri. Parasti bez iemesla. Mamma. Neticēsiet - līdz 21 gada vecumam. Tagad būtu gatava ar viņu par to runāt, bet sen jau kā mirusi. Tēvs ar mums nedzīvoja, bet "sita" tikai psiholoģiski. Ar viņu paguvu par to runāt, bet viņš apgalvoja, ka neatceroties kāpēc tā.
Mani bērni/mazbērni nezina, kas ir pēriens un kur nu vēl sišana. Ļoti reti iznāk pacelt balsi, bet tad atvainojos. Labi tiku/tieku galā tāpat. Bērni savus bērnus ne sit, ne lamā.
Man sekas uz visu mūžu.
-
Interesanti,kādas ir vecāka izjūtas pēc pēršanas?
gandarījums? atvieglojums? varas apziņa?
Nezinu.Man šķiet ka visu var izrunāt,sarunāt.
Bet nu laiku un pacietību prasa.
Šķiet tā pēršana tāds fiksais risinājums .
-
Krietna dalja ir tik imb3cili, ka neko ne domaa, ne juut peec tam
-
Jebkurā gadījumā, kad sit vājāko, kurš nevar aizstāvēties.
Kkāda varas apliecināšana, tu esi nekas.
-
Njā, manā variantā māte nevarēja ciest fāteri, apprecējās, cik saprotu, tāpēc, ka vilciens jau gāja prom. Un visu savu seksuālo enerģiju sublimēja gan darbā, gan manis klapēšanā. Un fāters, kā jau podkablučņiks vulgaris, arī darīja, ko sieva liek - nu, pēra. Ai, vispār, piedodiet, ka sāku šo sarunu. Bet jautājums ta bija par kaut ko citu ;)
-
Man šķiet, tās tīkamās sajūtas no pēriena ir rets gadījums. Esmu vienreiz mūžā dabūjusi pērienu, un ļaunestīgas atmiņas ir joprojām, lai arī pērēja pelni jau pasen izkaisīti.
-
Esmu dabūjusi sutu reizes divas-trīs - par stūrgalvīgu sūdu vārīšanu.
Ar senčien attiecības normālas, sexis arī normāls. Tas, ka nekratu senčiem sirdi par visiem sirdsēstiem - nez, kurš tad to dara? Vecākiem tīri vecuma atšķirības dēļ nav interesanti vai arī risinājums ir tikai manis pašas ziņā - ko te vēl muļļāt.
Savējiem arī esmu uzšāvusi pāris reizes. Arī tās pašas stūrgalvīgās sūdvārīšanas tieksmes dēļ. Cik esam par to runājuši - pat neatcerās.
-
Sõla, ja jautājums par kocitu, tad sadaļa nepareizā.
Bet Tu kaut kā tēmas jautājumu savirpināji, ka der arī šajā sadaļā un sarunas virzās atbilstoši sadaļai.
Šajā gadījumā svarīgs ir tēmas "novietojums". Var vienu un to pašu jautàjumu likt dažādās sadaļās un sarunas būs sadaļas virzienā :)
-
Brom, :*
-
nujā..cita sadaļā es varetu vairak izpluust..pie pļāpām ..pļāpā pļāpatāji :)
bet mans gadijums vairak autores virzienu ieziimē..kāvienu es nedabūju tapēc,ka pelnījusi(kaa te dazi min) bet taapēc ka bija pilniigi garaam teeta un mammas attiecibas...
visas savas dusmas mamma gaza par mani...un man nevajadzeja darit neko ipašu..pat ne kaiminju šķūnīšus spridzinat..pietika pateikt,ka es domaju savaadāk...
-
Nez, kkad laikam dažas reizes ar roku pa pakaļu uzšauts tika, bet kko gana ievērojamu sastrādājusi, vai vnk kaitinājusi laikam ka biju... pat neatceros, ko tieši, bet ka pelnījusi biju, un nedomāju, ka tas kā ietekmējis sex preferences. Mazohiste toč neesmu un sadiste arī ne visai.
Mazos gados reti ko tādu izstrādāju, ka būtu pelnījusi pērienu.
