Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Notikumi un vietas => Kalendārs => Tēmu iesāka: Spārka 2015. gada 30. oktobris, 12:55:36
-
Mini konkurss vēsturiskās dzīvesziņas pašpārbaudei (bez balvām) - aptauja.
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Bez balvām nevar. Vajag zosi :P
-
Tās zosis apēda pa visu gadu vai tikai Mārtiņdienā? Zosi man nevajag, paldies! Ar tādu putnu man noteikti klātos tāpat kā Misteram Bīnam ar viņa milzu vistu :) vai viņam tomēr arī bija zoss?
-
Vienas 1936.g. Mārtiņdienas vidējais cipars, iegūts, aptaujājot restorānus.
-
Tās zosis apēda pa visu gadu vai tikai Mārtiņdienā? Zosi man nevajag, paldies! Ar tādu putnu man noteikti klātos tāpat kā Misteram Bīnam ar viņa milzu vistu :) vai viņam tomēr arī bija zoss?
Bīnam bija tītars
-
Skaidrs :) Man pašai ar noplūktu putnu identificēšanu tik labi nesokas :)
-
Saintriģēji. Zinu, ka zosij daudz atgriezumu un milzu karkass. Tātad cik cilvēku var paēst no vienas zoss? Nē nepareizi, cik Rīgā tad bija restorānu? Cik zosis ņēma katrs restorāns 5-10? Gaidu pareizo atbildi! Es nobalsoju,
-
Pareizā atbilde ar dokumentālu pierādījumu Mārtiņdienā.
Nē, nevajag zināt, cik restorānu bija. Tas JAU ir vidējais zosu patēriņš dienā uz 1 smalku krogu.
-
Pag , saputrojos! Cik zosu apēda VIENĀ krogā vidēji? Tad jau bija pareizi rēķināt cik cilvēku no vienas zoss var paēst...
-
Kas par zosu apgrozījumu! Simtos! Es šokā!
-
Pūk, paldies par līdzi domāšanu! Mūsmājās pašlaik risina vēsturiski matemātisku uzdevumu - ja es zinu pareizo atbildi par vidējo vienā restorānā, tad cik restorānu (smalku) tolaik bija Rīgā, un kāds varēja būt pilsētas kopējais patēriņš :) Baigi interesanti.
Vai arī, zinot vidējo vietu skaitu vienā restorānā (pagaidām nezinu), cik lielu daudzumu zoss varēja noēst viens turīgs pilsonis :D
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Ak tad tas ir vidēji VIENĀ krogā?! Simtos?! Jā, tie tiešām ir bijuši zelta laiki :)
-
:rofl: aizžmiedzu acis un spiedu uz “dullo“, jo nav nejausmas.
;) Skola vainīga, nemācīja.
-
Kā gan es varu UZMINĒt, ka
Vidējais apēsto zosu skaits Mārtiņdienā labākajos Rīgas restorānos 1936.gadā
ir tas pats, kas
vidējais zosu patēriņš dienā uz 1 smalku krogu?
Vienā vai visos restorānos? BĻAC!!!! :fryingpan:
-
Man likās, ka vārds VIDĒJAIS nosaka to, ko tas nozīmē. Citādi būtu KOPĒJAIS.
-
Tomēr, tomēr, "restorānos" nevis "restorānā" , un "1936 gadā un 1936 .gada 1 dienā - Mārtiņdienā", jauc galvu! Tā nu es ieķeksēju lielu ciparu, domājot visus restorānus kopā, 1936. gada Mārtiņdienā.
Vienalga, ar nepacietību gaidu atbildi!
-
Ieķeksēju "atļaut mainīt balsojumu".
Bet palieku pie tā, ka "vidējais 2015.g. mēnešos" nozīmē vidējo, ne kopējo.
-
Mārtiņdienu gaidot, atbilde pirmajā lapā.
-
Mēģinu iztēloties, kā viens restorāns vienas dienas laikā spēja apstrādāt un izcept 700 zosis. Interesanti, cik ilgi viena zoss jācep un cik ietilpīgas ir restorāna krāsnis.
