Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: RaFix 2016. gada 18. augusts, 10:40:49
-
Pirms jūs sākat mani audzināt, apbēdināšu - stāsts nav par mani.
Bērns jau ir piedzimis, dažus mēnešus vecs. Vīrietis ir saņēmis paziņojumu, ka viņam jāierodas tiesā paternitātes un alimentu jautājumos. Viss kārtībā, teiksiet? Ne gluži.
Pirms bērniņš pieteicās, bija noruna, ka nekādu bērnu nebūs. Kontracepcijas jautājumi risināti kā pieaugušiem cilvēkiem pieklājas, izrunāts arī rīcības plāns, ko darīt, ja tas tomēr nenostrādā. Abas puses tam piekrita un gadiem tas tā arī strādāja, līdz notika iepriekš minētais. Viena puse norunu nepildīja un vienpusēji pieņēma lēmumu bērnam būt.
Tad kā tad sanāk? Sieviete vienpersoniski var pieņemt lēmumu palikt stāvoklī (Pati pateikusi, ka tas bija apzināti - viņa viņam meloja, ka savas tabletes dzer) un dzemdēt bērnu, pat, ja zina, ka otra puse būs kategoriski pret (Cilvēkam ir iemesls negribēt vairoties, turklāt, pietiekami nopietns, viņš tiešām nekad nepārdomās un par to viņa arī bija informēta) un vēl spiest otru par savu lēmumu atbildēt? :scratch:
-
Tad vajadzēja notariāli vienošanos apstiprināt. Lai gan, nezinu, vai tas strādātu, jo tiesai jāņem vērā nevis vecāku ambīcijas, bet bērna tiesības.
Ja tik kategoriski negribas vairoties, vajadzēja izvēlēties vazektomiju.
-
Sieviete, uzsākot kopdzīvi ar šo vīrieti, droši vien domāja, ka vīrieša uzskats mainīsies, kā arī ar laiku varbūt pašai domas mainījās. Vēlāk saprata, ka nē un tad lika vietā viltību. Vēl stulbāk, ka viņa atzinās tajā, varēja teikt, ka gadījās :)
Piekrītu, ka vazektomija būtu 100%, ja jau neveica, varbūt pats šaubījās?
-
Ja tik kategoriski negribas vairoties, vajadzēja izvēlēties vazektomiju.
Šim varētu likt "like".
Par kopējo tēmu. Būtu ok, ja viņa neko neprasītu. Bet droši vien cerēja, ka bērnam esot tomēr to sagribēs, kaut kas mainīsies. Izrādījās, ka nekas nemainās, bet atbalstu ( :$: ) tomēr tā kā prasās....
-
Ja tik kategoriski negribas vairoties, vajadzēja izvēlēties vazektomiju.
Varētu jau, bet tad vispār par impotentu palikt. Tāpēc jau sieviete par to tika informēta un paskaidrots, kas ir kas.
Bērnu, godīgi sakot, žēl visvairāk, ne tikai man, bet pašam tēvam arī - viņam būs viss tas pats komplekts, kas tēvam jau ir - mocīsies tāpat. Neko sev mammīte - veselu tēvu nevarēja pameklēt, ja bērnu par visām varēm gribēja?
Un kas skuķim vainas bija muti pavērt un pateikt, ka viss - es eju prom, meklēšu veci, kas bērnus grib? :scratch:
-
Klasika.
Jūtu līdzi vīrietim, izdarāms te nav nekas, jo "tiesības" ir bērnam un mātei, bet ne vīrietim. Ja būtu iespējams pierādīt vienošanos, varētu spirināties.
Jautājums gan - cik stulbam ir jābūt, lai uzticētos sievietei "kontracepcijas lietošanas" sakarā, ja pats esi kategoriski pret bērna rašanos...
Par bābu neizteikšos, būs ļoti rupji. Labi, ka es neesmu vīrietis, man ar tām stulbajām kazām [kādas ir lielākā daļa] nav jādzīvo kopā.
-
Varētu jau, bet tad vispār par impotentu palikt.
Pirmo reizi dzirdu, ka pēc vazektomijas var par impotentu palikt. Tur ir kāds medicīnisks pamatojums vai tautas nostāsti?
-
Nenāku nevienu ne aizstāvēt, ne nopelt, bet
1) nu patiešām - ja jau to iemeslu negribēt bērnus ir 101, nutad kāpēc ne vasektomija? ak no impotencītes bail... skaaaidrs... egoismiņš parastais. Neviens nav izslēdzis varbūtību palikt stāvoklī arī pie visvisdrošākās kontracepcijas.
2) "izrunāts arī rīcības plāns, ko darīt, ja tas tomēr nenostrādā" - ja ir runa par abortu, šo norunu var izmest miskastē. Viena lieta ir teorētiska "vienošanās" kaut kad pirms, otra - veselais saprāts brīdī, kad šīs lēmums pie fakta jāpieņem. Un ja nu tas ir vienīgais bērns, ko šī sieviete spēs iznēsāt un dzemdēt, dažādu veselības faktoru dēļ?
Ja jau tik ļoti nevajadzēja tos bērnus - nu tad a) vasektomija b) sieviete bez dzemdes. Tas laikam būtu vienīgais simt% variants, vismaz godīgs.
a pārējais viss - bla bla...
Es saprotu, topika jautājums ir " Tad kā tad sanāk? Sieviete vienpersoniski var pieņemt lēmumu palikt stāvoklī un dzemdēt bērnu, pat, ja zina, ka otra puse būs kategoriski pret un vēl spiest otru par savu lēmumu atbildēt? "
Uz jautājuma pirmo daļu - atbilde ir "jā". Kāpēc? Nu... gari sanāks, bet, domājams, tāpat skaidrs.
Uz jautājuma daļu - "piespiest atbildēt" - nu, mēs jau nezināk kāpēc tos paternitātes testus taisa, varbūt vnk grib sakaŗtot bērna dzimšanas apliecību. Tici man, svītriņa ailītē "tēvs" nav patīkama, to es no privātās pieredzes savā dzimšanas apliecībā.
Cilvēki dzemdē un mīl arī bērnus ar garīgām un fiziskām nepilnībām, pie tam spēcīgām. Pat zinot, ka tāds piedzims.
P.S. Šo pašu situāciju no tās sievietes skatpunkta jau mēs neuzzināsim, vai ne? Pieņemu, ka būtu "nianses"
-
Pirmo reizi dzirdu, ka pēc vazektomijas var par impotentu palikt. Tur ir kāds medicīnisks pamatojums vai tautas nostāsti?
Ārstu, pie kuriem iets, izteikumi tieši konkrētā cilvēka un viņa veselības problēmu sakarā.
-
Cilvēki dzemdē un mīl arī bērnus ar garīgām un fiziskām nepilnībām, pie tam spēcīgām. Pat zinot, ka tāds piedzims.
