Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: Camma 2016. gada 19. jūnijs, 15:16:23
-
Vasara ir viens riebīgs laiks.
1.Kaimiņš pieprasa nelaist iekšā viņa kaķi. Kā to izdarīt? Logus un durvis vasarā nedrīkstēs turēt vaļā?
2.Visādi uz jūru garāmbraucoši subjekti iegāžas ciemos. Ak, braucāt garām? Nu i būtu braukuši. Sestdienas vakarā gribu sēdēt pati ar sevi un vīna glāzi, nevis klausīties nepazīstama cilvēka murdziņos, graužot vafeļtortīti.
3.Kā no 8.00 rītā grab visu fasonu pļāvēji un trimeri.
4.Brīvdienās visu dienu un vēl pusi nakts "umpā umpā" - ij nedomā gulēt. Nesaprotu, kāpēc dārza svētkus rīko tikai apdzērušies vājdzirdīgie?
5.Kāpēc daži bērni ir klusi kā peļuki, bet kaimiņu sīči ir neizsīkstošas kviekšanas enerģijas pilni un brīžiem pārspēj visus trimerus kopā ņemtus. Pie tam, daba sīkajiem izdzīvošanas nolūkos devusi īpaši spalgu un griezīgu tembru.
-
Kā es Tevi saprotu...
-
Bezskaņas trimera izgudrotājs kļūs stāvus bagāts. :D
Pļāvējs vēl štrunts, bet tas triceklīgais īdētājs toč man sit ārā drošinātājus.
-
Dzīvoklis. Aiz sienas jauniešiem ballīte. ap 24 aizmiegu tomēr, plkst 4.no rīta mani uzrauj kājās 3 meitenes, kas labi trenētās balsīs pilnā skaļumā velk kaut kādu es teiktu - "vāķēšanas" dziesmu. Nu ļoti līdzīgu , kā Latgalē , kad sanāk sievas un dzied... Reāli nobijos!
Augšējo kaimiņu sexis gaišā dienas laikā arī ir jauks. Sevišķi uzjautrinos par vīrieti - viņš ir tas par kuru mana 80 gadīgā kaimiņiene saka - ah, ti moi sladkij! Tas saldumiņš izdveš tādas skaņas! :)
-
Ak dies, šito palasoties, sajūtos tiiik laimīga par dzīvokli savā čuhņā, kur nenotiek nekas, nu itin nekas. Pat kaimiņi laikam mīlējas klusām un zem segas, jo itin neko nedzirdu :)
-
cik labi, kas es dzīvoju labā rajonā
-
Man no Cammas probleemaam nav pilniigi nevienas.
-
Mani izbesī vārnas no rītiem. Bļauj, itkā šīm pakaļā naglas dzītu... Nākas vērt ciet logu ap pieciem.... :(
-
Man no Cammas probleemaam nav pilniigi nevienas.
Tu dzīvo purva vidū, kur kaimiņi piecu kilometru attālumā, un reto zāli Tev nograuž aitas?
Vai pārdesmit asfaltētu hektāru vidū?
Ne? Tad ar steigu pie ausu ārsta! :D
Citādi es nevaru iedomāties nevienu vietu, kur kāds nelieto zāles pļāvēju un trimeri, jo pašvaldību noteikumos zāles garums ir limitēts un basta. Var nebūt "svētceļnieku", var nebūt bērnu, var nebūt kaimiņu mūzikas un kaimiņu kaķu, bet zāle ir.
Dzīvoklī nav zāles, toties ir kaimiņi.
Labprāt uzzināšu ko jaunu - kur var dzīvot klusumā. :)
-
Trix, varu pastāstīt, ko manā gadījumā nozīmē - dzīvot klusumā. Tas nozīmē - dzīvot gandrīz pilsētas centrā, dzīvoklī. Kaimiņi automātiski nenozīmē troksni, un zāli te nopļau, kamēr es darbā. Viss cits (vārnas) ir tikai mans caurais miegs.
