Sarunu forums
Ikdiena => Buduārs => Tēmu iesāka: Nomade 2016. gada 29. marts, 23:28:07
-
Biju vairākos lietoto mantu tirdziņos. Nē, nav mans hobijs staigāt pa tādiem, bet interesanti paskatīties no tūrista viedokļa. Parasti neko nepērku tāpēc, ka aizspriedumi. Piem., trauki - nu smuki, man patīk, bet, kā iedomājos, ka kāds cits krūzīti pie mutes licis, vot i punkc. Uz rotām vispār neskatos. Kaut gan atjaunojamu mēbeli pirktu gan. Kā jums ar šīm padarīšanām?
-
Ja ko vajag - mierīgi. Kā tad Tu ārpus mājas vari ēst? Nē, traukus neesmu lietotus pirkusi, bet tikai tāpēc, ka nevajag.
-
Par šo tēmu domājot, laikam vienīgais, ko negribētu iegādāt lietotu, varētu būt gulta.
Jā, viesnīcās un ciemos tak ar nav katru reizi jauna, bet ciemos es nakšņoju tak jau pie radiem, draugiem. Par viesnīcām ar gribas domāt to labāko ... ;)
-
Nekādu aizspriedumu,cilvēks tak pūlējies, nav izsviedis. Īpaši pret smukiem šķīvjiem
-
Varu arī apenes nopirkt,nav problēmu.
Nomade laikam ēd tikai mājās un ar savu karoti :)
-
Trauki nu gan vismazākā bēda... Viss ko var nomazgāt, izmazgāt - kur problēma? Tiešām, vai tad tikai ar privāto karoti ēd visu dzīvi? Tad jau sanāk ka sabtransporu vispār nevar lietot - tur gan kas tik nav sēdējis un gar rokturiem grābstījies...
-
Nepirktu lietotu apakšveļu un laikam arī rotaslietas. Tāpat gultu, vai, drīzāk, gultas matraci, kaut lietots (no paziņām dabūts) dīvāns ir bijis. Man ir lietots auto, lietots telefons un šis tas no elektroinstrumentiem. Traukus varētu, bet nav vajadzības. Darba vajadzībām mēdzu iegādāt lietotas kurtkas un puszābakus/botas - davalkā un izmet, nav žēl.
-
Man nav aizspriedumu. Skatos uz mantas funkcionalitāti un izskatu.
-
Spoguļus neņemtu. Rotas arī nē.
Bet es neko neńemtu, man neko nevajag. : )
-
Man ļoti patīk lietas ar vēsturi, tās skaistās, protams. :) Tādēļ nav nekādu fobiju attiecībā uz lietotām mantām - ne māju, ne mēbelēm, ne traukiem. Arī rotaslietas var nēsāt, bet tikai tās, kuras es intuitīvi izjūtu kā man piemērotas. Tikai pirms tam vajag lietu enerģētisko tīrīšanu.
-
Man arii patiik antiikas mantas (apnikushi visi Kjiinas shtrunti), it sevishkji meebeles, stikla izstraadaajumi un rotas.
-
Es arī lietotu neko negribu, šausminos par Melleni, vilkt mājās vecas lietas, vēē..
-
svarīga ir pašas attieksme, nevis iepriekšējais lietotājs
-
Ja to lietotāju vēl zinātu.. Karaliene Viktorija vai kas. A varbūt maniaks, sifilītiķis, vēēē.
-
Ja to lietotāju vēl zinātu.. Karaliene Viktorija vai kas. A varbūt maniaks, sifilītiķis, vēēē.
Nū... ne katrs sifilitiķis ir maniaks. Var taču būt arī labs cilvēks :)
-
Var taču būt arī labs cilvēks :)
Vai pat Van Gogs, piemēram. Atteiksies no Van Goga gleznas, Broņ?
-
Gleznu nelaiza.
-
Sasmaidiijos :) Skjiivjus laiziit arii nav gliiti..
-
Es gan pateiktu ko mēdz laizīt arī lietotu, bet... :D
-
Es gan pateiktu ko mēdz laizīt arī lietotu, bet... :D
BET....? :D
-
aizspriedumi man laikam ir pret lietotaam gultaam ... vienmeer liekas, ka kaads grib notirgot gultu, kur omiite nomirusi... un taadaa es guleet negribu
spoguljus arii laikam tikai jaunus pienjemu. Rotas?? Nav neviena nu TAAAA iekritusi aceez, ka vajag par katru cenu.
Trauki ... ir ok, tiem galvenokaart skatos cik apvazaati
-
aizspriedumi man laikam ir pret lietotaam gultaam ... vienmeer liekas, ka kaads grib notirgot gultu, kur omiite nomirusi... un taadaa es guleet negribu
Tad Tev cītīgi jāizvairās no nokļūšanas slimnīcās... Šķiet tur katrā gultā kāds nomiris.
Bija dīvaina sajūta, kad palātas biedres paziņoja, ka gultā kurā esmu ievietota iepriekšējā
naktī kundze mirusi. Bet viss ir galvā...
Īpašu vajadzību pēc lietotām mantām neizjūtu, bet senču, dzimtas lietotās lietas ir,
neko sliktu nejūtu. Drīzāk otrādi.
-
Man ir traki putni galvā šajā ziņā.
Pirms laiciņa piespiedos nopirkt skaistus šķīvjus utenī, pirmo reizi tādā biju. Nomazgāti, pārmazgāti, jau sāku ēst no tiem..it kā viss ok, tomēr palaikam atceros tirdziņa noskaņu :(
Man ir arī problēmas ciemos. Ir mājas, kurās nespēju neko ne ieēst, ne iedzert, nespēju abstrahēties to tā, ko jūtu
-
Trauki nu gan vismazākā bēda... Viss ko var nomazgāt, izmazgāt - kur problēma? Tiešām, vai tad tikai ar privāto karoti ēd visu dzīvi? Tad jau sanāk ka sabtransporu vispār nevar lietot - tur gan kas tik nav sēdējis un gar rokturiem grābstījies...
vsp tieši tāpēc + sabiedrība man arī riebj sabtransports un to lietoju cik minimāli iespējams
-
Esmu pirkusi foršus Kuzņecova servējamos šķīvjus, priecājusies par to formu, rakstu.
Māsasvīram pirkta visa Kuzņecova pusdienu servīze, cik daudz skaistu svētku svinēts! Viņš vispār kolekcionārs, kad pie viņiem ballītes, tad ar skaistiem seniem svečturiem un tā. Ne reizi nekas muļķīgs nav ienācis prātā.
Esmu pirkusi humpalu drēbes, izmazgājusi to kašmira džemperīti un valkājusi ar prieku. Reizēm esmu nopirkusi, secinājusi, ka tomēr nemoderni un tad izsviedusi.
Pērnavā un Helsinkos man divas iemīļotas antikvāras bodītes. Kādas brošiņas, sudraba! Smalkiem vijumiem, neredzētas. No somu sudraba, 100-gadīga, smagnēja un forša. Valkāju ar prieku, jo atdzīvina tērpus un man ir tik priecīgi.
Piemēram lombardā, kur kāds pārdevis zeltlietas izmisuma dzīts, nez kāpēc negribētu.
varbūt pret lietām jāattiecas citādāk. Nu un kas, ja kāds tai pieskāries?
Pirms kādiem gadiem garās pastaigās gar Gauju ieklīdām senās lauku mājās, kur sadraudzējāmies ar saimnieci. Mājas jau bija bēdīgā stāvoklī. Kādreiz 20-os, 30-os gados tur bijusi lauku pamatskoliņa. Vienu reizi atbraukuši sirmi kungi uz skoliņas jubileju. Lai izrādītu cieņu un mīlestību savai pirmajai skoliņai, kungi esot metušies ceļos un skūpstījuši pussagruvušās mājas slieksni.
