Sarunu forums
Noskaņojums => Priecājos => Tēmu iesāka: Emīlija 2015. gada 02. septembris, 15:35:57
-
Sieviete stāsta, ko vēlās - " i ja vot tut gudravala, gudravala kak mņe zģelaķ..." (gudroju gudroju)
:) sasmaidījos
kā tik mēs vārdeļus no citām valodām saspraužam un pa savam pārtaisām...
-
reiz mana kaimiņiene sūdzējās , ka viņas nelaulātais ar savu mikstūru(ar uzsvaru uz u , un domāts mīkstais loceklis) tikai muļļājetsja . nu ja , vrb arī ne visi mīlīgi. baltkrieviete kaimiņiene bija un teica visu , ko domāja ! :)
-
Maskavas druzhka ilgi nesaprata, ko vieteejie Maskavas maamukji uz vinju greizi skataas, kad vinja siikajaam saka "Daj busju"... tik tad aizdomaajaas, ka tas vb taads latvieshu buchas atvasinaajums, ko ru nesaprot...
-
manā arhīvā ir šāds - v vannoi komnate ot mitrumsa vsjakie kukaiņi zavoģjatsja.
vēlajos padomjlaikos samērā bieži dzirdēju arī - poiģom, rindu za biļetami vistoim
-
Es bērnībā vienu vasaru piestrādāju krievu kolektīvā, atceros: "ņe poiģem seičas v stolovuju, tam takaja rinda!" un "a čto tam jesķ? Cuka s kapustoi" :) Man lieli brīnumi bija, es līdz tam domāju, ka tikai mēs tā darām.
-
Zaichik kushaet burkan- klasesbiedrene krievu valodas stundaa staasta, ko redz bildee
-
Man puikas ēda hļeb so svistom...
Viena visnotaļ jauka, cienījamos gados kolēģe aicināja - sņimaj kļift, tēju pitj budem! (kļift - veco zagļu žargonā-žakete, mētelis)...
-
Oi, mana klasesbiedrene nesaprata, kāpēc Ļeņins gulēja parkā... Bet krievu valodas mācību grāmatā melns uz balta rakstīts - Ļeņin guļal v parke...
-
Pirms kāda laika satiku savu pirmo krievu val. skolotāju.
Viņa atgādināja gadījumu, kuru es arī ļoti labi atceros.
1. klase.
Širokaja uļica. Nu to, ka uļica ir iela, es zināju. Bet to širokaja..hmz. Āaaaa. Tas takš ielas nosaukukums.
Širokas iela :)
-
Mums krievu valodu 2.klasē sāka mācīt. Protams, runātājs būvē teikumus pēc savas (mātes) valodas principiem. Ar ko rakstām? Pareizi - rakstām AR pildspalvu. Krieviski - pišem S ručkoi.... Nu tā kopš tā laika iegājies, ja kāds uzrakstījis nesalasāmi, tad sakām "pisal sručkoi".
Un kur nu vēl uzsvara likšana! Tas pats "pisal" - ej nu saproti, kad raksta, kad čurā.... :)
-
Agrā bērnībā, pagalmā,spēlējot krāsu minēšanas spēli,manā krievu valodā bija 2 krāsas-ziļonij(zils) un zaļonij(zaļš).Mani vienalga visi saprata.
Toties vēl ilgi nespēju iedomāties,kas tā par krāsu,ar ko mani nerroja-seroburomaļinovaja..? Tjipa-rožu pelnu? :)
Omes pagalmā,tikai ru bērneļi-zvana man pie durvīm un prasa-iģom guļaķ,un es pasaku-ņehačū guļaķ(gulēt) :)
-
Bērnībā putrojos ar siņij i goluboi.
-
..par 'ušivešalki' es jau citā tēmā stāstīju.
Pati esmu sarunā saputrojusi žeņitsa un vihoģitj zamuž
-
seroburomaļinovij - pelēki-rūsas-aveņu - vispār, skaista krāsa...
-
seroburomaļinovij - pelēki-rūsas-aveņu - vispār, skaista krāsa...
Seroburmaļinovij - apmēram tas pats, kas mums saldskābrūtains :)
-
Atceros kur lasīto par Elzu Radziņu Maskavā, kādā teatrāļu saietā aktrisei piedāvāta
cigarete, uz ko aktrise atbildējusi : - “Maja ņe kurica “
seroburomaļinovij - pelēki-rūsas-aveņu - vispār, skaista krāsa...
Infai- tas ir tonis ne krāsa
-
Kkad dzirdēts, ka sekretāre klientam vodočku piedāvāja.
-
Iz dzīves.
Kādas Vidzemes mazpilsētas kultūras nama direktore reiz ciemojās Ļeņingradā pie draudzenes paziņām. No sērijas: buģeķe u nas v Kolime, milostji prosim. Krievi dvēseliski ļaudis, metās gostju no Latvijas cienāt ar dažādiem labumiem. Direktrisei krievu valoda bija stipri zem vidēja sarunvalodas līmeņa. Kad namamāte prasīja, vai ēdiens garšojis, direktrise atbildēja: ņetu ņikakovo vina. Ar to gribēja teikt, ka ēdiens tīri labs. :rofl: Namamāte briesmīgi atvainojusies un metusies pie kaimiņiem vīna pudeli meklēt, jo tik smalka viešņa no Pribalķikas laikam nemāk bez vīna pavakariņot.