Nu paklaigā bērni pagalmā, sabļaustās pensionāri agros rītos labrītojot tos, kas 4. stāvā, bet es to neuzskatu par dižu traucēkli.
-
Suņa vairs nav, līdz ar to vārnu pieprasoši-nosodošie ķērcieni vairs netraucē (kas i? ko suni nebaro? kur mums putra un kauli?). Toties kaimiņhaskis katru, KATRU ar sirēnu braucošo vāģi pavada ar vēl ilgāku un spēcīgāku aūūūsirēnu.
Trix- sasmējos par purva vidu un klusumu. Mums pāķos, kā reiz purva vidu, kaut kāds kaktu ansemmbls brauca un taisīja mēģinājumus. Ja nemaldos, tad mežsargs patrieca, jo putni vairs neligzdojot un mežacūkām sivēni nervozi... Rīgā dažos rajonos lielās kaijas ir baisas ķērcējas, mums kaiju nav (jūrmala, kā nekā).
-
nu nez, nervus ārstēt neesat mēģinājušas?? :D
Nē, nu laukos protams ir klusāks, grieze griež un lakstīgala pogā, bet arī Rīgas mājā nav TIK bezcerīgi... nu pakliedz tās kaijas, nu un, guli un sapņo par jūru :D
-
Pie draugiem Enguree ir viens kaiminjsh manjaks... muusu versija- tas ir laiks briivs no sievas :D kaa ierubii pljaaveeju astonjos sestdienaa, taa vairaakas stundas braukaa pa to neesosho zaali...
Labi ka citaas dienaas var tajaa miega naminjaa netrauceeti guleet...
-
Izlielījos. Kaimiņš pļauj ar baigi nikno rūcēju. Bet ir darbdiena galu galā. Pagājušo nedēļu esot pienācis pajautāt, vai var sākt, vai kāds neguļ.
-
Viena lieta, ka apkārtējie netraucē (sienas biezas, trīskāršās paketes, teicami pabeigti pofigisma kursi utt.) vai izpildās, kamēr jūsu nav mājās - to es saprotu.
Otra lieta - apgalvojums, ka problēmu neesot. Bet es tā arī neuzzināju, kur ir tā vieta, kur problēmu ar troksni nav.
Nervus ārstēt un empātiju attīstīt derētu tiem, kas sestdienas vakarā ap pusvienpadsmitiem sadomā grāvmalu ar trimeri patīrīt. Joprojām atceros to murgu, kad sīki bija mazi - kā knapi aizmidzināti, tā kādam savajagas paspīdzināt to verķi. Bāz to bērnu kaut pagrabā. Kaijas pret šito ir eņģeļu balsis Ēdenes dārzā. :D
-
Man no Cammas probleemaam nav pilniigi nevienas.
Iespējams texts nevis par vietu, bet gan attieksmi...
-
Jauki gulēt pie atvērta loga. Nu kaijas jau ir mikrorajonu klasika. Bet viņas tur augšā , debešos klaigā, man 1.stāvs.
Bet man pie lodžijas ir koki. Šorīt tur atlaidās bataljons speķa zīlīšu un sarīkoja festivālu. (droši vien dziedāja un dejoja man par godu, ka es viņas ziemā baroju!) Kā tādi mazi asi urbīši pīkstēja un spiedza veselu stundu. Lēkāja pa zariem , bužināja spārnus kādās tur riesta dejā, drošākās ielidoja lodžijā un savus ultraskaņai tuvos sīiiiiiiiii un viiiiiiiiii, siiiiii, siiiiiii, siiiiiiiii iečiepstēja man taisni ausī! Un agri tie mazputniņi mostas!
-
Ar maziem bērniem ir vistrakāk. Man zīdaiņa midzināšanas laikā kaimiņos klapēja bleķa jumtu. Pašlaik arī esot viens kaimiņš, kas malku sāk zāģēt 11 vakarā, bet tas tālu, nedzirdu.
-
Iespējams texts nevis par vietu, bet gan attieksmi...