Tas jau ir pieaugušo egoisms - dzemdēt un mīlēt arī tādus, zinot, ka viņi tādi piedzims. Es ar šo te konkrēto no smilšu kastes esmu audzis. Tu iedomāties nevari, cik simtiem reižu vinš ir lādējies par to, ka vecāki, zinot, ka viņš tāds būs (Mātei tā pati slimība), viņu tomēr laida pasaulē? Lietas, ko viņš drīkst darīt ir mazāk, nekā tās, ko nedrīkst, bez zālēm ne soli, mūžīgas, nebeidzamas mocības. Mamma mīl? Jauki, bet tas nekompensē to, ka šitā jāmokās. Tas drīzāk ir sadistiski - piedzemdēt kādu, kam visu dzīvi jāmokās, jo redz - mamma taču mīlēs tādu, kāds ir. Der atcerēties, ka visu mūžu viņš nebūs bebītis un tālāk jau viņam pašam ar to būs jādzīvo.
-
Nu tad jāizvēlās Lepna Vientulība, un nav jāaplaimo ar savu auglīgo spermu vesela sieviete....
Norunas... ak.
-
2) "izrunāts arī rīcības plāns, ko darīt, ja tas tomēr nenostrādā" - ja ir runa par abortu, šo norunu var izmest miskastē. Viena lieta ir teorētiska "vienošanās" kaut kad pirms, otra - veselais saprāts brīdī, kad šīs lēmums pie fakta jāpieņem. Un ja nu tas ir vienīgais bērns, ko šī sieviete spēs iznēsāt un dzemdēt, dažādu veselības faktoru dēļ?
Par šo no otras puses - kas lika sievietei pīties ar tādu? No sākta gala zināja, kas viņu sagaida, tad nevajadzēja vispār veidot attiecības ar tādu cilvēku. Daudzas pirms viņas, uzzinot noteikumus, pagriezās un aizgāja. Neviena par to nav nosodīta, tas tomēr nav nekāds sīkums. Kas liedza šai rīkoties tāpat? :scratch: Par aborta sekām agrāk nezināja? To tak pamatskolā māca!
-
Aii... Tiklīdz ir patiesas jūtas, ne kniebiens vulgaris, aizmiglojas ne tikai acis rozā brillēm, bet arī prāts un viss cits. Piekritīsi uz visādiem noteikumiem pat nedomājot.
Intereses pēc - cik ilgi bija attiecības, pirms dāma izlēma, ka vajag šādi izpildīties?
-
Tiešām dīvaina sieviete - zinot, ka bērns būs slims, apzināti palikt stāvoklī .
Abi, cik noprotams, nedzīvo kopā, ja jau jānosaka paternitāte utt. Izlasot RaFix rakstīto- tiešām nesaprotu, kāpēc sievietei šo bērnu vajadzēja.
Ja būtu vesels, tad, protams, tādas norunas būtu kaķim zem astes, bet šajā situācijā ļoti dīvaina rīcība.
-
"Sieviete vienpersoniski var pieņemt lēmumu palikt stāvoklī" - bioloģiski, jā, un tur neko nevar padarīt.
"spiest otru par savu lēmumu atbildēt" - pie LV likumiem laikam gan jā.
Morāli, emocionāli - mēs varam nosodīt, bet ko tas maina?
Kaut kur mums bija links uz Ru forumu, kur vesela sadaļa ar pieredzi un padomiem, kā palikt stāvoklī, ja partneris to nevēlas.
-
Tiešām dīvaina sieviete - zinot, ka bērns būs slims, apzināti palikt stāvoklī .
"Ar mani taču tas nenotiks!""
-
Mēs te varam kārtējaš 17 lapas pierakstīt ar "kas" un "kāpēc", bet kamēr nezinām arī otras puses versiju, jēga tam nulle. Spārka jau atbildēja uz jautājumiem, thats all.
-
Nu tad jāizvēlās Lepna Vientulība
Tas ir tieši tas, ko būtībā novēl savam bērnam, ja
Cilvēki dzemdē un mīl arī bērnus ar garīgām un fiziskām nepilnībām, pie tam spēcīgām. Pat zinot, ka tāds piedzims.
Vai tā ir mīlestība, nolemt bērnu vientulībai? :scratch:
-
Mēs te varam kārtējaš 17 lapas pierakstīt ar "kas" un "kāpēc", bet kamēr nezinām arī otras puses versiju, jēga tam nulle. Spārka jau atbildēja uz jautājumiem, thats all.
Nezināsim gan mēs otras puses versiju, bet nosauc, kaut no gaisa pagrābtu vienu jēdzīgu argumentu, apzināti palikt stāvoklī no slima cilvēka, zinot, ka bērns arī būs slims? Kaut vienu argumentu, kas to visu attaisno?
-
Intereses pēc - cik ilgi bija attiecības, pirms dāma izlēma, ka vajag šādi izpildīties?
3 gadi apmēram, tas līdz brīdim, kamēr paziņoja, ka ir stāvoklī. Cik ilgi izpildījās, līdz grūtniecība iestājās, nav jau zināms.
-
"zinot, ka bērns arī būs slims". Te man prasās papildinājums manām vārgajām ģenētikas zināšanām. Recesīvā saslimšana, ja ABIEM vecākiem ir mutācijas nesējs konkrētajā gēnā. Dominantajai iespējamība - 50 %. Kurai 1 vecāka kaitei ir 100% varbūtība, ka bērns būs slims?
Varbūt māmiņa izvērtēja risku, konsultējās ar ģenētiķiem, taisīja skrīningus un citas pārbaudes? Un varbūt tomēr viss ir kārtībā?
Bet atbildi nevajag, tā tikai tukša pļāpāšana.
-
Kārtībā nav, izrakstu no slimnīcas esot jau gar degunu novicinājusi. Tas gan nevienu nepārsteidza.
Turklāt, man arī Tev tas pats jautājums, uz ko Emīlija man neatbild - kāpēc vispār riskēt laist pasaulē nākamo nelaimīgo? Neviens no cilvēkiem, ko ar iedzimtām slimībām (Nevis dzemdībās iegūtām vai tādām, par ko vecāki līdz dzimšanas brīdim nezināja), ko pazīstu, tā arī nav sapratis, kāpēc vecāki bija tādi egoisti un radīja bērnu, kam visu savu dzīvi jāmokās. Veselu vīriešu aptrūcies?
-
Rafik, es piekrītu. Es tikai mēģināju paskatīties, kas varētu būt "otrā pusē".
-
Kaut kādi putni jau tur otrā pusē ir, tas ir fakts, bet tas neattaisno ne to, ka pārkāpj norunu - nebija aizliegts gribēt bērnus, bet tad vai nu adoptēt, vai nu meklē citu, kas arī bērnus grib - tas viss būtu saprasts. Turklāt, pat, ja risks ir 50% tas tik un tā ir pārāk augsts risks. Tagad uz pasaules ir jau par vienu nelaimīgu cilvēku vairāk un nekāda mātes mīlestība viņam nekompensēs to visu, kas būs jāpārcieš tālāk.