Tiku biedēta ar dakteri bērziņu un kkādu gumijgalvu, kas neatceros iekš kā sēdēja, kur man nebija ļauts iet... Bet klātienē šos tā arī neieraudzīju.
Vēlāk, kad laikam biju ilgi kaitinājusi ļoti veco vecmammu, kuras ziņā faktiski atstāt padsmitnieka audzināšanu ir klaja vecāku noalidība, viņa mēģināja iezvetēt ar slotu, vnk noturēju to slotu aiz kāta, lai visi saprastu, kurš nu ir fiziski stiprākais. Ka nu jau pērt ir par vēlu.
Bet nekāds fetišs uz vai bailes no slotām nav parādījušās...
Bojāja psiholoģiski. Fiziski var teikt,ka pat nepēra.
T.i. IMO (ne)pēršana nav atstājusi nekādas sekas sex preferencēs.
-
St.c. nesaprotu, kā 20+ gados var ļaut sev sist par kko vnk pateiktu un neaizstāvēties (ja no tā neķer kaifu, protams, tad cita runa), ja ne gāzt pretī? Tur toč kkāds baigs psiholoģisks damage...
Zināmi clv, kur tēvs dzērājs visādi izpaudies pret sievu un bērniem... līdz bŗidim, kad vecākais bērns kļūst gana spēcīga, lai ļurbu izmestu no mājas vai vecajam kauslim kārtīgi iegāztu pretī... Ka fiziski ietu ilgāk par brīdi, kad vecākais bērns kļūst gana spēcīgs, gan nekur nebija redzēts...
Psiholoģisko vardabību aš grūtāk izskaust.
Savu reizi būtu labāk dabūjusi ar plaukstu pa pakaļu par konkrētu nedarbu, kā uzklausījusi pieaugušo psiholoģiski degradējošus pārmetumus fvz, kur pelnītus un kur ne visai par tēmu...
-
St.c. nesaprotu, kā 20+ gados var ļaut sev sist par kko vnk pateiktu un neaizstāvēties (ja no tā neķer kaifu, protams, tad cita runa), ja ne gāzt pretī? Tur toč kkāds baigs psiholoģisks damage...
Zināmi clv, kur tēvs dzērājs visādi izpaudies pret sievu un bērniem... līdz bŗidim, kad vecākais bērns kļūst gana spēcīga, lai ļurbu izmestu no mājas vai vecajam kauslim kārtīgi iegāztu pretī... Ka fiziski ietu ilgāk par brīdi, kad vecākais bērns kļūst gana spēcīgs, gan nekur nebija redzēts...
Psiholoģisko vardabību aš grūtāk izskaust.
Savu reizi būtu labāk dabūjusi ar plaukstu pa pakaļu par konkrētu nedarbu, kā uzklausījusi pieaugušo psiholoģiski degradējošus pārmetumus fvz, kur pelnītus un kur ne visai par tēmu...
I 50 gados cilveeki ljauj sevi i psihologjiski pazemot, i pat fiziski ietekmeet
-
St.c. nesaprotu, kā 20+ gados var ļaut sev sist par kko vnk pateiktu un neaizstāvēties (ja no tā neķer kaifu, protams, tad cita runa), ja ne gāzt pretī? Tur toč kkāds baigs psiholoģisks damage...
Un kā vēl var. Bailes no mammas bija pāri visam. Galvenais, ka nekad nezināju, ko, viņasprāt, atkal nogrēkošos. Drosme parādījās, kad apprecējos (laimīgi). Tad pie mēģinājuma mani tiranizēt, pagriezāmies un aizbraucām ar vīru mājās, jebkādus kontaktus pārtraucām. Un kas - uzrakstīja atvainošanās vēstuli, turpmāk mācēja sevi savaldīt.
Ja par sex, tad to gan bērnības/jaunības traumas nekādi neietekmēja.
-
Psiholoģiski ir rafinētāk un nav tik uzkrītoši. Tās robežas jau it seviški tādu audzinātam nav tik stingri definētas, kur beidzas rūpes un kur sākas deguna bāšana un kritizēšana...