-
Reiz viens no radio žurnālistiem stāstīja, ka Maskavā gribējuši alu nopirkt.
Alus "Očakovskoe".
Vispārēju jautrību izraisījis tas, ka šis jautājis pēc Očkovskoe :)
-
Mēs savulaik (ap 80. gadiem) Maskavā vai Ļeņingradā meklējām "hlebnij magazin". To, ka pie mums ir veikals "Maize", bet šiem - bulciņu veikals (Buločhaja), iedomāties nespējām - mums tak bulciņas nevajag, bet maizi! Kāds n-tais vietējais beidzot apjēdza un paskaidroja, ka jāmeklē buločnaja, bet joprojām brīnos par visiem pārējiem, kas raustīja plecus un brīnījās, ko mums vajag. Krievu valodā visi runājām pilnīgi normāli.
-
80-to gadu sākums, Ļeņingrada. -Мне сахар, пожалуйста. - Сахара нет, только песок!
Kas varēja zināt, ka сахар skaitās tikai tas, kurs gabaliņos s :)
-
Nu, visas grāmatvedes saka- nu, gramatui! Zagramotala?
-
Kkad dzirdēts, ka sekretāre klientam vodočku piedāvāja.
Nabaga klients velti sapriecājās? Un bija mēreni vīlies, kad atnesa ūdeni?
-
Nabaga klients velti sapriecājās? Un bija mēreni vīlies, kad atnesa ūdeni?
Patiesībā es atcerējos.
Tie nebija klienti, tie bija jaunie uzņēmuma īpašnieki atbraukuši. Mums jau te iepriekš bija viss latviski, šie no slāvu valodu saimes valsts.
Sekretāre protams sabijusies, gribēja būt viesmīlīga.
Šie acis izbolīja drusku. :D
(šķiet, nenesa neko, kkā jau saprata, ka čotoņito)
-
Atļaušos precizēt - seroburomaļinovijs ir ts angļu rozā, vecrozā, pūderrozā, pasakaina krāsa
-
Vienā grāmatā tas "seroburomaļinovij" bija skaisti nosaukts "rožu pelni".
-
Vienā grāmatā tas "seroburomaļinovij" bija skaisti nosaukts "rožu pelni".
Manā izpratnē tā ir neindetificējama/neglīta krāsa
-
Ar šādu nosaukumu apzīmē sūdrozā - tas ir - kaut ko baiselīgu :), kam krāsu pateikt nav iespējams normālā, saprotamā valodā.
-
Manā izpratnē tā ir neindetificējama/neglīta krāsa
Pelēki rozā tonis.
Ja atcerās, tad visa Velaskēza glezniecība balstās uz pelēki /rozā toņiem
un ir tonāli izsmalcināta.
Rožu pelni -ļoti poētisks apzīmējums. Man patīk. :)
-
Ai, krievu valoda.... Kādreiz man viegli juka otčestvo ar otečestvo. :) Joprojām nezinu, kad ir kipjatka un kad kipjatok.
Esmu dzirdējusi stāstu, ka, ciemojoties Krievijā kādā ģimenē, latviešu meitene palūdza sev čības: "Daiķe mņe čiboti!"
-
Šitā vispār klasika, pārstāstu, ja nu kāds to vēl nav dzirdējis...
Kantorī, kas piedāvā automašīnu apkopi un tīrīšanu, jauna latviešu meitene krieviski runājošam klientam stāsta par pakalpojuma cenām: "Jesļi ja budu sosaķ, eto buģet stoits dva lata, jesļi vi sami, togda oģin lat."
Visi klātesošie esot bijuši naturāli gar zemi no aizturētiem smiekliem. :rat: Piebildīšu, ka pakalpojums, par kuru bija runa, bija salona tīrīšana ar putekļu sūcēju.
-
Puišelis stāsta kaimiņienei krievietei par zooparka apmeklējumu- tam takije mernije koški! Runa par mērkaķiem, protams...
-
Mana 81 gadu vecā krievu kaimiņiene iemet aslēgu saišķi dziļā šaurā bedrē pie parādes durvīm. Sauc palīgus, lai kāds izķeksē. Es un viens kaimiņs ap gadi 35 -40 ejam palīgā. Ar visai interesantiem paņēmieniem atslēgas izķeksējam. Kaimiņiene pasaka "paldies" un kaimiņam vēl "ah, ti moi sladkij, ah ti moi sladkij!" Nē, nu kaimiņs , protams normāla skata, bet no vecās tantes tas tā neparasti skan''eja...
-
Varbūt palīdīs zem šis pašas valodu tēmas:
http://www.adme.ru/svoboda-narodnoe-tvorchestvo/15-korotkih-testov-kotorye-rasskazhut-o-vas-vse-1055860/
Būtu interesanti uztaisīt tādu pašu ar latv.val. homonīmiem.