-
Domāju, ka šī tēma ir pat ļoti aktuāla. Tiešām nesaprotu sievietes, kam mātes jūtas dominē pār jebkuru saprāta krikumu. Huh... Te pat vairs nav runa par mātes jūtām. Tā ir kaut kāda perversija. Kura māte grib slimu bērnu?
Ja ir variants 50/50, tad ir prenatālā diagnostika - dārgi, bet izdarāmi. Visādā ziņā lētāk, nekā vēlāk visa mūža garumā zāles pirkt, ievērot citus ierobežojumus. Un a priori nolemt bērnu (savu bērnu!) mocībām.
Stulbums, ka tādas situācijas nebūt nav retums. Nu, kaut vai Dauna sindroms. Lielu daļu atklāj jau pirmajās 12 nedēļās, kad vēl var veikt abortu. Takš nē - ''man bērniņu, man bērniņu! man morāle, man apziņa." Da ne sūda tur vairs nav no morāles. Patiesībā - tups egoisms. Sagādāt sev lellīti un tēlot cietēju.
Nezinu, kā to var izdarīt, bet puisim vajag labu advokātu. Jo šajā gadījumā jāmēģina pierādīt tieši mamaškas egoisms. Nevar būt, ka 3 gadu laikā neko nezināja par potenciālā tēva problēmām, nevēlēšanos radīt slimus pēcnācējus.
Jebkurā gadījumā, nevēlēšanās kļūt impotentam vai neauglīgai jāliek vienā plauktā (vazektomijas sekas un aborts). Kāpēc vīrieša gadījumā tas būtu apsveicams variants, bet sievietes - ai, kādas šausmas? Bez tam, šajā gadījumā sievietei izvēles iespēju ir kudī vairāk (izvēlēties citu partneri, izvēlēties citu tēvu, adoptēt, izvairīties no grūtniecības, aborts, beigu beigās).
-
Pirms bērniņš pieteicās, bija noruna, ka nekādu bērnu nebūs. Kontracepcijas jautājumi risināti kā pieaugušiem cilvēkiem pieklājas, izrunāts arī rīcības plāns, ko darīt, ja tas tomēr nenostrādā.
(Pati pateikusi, ka tas bija apzināti - viņa viņam meloja, ka savas tabletes dzer)
ja jau abi pienjeema leemumu, kaadu kontracepcijas metodi lietoja VINSH??
-
Nu tā kā spriedums te jau ir skaidrs un Rafiks ir taisns kā diegs, Emīlijai nebūs nekā ko piebilst jau pie teiktā :)
JO.
Mēs nezinām, kā un cik strikti tika apspriests šis jautājums, nebijām klāt. Varbūt beibei bija kādi iemesli tomēr pieļaut domu, ka viss nav tik slikti
Varbūt visas norunas tika uzsāktas tad, kad šī jau līdz ausīm bij samīlējusies, un tad jau... kā te augstāk teica
un vēl visādi 100 "varbūt".
Klāt nebijām. Ko gan mēs varam te spriedelēt...
P.S. cik saprotu, tagad galvenais satraukums vecim ir nevis par bērnu - vesels/slims, bet kā tikt vaļā no atbildības par abiem... :) Un atkal atgriešamies pie jautājuma - kas svarīgāk, seksa trūkums slimā cilvēka dzīvē (varbūtējā impotence), vai par 100% nepieļaut, ka tiek radīts slims bērns...
-
ja jau abi pienjeema leemumu, kaadu kontracepcijas metodi lietoja VINSH??
Vai attiecībās apriori ir jāpieņem, ka uz otru cilvēku - ar ko ir savstarpēja vienošanās par kaut ko - nevar paļauties?
Ja viens no pāra, kuri sākotnēji vienojušies, ka spēļu zāles viņus neinteresē, pēkšņi visu nospējē "laimētavā" un pārdod kopā pirkto mašīnu - tad ir vainīgs tas, kurš nospēlējis visu.
Bet ja abi ir vienojušies, ka bērnu nebūs, bet viens šo vienošanos lauž, tad pēkšņi vainīgs ir tas otrs, kurš uzticējās?
P.S. cik saprotu, tagad galvenais satraukums vecim ir nevis par bērnu - vesels/slims, bet kā tikt vaļā no atbildības par abiem... :)
Atkārtošu Rafiku:
Bērnu, godīgi sakot, žēl visvairāk, ne tikai man, bet pašam tēvam arī - viņam būs viss tas pats komplekts, kas tēvam jau ir - mocīsies tāpat.
-
"būs" - tas jau ir medicīniski apstiprināts, vai Rafika pieņēmums?
Trix, tu tak vienmēr mīli precizitāti, a te citē nepārbaudītus faktus...:)
-
Ei, Emīlij, Tu lasi arī? Vai tikai raksti?
Kārtībā nav, izrakstu no slimnīcas esot jau gar degunu novicinājusi. Tas gan nevienu nepārsteidza.
Te viss ir "nepārbaudīti fakti".
Nē, nu var jau pagriezt arī tā, ka vīrietis šo tīšām apsēkloja, ja jau vazektomiju neveica un vispār ar seksu nodarbojās.
-
Bet ja abi ir vienojušies, ka bērnu nebūs, bet viens šo vienošanos lauž, tad pēkšņi vainīgs ir tas otrs, kurš uzticējās?
mans jautaajums bija par to, kaadu kontracepciju lietoja viirietis, jo
Pati pateikusi, ka tas bija apzināti - viņa viņam meloja, ka savas tabletes dzer
taatad atbildiiba un vienoshanaas, ka "mums beernu nebuus" tika uzlikta TIKAI uz sievietes pleciem??
-
Pag, a melošana, ka viņa lieto kontracepciju, ir OK?
Ja mans vīrs saka, ka ir paēdis pusdienas, man ar varu viņam jāielej rīklē vēl viens šķīvis zupas, jo viņa ēšanas faktu es neredzēju un defoltā apšaubu?
-
Tu iedomāties nevari, cik simtiem reižu vinš ir lādējies par to, ka vecāki, zinot, ka viņš tāds būs (Mātei tā pati slimība), viņu tomēr laida pasaulē?
Vai tieši šo viņš savai sievietei arī ir teicis? Ka viņš ir nelaimīgs, tāpēc ka piedzimis? Ja tā, tad nezinu kas sievišķim galvā darās. Bet citādi... Vai tiesīga sieviete palikt stāvoklī no vīrieša, kurš to negrib? Jā. Bet ar nosacījumu, ka viņa no šī vīrieša neprasa atbalstu. Gaidīt un cerēt drīkst.
-
Nu un kā mēs te skaidri redzam atkal - vienmēr pie visa vainīgas sievietes... A vīrietis - staigā ar savu "norunu" - nelaimīgs, slims, i savu bērnu pat neatzīst un negrib.
Okej. Lai tā būtu.
-
Ja abi vienojās/piekrita, ka viņa ir tā, kura dzer tabletes, tad vienojās. Un nav jau zināms, kurš ierosināja, ka tās būs tieši tabletes, nevis prezervatīvi, sūkļi, krēmi, spirāles, vazektomijas, kalendāri vai pārtrauktie akti.