A psih problēmu gāšana pār bērniem vispār, kurā brīdī vnk sūdzības par dzīvi, darbiem, kkādu praktisku situāciju pāriet problēmu gāšanā pār bērniem... tas tā slideni...
Bet nu burtiski ar koku pa muguru - to pat vecāku neaudzinātam kāds no malas būs pateicis, ka nedrīkst un ka ir tiesības maukt pretī.
Un ja fizisksi pietiek 1-2x noturēt slotas kātu, izmest ļurbu no mājas (da kaut viņējās), sadot pretī, lai tas neatkārtotos, tad psiholoģiski pat, ja par to atrausies, mēģinās atkal un atkal, jo tā arī nepieleks riktīgam tupenim, ka tas ir slikti...
-
St.c. nesaprotu, kā 20+ gados var ļaut sev sist par kko vnk pateiktu un neaizstāvēties (ja no tā neķer kaifu, protams, tad cita runa), ja ne gāzt pretī? Tur toč kkāds baigs psiholoģisks damage...
Un kā vēl var. Bailes no mammas bija pāri visam. Galvenais, ka nekad nezināju, ko, viņasprāt, atkal nogrēkošos. Drosme parādījās, kad apprecējos (laimīgi). Tad pie mēģinājuma mani tiranizēt, pagriezāmies un aizbraucām ar vīru mājās, jebkādus kontaktus pārtraucām. Un kas - uzrakstīja atvainošanās vēstuli, turpmāk mācēja sevi savaldīt.
Ja par sex, tad to gan bērnības/jaunības traumas nekādi neietekmēja.
nu bet viņa tak nemēģināja fiziski sist vīra klātbūtnē? Bet čakarēt psiholoģiski?
-
St.c. nesaprotu, kā 20+ gados var ļaut sev sist par kko vnk pateiktu un neaizstāvēties (ja no tā neķer kaifu, protams, tad cita runa), ja ne gāzt pretī? Tur toč kkāds baigs psiholoģisks damage...
Un kā vēl var. Bailes no mammas bija pāri visam. Galvenais, ka nekad nezināju, ko, viņasprāt, atkal nogrēkošos. Drosme parādījās, kad apprecējos (laimīgi). Tad pie mēģinājuma mani tiranizēt, pagriezāmies un aizbraucām ar vīru mājās, jebkādus kontaktus pārtraucām. Un kas - uzrakstīja atvainošanās vēstuli, turpmāk mācēja sevi savaldīt.
Ja par sex, tad to gan bērnības/jaunības traumas nekādi neietekmēja.
nu bet viņa tak nemēģināja fiziski sist vīra klātbūtnē? Bet čakarēt psiholoģiski?
Tēvs nedzīvoja ar mums kopā, bet psiholoģiski čakarēja ne pa jokam. Tipa "no Tevis nekas cits kā apkopēja neiznāks" bija sīki ziediņi. Ja nebūtu psiholoģiski čakarēta no abiem, droši vien, mācētu ātrāk dot pretsparu.
Labums tika/tiek maniem bērniem/mazbērniem. Pat tagad savos 60+ smalki atceros, ko un kā jūt bērns.
-
Alster, ja tēvs piedalās, vēl sliktāk :(
Bet es ne tā biju domājusi to sišanu vīra klātbūtnē. Es par to, kad aizbraucāt prom ar savu vīru, kad sāka terorizēt. Nemēģināja taču sist Tevi Tava vīra klātbūtnē, vai njebosj jūs abus? TIK traka taču nav - apzinātos, ka viņai sveša cilvēka (lasi, Tava vīra) klātbūtnē labākajā gadījumā policija, sliktākajā tas vīrs varētu arī ņemt un ar dūrēm sievu aizstāvēt... un viņš būtu stiprāks...
T.i. Tava vīra klātbūtnē izpaudās psiholoģiski, ne fiziski?
Jo es tā iedomājoties no vīra puses, cik tas iespējams, ja kāds sāktu fiziski sist manu sievu, es uzskatītu, ka man tam kādam ir tiesības iemaukt, lai neceļas, ja tas fiziski iespējams, vai pieklājīgākajā variantā sašņorēt un iedvest, ka nākamreiz, ja uzdrīkstēsies ko tādu atkārtot,...... ... Un pofig, kādi tur raduraksti.