Hi, hi, iemāci tu pāris mēnešus vecam bērnam pareizo attieksmi - nelikties ne zinis par trimeri aiz loga, nemosties no trokšņa un neraudāt, pie viena saprotoši māt ar galvu un dziļdomīgi noteikt - jā, tā zāle šogad gan aug kā traka.... :D
Baidos, ka tomēr ne jau par uztvērēja attieksmi vajadzētu uztraukties, bet par trokšņotāja.
-
Vispār sākumtexts jau nebija par bērnu midzināšanu...
Bet esmu nofiksējusi, ka ir brīži, kad dāsnā kaimiņa uzbāzšanās
ar savu muzikālo gaumi -na vsju katušku, vienkārši besī laukā,
bet citreiz vairāk, vai mazāk pie kājas - ko bezkuļturje padarīsi...
-
Tu dzīvo purva vidū, kur kaimiņi piecu kilometru attālumā, un reto zāli Tev nograuž aitas?
Vai pārdesmit asfaltētu hektāru vidū?
Ne? Tad ar steigu pie ausu ārsta! :D
Citādi es nevaru iedomāties nevienu vietu, kur kāds nelieto zāles pļāvēju un trimeri, jo pašvaldību noteikumos zāles garums ir limitēts un basta. Var nebūt "svētceļnieku", var nebūt bērnu, var nebūt kaimiņu mūzikas un kaimiņu kaķu, bet zāle ir.
Dzīvoklī nav zāles, toties ir kaimiņi.
Labprāt uzzināšu ko jaunu - kur var dzīvot klusumā. :)
Kaiminjos neviens siicis nebreec. Zaales pljaaveejus, garaam ejot, esmu redzeejusi, tak ne jau dziivoklii dzirdeejusi.
-
Ak, vai. Agrie zāles trimmerētāji vai malkas zāģētāji - tādi kaimiņi ir, bet es zinu arī, ka viens vienkārši nebija izdomājies, ka varētu traucēt. Toreiz tā nejauši sanăca parunāt ar kaimiņa meitu. Un nu ir viss kārtībā.
-
Njā, man pa vaļējiem logiem gan viss dzirdams...
-
Trix - mēs ir ausaines :)
-
Neļauju tādiem niekiem sevi satraukt. :saule: Bet principā jau man diezgan patīkams klusums.
-
Laikam tiešām ir daudz cilvēku ar stipriem nerviem.Saprotu Cammu. Tie nejaušie garāmbraucošie ciemiņi ir traki.Galvenais,ka nepiesakās, jo tad varētu atšūt. Vēl ciemiņi ar bērniem - sak,tev ir privātmāja, paciemosimies,lai bērniņi izdauzās!
Pļāvēji vispār sabojā visu vasaras auru,dzīve kā garāžā!
Suņi un citas skaņas, kas neizbēgami vasarā ir vairāk dzirdamas! Reti guļu pie vaļēja loga,jo tad nav iespējams izgulēties.
Jā,ir daudz iemeslu,kāpēc gaidu tumšos un klusos gadalaikus,kad katrs savā mājā un ir beidzot miers.
-
Baigais Mārīšu (http://www.sarunuforums.lv/forums/un-padomja-rafix/mrtis-es-nemku-draudzties/msg78349/#msg78349) bars novācies :sarcasm: Kādreiz ir arī tādi apstākļi, kad jums ne par ko nav jāsūdzas?
-
IR.
-
Nekas nav ļaunāks par uz lodžijas smēķējošu apakšstāva kaimiņu un visiem logiem uz to 1u pusi...
Vēlu tam ibmecilam drīzu un vēlams mokošu galu!
-
Vakar man bija negaidīti ciemiņi ar bērnu. Bērnam patīk klavieres. Man stāv bez pielietojuma, pati nespēlēju. Nu ap 21.00 - 22.00 mazais Mocarts sāka spēlēt. Bērns ir ļoti muzikāls, bet var teikt nekad nav spēlējis. Vienkārši spiež taustiņus un klausās , kas sanāk. Baiļojos, vai kaimiņi mani neizsauks uz pārrunām šodien.