Visas infekcijas, ļaunās acis un mantās uzkrātās bēdas ir galvā. tas saucas bailes.
-
Man netīk lietotas mantas. Tomēr auto sakarā taupība ņem virsroku - nepērku jaunu.
Slimnīcās nealkstu nonākt. Ciemojoties gaiļos, sedziņa manāmi oda... Labi, ka man ar to nebija jāguļ.
Viesnīcās ar gultām un matračiem var i trakākas lietas notikt, bet tomēr ceru uz maiņu vai vismaz izrīrīšanu... + veļu jau tomēr maina un mazgā...
rotām, traukiem utt būtu ārkārtīgi jāpatīk konkrētajai lietai, lai to pirktu. Vai, ja tā būtu ārkārtīgi nepieciešama un jaunu nevarētu atļauties.
ja gribētu gleznu, nepieprasītu jaunu :D
Varētu mierīgi pirkt/paņemt drēbes, tehniku, instrumentus u.t.t no radiem, draugiem , labiem paziņām - t.i. no pazīstamiem clv, kas man ne-nepatīk.
-
Visas infekcijas, ļaunās acis un mantās uzkrātās bēdas ir galvā. tas saucas bailes.
par infekcijām, rota vīrusu, piemēram, atļaušos nepiekrist un turpināšu atnākot mājās vai ofisā vispirms nomazgāt rokas pirrms ko citu darīt...
un, protams, neattiecinu tikai uz sabtransu, bet arī veikalu ratiem, bankomātiem, pinkoda spiežamajiem pie kasēm u.t.t.
-
Kas jums ar tām rotām? Man pret tādām Dilles minētām brošām nebūtu iebildumu, ja zinātu, ka nav zagts. Latvijā visādos lombardos un lietotu lietu pārdotuvēs bieži vien ir zagtas mantas, diemžēl.
No reālām infekcijām nebaidos, apgrābstu visu tex minēto, bet uzskatu, ka galvenais ir imunitāte.
-
Visas infekcijas, ļaunās acis un mantās uzkrātās bēdas ir galvā. tas saucas bailes.
Manā gadījumā nav runa par iespējamām slimībām, nobrīnējumiem, lāstiem vai bēdām.
Tā ir iekšējo sajūtu lieta - jāsapas kaut kam ar mantas īpašnieku, kaut kādai enerģētikai, vai? Citi mani sauc par cimperlīgu, bet es neko sev nevaru padarīt, man ir svarīgas manas sajūtas
-
Es jau arī to visu apgrābstu, nav jau variantu - citādi ne veikalā varētu iepirkties, ne degvielu ieliet. Bet pie izdevības nomazgāju rokas. Un pa māju to neiznēsāju...
-
PAr lietām ko var izmazgāt/nomazgāt droši vien skatītos pēc savām sajūtām - jaļoti patiktu un ko pozitīvu raisītu, it kā kāpēc ne... bet tā kā pa tirdziņiem nestaigāju un speciāli nemeklēju, tad nevajag arī...
Pieļauju, ka piemēram foršu žaketi vsp spētu humpalās nopirkt, aiznest uz ķīmeni un pēc tam valkāt, BET uz humpalām neeju, sooo i neatrodu - gan jau visas foršās sen izgrābtas, bet pie durvīm dežurēt uz pievedumu, no sorry, TIK ļoti nevajag...
No paziņām krīzes laikā šis tas ir iepircies. Tieši tāpēc, ka lieta vērtīga un glīta, bet clv krīzes laikā gatavs ka tik notirgot...
Bet tur ir runa par lietiņām ar māksliniecisku antikvāru vērtību, ko būtu iespējams arī pārdot par vismaz tikpat.
-
Oi, Sudrabai stiprāka fobija, viņa nespējot pirkt gatavas drēbes, jo - ja nu kāds tās jau pirms tam laikojis?? ( Lieki teikt - varbūt neķītras domas domājis-iestarpinājums mans)
Tāpēc viņa VISU šūn pie šuvējas. Tas bija rakstīts vienā senā intervijā. Ceru, ka arī apnes un krūšturus.
-
Nav nekādu aizspriedumu, ja nu vienīgi par cenas-kvalitātes attiecību bieži vien. Man, piemēram, patīk lielotas , labas kavlitātes drēbes, jo veikalos, piedodiet - kvalitāte klibo uz abām kājām. Un bieži vien pa kapeikām var dabūt tāāādas lietas.
Atcerējos- man 12 skolas gadus vilkàs līdzi ādas penālis, lietots, bet tiiik feins- neesmu tagad tādu pat jaunu atradusi vairs.
Trauki- ja ir kaut kas foršs, pērku. Aizvakar nopirku Latgalītē veco pelmeņu formu, tāpat šķīvji ir pirkti, jo patīk. Un tie trauki, nez kāpēc, lietojas feināk par jauniem pirktiem.
-
HA!
Es te varetu izvērties ar savu viedokli... bet nu ..kas zin vai sanāks...
Tātad mana dzīve/iedzīve balstās uz 70% lietotām mantām... man ir sava domāšana un savi iemesli kādēļ...
1ais un laikam vissvarīgākais ... pati sev attīru sirdsapziņu. Jā mani grauž patērētju sabiedrības principi... katros Ziemasvetkos jaunu egli,jaunus bumbuļus..katru sezonu jaunus un modīgus zābakus..vecos misenē,jo nav vairs modē utt...un pārdot tak kauns...kas pirks un kam vajag..
man ir savs stiliņš, kādā dzīvoju un man nevajag iepirkt sezonas lupatas... es varu mierīgi tirgū iepirkt lietotu kleitu,jo TA man patīk..un galvenais man ir paskatīties vai pardeveja tirgo savu kleitu(lai nav poļu uzpircēja,kam tas ir bizness) kuru negrib vienkārši izmest... un nevis tas, vai viņa šo kleitu nav laizījusi :)
2.. manī nav Latviešu lepnības(šajā gadīumā netajā labakajā izpratnē) kad par pedejo rubli nopirks krutu(jaunu tak..tas nekas ka ķīnas razojuma) lupatu..bet atliušo mēnesi grauzīs tēju ar maizi.... kad palasu šadas diskusijas(cālī ir bieži) tad man paliek skumji... tā ir nabagu domāšana...izcelt sevi un domat,ka tas cits pirms tevis..kas lietojis gultu ,galdu, vai karoti bija sliktāks....
paldiesDievam,ka citas valstis ..Francija, Anglija,Nīderlande ASV(tās ir tās ko zinu)... nesirgst ar šo sindromu...te cilveki ziedo,pārdod un atdod to kas pašiem vairs nav noderīgs....
no otras puses tieši tikpat daudz izmet mēslos ..bet tad veidojas kkāds līdzsvars..ja pie šīs attīstības visu mestu mēslos..tad pašiem vietas vairs nebūtu uz zemes.Starp citu noverojums-izmet nabagi,neizglitotie un dažadi tēŗētie.. Bagatie un tie kas var atlauties, nemet neko laukā ...
Vēl, patīkama ir apziņa,ka es varu atļauties nopirkt..beet man TO nevajag... es labak ieleju benzīnu un braucu kur deguns rāda nevis nopērku servīzi kurai muša virsū nav sēdejusi..un drebu lai nedo Dies kāds nenomet tasīti..visdrošak vispar aizlikt aiz stikla,jo maksaja tak bargu naudu... :rat:
Nē mīlīši mana galva ir brīva no aizspriedumiem..es ļauju lietām nākt un iet..es neuztraucos,ja bērni nogaž ķīnas farfora vāzi(aga, bija liela un smuka un stavēja dārzā),jo man viņa nāca no tirgusplača pa 2,- ,jo es zinu..ka vietā pie gadījuma būs cita... toties bērni macījās,ka puķes var būt smukā vāzē, ka vāzes plīst..ka saplēšot nav jābēg ,bet jāizstāsta utt utjp...