Lūk, psiholoģiskie i nekautrējas, jo viņi tak tikai labu grib... aha... Un par to praktiski nav nekāda soda... Sabiedrībā arī domas dalās...
Saku, ka tādā ziņā ar fizisku varmāku vai dzērāja delīriju ir vieglāk tikt galā, - tas ir pamanāmāk un sabiedrībā viņiem tas neizdosies - paši var sakautrēties, sabiedrība (pat likumi) būs upura pusē -, un tikšanai galā pietiek ar fizisku spēku.
Tāpēc es par tiem 20+ nobrīnījos...
-
Alster, ja tēvs piedalās, vēl sliktāk :(
Bet es ne tā biju domājusi to sišanu vīra klātbūtnē. Es par to, kad aizbraucāt prom ar savu vīru, kad sāka terorizēt. Nemēģināja taču sist Tevi Tava vīra klātbūtnē, vai njebosj jūs abus? TIK traka taču nav - apzinātos, ka viņai sveša cilvēka (lasi, Tava vīra) klātbūtnē labākajā gadījumā policija, sliktākajā tas vīrs varētu arī ņemt un ar dūrēm sievu aizstāvēt... un viņš būtu stiprāks...
T.i. Tava vīra klātbūtnē izpaudās psiholoģiski, ne fiziski?
Jo es tā iedomājoties no vīra puses, cik tas iespējams, ja kāds sāktu fiziski sist manu sievu, es uzskatītu, ka man tam kādam ir tiesības iemaukt, lai neceļas, ja tas fiziski iespējams, vai pieklājīgākajā variantā sašņorēt un iedvest, ka nākamreiz, ja uzdrīkstēsies ko tādu atkārtot,...... ... Un pofig, kādi tur raduraksti.
Lūk, psiholoģiskie i nekautrējas, jo viņi tak tikai labu grib... aha... Un par to praktiski nav nekāda soda... Sabiedrībā arī domas dalās...
Saku, ka tādā ziņā ar fizisku varmāku vai dzērāja delīriju ir vieglāk tikt galā, - tas ir pamanāmāk un sabiedrībā viņiem tas neizdosies - paši var sakautrēties, sabiedrība (pat likumi) būs upura pusē -, un tikšanai galā pietiek ar fizisku spēku.
Tāpēc es par tiem 20+ nobrīnījos...
Tagad sapratu. Nē, vīra klātbūtnē bija korekta. Vīrs toreiz bija dārzā izgājis. Vīrs tā arī īsti nesaprata lietas būtību. Arī cerēšanās laikā (ai kā māte gribēja mani sev par upuri paturēt) trakumi bija tikai, kad potenciālais vīrs nebija klāt. Vīram visu izstāstīt arī kaunējos. Pati nezinu kāpēc.
-
Nu pirms kāzām vrb prātīgi vien bija...
Pēc.. Ja jau viss tāpat pozitīvi izvērties, tad ko tur vairs...
Bet vīrs taču būtu atbalstījis, ja būtu zinājis.
Ar fiziskajiem vispār vienkāršāk, tur (gandrīz) visa sabiedrība upura pusē. Tagad jau, veikalā slānot bērnu, vecāks tiešām var pieredzēt, ka apkārtējie sāk filmēt ar telefoniem pierādījumus un izsauc policiju... Piemēram, bļaut uz bērnu joprojām var mierīgi, labākajā gadījumā kāds aizrādīs...
Kur nu vēl klusi un mierīgi pateikt tā, ka viņam i dzīvot vairs negribas... pilnīgi ne(no)sodīti.
Redzot psiholoģisku vardarbību, sabiedrība nenāks palīgā... Turklāt daļa i nenosoda, jo paši ir kādā no psih. vardarbības pozīcijām...
Tādā ziņā dzīvesbriedis, kas tādu varmāku var atsēdināt un nolikt pie vietas, zelta vērtē. Tiem, kas apzinās, ka tas nav OK. Tiem, kas izčakarēti tik tālu, ka svēto māmuķi vai delīrijpapuci nebūs aiztikt, i tas nelīdzēs un pat nezinu, kā tikt no tā ārā...