-
Pag, a melošana, ka viņa lieto kontracepciju, ir OK?
pag tagad ne par meloshanu (ko es personiigi neatbalstu), tagad par to, ka viirietis, kuram ir kaut kaada diagnoze, neveelas beernus (ok varu saprast). Vai tad ja TU PATS kaut ko neveelies, tad TU PATS kaut kaa neizsargaajies, bet liec izsargaaties OTRAM kuru knieb??
P.S. liec izsargaaties varbuut par skarbu, bet nu tabletes jaadzer OTRAM, nevis TEV PASHAM kaut kas jaadara??
-
pag tagad ne par meloshanu (ko es personiigi neatbalstu), tagad par to, ka viirietis, kuram ir kaut kaada diagnoze, neveelas beernus (ok varu saprast). Vai tad ja TU PATS kaut ko neveelies, tad TU PATS kaut kaa neizsargaajies, bet liec izsargaaties OTRAM kuru knieb??
Kāpēc "liec izsargāties"? Klāt stāvēji? Zini, kāda bija viņu noruna? Nē? Nu tad nefantazē.
Un runa ir tieši par melošanu. Ja negribi lietot kontracepciju, tad tā arī saki, lai vīrietis var izsargāties no savas puses. Nevis apgalvo, ka ir droši, vari par to neuztraukties.
-
Kāpēc "liec izsargāties"? Klāt stāvēji? Zini, kāda bija viņu noruna? Nē? Nu tad nefantazē.
jeez Trix nomierinies, es vispaar Rafix prasiiju KO viirietis ir dariijis kontracepcijas noluukaa :) Atbildes joprojaam nav. Un tev nav jaametas uzreiz visaam pudeleem par korkji :)
-
Ja negribi lietot kontracepciju, tad tā arī saki, lai vīrietis var izsargāties no savas puses. Nevis apgalvo, ka ir droši, vari par to neuztraukties.
bet beernus (kaa es sapratu) negribeet ir VIIRIESHA uzstaadiijums, par kuru vinsh briidinaajis sievieti un veelaak arii vienojushies. Vaitad nebuutu logjiski shajaa gadiijumaa ARII PASHAM piedaliities un taa teikt 200% droshi nodroshinaaties, lai tie beerni tad arii nebuutu??
-
Sava taisnība arī Afrorai - ja jau to bērnu negribēja nepakam, tad kaut vai divus prezervatīvus varēja vilkt.
No otras puses mīlestībai un spējai uzticēties otram būtu jāiet roku rokā.
-
Un, cik te rakstīts, bija izrunāts arī variants, kas notiek tad, ja kontracepcija nenostrādā. Un tika akceptēts no sievietes puses. Nu tad tas jau ir trīskārši maitisms. Un nekādi nav ieliekams nabaga cietējgosniņas ramjos.
-
Bet sava taisnība arī Afrorai - ja jau to bērnu negribēja nepakam, tad kaut vai divus prezervatīvus varēja vilkt.
WO!!!! ja mees (es un viiriets) negribam KOPEEJUS beernus (un nekad negribeesim, nevareesim un jaabuut 200% droshiibai), tad ok vienojamies .... es dzeru tabletkas un tu ... jaa ko tu?? Vismaz lieto prezi, ne?? Tas taa kaa buutu OK, jeb tomeer nee??
-
Saprast var abas puses, taču atbildību par izsargāšanos šajā gadījumā bija jāuzņemas vīrietim. Jo tieši viņš 100% negrib bērnus. Līdz ar to sorry, tā iespējamā impotence tur ir aiz kāda gala pievilkta.
-
Afrora - nu īsti godīgi tas nav - vīrietim tik divas iespējas vien ir - vazektomija un celibāts. Prezervatīvi nav 100% droši. Bez tam - kāds iemesls lietot prezervatīvu, ja dāma sakās lietojam tabletes?
-
Iemesli divi - nejauša vai apzināta kļūda. ;)
-
Vai te kāds vispār lasa?
''Kontracepcijas jautājumi risināti kā pieaugušiem cilvēkiem pieklājas, izrunāts arī rīcības plāns, ko darīt, ja tas tomēr nenostrādā.''
-
Tēma skan - vai iespēja izvēlēties ir tikai vienam. Citējot sevi, atkārtošu, ka bioloģiski jā.
Kaut kas tais attiecībās būs aizgājis ne tā, ja nespēja sievieti pārliecināt par sava viedokļa pareizību, tā, lai viņai ij doma prātā neienāktu, ieliktu visdārgāko spirāli, tabletes dzertu un ko tur nu vēl var darīt.
-
Vai te kāds vispār lasa?
''Kontracepcijas jautājumi risināti kā pieaugušiem cilvēkiem pieklājas, izrunāts arī rīcības plāns, ko darīt, ja tas tomēr nenostrādā.''
zin ar tiem izrunaatajiem riiciibas plaaniem ir taa, ka arii piemeeram surogaatmaates peekshnji atsakaas beernus atdot. Plaani VAR mainiities. Un te atpakalj, pie "kaapeec jaalieto prezis, ja lieto tabletes" ... a taapeec, ka MAN (viirietim shajaa staastaa) vajag 200-300% garantiju, ka nebuus.
-
A vot te tajā stāstā ir otra daļa - MAN, sievietei, vajag, tikai alimentus gan VIŅŠ lai maksā!
-
Vīrieša nevēlēšanos laist pasaulē slimu bērnu varu saprast. Bet bērns ir piedzimis un - Rafix neko neteica, ka būtu slims, tātad normāls, vesels? Paveicies? Nu tad kāds iemesls būtu tik noraidoši izturēties pret šo bērnu? Tikai tāpēc, ka sieviete ar viltu viņu ieņēmusi?
Bet es laikam šādā situācijā uzskatītu, ka tas ir mans lēmums, mana izvēle un mana atbildība, un neko no tā negribošā vīrišķa neprasītu. Galu galā, kaut vai tāpēc, lai bērns neko nav šim negribošajam tēvam parādā, lai kādreiz, pēc gadiem, pēkšņi neuzrodas svešs, slims vecišķis ar tekstu "sveiki, esmu tavs tētis! un tagad tu mani kopsi, jo es tev alimentus esmu maksājis!"
-
Rafix neko neteica, ka būtu slims, tātad normāls, vesels?
Teica:
Kārtībā nav, izrakstu no slimnīcas esot jau gar degunu novicinājusi. Tas gan nevienu nepārsteidza.
-
Kaut kā šito biju palaidusi garām, sorry.
-
Tēma ir ļoti pateicīga fantazēšanai, tāpēc atļaušos kādu fantastiku pamodelēt ;)
Bet es laikam šādā situācijā uzskatītu, ka tas ir mans lēmums, mana izvēle un mana atbildība, un neko no tā negribošā vīrišķa neprasītu.