Neapšaubu skaitli, bet ļoti interesē praktiskā puse.
-
Es gan būšu skeptisks. 30-to gadu skribentu jūsmīgās ziņas ne ar ko neatšķiras no šodienas sagrābstītās informācijas. Nebrīnītos, ka viena nulle būtu pieklīdusi klāt nejauši.
600 - 700 zosis dienā - tur jābūt rūpnīcai, kur tās izcept.
-
Ja krogā ir 300 vietu un tas atvērts līdz 5iem rītā?
-
Ja krogā ir 300 vietu un tas atvērts līdz 5iem rītā?
Nu.. lai nu būtu, man nekas nav pretī. Bet 1 cilvēks 1 zosi nevar apēst (atkal laikam maldos :) ) aj, štrunts ar tām zosīm, lai būtu 700 :D
-
Gribētos Betona viedoklim piekrist no praktiskā viedokļa un painteresēties - cik cepeškrāsnis bija/varēja būt vienam restorānam/krogam? Cik ilgi jācep viena zoss (vismaz 3-4h?)? Cik zosis var izcept n krāsnīs teiksim 48h laika posmā (ja rēķinam, ka sāka cept dienu pirms Mārtiņiem un cepa visu Mārtiņdienu, jo senāk cepta jau vairs nebūs laba)? Es nezinu kādai fabrikai būtu jābūt, lai tur kaut 1/3 no tā apjoma izceptu.
-
Nu.. lai nu būtu, man nekas nav pretī. Bet 1 cilvēks 1 zosi nevar apēst (atkal laikam maldos :) ) aj, štrunts ar tām zosīm, lai būtu 700 :D
Beton, visdrošākais veids, kā to noskaidrot, ir aiziet uz restorānu un pasūtīt zosi :)
Manuprāt smalks restorāns ar to arī atšķiras, ka tur pasniedz tikai zoss labāko daļu - krūtiņu, līdz ar to viens cilvēks, viena porcija = 1 zoss, pārējais (galva, kājas, korpuss utt.) ir atkritumi :)
-
Beton, visdrošākais veids, kā to noskaidrot, ir aiziet uz restorānu un pasūtīt zosi :)
Manuprāt smalks restorāns ar to arī atšķiras, ka tur pasniedz tikai zoss labāko daļu - krūtiņu, līdz ar to viens cilvēks, viena porcija = 1 zoss, pārējais (galva, kājas, korpuss utt.) ir atkritumi :)
domā? Man nav pieredzes. Bet tad jau viņiem tur kravas mašīna ar labu gaļu aiziet atkritumos..
-
domā? Man nav pieredzes. Bet tad jau viņiem tur kravas mašīna ar labu gaļu aiziet atkritumos..
mēs runājam par smalku RESTORĀNU (kas nav ēstuve, bet statusa apliecināšanas vieta), vai ēdnīcu, kur gaļu samaļ kopā ar ietinamo papīru, jo tas ar taukiem piesūcies... :D :D
-
ēdnīcu, kur gaļu samaļ kopā ar ietinamo papīru, jo tas ar taukiem piesūcies... :D :D
visu samaļot un iespiežot celofānā sanāk "zosīsiņi" :D
-
O, super, es trāpīju, jaukiiiiii!
-
Es arī. :party:
-
Ja var ticēt receptei, tad zosi cep pusotru stundu.
http://receptes.tvnet.lv/receptes/martindienas-zoss/?&utm_source=www.tvnet.lv&utm_medium=rotd&utm_campaign=Links-from-our-channels
-
Ja var ticēt receptei, tad zosi cep pusotru stundu.
Drīzāk ticētu, ka zoss kilogramu cep 1,5 h.
Pirms diviem(?) gadiem cepu - noteikti ilgāk un šķita, varēju vēl ilgāk.
-
Nelikšu pie receptēm, jo mēģināts autentiski nav.
Mājputnu izmantošana. "Zeltene", 1930.
Marija Leiše.