Jā man patīk lietas ar stāstu..ar vēsturi..jā, cik labi ,ka es neesmu viena tāda :)
un jā cik labi ,ka te lepnību atmāca jau skolas gados...skolas beigās ir tirdziņi ,kur mammas var pārdot skolas formas ,kuras nakamgad vairs nederes un citi par simbolisku naudinju nopērk..lai nav jāmaksā 21,- par džemperi ar emblemu.. vai arii stiepj sīkie uz skolu kastes,bundzas ,papiirus(citeiz nodomaju ..jez atkal rabišs janes uz skolu)bet tur vini veido kkadas rotallietas, mašinas un citas fignjas.. .. protams pēctam tas tapat aiziet misenē.. bet vismaz kādu brīdi...
nuja un galvenais vēstījums droši vien palika nepateikts..bet kkur caur rindām viņš ir... :big_hug:
-
Man nekad dzīvē tā īsti nav bijis vajadzības pēc lietotām mantām.
Vienīgi automašīnu es reizi gadā pērku lietotu.
Ja būtu nepieciešams, spētu valkāt humpalu drēbes. Apavus gan ne. Uz tiem gan man varētu būt kaut kāda fobija, jo, kad biju maziņš, skolā meitenēm skolotāja vnm aizrādīja, lai nemainās ar apaviem - kārpas dabūšot. Man tie aizrādījumi palika atmiņā vairāk, nekā tām, kam viņi bija adresēti un es nevaru valkāt svešus apavus. Apakšveļu arī kaut kā neritīgi liekas nepirkt svaigu. Viss pārējais ir mazgājams un dezinficējams pie nepieciešamības. Kaut kādai veco lietotāju aurai neticu.
-
Mellene, doma skaidra! Forši :big_hug:
-
Mellene, Tu esi vienkārši :rat: Superģeniāla :shampis: .
-
Kaut kad, kaut kur lasīts pētījums par to,
ka nerunājot par zaļajiem, kuri toletes ruļļa serdi pārtaisīs olu turētājā,
kolekcionāriem, trūcīgajiem, u.c.
Cilvēkiem ar noslieci pēc citu lietotā ir neapzinātas problēmas ar identitāti,
pašapziniņu, savu sakņu apzināšanu.
Zemapziņas vēlme iegūt to, kas citiem šķitis vērtīgs, tā neapzināti ceļot savu pašvērtību.
-
Man līdzīgi kā Mellenei. Nelieli uzsvari citās vietās - pērku lietotus traukus tāpēc, ka man viņi liekas SKAISTI. Reti kurš mūsdienu dizains aizkustina. Reizēm jaunie mākslinieki uzdarina kaut ko ar atsauci uz tradīciju. Piemēram Angel bļodas. Dažām patīk glazūras, bet tas arī viss. Vecās bļodas izkonkurē - ar nevainojamo formu.
Ar mēbelēm - vispār užas. Nu ja nav dizaineru, tad nav. Nu taisiet tad replikas. Vot sēžu es uz 50 gadu krēsla , no miskastes atnesta, notīrīta , pat nerestaurēta , un jūtos lieliski. Pasēdi uz mūsdienu darinājuma - ta skrūves izskrūvējas, ta kaut kas šķiebjas.
Rotas - tā smalka lieta, tur jāskatās pēc izjūtām , un jā, jāattīra. Un rotām reizēm pār dizainu man vienmēr būs svarīgāks cits vēstījums.
No lombarda nepirktu. Par velti neņemtu, simboliski samaksātu, kaut eiru, ja nav dāvana.
Jā , riebjas patērētaju , īslaicīgo lietu kults. Bet augsti apmaksāti Eiropas zinātnieki jau strādā pie vīzijām, kā to mainīt. Lai lietas kalpo ilgi, lai tās var remontēt. Nākamais modes spiedziens pēc eco.
-
...izcelt sevi un domat,ka tas cits pirms tevis..kas lietojis gultu ,galdu, vai karoti bija sliktāks....
Šai domai piekrītu.
2.. manī nav Latviešu lepnības(šajā gadīumā netajā labakajā izpratnē) kad par pedejo rubli nopirks krutu(jaunu tak..tas nekas ka ķīnas razojuma) lupatu..bet atliušo mēnesi grauzīs tēju ar maizi.... kad palasu šadas diskusijas(cālī ir bieži) tad man paliek skumji... tā ir nabagu domāšana...izcelt sevi un domat,ka tas cits pirms tevis..kas lietojis gultu ,galdu, vai karoti bija sliktāks....
paldiesDievam,ka citas valstis ..Francija, Anglija,Nīderlande ASV(tās ir tās ko zinu)... nesirgst ar šo sindromu...te cilveki ziedo,pārdod un atdod to kas pašiem vairs nav noderīgs....
no otras puses tieši tikpat daudz izmet mēslos .
Un šeit, lūk, ļoti nepiekrītu. Manī saceļas visas spalvas, kad sāk zākāt Latviju un latviešus un stāstīt, cik ļoti šeit viss atpalicis, nemoderns, nemūsdienīgs un nožēlojams.
Mīļo pasaulīt, nav nekāds jaunums, cilvēki ziedo drēbes Sarkanajam Krustam, baznīcās atdod, lielveikalos gandrīz katrā ir milzīgas kastes, kur ielikt sev nevajadzīgās drēbes. Es nemetu misenē, bet tīras, salocītas, sašķirotas ielieku tur. Esmu nolikusi šo to arī blakus misenēm un man nav žēl, ka bomzīte valkās. Ir arī visādas andeles-mandeles, kur cilvēki pārdod par lētu naudu un mainās.
Ārzemēs nenormālā pirkšana ir 1000-kārt izplatītāka. Vajag vai nevajag, apģērbs atlaidēs tik lēts, tas izpaužas arī nekultūrā, kā drēbes u.c. atlaižu laikā tiek sviestas zemē, ja kas nokritīs no pakaramā, neviens nepacels bet nevīžīgi pārstampās pāri.
Es nenosodu sievieti, kas vēlas nopirkt lētu Ķīnas kleitu, jo viņai nav tik daudz naudas, bet gribas izskatīties skaistai.
Vai mēs sāksim diskusiju, kurā valstī izaug labāki cilvēki?
Mani nepārliecina amerikāņu plašais smaids, francūžu pieklājība utt. Mani pārliecina patiess siltums, ieinteresētība, īstums. To esmu sastapusi tikai Latvijā. Kad kaut ko dara un neko negaida pretī. Es mīlu Latviju
-
Es gan piekrīru Mellenei, tipiski latvisks ir teiciens - neviens neredz, kas man vēderā, bet visi redz, kas mugurā....to var attiecināt arī uz visu citu, kad tautieši lec augstāk par savu pakaļu.
Es neesmu šādu veikaliņu kliente un neesmu tāda speciāliste un estēte, kā arī man slinkums rakties, meklēt utt, bet vienmēr apbrīnoju dāmas, kam ir talants un pacietība humpalās atrast ļoti ok drēbes. Man diemžēl šāds atlants nepiemīt :(
-
Jūs par to "Latviešu lepnību" un "lekšanu augstāk par savu pakaļu" pēc sevis un sava paziņu loka spriežat un tad vispārināt, kundzes?