Kā kārtējais izdomājums/minējums/pasaciņa par tēmu (calis.lv iedvesmots) - ja pārim kaut kas nav jau ilgāku laiku štimmējis, un dāma klasiski to ir izdomājusi risināt ar palikšanu stāvoklī. Neasanāca - vīrietis atgādināja par iepriekš atrunāto "risinājumu". Sacemmējās dāma, izbļaustījās, ka to izdarījusi speciāli (iespējams piesaucot argumentus - tu nekad nebūtu piekritis, ir taču iespēja, ka nebūs slims, tava dzīve nemaz nav tik nožēlojama (īpaši, ja čoms "turas kā vīrs" ikdienā)). Viņš paliek pie sava. Viņi šķiras. Viņa varbūt pat pasaka, ka visu nokārtos. Ar cerību, ka "gan jau nekas nebūs", un tēvs ieraudzīs bērnu, atmaigs, būs idille, tomēr iznēsājusi, laidusi pasaulē. Nesanāca kā plānots, back-up plāna nav - dāma ir viena ar slimu bērnu uz rokām, līdzekļus vajag, jo nav arī par to iepriekš padomājusi...
Jaunais tēvs (nelietis, kas savu bērnu ir nosūtījis likvidācijai) ir jāsoda! Tiesa, paternitāte, alimenti! Vismaz! Lai neliekas dzīve salda!
Nez kā vispār jaunais tēvs jūtas, neskaitot piekāsienu, sajūtu, ka esi nodots, žēlumu pret bērnu?
-
Mani samulsināja tas, ka vīrietim jāierodas tiesā paretnitātes noteikšanai un alimentu jautājumā.
Labi, dāma “uzmeta“, bērns ir. Fakts.
Un tētuks tik apbižojies, ka noliedz, ka bērns viņa un “kratās“ vaļā no atbildības???
Lai ko par dāmu domātu, bērns ir un jāpalīdz viņam izaugt, nevis
jālaižas lapās. Lai kāda sākumā vienošanās būtu bijusi.Un jā,mēs zinām vien tētuka viedokli.
-
Tēma ir ļoti pateicīga fantazēšanai, tāpēc atļaušos kādu fantastiku pamodelēt ;)Kā kārtējais izdomājums/minējums/pasaciņa par tēmu (calis.lv iedvesmots) - ja pārim kaut kas nav jau ilgāku laiku štimmējis, un dāma klasiski to ir izdomājusi risināt ar palikšanu stāvoklī. Neasanāca - vīrietis atgādināja par iepriekš atrunāto "risinājumu". Sacemmējās dāma, izbļaustījās, ka to izdarījusi speciāli (iespējams piesaucot argumentus - tu nekad nebūtu piekritis, ir taču iespēja, ka nebūs slims, tava dzīve nemaz nav tik nožēlojama (īpaši, ja čoms "turas kā vīrs" ikdienā)). Viņš paliek pie sava. Viņi šķiras. Viņa varbūt pat pasaka, ka visu nokārtos. Ar cerību, ka "gan jau nekas nebūs", un tēvs ieraudzīs bērnu, atmaigs, būs idille, tomēr iznēsājusi, laidusi pasaulē. Nesanāca kā plānots, back-up plāna nav - dāma ir viena ar slimu bērnu uz rokām, līdzekļus vajag, jo nav arī par to iepriekš padomājusi...
Jaunais tēvs (nelietis, kas savu bērnu ir nosūtījis likvidācijai) ir jāsoda! Tiesa, paternitāte, alimenti! Vismaz! Lai neliekas dzīve salda!
Nez kā vispār jaunais tēvs jūtas, neskaitot piekāsienu, sajūtu, ka esi nodots, žēlumu pret bērnu?
A kā viņam jājūtas, draņķim - divus prežus neuzvilka, vazektomiju neuztaisīja, tagad no atbildības grib atkratīties, maita! :sarcasm: :sarcasm: :sarcasm: :sarcasm: :sarcasm:
Ja pieņēmi lēmumu vienpersonīgi pārkāpt norunu, tad audzini, kā gribi, sava lēmuma sekas. Tava izvēle. Ar visu svītriņu dzimšanas apliecībā. Un nav ko fantazēt, ka vīrietis pēkšņi mainīs savu viedokli, ja sieviete paraudās un sacels traci.
-
Gan jau arī uzaudzinātu ar svītriņu pasē.
Bet runa jau par bērnu, kurš pie vecāku norunām nekādi nav vainīgs...
-
Nekādu viedokli mēs nezinām. Mēs zinām tikai Rafika pārdomas un īsu stāsta satura izklāstu. turklāt - kā tas izskatās/ir uzzināts no jaunā tēva.
Tāpēc arī ir vieta visādām pāpām, fantāzijām utt
Es tā klusītēm iepīkstēšos par iedzimto kaiti. Nav zināms, kas tā ir. Rafika čomam tā ļoti traucē dzīvot. Tomēr čoma māte ar šo pašu diagnozi ir spējusi iznēsāt un dot dzīvību viņam. Var jau teikt, ka sievietes ir sīkstākas utt, bet grūtniecība un vārds, no kura šis ir atvasināts, nekādi neliecina par procesa vieglumu. Tad, cik īsti šī iedzimtā kaite ir nopietna, ja vienam tās ir mocības, bet cita spēj izturēt un izdzīvot vienu no veselību un organismu visnoslogojošākajiem periodiem?
-
Saki, nelaimīgs un slims cilvēks? vai tik tā nav paša izvēle, būt nelaimīgam jo slimam...?
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/72960/dzivespriecigakais-cilveks-pasaule-apprecejies-foto (http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/72960/dzivespriecigakais-cilveks-pasaule-apprecejies-foto)
-
Čalim tagad vajadzētu pārdomāt, kurā brīdī attiecības no godīguma un paļāvības nobrauca uz mānīšanos un ieciršanos.
Ja vien, notikušā satriekts, viņš nav izlēmis par labu celibātam, tad ir risks to pašu kļūdu pieļaut vēlreiz.
-
Mani samulsināja tas, ka vīrietim jāierodas tiesā paretnitātes noteikšanai un alimentu jautājumā.
Ja pamodificē manu pasaciņu, tad iespējams viņš dzīvoja pārliecībā, ka viņa ar visu "ir tikusi galā", attiecības sarautas, kontaktu nav. Un tad bez jebkāda brīdinājuma - hops! Un pavēste pastkastē.
Jo dāma izlēmusi, ka piķi tomēr vajag un negrib uzņemties atbildību pa kluso audzināt un tikt ar visu galā vienatnē.
-
cik saprotu, tagad galvenais satraukums vecim ir nevis par bērnu - vesels/slims, bet kā tikt vaļā no atbildības par abiem
Jautājums nebija, kā tikt vaļā no atbildības. No tā izvairīties neviens nedomā. Jautājums bija par to - cik godīgi tas ir - nostrādāt kaut ko šitādu un beigās vēl gāzt virsū atbildību?
Vai tieši šo viņš savai sievietei arī ir teicis? Ka viņš ir nelaimīgs, tāpēc ka piedzimis? Ja tā, tad nezinu kas sievišķim galvā darās.
Jā, ir teicis. Tas ir viņa vienīgais arguments savus bērnus negribēt. Ir pats piedāvājis opciju adoptēt.