Klāt ir atkal Mārtiņu' diena un līdz ar to — tradicionālais mājputnu „bērēšanas" laiks. Tāpēc, domājams, namamātēm nebūs lieki daži padomi, kā mājputnus sagatavošanai izdevīgāki apstrādāt un kā tos daudzpusīgāki sagatavot. Putni jānokauj vismaz I—21—2 dienas pirms pagatavošanas. Tikko nokauti putni, ja tie nav labi atdzisuši, pagatavoti, ir cieti un negaršīgi.
(Izlaižam daļu par svilināšanu)
Pēc svilināšanas labi noberž ar tīru drēbi un izņem iekšas. lekšu izņemšanu var izdarīt trejādi: 1) lekšas izņem caur kaklu pie visiem putniem, ja tos pagatavo veselus, vai pilda ar visiem kauliem. Šo paņēmienu arī lieto pie cāļiem un irbēm. Vispirms atgriež galvu, izņem kakla kaulus, rīkli un māgu, tad atgriež tūpli un caur kaklu uzmanīgi izvelk visas iekšas. Jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai nesaplīstu žults, kas piedod gaļai nepatīkamu ožu un rūgtu garšu. Ja tomēr žults pārplīstu, tad tūlīt to vietu, kur izlījusi žults sula, ierīvē ar sāli un apmazgā ar aukstu ūdeni. 2) Taisa iegriezumu zem krūšu kaula, netālu no tūpļa. Jāraugās, lai iegriezums būtu pēc iespējas mazāks, tāpēc, sevišķi pie maziem putniem, iekšas izņem ar karoti. Šo paņēmienu visvairāk pie lieto tādā gadījumā, ja pasniedz porcijas, kā arī pie maziem putniem, tos pasniedzot veselus. 3) lekšas un kaulus izņem no muguras puses, tādā gadījienā, ja putnu nodomāts pildīt bez kauliem. Ar asu nazi pār griež putnu uz muguras, atdala ar fileja nazi mīkstu mu no kauliem, un līdz ar kauliem izņem arī iekšas. Kad iekšas izņemtas, putnu no iekš- un ārpuses apmazgā aukstā ūdenī un uzglabā vēsā, labi vēdinātā telpā. Lai ērtāk būtu pagatavot, putnam piedod naturālo formu, ko vislabāk izdarīt, kamēr tas vēl nav galīgi sastindzis. Cepšanai putnu sagatavo divējādi: 1) ma ziem putniem, kurus pagatavo bez galvas un spārniem, izdur adatu ar diegu caur kājām (pa priekšu no augšas, tad no apakšas), tās cieši pievelkot pie putna ķermeņa; diega galus sasien uz muguras. 2) Lielākiem putniem atgriež kājas līdz locītavām, bet spārnus atliec uz muguras. Putnu noliek uz krū tīm, ar galvu uz kreiso pusi, paliekot to zem spārna. Adatu ar diegu vispirms izvelk caur vienu spārnu, tad caur otru un kaklu, pēc tam izvelk diegu caur kājām, savelk labi cieši un sasien. Tā putnam piedod dabīgo formu, kā arī pie cepšanas vieglāk to apgrozīt un pēc pagatavošanas labāki var sakārtot uz bļodas. Putnus parasti vāra, cepj vai sautē. Vārīšanai visvairāk izlieto vecākus putnus, kuru gaļa satur vai rāk garšas vielas. Ja vārītus putnus pasniedz kā otro ēdienu, tad pie pagatavošanas viņi liekami iekšā kar stā ūdenī. Vecu putnu gaļu var izlietot frikadelem. kotletēm un t. t, bet kaulus buljonam. Cepšanai para sti ņem jaunus putnus, pēc no- un iztīrīšanas tiem pie dodot formu, kā jau aizrādīts. Pēc tam putnus liek uz karstas pannas, kurā sabrūnināts nedaudz sviesta, un cepj, apgrozot un aplaistot, kā visus cepešus. Ja putni ir trekni, piem. zosis, tad sviestu neliek, bet uz lej kādu glāzi ūdens vai buljonu un cepj, aplaistot, ga tavu. Putnu uz pannas vispirms liek uz muguras, lai plaušās atrodošās rūgtā sula netecētu uz fileja gabala un nepiedotu pēdējam rūgtu piegaršu. Kad putns ap cepis, viņu var apgrozīt, jo cepot sula sarecē.