Lūk 2 vienā - negaidītības moments , kad māja nav kārtībā un troksnis. Bet ja tik vien būtu dzīvē par ko satraukties! Nieki! :)
-
Un varbūt klavieru "spēlēšana" pie labās Pūkas būs viens no pilieniem, lai bērns tam tiešām pievērstos. Vecmāmiņai absolūtā dzirde, mātei absolūtā dzirde, vijolniece, bet māte nez kāpēc negrib, ka bērns iet mūziķa ceļu. Bet ja puikam tas patīk? Un nevis braukt ar moci? Nezinu.
-
Bet ja tik vien būtu dzīvē par ko satraukties! Nieki! :)
Viena pile uz galvas - nieks. Pāris piles - arī štrunts. Bet regulāri vienā vietā pilinātas piles, kad tev nav iespējas pakustēties, lai no tām izvairītos, ir klasiskā inkvizīcija.
-
Sarakstu var papildināt ar kaimiņiem plastmasas svilinātājiem! Vienmēr svilina tieši saulainajās bezvēja dienās. Varbūt, tam ir kāds ezotērisks izskaidrojums (rituāla nozīme)?
-
Trixi - tēvs grib, lai puika brauc ar moci, mamma negrib, lai muzicē, bet moci arī nē. Ome laistu muzicēt, bet viņai nav teikšanas, tagad es tā sliktā, ka atļāvu pie klavierēm pieiet, jo bērns gribēja? Ko man bij darīt, svešam bērnam pa pirkstiem sist? Melot, ka klavieres salūzušas? Ome speciāli pie manis veda , lai bērns papriecājas.... Es ticu , ka reizēm sīkas nejaušības pavirza vienā vai otrā virzienā. Sorry par oftopiku.
-
Kad iebūvējām pļavas vidū vienīgo māju, bijām pārlaimē. Saprotami pēc vairāku gadu dzīvošanas daudzstāvenē ar vārnām, bērniem, jauniešu nakts uzdzīvi, bomžu kautiņiem, kaimiņa pīpošanu, auto signalizāciju taurēšanu. Tad - bļin, naktī odi sāka traucēt, bet dienā - mušas.
Gāja laiks, apkārt, kā sēnes, saradās mājas: pļaušana, trimmerēšana, betonmaisīšana, zāģēšana, dzima bērni, tusiņi kaimiņos (es atriebos rīta stundās ar katla vāciņu dauzīšanu), saradās suņi (neinteliģenti, kas rej nejēgā), kaķi, atkritumizvedēji, vienbrīd pa pagalmu pasāka vazāties zalkši un vietējā mežā nez kas bij dzērvēm lēcies - naktī ap 2 sāka klaigāt kā negudras. Nu, tas bija kaut kad...
Tagad man ir po... Guļu kā nosista. Pie visa pierod, arī pie trokšņa. Tāpēc - "Pamain` attieksm`!"
Bet vispār, ausu korķīši ir super lieta! Tik mīkstiņi un visās krāsās....
-
Trixi - tēvs grib, lai puika brauc ar moci, mamma negrib, lai muzicē, bet moci arī nē. Ome laistu muzicēt, bet viņai nav teikšanas, tagad es tā sliktā, ka atļāvu pie klavierēm pieiet, jo bērns gribēja? Ko man bij darīt, svešam bērnam pa pirkstiem sist? Melot, ka klavieres salūzušas? Ome speciāli pie manis veda , lai bērns papriecājas.... Es ticu , ka reizēm sīkas nejaušības pavirza vienā vai otrā virzienā. Sorry par oftopiku.
A es tur pričom?
IMHO Tu kā brīvs ostītājs brīvā valstī vari mierīgi padot sīkam klavieres, lai pagaršo. Nekas krimināls tas nav. Cigareti vai pistoli taču nedotu? Tēmas sākuma kontekstā - vienreizēja stundas garuma grabināšana aiz sienas var izvest tikai galīgu kaimiņu-neirotiķi.
Tēva "gribu, lai dēls brauc ar moci" ir paša nepiepildītie sapņi. Nebūtu apspriežami vispār. Es arī nepriecātos par potenciāli nelaikā letālu nodarbošanos.