-
ka nerunājot par zaļajiem, kuri toletes ruļļa serdi pārtaisīs olu turētājā,
Galīgi neuzskatu sevi pa zaļu, bet tā tualetes papīra ruļļa kartona serde ir labākā kaķu rotaļlieta ever - ripo, grab, var tikt sapluinīta pa detaļām un par to nekas nebūs, un pēc laiciņa var dabūt atkal jaunu vietā. Turklāt pilnīgi eko šmeko :)
-
Starp citu, kartons ir stipri pieķīmiķota lieta, nav nekāds eko šmeko. Ļoti pat ieteicams, piemēram, pārbērt no putraimu un visādu auzu pārslu iepakojumiem uz kādu mazāk kaitīgu taru.
Par lietotām mantām-arī neticu visādām enerģētikām, bet humpalās neko atrast neprotu, arī nav tāda talanta un pacietības. Bet visādi krāmu tirdziņi tīri labi patīk. Padomju laiku trauki gan neliekas pievilcīgi, Kuzņecova esmu pirkusi.
-
dille- tu pagriezi mazliet savādak..nu tā lai patiktu pašai un citiem :) redz cik daudz laikiņu tika :D ..bet es jau teicu tieši to pašu ..neko citu :) )
tagad tu vienk paķēri niansi,ka es esmu citur( a man tas nepatīk )...šai diskusijai NAV nekada sakara vai es mīlu Latviju ,ķīnu vai mozambiku... es runāju par citu(ko teicu meklēt starp rindām )
oky...
rudenī laukos..kopju ziemai dārzu..jau pirmās salnas..bet zemē klājiens ābolu...mammai tikai viena ideja- jāber kompostā. Man sircapziņa neļauj..saku oky, salasīšu maisos un nolikšu pie ceļa. Mammis skatās aizdomīgi :o - pie mums tā nedara.
- Kāpēc nedara?
- kurš gan ņems ?
oky nolieku..drošībai lieliem burtiem uzrakstu zīmi,ka āboli mums daudz ņemiet droši,ja vajag dabūs vēl... nuko..3 dienas ar tiem maisiem staipījos iekšā /ārā(naktīs salnas nevar atstāt)..4jā dienā braucam jau prom ..mammis uzvaroši triumfē -es tak teicu!!! te neviens neizrādīs,ka kka trūkst...pamanīju uz ceļa braucēju ar zirgaratiem lūgšus ludzu lai aizved govīm ...NUu ja tu tā gribi..tad aizvedīšu... :wtf: iekrāvām 3.maisus ar āboliem pavidu noklausoties..ka nekā jau šoruden nav ..bietes nav izaugušas,kāposti sapuvuši...blablabla..
Kkadus 3-4 gadus atpaklaļ, pārrokot dārzu paliek milzīgi ceri ar dienziedēm..nu nav kur bāzt..atkal stāsts.. nolieku pie sētas ..varbuut kādam noder...(nedzīvojam lauku viensētā,kur viens gajējs pa nedēļu)...pēc 4-5 dienām man to ceru palika žēl..iestādīju nekamnepiederšā placī..starp liepukokiem.. zied kā trakas jau milzu krūmus izveidojušas...
Tā ir tā lepnība,par ko es stāstu...un par ko man piesien Latvijas nemīlestību :wtf: un es nestāstīšu visus piemērus kādi man būtu.
Ja nu kāds grib teikt ,ka visiem kaimiņiem vajadzēja rožu cerus nevis dienziedes :D ... :)
Tas ir stāsts,kā mammukis vietējā veikalā nopērk jau 10o banālo ķīnas svečturiņu..ar vārdiem ..Nu man piedāvāja Vēsmiņa(pārdevēja)..kā nu es atteikšu..padomās,ka lepna vai ka naudas nav...OMG!!!
vai ka ejot viena pie otras ciemos taipat veikalā pēk neiedomājamus sūdus(uz laukiem tiešām ved neiedomājamus krāmus)..un kad es jautāju...-KĀPĒC ???
tad ir atbilde- vaitad mēs nevaram atļauties ??? KO atļauties ?? iepirkt mēslus ,kurus nevienai nevajag un kuri pat neizsaiņoti stav skapjuvirsā..
ilgi man nācās tantes skolot(tā maigi,lai nemana ,ka skoloju )... :rofl: :rofl: jess..beidzot viņas staigā viena pie otras ar pašceptiem pīragiem, zaptesburkam un ķirbjiem...
nepērk dzimšandienās plastmasas mēslus..bet iet ar darza puķēm ,stādiem, tomātu groziem utt..
:coffee:
danu jūs...(sviedrusslaukošais smailiks)...
-
O, jā, šo es arī laukos manīju. Suņu barība dārga un tā.
Mednieki uz lauka pametuši gandrīz veselus bebrus, vairākus. Tikai kkādu dārgu dziedzeri izgriezuši un viss. Saku: ejam, savācam, sunim izbarosim, lai nav nekas jāpērk...
Ko?! Pēc kā tas izskatīsies! pabiras aiz citiem lasīt... Bļ, tā i sapuva tie bebri vai meža zvēri & putni aiznēsāja
Nez, vai Rīgā nav ko ņemt vai tomēr tā neiespringst par to, ko kāds varētu padomāt?...
-
Nav bijusi vajadzība pirkt lietotu gultu, bet ja vajadzētu, pirktu. Aizspriedumu pret citām lietām nav - ja mani uzrunā un liekas vajadzīga lieta vai drēbe, tad ņemu ciet. Visāda veida lietoto precu veikalos - gan grāmatas der, gan kāds trauks, gan drēbes, gan apavi. Par pēdējiem runājot - tik labus teju nelietotus apavus par tādu cenu es nevaru atļauties nopirkt jaunus, pie tam, nav nemaz tik daudz pieejami, laikam jau gandrīz visi apavu pāri ir no Venda-1 bodēm, iztīru iekšpusi ar spirtu, nopucēju un laimīga staigāju, un draugi jautā, kur es tādus esmu dabūjusi. Visādas jaciņas, bītlenes - laikam no otrās rokas veikaliem, jo tie nopērkami labākas kvalitātes kā mūsu parastajos veikalos.
Manā prātā jaucas kopā gan mana materiālā ieinteresētība neizdot tik daudz naudas, bet labāk doties ceļojumā, gan tāda zaļgana domāšana.
-
Piedodiet, pārlasīju pa diagonāli.
Un tomēr, kaut kā divkosīgi šķiet ... Ja daudziem tādas pretenzijas pret lietoto preci, tad kāpēc:
a) Latvijā ir TIK daudz lietoto apģērbu veikalu? (neesmu citur tik daudz redzējusi, ja nu Ungārijā). Lietotu apģērbu veikali uz katra stūra - arī Vecrīgā (kur apšaubu lētu telpu īri, kas nozīmē, ka pērk steriem un vairāk). Esmu redzējusi arī rindas pie šādiem veikaliem.
b) lietotie apavi ir gandrīz tik pat daudz.
c) vēl aizvien ir komisijas veikali; "vintage" veikali u.t.t.
d) andeli mandeli gāž kājām gaisā ...
Es vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kas lietoto preču veikalos atrod pērles un tādus cilvēkus zinu daudz - gan turīgus, gan mazāk turīgus. Kas interesanti, lietotajai precei nereti kvalitāte ir labāka.
Ja par mani, tad es neiepērkos šādos veikalos, bet tā man kaut kāda psihotrauma ;) Visu skolas laiku ģērbos "humpalās" un zviedru ziedojumu pakās. Tagad laikam šķiet - nu bāc, tik daudz strādāju .... vai tiešām es nevaru atļauties kaut ko jaunu? Smieklīgi, ka reāli apzinos, ka pērkot jaunu Latvijā - pārmaksāju par kaut kādu lupatu daudzkārt un bieži pēc pirmās vai otrās mazgāšanas var izmest, vai lietot mājas uzkopšanas darbos.