Ja par tēmu, tad nevaru iedomāties, kā vnk pelnīts pēriens, par konkrētu nedarbu un ne tāds ka paliek trauma uz mūžu, varētu ko tālāk ietekmēt... Ja galīgi nevaldāms, tad uzšāviens pa kkurieni, varētu tiešām atraut atpakaļ pie sajēgas... Lūk, ja vecāki vnk vardarbīgi un jebkādā veidā gāž pār bērnu savu sū** dzīvi, tas pavisam cits. Tiaki fizisko varmāku apkārtējie nosodīs un, ja redzēs, nāks palīgā, bet psiholoģiskie te var pagaidām mierīgi darboties nesodīti.
-
Pat nezinu.Nav vārdu. Kas tas par sviestu???!!!
Vai bērni tiek raditi lai uz tiem izlādētu savas
negācijas??? Visi šeit rakstošie neizskatās pēc plebejiem, jādomā ka vecāki (arī kā autorei
gana izglītoti ) nav nekādi iznireļi.
Jūtos kā no mēness nolaidusies.Manu radu un tuvo draugu lokā tādas attieksmes nav .
Izglitotiba dažāda.
Patiesi esmu šokēta.Viela pārdomām...
-
Pat nezinu.Nav vārdu. Kas tas par sviestu???!!!
Vai bērni tiek raditi lai uz tiem izlādētu savas
negācijas??? Visi šeit rakstošie neizskatās pēc plebejiem, jādomā ka vecāki (arī kā autorei
gana izglītoti ) nav nekādi iznireļi.
Jūtos kā no mēness nolaidusies.Manu radu un tuvo draugu lokā tādas attieksmes nav .
Izglitotiba dažāda.
Patiesi esmu šokēta.Viela pārdomām...
Tu ar kaa no Marsa... tjip mazums vecaaku, kam beernus vajag, lai saviem albatrosiem izbarotu... protams, ka tikai labu veelot...
-
Post scriptum. Mana māte īpaši nav roku pret mani pacēlusi, bet jau esam te apsprieduši tēmu par despotiskajām mātēm, pie kurām arī manējā pieskaitāma, tātad, - emocionālā vardarbība: mūžīgie pārmetumi, piekasīšanās pie visa, totāla kontrole, paceltās dusmīgās intonācijas sarunās komplektā ar absolūtu emocionālo vēsumu sāpēja ne mazāk kā nedabūtais fiziskais pēriens. Bet par tēmu -paldies, Sōla !
-
eh..bljin... atminjas celjas augšā lasot... :faint: :faint:
bet es absolūti vairs nedusmojos uz mammu.. tikai nav nekadas tuvības ... šon pat zvanīju..jo ilgi nebiju to darijusi..runaajam par laiku,par radiem,par lauku darbiem un kaa mugura viņai sāp... ir oky...
bet kkas ir pazudis ..... Es pati raku ceļu laukā no saviem kompleksiem, no mūžīgās vainas apziņas, no sajūtas ka neesmu nevienam vajadzīga un ka mani nemīl...(kad biju maza ,es pilnīgi nopietni domaju,ka esmu slimnīcā saminīta)...bet mani tā mīlēja..man ir tēta taisītas fotografijas ar smukam kleitiņām ..katrā manā mēneša dz.d.un pec tam katrā citaa svarīgā pasakumā...mamma bija vadošs un svariigs darbinieks, visam bija jabūt kaa pa diedziņu...
izgaaju tāāadiem sūdiem cauri... Ja tā visa man nebuutu varbuut buutu pavisam kas cits... bet man patīk tas,kas esmu šobrīd :)
nuu tas produkts,kas iznācis...
mammas domas vairs neko man nenozīmē(attiecībā uz mani)..jo šāds produkts nebija viņas plānos...
-
Narcise, vai tik mēs neesam māsas? :rofl: Šitā paveikties ar mātēm...
-
Narcise, vai tik mēs neesam māsas? :rofl: Šitā paveikties ar mātēm...
Pasaulē daudz tādu bēdu māsu. Diemžēl. ;)