Mātes nepatiku pret mūziķa karjeru - saprotu. Es arī nesajūsminātos un neliktu visas olas šajā vienā grozā - cerības uz otru Elvisu Presliju nav lielas, bet Latvijā iespējas normāli dzīvot ar mūziku nav diženlielas. Ja neskaita spēlēšanu kāzās, bet tas likvidē pašu privāto dzīvi, jo visas brīvdienas ir aizbāztas ar kāzām un vakari ar citu muzicēšanu. Eiropā savu spēlmaņu pietiek, jābūt patiešām izcilam, lai sasniegtu kaut ko ievērojamu.
Tikai galvenais jautājums nav zināms - ko par savu nākotnes nodarbošanos domā pats puika [un kāds vecums]. IMHO būtu jātausta citas aizraušanās, piedāvājot paostīt dažādas iespējas, nestūrēt šaurā virzienā, [ne mocis, ne mūzika], bet neatmest mūziku pavisam. Ja būs tik ģeniāls un ļoti gribēs, tad izsprauksies caur adatas aci, bet savu panāks. Un tā tam būs būt. Ja neizšķilsies nekas ģeniāls, tad mūzika kā personības šķautne būs izcila, turklāt mūzika labi attīsta veselu sēriju citu fīču. T.i. es nemēģinātu aizliegt, bet nostādītu to kā blakusizglītību.
P.S. Kas vispār tā par nodarbošanos "braukt ar moci"?
-
P.S. Kas vispār tā par nodarbošanos "braukt ar moci"?
Ir tāda dažu ar moci sistu papucīšu fantāzija - "mans dēls motosportists". :fubar: Zinu dažus bērnus, kas šīs tēva indeves dēļ uz mūžu ratiņkrēslā.
-
P.S. Kas vispār tā par nodarbošanos "braukt ar moci"?
tā ir nodarbošanās, kas paplašinātos teikumos saucās "iegūt zināšanas un prasmes darbā ar tehniku". Braukšanas komponente tur ir labi ja 15% (tikai tik, lai vispār nezustu interese), pārējais ir jaukšana, skrūvēšana, ķīlēšana... šī procesa rezultātā rodas cilvēki, kas no tehnikas nebaidās, vienmēr spēj to izjaukt (dažreiz pat salikt atpakaļ) :)
Ar retiem izņēmumiem to spēj iemācīt vienīgi tēvs, kurš pats no tā kaut ko saprot, kuram ir instrumenti utt.
-
tā ir nodarbošanās, kas paplašinātos teikumos saucās "iegūt zināšanas un prasmes darbā ar tehniku". Braukšanas komponente tur ir labi ja 15% (tikai tik, lai vispār nezustu interese), pārējais ir jaukšana, skrūvēšana, ķīlēšana... šī procesa rezultātā rodas cilvēki, kas no tehnikas nebaidās, vienmēr spēj to izjaukt (dažreiz pat salikt atpakaļ) :)
Ar retiem izņēmumiem to spēj iemācīt vienīgi tēvs, kurš pats no tā kaut ko saprot, kuram ir instrumenti utt.
Kaut kā šķiet, ka diez vai māte protestētu pret to, ka dēlam tiek ierādītas tehniskas iemaņas. Īpaši, ja pati nav plīvuraina māksliniece/mūziķe, kas, kā rāda pārējais topiks, viņa nav.
Interesi par tehniku ar karoti neieliesi. Lai papucis ķīlē savus dzelžus, - ja sīkam būs iespēja piedalīties, tad pats piesūksies, ja ne - nav jāvelk ar varu, lai savas ambīcijas piepildītu. Lai gan - ja tam bērnam ir ap 5-7 (kā varētu būt, ja ir runa par mūzikas mācīšanos), tad tam papucim nav vairāk par 30. Un tiem, kam tagad ir 30, bērnība vairs nebija padomju gados ar neiztrūkstošo Jurkas garāžu, pēckara mopēdiem un pašu ķīlētiem braucamajiem. Tas nozīmē tikai to, ka papucim ir " fantāzija - "mans dēls motosportists"", nevis tas, ko Tu tagad liec viņa prātā. Tie bērnībā tupēja un spaidīja Playstation, nevis staipīja rūsainus un eļlainus bleķus.