Dažkārt tomēr domāju, ka vajadzētu paskatīties lietotu apģērbu piedāvājumu, bet ... nav man tāda talanta (neko tur neredzu) ... varbūt zemapziņa ...
Man ir dziļa cieņa pret cilvēkiem, kuri spēj savu mājokli iekārtot no lietotām mēbelēm un kuri spēj sevi apģērbt kā končas (ar odziņu) un man tiešām patīk cilvēku aizraušanās ar "vintage" lietiņām.
;)
-
Mīļā Mellene, es neko nepagriezu, es precīzi Tevi citēju :) "Latviešu lepnība", "paldies Dievam citas valstis, te to atmāca, te tā nerīkojas" :)
Par āboliem. Kā Tev šķiet, nu kur apkārtējie cilvēki tos liks, kad pašiem dārzi pilni, iedauzītus un zemē gulējušus? Protams, kuriem ir augļu pagrabi, rūpīgi no koka ar rokām novākti , tie glabāsies līdz pavasarim, kad daudziem gribēsies svaigus vitamīnus.
Man šķiet, cilvēkiem vajag atdot labāko, vai vismaz censties padarīt to pievilcīgu, lai nebūtu sajūta, ka savāc otra pabiras.
Mums ir plašs dārzs, ļoti labi zinu, kā ir ar tiem āboliem :)
Lopi arī nevar bezjēgas daudzumā tos ābolus grauzt, pūšas vēders :)
Ne vienmēr otram derēs tas, kas tev vienkārši paliek pāri. Kad lauku kaimiņiene man atdeva pusmaisu pāraugušu, cietu un izkurtējušu gurķu, es īpaši laimīga nebiju :)
Par to slikto gaumi, Ķīnas štruntiņu pirkšanu utt. Ceru, Tu savai mammai esi parādījusi pasauli un regulāri izplāno un aizved nelielos ceļojumos un iepriecini ar ļoti labām un kvalitatīvām lietām. Tā arī tā gaume veidojas, kad iespēja redzēt, salīdzināt.
Nedrošība, ka bagātie, skolotie, pilsētnieki utt. ir itkā ar kaut ko pārāki vai vismaz lecīgāki, ir visās zemēs, visās tautās. Esat redzējuši parīziešu nicību pret saviem zemniekiem, maskaviešu nicību pret pārējo Krieviju utt. utt. ?
No šīs nedrošības daļai rodas vēlme parādīt, ka "mēs jau arī varam". Bet daudzi ir tik fantastiski tīri un patiesi, tik dziļi savos spriedumos, tik īsti, pamatīgi un lielpilsētu nesamaitāti. Tad visas mūsu sagrābstītās gudrības nav ne sū vērtas. Un viņu esība tur, pavisam ne vieglos apstākļos raisa cieņu un rada mieru un pastāvības sajūtu.
-
P.S. Pārlasīju čatu. Melleni ļoti sadusmoja mans teksts, kaut arī man šķita, neierakstīju šeit ko aizvainojošu. Ja tā bija - es atvainojos.
Mani Mellenes teksti nesadusmoja.
Normāla diskusija, rietumu pasaulē tai ļoti senas saknes, ikvienam tiesības uz savu viedokli.
Par "laikiem-nelaikiem" vispār nesatrauktos, jo ikvienu sarunu dalībnieku uzskatu par pietiekami spriestspējīgu un saprātīgu.
Reti kāda rakstīta doma cilvēku ietekmē tik dziļi, lai mainītu savu viedokli.
-
Aha, tas ka pat Rīgas centrā ir tik daudz lietoto apģērbu veikalu man šķiet briesmīgi - vai nu tas liecina par iedzīvotāju reālo pirktspēju vai ko... Labi, daļa to veikalu arī tiek atvērti un pēc brīža aizvērt, bet vienalga tādu ir ļoti daudz. Man šķiet, ka reāli trūkst tādu vidējās klases veikalu, kuros var nopirkt labas kvalitātes lietas.
-
labas kvalitātes lietas kļuvušas par problēmu visā pasaulē.
Savā ziņā loģiski patērētāju sabiedrībai. Jebkas - drēbes, sadzīves priekšmeti utt. nevar būt ilgmūžīgi, jo visu laiku kas jāpārdod un , ja esošais nelūzīs un neplīsīs, varēs viegli salabot, kas gan pirks jaunu, jaunu un jaunu?
-
oky dille- te ir tā vieta,kad es parasti izstājos un diskusiju neturpinu... jo vienk runājam katrs savā levelī ...
vienīgi piebildīšu..ka, ja es būtu tiem āboliem pielikusi blakus kastīti ziedojumam..tad mani māte no mājas izliktu,lai viņu nepkaunotu...
JO... vaitad mēs tādi nabagi,ka āboli par kapeikam jāpārdod :faint: (tie āboli ir tiKAi piemērs)
bet akvai man tā patīk manā šausmīgajā mitnesvalstī,kur visos mazajos ciematiņos saimnieki noliek ceļagalā gan kabačus,gan sīpolus,gan puķustādiņus...un es ar milzīgu prieku metu ziedojumkastitē naudiņu,jo zinu,ka šis prodults ir no sava dārza,svaigs un ka mans poundiņš ieripos kāda kabatā kā atalgojums par to,ka viņš padalijās ar mani ...
par LV turpinot...tikai nevajag,ka tur visiem pašiem viss pieaug... puspagasts no atlikušajiem ļautiniem tup uz algu minimuma, mazajām pensijam utml..tad nu savārīt zapti no tiem sveši liekajiem āboliem gan buutu liels trakums... :faint:
bet,satraukumam nav vietas ..lielakā daļa tieši tā arii dara, samet kompostkaudzē ....
p.s atvainojos Nomadei,ka kkadā jēgā esmu nobrucinajusi tēmu no tēmas... :blushing:
p.p.s un atvainojos tiem,kas mani pārprata, nav manī diplomātu gēna...nemaz...
-
sasodīc... :rofl: :rofl: :rofl: nutak nevaru izstaties ...
redz tagad Dille saka teikumu :
labas kvalitātes lietas kļuvušas par problēmu visā pasaulē.
Savā ziņā loģiski patērētāju sabiedrībai. Jebkas - drēbes, sadzīves priekšmeti utt. nevar būt ilgmūžīgi, jo visu laiku kas jāpārdod un , ja esošais nelūzīs un neplīsīs, varēs viegli salabot, kas gan pirks jaunu, jaunu un jaunu?
kuru patiesībā vajadzēja lasīt starp mana pirmā komentara rindam..nevis izcelt to,kas bija vien fona ieskicēšanai.
tātad paturpinu savu domu,kura bija nozudusi tulkojumā...
tapēc tāda mellene iet pa tirdziņu un izvēlas lietu ,kura JAU ir izturējusi laika un kvalitates pārbaudi... :rofl: tāpēc ļautiņi nemet laukā savas lietas bet dod iespēju tās lietot atkal kadam citam..utt..aij nugan pazuudu .. :coffee:
-
Cik laba saruna iznākusi! Es esmu no humpalu pērļu meklētājiem (un arī atradējiem), un šodien Siguldā tāaadu veikaliņu atradu -pilnu ar krūzēm šķīvjiem un glāzēm!
Ja kas -gandrīz pretīm stacijai, 2. stāvā Labās lietas laikam
-
Man ir taa, ja ieeju veikalaa un man kas ljoti iekriit sirdii un patiik peerku un nav aizspriedumu, ka lietota. Peedeejaa laikaa nespeeju ieiet parspiileeti daargajos apavu humpalniekos, kur cenas ir liidzveertiigss jauniem apaviem netaa uz akcijaam. Peerku humpalaas un arii jaunas lietas. Jebkuraa gadiijumaa arii jaunaam lietaam ir sava energjija, kas naak lidzi no razosanas briiza...