Vai tad ja TU PATS kaut ko neveelies, tad TU PATS kaut kaa neizsargaajies, bet liec izsargaaties OTRAM kuru knieb??
Paga, paga. Tu kaut ko esi dzirdējusi par uzticēšanos? Tāda parasti pastāv starp diviem cilvēkiem, kas dzīvo kopā. Piemēram, ja mēs ar partneri izvēlamies lietot prezervatīvu un es to uzvelku, viņa taču man uzticas, ka es procesa laikā to nenovilkšu. Te ir diezgan analoģiska situācija.
Mani samulsināja tas, ka vīrietim jāierodas tiesā paretnitātes noteikšanai un alimentu jautājumā.
Labi, dāma “uzmeta“, bērns ir. Fakts.
Un tētuks tik apbižojies, ka noliedz, ka bērns viņa un “kratās“ vaļā no atbildības???
Lai ko par dāmu domātu, bērns ir un jāpalīdz viņam izaugt, nevis
jālaižas lapās. Lai kāda sākumā vienošanās būtu bijusi.Un jā,mēs zinām vien tētuka viedokli.
Viņa aizgāja ar tekstu, ka neko kopīgu ar to čali negrib. Viņš vēl pēc pāris dienām uzjautāja, vai nevajag naudu abortam, uz ko viņa atbildēja, ka no viņa viņai neko nevajag un neko par viņu dzirdēt negrib. Tā arī nerādījās. Viņš vēl par viņu atcerējās, uz to laiku, kad bērnam jādzimst, bet, pat tad uz sms ar jautājumu, vai tiešām neko nevajag, atbildes nebija.
Tagad ir papīrs par ierašanos tiesā, jo pati bērnu piereģistrējusi ar strīpiņu. Vai nu pašai galvā tarakāni karnevālu uzsākuši vai kāds samācījis, bet tagad vajag tēvu un alimentus. Mazajam jau gandrīz pus gads.
-
Manā fatāzijā, ja jau attiecības bijušas gadiem, dāma varbūt vēlējušies piešķirt tām
kādu virzību, varbūt, lai tās noformē oficiāli...
Protams, stulbi...
Bet nepamet sajūta, ka attiecībās kas gruzdējis ilgstoši.
Un viena pagale, kā zināms, nedeg.
Un es pat neesmu pārliecināta, vai pati uz sevi 100%īgi varu paļauties.
-
Nu, dusmās, aizvainojumā ko tik nesarunā un nesadara.
Ir arī atšķirība kā domā sieviete un sieviete kura kļuvusi māte,
domas mainās. Labāk jau ka sīcim abi vecāki. Gan jau vīrietim arī modīsies tēva jūtas,
un vēl būs lepns par savu bērnu, cik tādi gadījumi nav redzēti.
-
Jautājums nebija, kā tikt vaļā no atbildības. No tā izvairīties neviens nedomā. Jautājums bija par to - cik godīgi tas ir - nostrādāt kaut ko šitādu un beigās vēl gāzt virsū atbildību?
Ā nu skaidrs. Ko tad mēs te cepamies tā un šitā. Jautājums, izrādās, bija retorisks :)
Un - jā tuk labi pateica par to, ka māte domā citādi kā sieviete, kam vēl tā bērna nav.
Cik noprotu, tas gan ne to vīrieti ne Rafiku, galīgi neinteresē. Galvenais tagad izmērīt - CIK godīgi/negodīgi...
Abi pieauguši, lai nu tiek galā paši, katrs ar saviem tarakāniem un to, ko satarakānojuši...
-
Vispār, ja tā padomā. Jūs te par vīrieti, par vīrieti - ko nedzīvo celibātā, ja bērnus negrib? Bet tas jau no otras puses ir tāpat - vajag kājas krustā turēt, ja negribās būt vientuļajai mātei.
Vispār stulbi kopumā sanāk. Sievietēm uz bērnu dzemdēšanu ir nelabojams monopolstāvoklis. Tā nu viņas pēc sava garastāvokļa izlemj - ja grib bērnu, bet vīrietis ne, izdomā kā palikt stāvoklī un vīrietis cūka, jo bērnu tak negribēja. Ja vīrietis grib bērnu un sieviete paliek stāvoklī negribot (Piemēram, minētais gadījums ar prezervatīvu vai kādi kontracepcijas gļuki), viņa aiziet un uztaisa abortu un atkal vīrietis cūka, jo nerespektē sievietes vēlmes.
Stulbi, kopumā, jo vīrietim netiek atstāta izvēle vai viņš gribēs vai negribēs bērnu. Tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no sievietes garastāvokļa.
-
Tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no sievietes garastāvokļa.
Tas ir atkarīgs no abu lēmuma, ja pārim ir stabilas un uzticēšanās pilnas attiecības. Tāpēc ir vērts tādas iekopt un uzturēt.
-
Nu vispār jau jā, vīrietis savā ziņā ir apdalīts,
arī pēc šķiršanās pārsvarā bērni paliek pie mātēm.
Ja vīrietis būtu tas, kurš iznēsā, dzemdē, izvēles priekšrocības būtu viņam.
Tā nu tas ir.
-
Tas ir atkarīgs no abu lēmuma, ja pārim ir stabilas un uzticēšanās pilnas attiecības. Tāpēc ir vērts tādas iekopt un uzturēt.
Te nu mēs nonākam pie vecā labā - vispirms stabilas attiecības, tad tikai bērnu gādāšana. Ja guļ krustu šķērsu ar ko pagadās, tad nu ir tā, kā ir, un nav ko brīnīties, ka katrs pats par sevi.
-
Te nu mēs nonākam pie vecā labā - vispirms stabilas attiecības, tad tikai bērnu gādāšana. Ja guļ krustu šķērsu ar ko pagadās, tad nu ir tā, kā ir, un nav ko brīnīties, ka katrs pats par sevi.
Pēc sākumposta sapratu, ka attiecības bijušas ilgstošas.
-
Mēģināšu izklāstīt savas pārdomas.
Manuprāt vīrietis te tomēr lielāks egoists. Notiek vienošanās, kuras rezultātā:
Sievietei:
1) jālieto hormonālā kontracepcija (jautājums, cik tā ietekmē-neietekmē sievietes vēlāko veselību, iespēju ieņemt bērnu citās attiecībās -?)
2) sievietei jāveic aborts neplānotas(?) grūtniecības gadījumā (kas noteikti ietekmēs iepriekš minētos argumentus - sievietes veselību un auglību).
Vīrietim:
Reāli nav jādara nekas, var baudīt mīlas priekus, jo ar sievieti viņi ir vienojušies, jo vīrietis uzskata, ka ar lielu varbūtību bērns piedzims slims...