Un vispār Tu lidinies savas bērnības atmiņās. Kurš gan mūsdienās pats kaut ko lietojamu ķīlē? Maksimums - zāles pļvējam nomaina asmeni.
Es arī atkodos, kad sagribēju sakontaktēties ar paziņu, kas pats bērnībā bija ķerts uz tehniku, ar kartingiem ņēmās, un tagad bērniem tehnikas studiju vada. Tur ir tāāāāda eiropas sertifikācija, ka aizmirsti par "piesēju izpūtēju ar drāti un aizlīmēju caurumu eļļas vadā ar skoču". Tas bija pirms 40 gadiem! Viss. Čušš. Hana. Nav vairs!
Un ja kāds izdomās savā garāžā pie mājas klapēt bleķus, tad pirmais kaimiņš nosūdzēs PP par trokšņa taisīšanu.
-
beidz, ja grib - var atrast iemeslu, kāpēc neko nedarīt, vai tomēr iespēju kaut ko darīt :)
piem, mani mazdēli šobrīd laukos no rīta kā pazūd šķūnī, tā visu dienu zāģē, urbj, kaļ... ņemās ar koku, metālu, akmeni... pārdzīvo, ka viņiem pagaidām elektroinstrumentus nedod, ka viss ar rokas instrumentiem jādara :)
-
Aizgājis jau offā, bet paziņa, kurš Rīgā strādā ar bērniem tehniskās darbnīcās stāstīja,
ka pēdējo gadu tendence - apmeklē 90% meiteņu.
Tas pats viņa kolēģim kokapstrādē. Kur ganās puiši?, lūk, jautājums.
Bet par to Pūkas minēto situāciju, patiesībā man žēl tā bērna.
Grib tēvs, grib māte, grib vecmāmiņa... un katrs to labāko...
Pats bērns kā personība tam visam pa vidu pazudis.
Vēlreiz sorry par offtop.
-
Jā, vot ko var muldēt offtopikā?!
-
Camma, piedod! (noņurdēja Pūka samiegusi mazās, viltīgās, ačeles....)
-
izieti dažādi dzīves vides etapi-no klusa dzīvokļa saimniekmājā,kura vēlākos gados kļuva neciešami skaļa nebeidzamo remontu dēļ,līdz mierpilnam klusumam mājā,kādreizejā mazdārziņu kooperatīvā.
Tajā centra dzīvoklī-kad bērns bija sīks-tikko ielieku gulēt-aaatkal aiz sienas urbj....lūdzos,lai salūzt tas urbis...liekas,vairumā lūza arī .
Mammas dzīvokļa kaimiņi-vecs pārītis,tantīte vēl strādā,vecīts pa māju. TAK!!! kā tantīte uz darbu-un parasti naktsmaiņā,tā vecīts skatās tv.
Normāli,ko vecs viens vakarā sadarīs. Tikai-vecīts slikti dzird. Un tad nu to tēvē skatās,un klausās,bet skan tā-āāāā,āāāā,jāāāā,āāā jāāāā,āāāā
Mans mammis,tādus tv toč neredzējis,sākumā man jautāja,ko tas vecais tur skatās,ka tā kliedz :blushing:
Tagad,dzīvojot purvmalā,varam sūdzēties par dzērvju klaigām,rudeņos,pavasaros.Zīles čīgā teju visu gadu,suņi vaukšķ,labi,ka iztālēm. Maniakāli pļāvēji un trimmerētāji mums kaimiņos nemīt. AK,jā-maija sākumā jāvaktē,lai kukūze neaizkūko gultā pliku,neēdušu,bez kapeikas pie dvēseles.
-
Ar dzeguzēm traki, tad jāguļ ancukā ar desas lunķi zem spilvena un maku zobos ;).