-
pareizi -mazas ķīniešu meitenes asaras :cry: uz tava telefona
tad labāk sirsnībā ziedotais :big_hug: vai vnk godīgi maisos saliktais
-
Siguldā draudzene ir dažus interesantus humpalniekus ierādījusi. Vienā nopērkamas visādas šķiet prezentlietas (kā kādreiz Rīgā 100 idejās Tchibo utml.) - virtuves piederumi, visādas uzpariktes utt. Lieta, ko nenopirku dēļ izmēra, bet nedaudz nožēloju - sarullējams silikona tepiķītis pužļu likšanai. :D Reti vairs lieku, bet varbūt būtu noderējis.
Vēl humpalās mēdzu pirkt grāmatas (pēdējā pirkumā Grišama viens no svaigākajiem romāniem cietajos vākos par 1,5 eiro) un diskus (piemēram, Daily mail pielikumos atrodamie filmu un seriālu DVD).
Apģērbu kādreiz reizēm pirku, bet ne pēdējā laikā - nav īsti pacietības rakties visam cauri, bet spējas izrakt kādu pērli ātri laikam nepiemīt.
Bet ar to, ko Mellene dēvē par lepnību ir daudz sarežģītāk - ne tikai "man to nevajag, jo varu atļauties ko labāku", bet arī "nu kā es uzmākšos citiem ar to, kas man pašam nav vajadzīgs, neērti taču". Abos gadījumos pamatdoma - "ka tik kāds ko nepadomā". Teiktu, ka tās ir kauna dažādas izpausmes. Un kauns latviešiem dzīts pa visiem galiem visos laikos, tāpēc vajadzīgs laiks un paaudzes, lai no tā tiktu vaļā.
-
Mangust- tev taisnība :blushing: ,ja es būtu savu domu pasniegusi ar atslēgvārdu-kauns...varbūt,ar mazāk burtiem būtu pieticis :o :rofl:
-
Varbūt nevajag vispārināt, ne? Kā zināms, VISI nekad nav vienādi. Un nav tāda "vidējā latvieša", ir dažādi latvieši, tieši tāpat kā visi ķīnieši nav vienādi. Tiesa, no visiem latviešiem, diemžēl, liela daļa ir "profenes līmeņa vidējais latvietis", no kuriem arī rodas kārkluangl..., pardon, kārkluvācieši, kam ir šis nupat piesauktais mūžīgais kauns "ko par mani padomās" - jā, jā tas pats "latvieša" kauns par saviem senčiem un savu izcelsmi - tik sakāpinātā pakāpē, ka jāno...ķēza viss, kas saistās ar Latviju, lai tikai izrādītos smalkāki un cēlāki, āāāārzemnieki tak.
Mērnieku laiki nekur tālu nav aizgājuši.
Latvieši izsenis savus senčus un tēvu zemi turējuši godā.
Gaišākie prāti, kas aizbraukuši strādāt savā profesijā labos darbos, starp citu, forumos neķēzās, kādas latvieši niecības, bet tieši tas zivju fabriku un sēņu kontingents, kas jau Latvijā pirka jaunu mašīnu izrādīšanai, bet grauza garozas....
___
Es laikam citā Latvijā dzīvoju. :D Ļaudis mierīgi iepērk vajadzīgo lietotu. Atdod viens otram, ja kādam kaut kas noder. Humpalu apģērbs vispār ir ideāls sīčiem. Kāda jēga izmest 10 eiro par biksēm, ja var nopirkt par 1-2 eiro pāris reižu uzvilktas? Vai pat par dažiem centiem, ja, piemēram, poga iztrūkusi. To jauno apģērbu tāpat ir laikojuši visādi. :D Bieži nostaigāju gar lielo apģērbu plauktiem - labs audums veikalā tik maz nemaksā, nopērku lielbikses vai milzu plašķi un uzšuju sīčiem vai sev.
Traukus nepērku - nevajag. Grāmatas ir pirktas, bet reti trāpās kaut kas interesants. Grāmatu glābšanas gēns sāk atmirt, visu, kas no papīra, mājās nestiepju.
Lietotu gultu ņemtu, bet no zināmiem cilvēkiem [kas atzīti par tīrīgiem un nesmirdošiem :D ]. Uz aklo - ne.
Bet principā viss, kas ir iz- un nomazgājams, ir lietojams, kamēr kalpo. Lai tā patērētāju sabiedrība patērējas paši, es šajā akcijā nepiedalos :D Strādāt vairāk, lai nopirktu dārgu štruntu, kas pēc mēneša saplīsīs? Pie joda...
-
Neaizmirsīsim arī par dažādu vietu/tautu tradīcijām. Un tās, kā zināms, bieži ir saistītas ne tikai ar naudas daudzumu, bet arī kopādzīvošanas, baznīcu, savstarpējās pazīšanas/nepazīšanas un citām lietām.
Es arī dzīvoju kautkādā citā, ne mellenes radu/paziņu loka Latvijā. Mierīgi izvācu ledusskapi un atdodu grozu ar pārtiku kaimiņienei, kas manu kaķi pieskata - pirms uz nedēļu aizbraucu, un viņa mierīgi pieņem. Mierīgi uzstiepju drēbjumaisu citai kaimiņienei, pēc skapja tīrīšanas, un viņas ar pusaudzi meitu tur atrod daudz noderīga... Un bez mentālām problēmām nopērku gan dārgu apakšveļu labos veikalos,,gan džinsas Humanā pa 2 eur.
Un. Pilnīgi mierīgi pieņemu, ka cilvēki dara citādāk. Nav ne mazākās vēlmes ķidāt un meklēt saistību ar naudasmaka biezumu vai nacionalitāti ne ķīniešu preču, ne brendu, ne humpalu pircējus. Kādi kuram putni, tā tas dzīvo.
-
Gaišākie prāti, kas aizbraukuši strādāt savā profesijā labos darbos, starp citu, forumos neķēzās, kādas latvieši niecības, bet tieši tas zivju fabriku un sēņu kontingents, kas jau Latvijā pirka jaunu mašīnu izrādīšanai, bet grauza garozas....
Offtopic
Kā novērots, tie, kas aizbraukuši, un gan darba vidē, gan mājās runā tikai citvalodā, nezkāpēc saskarsmē ar tautiešiem Latvijā (mana privātā pieredze gan forumos, gan dzīvē) izsakās skaidrā latviešu valodā. Kurpretim tie aizbraukušie, kas valodu tā paknapi apgrābstījuši, piebārsta tekstus ar citvalodicismiem. Nezinu gan, kāpēc tā...
:coffee:
-
Pasakiet man, lūdzu, kāpēc citi būtu jākaunina par viņu slinkumu un jāmāca pareizi dzīvot? Nu grib tā tante labāk seriālus skatīties, nevis zapti vārīt, nu lai taču tā dara.
Nu grib ar kaimiņieni pie sētas stūra klačoties, lai taču.
Kad rodas tas moments, kad ir tiesības pamācīt : fui, pie mums tā nedara un pašam sākt kaunēties par savām saknēm?
Un patiesi - kāpēc vispārināt - "latvieši tādi ir" ?
Ikvienā tautā ir savas pabiras, sāksim diskutēt par pieminekļu apčurātāju tautu?
Mēs esam forši, labi, gudri.
Mums ir tik daudz labu īpašību, skaista zeme.
-
Saknes, atkal saknes. Nav tādu sakņu. Ir pieķeršanās kādai vietai/dzīves modelim. Ja visu mūžu dzīvo vienā vietā reti izbāžot degunu ārā uz ilglaicīgāku periodu par ceļojumu atvaļinājuma laikā, tad arī tās "saknes" turpina stiprināties esošajā mikrosistēmā. Tā izraušanās pat nav vajadzīga uz citu valsti, reizēm pietiek ar pilsētas otru galu, citu vidi. Kad dzīvo un ikdienā redzi, ka var būt citādāk. Ne sliktāk. Varbūt pat labāk, kā līdz šim bijis pierasts. Ka tā ir vieglāk. Jūties kā nastu nometis.