Tā arī nesapratu to viedokli par vazektomija saistību ar impotenci. Vismaz interneta dzīlēs atradu šādu skaidrojumu:
"Vazektomija neietekmē vīrieša seksualitāti. Tā neiespaido vīrieša libido un erektilo funkciju. Vīriešiem, kuriem veikta vazektomija, nav konstatēta erektilā disfunkcija. Pēc vazektomijas vīrieša organismā turpinās vīrišķo hormonu producēšana, kas nodrošina dzimumtieksmi, erektilo funkciju un ejakulāciju (atšķirība ir tikai tā, ka spermā nav spermiju). Vīrieša dzimumfunkcija var pat pastiprināties, jo zūd raizes par grūtniecības risku partnerei. "
Tātad vīrietis nav bijis ar mieru realizēt pat varbūt izdomātus draudus savai potencei, bet sievietei bija jābūt gatavai riskēt ar savu veselību un auglību...
Acīmredzot tas radīja sievietes aizvainojumu un spītu...
Un vēl, ja cilvēki nemainītu savu viedokli, tad visi, kas apprecējušies, tiešām dzīvotu kopā "līdz nāve mūs šķirs".
-
Ja par tiesībām izvēlēties - nu ko var darīt, ka sieviete piedzimusi ar dzemdi un iespēju dzemdēt. Tā kā vairs nedzīvojam primitīvajās sabiedrībās, tad galalēmums - saglabāt vai pārtraukt grūtniecību ir sievietes prerogatīva (viņa protams var respektēt vīrieša viedokli, bet tas ir tikai viens no argumentiem, kas ietekmē galalēmumu). Bet par savu lēmumu arī sieviete ir atbildīga pati, un var gadīties, ka bērnu viņai nākas audzināt vienai...
Ko lai dara, dzīve nav taisnīga!
-
Domas un uzskati tiešām laika gaitā mēdz mainīties.
Pastāstīšu reālu gadījumu no pazīstamu cilvēku dzīves.
Precēts vīrs ar draiskuļa dabu un mīļākā, kurai viņš mūža mīla.
Arī vienošanās, ka bērnu nebūs. Bet sieviete grib bērnus un grib
konkrēti no šī vīrieša.
Pārkāpj vienošanos, paliek stāvoklī, arī paziņo, ka neko nevajag un audzinās pati.
Attiecības turpinās, piedzimst vēl viens mazulis ar svītru tēva vietā.
Viegli nav. Ir pat ļoti grūti,
bet nesūdzās, jo tas viņas lēmums un mūža mīla.
Bērni izauguši, augstskolas beiguši un re - uzrodas tētuks,
paša ģimenē ar bērniem nav tik labi veicies...
Un nu lepns un grib atzīt, bet bērniem viņš ir svešs cilvēks.
-
Tā ir, ja lasa tikai vikipēdiju. Un arī tad, tikai vienā virzienā. Medicīniski nekādām komplikācijām nav jābūt pie pareizi veikta aborta. Tas neietekmē nākamo grūtniecību. Nez, kur tās sievietes rauj, ka pēc vienas grūtniecības pārtraukšanas var neiestāties nākamā? Ahā, izrādās, ka šajā gadījumā garantijas nav... Nez kāpēc. Tāpat kā nez kāpēc nav 100% garantijas par vazektomijas efektivitāti. Un nez kāpēc ir pat speciāli jāizmeklē ejakulātu uz spermatozoīdu kātbūtni. Vairākkārt. Periodiski. Jo garantijas nav NEKAM. Pat nāve ar garantiju ir tikai pēc tam, kad miesa no kauliem nopuvusi...
Pēc manām domām, pie esošajām iespējām sen jau vīrietis jāpārtrauc uzskatīt par kuili. Ja vien nav apprecējis, sataisījis 7 bērnus un tad pametis. Bet arī tad tas nav viennozīmīgi.
-
Tas ir atkarīgs no abu lēmuma, ja pārim ir stabilas un uzticēšanās pilnas attiecības. Tāpēc ir vērts tādas iekopt un uzturēt.
Nu... džeks gan jau domāja, ka viņiem ir uzticēšanās pilnas attiecības...
Sieviete piečakarēja divus - savu vīrieti un savu bērnu. Un nē, vīrietim "bērna dēļ" nav jākļūst par negribētu tēvu negribētam bērnam. Sieviete ir atbildīga par visu, lai tīra pati savu sastrādāto un skatās acīs savam bērnam.
Starp citu, kontracepcija ne vienmēr ir hormonālā, līdz ar to nečakarē organismu.
Toties operācijai, lai arī it kā nekaitīgai vazektomijai, vienmēr ir risks, ka kaut kas noies greizi. Nemeklēšu avotus, bet tā nav nekaitīga pastaiga pa promenādi. Kā arī nav ar 100% garantiju kontraceptīva - ir arī neizdevušies gadījumi zināmi.
P.S. RaFix, piedod, būšu nesmalka reāliste, bet piefiksē šo gadījumu - ne velti Tev tāds iet garām. Un vēlreiz padomā par kontracepciju un uzticēšanos.
-
Par domu maiņu arī nav ko pīlītes pūst. Noslēdzi neizdevīgu līgumu ar banku uz 20 gadiem - ej, pasaki, ka bija PMS. Un paskaties, vai kāds to ņems vērā. Diemžēl no 18 gadu vecuma par saviem lēmumiem ir jāatbild. Par visiem. Ja atrodās kāds līdzestīgs muļķis - labi. Neatrodās - velc vien pats to jūgu.
Patiešām - negribi nekādus ekscesus (grūtniecība, nelāga slimība, maukas slava utjp.) - turi kājas krustā. Ā, starp citu - nez kā senās profesijas pārstāves ar grūtniecību tiek galā? Piestāda pavēstes un prasību paternitātes noteikšanai visiem bijušajiem klientiem? Vai tomēr nemaina domāšanas stilu? Vai nemaz arī nav tādas sievietes, kā izliekās?
-
Camma rada manī tieksmi spamot:
"Iestājies klosterī. Kādēļ lai tu laistu pasaulē grēciniekus? Es pats esmu puslīdz krietns, tomēr varu sev tik daudz pārmest, ka būtu bijis labāk, ja māte nebūtu mani dzemdējusi. Es esmu ļoti lepns, atriebīgs, godkārīgs, man aiz ādas vairāk noziegumu, nekā savā galvā tos spēju ietilpināt, nekā iedoma spēj dot tiem veidu, ne laika pietiek tos pārvērst darbos. Kāpēc gan tādam jāložņā starp debesīm un zemi? Mēs visi esam pēdējie nelieši. Netici nevienam no mums. Ej savu ceļu uz klosteri. "
-
Ne pa tēmu - kā ir ar svītriņu dzimšanas apliecībā? Vai tad tēvu neraksta pēc mātes vārdiem? Cik es zinu, tad padomijā un ASV raksta to, ko māte norāda. Ja ir kādas pretenzijas, tad tiesa pieprasa paternitātes noteikšanu. Jo arī laulībā var atšķirties lauleņa vārds no apsēklotāja vārda. Sieviešu ceļi mēdz būt neizdibināmi.
-
Patiesībā tām attiecībām tāpat nebija nākotnes-
sieviete vēlējās bērnu, vīrietis nē.