Cepšanas ilgums atkarājas no putna lieluma un vecuma: lie liem putniem 2 —3 stundas, vidējiem 40 —60 min. Sautēšanai ņem vidēji vecus putnus. Sautē tos pa lielākai daļai porciju gabaliņos sadalītus. Vispirms apcepj brūnus, uzlej buljonu vai vārošu ūdeni, kā gaļa tikko apņemta, un sutina uz lēnas uguns mīkstu. Sadala putnus īsi pirms galdā pasniegšanas. Uz divām daļām, resp. uz pusēm dala visus mazos putnus: cāļus, irbes; vidējos (vistas, teterus) sadala 3—6 da ļās. Lielos putnus, kā piem. zosis un tītarus, dala 7—9 —12 daļās. Pavisam mazos pasniedz veselus. Sadalīšanu izdara sekoši: vispirms atdala kājas (ja putns liels), vēl pa locītavām tās pārdalot uz pusēm; pēc tam atgriež spārnus un atdala fileja gabalu no mu guras. Mugura porcijā netiek ierēķināta. Sagriezto putnu sakārto uz bļodas šādā kārtībā: vispirms liek muguru ar ādas pusi uz augšu, uz kuras tad uzliek sa dalīto fileja gabalu un pieliek spārnus un kājas viņu vietas. Sagriež un sakārto uz bļodām, kā jau minēts, īsi pirms pasniegšanas, jo sadalīta gaļa apžūst, bet pār lieta ar mērci, stāvot, zaudē labo garšu.
(Izlaižam daļu par vistām)
Ceptas pīles vai zosis. Labi notīrītu pīli vai zosi ierīvē ar sāli, iekšu vieta iepilda saldskābus ābolus, sašuj, kā augšā aizrādīts, liek uz karstas formas un cep krāsnī brūnu. Cepjot pec iespējas biežāk aplaista ar buljonu un turpina cep šanu, līdz gatava. Tad sadala, no pannas atvāra pie cepumu, pieliek drusku miltus, uzvāra, izkāš un pa sniedz. Klat dod kartupeļus un ābolus, kas cepti kopā ar pīli (zosi).
-
un šitā tagad 700 reizes dienā :)
-
Labākajos krogos bija virtuves štats ap 100 cilvēku; ok, vairākās maiņās.
-
nez, cik esmu cepis pīles/zosis, gan pirktas, gan pašaudzētas, gan medījumu, vai vnk cepenē vai maisā, vienmēr sanāk sīkstas un nelabas, tāpēc mana putnu recepte ir sautēšana. tad vienmēr izdodas :)
-
Daddy, tu zosi sautē pīlē? :D
-
Daddy, tu zosi sautē pīlē? :D
Nuja, iekšā ola un olā adata... :D
Man tik paskaidrojiet - vai es aptaujā redzu savu balsojumu vai pareizo atbildi?
-
Laikam jau savu balsojumu. :) Vai arī abus, ja tie sakrīt.
-
Aptaujā vajadzētu redzēt visus balsojumus procentuāli un skaitliski.
Aptaujās kā tādās "pareizās atbildes" neuzrādās, nav jau tests.
-
Aptaujās kā tādās "pareizās atbildes" neuzrādās, nav jau tests.
Pag, bet cik tad tās zosis apslaktēja? 100 vai 900?
Kādam skaitlim tak jābūt pareizajam?
-
700 uz vienu labu krogu. Ja Rīgā bija 20 1.šķiras traktieri, tad no tiem sanāk kopā padaudz.
Es cerēju, ka 1.lapā izlasīsi :D
-
700 uz vienu labu krogu. Ja Rīgā bija 20 1.šķiras traktieri, tad no tiem sanāk kopā padaudz.
Es cerēju, ka 1.lapā izlasīsi :D
Ā, man ekonomiskais laika režīms - lasām forumā jaunās ziņas. :D Kad galīgi nav, ko lasīt, tad var arī citur pameklēties. :D