Un jā. Tad gribas, lai arī citi sajūt, ka var būt vieglāk. Ka nav jāstreso, bezjēdzīgi jātērējas, ka labāk iztikt bez simboliskā sūdiņa, jo nevienam (pašu ieskaitot) to nevajag. Ka nav jāgatavo n-tie ēdieni, un pēc tam izmisīgi jāmēģina tos ciemiņiem "iesmērēt" līdzi, jo "mēs jau tāpat neapēdīsim". Ka nevienam nav vajadzīga tā bezjēdzīgi izšķiestā enerģija, kad cilvēks sēž bezspēkā izdarījis kaut ko, ko neviens viņam nav prasījis, bet "es taču to visu jūsu dēļ" komplektā ar drūmu seju "kā jūs mani šitā nenovērtējat?". Mūžīgā "pieticība" un sevis noniecināšana - vai es jau neko, te tā bišķiņ, šoreiz nesanāca/neizauga utt, lai arī aprunājamais objekts ir lielisks. Mūžīgais pārprastais "lepnums" - atteikšanās kaut kādiem piedāvājumiem "nē nē, Tu ko, man jau nevajag/negribu/netieku" kaut patiesībā vajag, gribās, tikai nezin kāpēc to negrib atzīt.
Jāmācās dot, bet neuzbāzties, un pieņemt un pateikties vienkārši, ne liekulīgi pēc tam slavējot saņemto lietu, tādā veidā cenšoties "atmaksāt" (?) devējam. Un, ja kāds no tīras sirds ir devis, tad nav obligāti pēc tam lauzīt galvu "kā atdarīt" to labo darbu. Ies laiks, būs iespēja. Bet tajā brīdī pietiks ar vienkāršu paldies.
-
Un kauns latviešiem dzīts pa visiem galiem visos laikos, tāpēc vajadzīgs laiks un paaudzes,
lai no tā tiktu vaļā.
Saknes, atkal saknes. Nav tādu sakņu. Ir pieķeršanās kādai vietai/dzīves modelim.
Šķiet kauna jēdziens ienāca ar kristietību.
Un kā var nebūt saknes?, varbūt kādiem mankurtisma piekritējiem arī nav.
Man kauns varētu būt vienīgi no saviem senčiem, tām pašām saknēm. Man saknes ir.
Bet lietas -jaunas vai lietotas ir vien lietas. Jā, laikmetu liecības.
Man kaut kā jo vairāk brīvas telpas, jo labāk. Ar katru nodzivoto gadu lietu vajag mazāk...
-
Atbildot uz sākotnējo jautājumu - aizspriedumu nav. Bet reti sanāk iegādāties lietotas mantas. Šo to hobijam no ebay, kolēģe nupat atdeva maisu ar apģērbiem, kas viņai par mazu (tā bailīgi man piedāvāja, es pat nedomāju atteikties). Krāmu tirdziņos ārzemēs labprāt pastaigāju, paskatos, bet pirkt nav sanācis - tomēr tur cenas ne manai kabatai (lietām, kas man patiktu). Pirms vairākiem gadiem pie miskastēm bija nolikts sainis ar sērijas "Apvārsnis" grāmatām. Paņēmu, kāpēc nē?
Bet šīs diskusijas iespaidā šodien ziņkārības dēļ iegāju humpalu veikalā (pēdējo reizi tādā biju pirms gadiem...padsmit, pa ceļam nekad negadījās), pārliecināta, ka man noteikti neizdosies kaut ko jēdzīgu atrast. Un... kā man tomēr paveicās- kleita (jauna, vēl ar birku), svārki, jaciņa un ādas puszābaki (spriežot pēc zoles - jauni)... viss kopā 13€...
-
Bet šīs diskusijas iespaidā šodien ziņkārības dēļ iegāju humpalu veikalā (pēdējo reizi tādā biju pirms gadiem...padsmit, pa ceļam nekad negadījās), pārliecināta, ka man noteikti neizdosies kaut ko jēdzīgu atrast. Un... kā man tomēr paveicās- kleita (jauna, vēl ar birku), svārki, jaciņa un ādas puszābaki (spriežot pēc zoles - jauni)... viss kopā 13€...
Bet par ko tad ir stāsts, kādēļ dodos uz tādiem veikaliem - var nopirkt labas jaunas vai gandrīz jaunas lietas par mazu naudu... Apavi jāskataās vienmēr, kas un kā, bet es savai kājelei nevaru pirkt neko neuzmērot, tādēļ interneta pirkumi atkrīt, bet te var pērles atrast. Kad palūkojos, ka tām kurpēm interneta veikalā cena ap 100 - 120 eiro, tad esmu gana apmierināta arī par 25 tādas nopērkot :)
-
Nepirkšu lietotus apavus - nekad. Gribēju teikt, ka es nepirkšu arī drēbes, bet iekodu mēlē, jo TĀ ādas jaka - ak dies cik superīga, pat Itālijā tādu neredzēju. Vel tai uz muguras dabūju vienas super rokgrupas autogrāfus - mmmmm, kaifs.Žēl nēsāt...
-
Nepirkšu lietotus apavus - nekad.
Tiem, kas lepni postulē "nekad!", patiešām var nenākties pirkt lietotus. Var gadīties staigāt ar to, ko var miskastē atrast...
-
Apbrīnoju, kā no vienkārša jautājuma var jau 5.lapā aizrakstīties? Nē, nu viss ok, forši. Tātad tēma "pavelk".
Mana doma bija (bet ko akurāt skaļi neizteicu), ka - kā var abstrahēties no tā, ka lietas lietojis nezināms cilvēks ar nezināmu enerģiju. Tāpēc nevaru "atspringt" lietoto preču tirdziņos un īsti tos izbaudīt. Lai arī ir lietas, kas man patiktu, nepērku tieši tāpēc, ka par tā īpašnieku neko nezinu.
Cita lieta ir lietas, ko esmu saņēmusi no sev zināmiem cilvēkiem, radiem, draugiem. Humpalās nav problēmu nopirkt jaunu apģērbu, ko varu pāršūt.
Par patērētāju sabiedrību runājot - jā, laikam jāpieskaitās pie tiem, kas patērētāji. Bet, ja es neatbrīvotos no traukiem, mēbelēm, apģērba, dvieļiem, segām un plediem, ko tad darītu, piem., dzīvnieku patversmes un parasts bomzītis, kam nav vajadzīgs nekas jauns? Domāju, ka lietu apritei ir vajadzīgi visi posmi - gan tādi, kā es, kas tiek no lietām vaļā, gan tādi, kas, tās lietas pieņem un atzīst par lietojamām.
-
Nu re -lielākā daļa nedomā ne par kādām enerģijām, bet novērtē labu un derīgu mantu
-
Nu re -lielākā daļa nedomā ne par kādām enerģijām, bet novērtē labu un derīgu mantu
Nesaki viss, lietas var uzrunaat ne tikai ar brendu, bet piesaistiit arii ar energjeetiku..., es kaut kaa ieeju apstaigaaju un te peeksnji skatos ir - taa ir mana lieta... reizeem nopeerku un noneesaaju liid zpa viileem izjuuk, bet, ja kaads saka super njem vajag un nopeerku tikai saa iemesla peec, ka brends un izskataas, tad gadaas, ka skapii taa arii nomeetaajaas...