-
Ne pa tēmu - kā ir ar svītriņu dzimšanas apliecībā? Vai tad tēvu neraksta pēc mātes vārdiem? Cik es zinu, tad padomijā un ASV raksta to, ko māte norāda. Ja ir kādas pretenzijas, tad tiesa pieprasa paternitātes noteikšanu. Jo arī laulībā var atšķirties lauleņa vārds no apsēklotāja vārda. Sieviešu ceļi mēdz būt neizdibināmi.
Neraksta. No māsas zinu. Ir jābūt klāt tēvam ar dokumentu, ja nav precējušies, ja tēvs nav līdzi - vai nu strīpiņa, vai bērns bez apliecības, kamēr tēvs atnāks līdzi. Ja ir precējušies - automātā laulātais un tam līdzi jānāk nav.
-
Ja ir precējušies, raksta vīru. Ja nav - jāiet abiem bērnu reģistrēt.
-
Stulbi. Jo, kā jau teicu - nekad neko nevar zināt. Arī laulībā.
-
Man jau šķiet, ka vīrieši vispār patiesībā nezina cik viņiem bērnu.
-
Patiešām - negribi nekādus ekscesus (grūtniecība, nelāga slimība, maukas slava utjp.) - turi kājas krustā. Ā, starp citu - nez kā senās profesijas pārstāves ar grūtniecību tiek galā? Piestāda pavēstes un prasību paternitātes noteikšanai visiem bijušajiem klientiem? Vai tomēr nemaina domāšanas stilu? Vai nemaz arī nav tādas sievietes, kā izliekās?
Cik sapratu, te jau "ekscess" sanāca vīrietim, dāmai tas bija plānots solis. Un, jā, piekrītu, vīrietim, ja gribēja izvairīties no tāda "ekscesa", vajadzēja kājas krustā turēt ;) Vai, drīzāk, kaut ko mezglā sasiet. Vienīgais 100% kontracepcijas veids ir neseksošana.
P.S. Sievieti un viņas rīcību neatbalstu. Bet arī vīrietis nešķiet īpaši pievilcīgs personāžs. Bērna žēl, ka viņam ar abiem vecākiem tā nenoveicies.
-
Nu un tagad pagriežam to bildi otrādi.
Tu gadus 3 ar džeku kniebies. Kniebiens OK, ģimenei tā īsti nepavelk, da ij pašai veselības problēmas, nu nafig ar bērnu aplaisties - ne gribas, ne īsti prātīgs solis - pašai diagnoze nav cukurs, pārmantojamības iespējas tuvu 100%, plus vēl lērums alerģiju fonā. Galu galā - pilni bērnunami ar nabaga bērniņiem, ja nu dvēsele ieraudāsies. Vienojaties ar džeku, ka šis prezervatīvus lietos, paralēli vēl var bik kalendāru pavērot, galu galā hormonālā ne tuvu nav cukurs, džeks par prežiem nestreso, sak, nav problēmas, man gumija netraucē. Izrunājat, ka sīci ne un ne, ja nu sanāks sūdi, tad mūsdienās aborts nudien nenozīmē mūžīgo neauglību. Normāli, viss kedā.
Te kādā jaukā rītā tu ar palielu šoku konstatē, ka pāris mēnešus nemanītās mēnešreizes nav tavu gļukaino olnīcu izklaides, un visas pārējās izjūtas arī nav īsti kairināto zarnu šaizes, bet klajā tekstā - tu esi stāvoklī. Mēnesī teju jau ceturtajā, kad vairs nekas nav glābjams.
Kasi bizi, sak, klau, mīļais - a kā tā? Mēs tak izsargājāmies?!
Aber šis mīļi smaida, - ai, es prežus ar šķērītēm sagriezu, man ļoti bērnu gribējās...
Nu, kurš cūka? Sieviete, - ka uzticējās un kniebās? Vai tomēr vīrietis, kurš šo palika zem tanka?
Tipa - gan jau šai mātes instinkts pamodīsies, lai tik dzemdē un uztur. Bērns jau nav vainīgs, ka papucis cūka.
A?
-
Nu, ja arī cūka, kas no tā? Sieviete jau nevar kā vīrietis notīties krūmos un paziņot, ka nav no viņas. Jebšu gaidīt, ka grūtniecība pāries kā iesnas. Nepāries. Bērns nāks pasaulē, gaidīts vai negaidīts. Tālāk jau - ir varianti. Var būt happy end ar pamodušos mātes instinktu un diviem mīlošiem vecākiem, var būt uz visu vīriešu-āžu dzimumu apvainojusies vientuļā māte. Vai arī vientuļais tēvs. Vai dzīvu vecāku bārenis - vot tad gan točna abi cūkas...
-
Sieviete nevar notīties? Kvadra, mīļā, šepat kādu brīdi atpakaļ grozījās Herekaktuss, kurš viens pats meitu auklē... Domā - šim ir kādas iespējas alimentus no bābas pieprasīt? Tas jau būs zem vīrieša goda! Kas tad nu, ka nevarēs uzturēt? Bla bla, bla bla, bla bla...
Tiesa, nedomāju, ka šams būtu augstāk aprakstītais cūka ar šķērītēm.
-
Es jau tik par to, ka no grūtniecības neatkrustīsies un neaizmuks, tālāk, jā, ir varianti. Un vientuļo tēvu, kā vienu no iespējām, arī pieminēju.
-
Apbriinoju viirieshus, kuri kategoriski neveeloties beernus, tic sievieshu basnjaam par kontracepciju...
Un par impotenci maz ticas...
-
Jautājums nebija, kā tikt vaļā no atbildības. No tā izvairīties neviens nedomā. Jautājums bija par to - cik godīgi tas ir - nostrādāt kaut ko šitādu un beigās vēl gāzt virsū atbildību?
Ja jau vīrietim bērna jautājums tik aktuāls, tad viņš bija ērti iekārtojies egoists. Kontracepcija uz sievieti un seku strēbšana iespējamās grūtniecības sakarā - arī uz sievieti. Ja jau te diskutē par vazektomijas un aborta sekām, tad kādēļ tomēr svaru kausos ir tieši sievietes nevis šī vīrieša veselības riski, lai gan visas epopejas iemesls bija vīrieša veselības problēma? Parasts, paštaisns egoists.
"Gadiem tas funkcionēja" galīgi neizklausās pēc 3 gadu kopdzīves. Un tā kā vīrietis ir RaFix smilšukastes biedrs, tad nekādā gadījumā nevarētu būt zaļš, dumjš gurķis. Tādēļ vēlreiz domāju, ka - egoists vulgaris, turklāt matu skaldītājs.
p.s.sievietes melus neattaisnoju, bet šajā gadījumā neuzskatu, ka viena pagale degusi.
p.p.s.iespējāmā impotence...hmm, atļausiet pasmaidīt par šo tik svarīgo iemeslu izvairīties no slima bērna radīšanas. Egoisms vulgaris 3.x
-
Vīrieša egoisms pret sievietes egoismu. Bet zaudētājs bērns. Bēdīgi. :(