-
Un tu tiešām tici, ka pie vainas ka izstarotā sliktā enerģija nevis ātrumā paķerta manta nepareizā krāsā, ne īsti ērta, vai cerībā notievēt ?
-
man laikam pašai stipra enerģija, jo ja ieraugu un baigpatīk, nekāda sveša enerģija netraucē... :)
-
Man iegādātās rotas krāmu tirgos ātri pazūd, lkm kkas tajā ir, jo citas jau nepazūd, p., kā var pazust abi auskari?!
-
labi, ka abi. Siguldas bodītē bija šķīvis ar "auskari pa vienam" - 30 centi
-
Rotaslietas nu reiz ir tā pozīcija, ko lietotu negribētu. (Nu, vismaz no pilnīgi svešiem ne. Varbūt cita lieta, ja būtu kāds ģimenes mantojums ar zināmu vēsturi, bet man nav.) Jo, ja par šmotku un sadzīves priekšmetu enerģiju galvu necik nelauzu, tad rotas man šķiet ļoti personiskas un ar valkātāja enerģiju mijiedarbojušās lietas, kuras negribas tā vienkārši likt sev klāt.
-
labi, ka abi. Siguldas bodītē bija šķīvis ar "auskari pa vienam" - 30 centi
Un kur tādus likt?
-
Tiem, kam nepāra caurumi kā reiz noder.
-
Un kurš teica, ka auskaru nevar kā piekariņu vai brošiņu izmantot?
-
Tiem, kas lepni postulē "nekad!", patiešām var nenākties pirkt lietotus. Var gadīties staigāt ar to, ko var miskastē atrast...
Oi, es Centro vienā paņemienā plēšamās tupeles 4 pāri nopirku - 2 pa 4,99 un 2 pa 2,99! Jauns un lētāk nekā humpalās. Ko es ar yo gribu teikt - lepnums nevilkt svešus sviedrus nu gan nav peļama lieta un kas šiverē, tas izšiverēs.
-
Kur tāda bode ir?
Mājaslapa piedāvā reģistrēties, bet man kaut kā spama liekās diezgan. Pateiksi adresīti?
-
Vai tad centro pagājušā gadā nenobankrotēja?
-
Jā, nu Centro nosprādzis. Aš raudiens sametās...
-
Tirgū bij sen apakaļam Cenu paradīze - ņjehrena tur nebi, bet gumijotās džīnas puikiem cenās no 6,99 Lati līdz padsmit, bij pat ļoti. Ļoti patiku sev, ka tāds hitrijs vienmēr jaunā biksā.
-
Un kurš teica, ka auskaru nevar kā piekariņu vai brošiņu izmantot?
Es tieši uz vienu skatījos kā uz potenciālo brošu
-
Tas suns jau ir arī tāds, ka tāpat kā apģērbu, arī apavus humpalās var nopirkt pilnīgi jaunus... Pašam jādomā līdzi. Katrā ziņā man ne prātā nenāk nosodīt tos, kas tādās bodēs kāju nesper, bet laikam līdz galam nesapratīšu tos, kas sūdzas par naudas trūkumu, bet otrās rokas bodēs tak kāju nevar spert iekšā.
-
Es progresēju. Šodien atkal biju krāmu tirdziņā un pat rakņājos pa hlamu kastēm!
Atradu vienu brošu, kas man patika - nevērtīga izskatījās, bet man patika. Pacilāju, papētīju, noliku atpakaļ. Un tā vairākkārt. Tad izdomāju, ka paprasīšu pārdevējam, cik maksā. Ja prasīs daudz, neņemšu, jo tāpat jau nekā vērtīga. Piedāvāšu šim joka pēc augstākais 2€, ja nepiekritīs, nebūs liela bēda. Prasu cenu, pārdevējs nosauc 1,50€!! Protams, nopirku. Mājās tecināju virsū aukstu ūdeni:D Cerams, saradīsim
-
Tas suns jau ir arī tāds, ka tāpat kā apģērbu, arī apavus humpalās var nopirkt pilnīgi jaunus... Pašam jādomā līdzi. Katrā ziņā man ne prātā nenāk nosodīt tos, kas tādās bodēs kāju nesper, bet laikam līdz galam nesapratīšu tos, kas sūdzas par naudas trūkumu, bet otrās rokas bodēs tak kāju nevar spert iekšā.
Nu normāli. Es jau tik par to, ka ir lietots, ko nepirkšu, piemēram TV, aiz tam ka tas mūdzis tak var nosprāgt uztreiz. Par virsū velkamo akal tā - ja ir gadījies ieiet lietotā veikalā un redzi ko nāvīgi firmīgu vai savam stilam ar birkām, kāpē nepirkt? Īzī. Svešas kedas es nevaru uzvilkt un viss, mani skolas gados arī brūtes tracināja, kas ar šmotkām uz diseni mainījās. Nafig? Tik ļoti vajag?
-
Nu piemeeram, tagad nopirku lietotu telefonu... paveerteeju, kaada starpiiba, lietots paarbaudiits ar gada garantiju un krietni leetaaks vai jauns un taa pat var peec divi gadi izbeigties...
-
visi mani autiņi ir bijuši lietoti. Vispirms, tāpēc, ka man horoskopā nav ieteikts pirkt jaunu, otrkārt, tiklīdz tu esi izbraucis no bodes autiņš skaitās lietots un šamam jau pēc pirmā kilometra cena vareni krītas. Un arī naudas žēl.
Nekad neskatos uz lietotiem apaviem, bailes no visām tām sēnītēm.
Antikvariāta tipa bodēs, skatos tikai uz to, kas ielec sirdī. Nosodu sevi, tad pēc brīža atgriežos un ja jūtu, ka miera nebūs ņemu ciet. Neko daudz, kontā ir mazi niecīņi, liekas no leļu mājām - perfekti izstrādāta šujmašīna 6cm augstumā, Pāris gadus atpakaļ biju iegādājusies (jaunu) sekciju viesuistabai gribējās kādu inčīgu piesitienu "vitrīnā"- ak, Kungs ar kādu kaifu es staigāju gar tiem plauktiem - man beidzot bija svarīgs iemesls. ;o)) Gribējās kaut ko no krāsainiem stikliem, lai ir jautrs noskaņojums. Un man ir pārliecība, ja man to mantu gribās tā ir pirmā pazīme - ka tai nav sliktas auras.
Tādā veidā tiku pie trim ar roku apgleznotiem sienas šķīvjiem. Tā kā ņēmu visus trīs man pārdeva par 3Ls gabalā. Tik smalki apgleznotiem... mmmm... katra zālīt, katrs ziediņš. Mājās atklājās , ka tas ir autora (von Hans Grab)darbs, ka šamajiem ir identificējams numurs un pēc googles informācijas divi no tiem pašreiz maksā ap 25 eiro un viens pāri par 50. Nu kā varēja tādus negribēt?
Kas uz sekend hend piedāvājuma, tad pagājušajā gadā iegādājos sakarīgu kurtku sēņošanai, tad reiz vajadzēja svārkiem oderi, naudas bija žēl, tam izmantoju zīdainus vienkrāsainus gludus svārkus, un gadus 10 atpakaļ no kaut kādiem aizkariem uzšuvu gultai pārsegu, nebija izvēles tur vienmēr guļ kaķis un šams maita nežēlīgi met spalvu... Visu gadu! Un reiz bija kāds pelēks džemperītis no kokvilnas - ļoti patika... paturēju nedaudz rokā, noliku vietā. Mēnešus divus šad tad ar nožēlu to atcerējos, līdz neizturēju - ienācu vēl reiz. Un tas mani tur gaidīja! Mēs vienkārši bijām nolemti viens otram ;o)) Tas bija liktenis - samaksāju tos 0.70 centus un ziniet, pat šodien to uzvilku - bija labs.