Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: Broms 2016. gada 15. oktobris, 01:15:43
-
Pārdomas sarosījās no vairāku tēmu kopsavilkuma un pretnostatījumiem.
Atļaušos apgalvot ka ikvienam no mums ir nācies dzirdēt vai pat piedzīvot situāciju, kuras /ne/labvēlīgais iznākums ir pateicoties..kam? Vai notikumu gaitu bija iespējams mainīt? .... un šeit parasti ir virkne notikumu "pirms".. Ja tas būt noticis vēlāk, ja cita, it kā nesaistīta darbība, /ne/būtu notikusi vispār vai sekundi vēlāk, ja tā persona stresa brīdī būtu rīkojusies citādāk... Reizēm notikumu virkne ietekmē pārsistu pieri, citreiz dzīvi un arī dzīvību...
Nonivelējot - cik un vai mēs spējam ietekmēt savu šodienas individuālo un personīgo situāciju?
Jā, mēs pieņemam lēmumus mācīties, mainīt skolas, darbus un laulības!/un tādā veidā ietekmējot citu cilvēku dzīvi. Tauriņa efekts/
Bet kas ir šo lēmumu pamatā? Kas mums liek pieņemt tieši tādu, bet ne citādāku lēmumu? Niansēs.
Visa pamatā ir iepriekšējā pieredze, zināšanas un izglītība.
Jebkuru lēmumu mēs pieņemam balstoties uz šiem 3 "vaļiem".
Kaut saknē tas būtībā ir fufelis, jo katru nākošo izvēli /audzināšana->izglītība->zināšanas=pieredze=lēmumi/ mēs pieņemam pateicoties iepriekšējai.
Katra izvēle, kuru mēs paņemam ir vienīgā pareizā, jo balstoties uz visiem faktoriem mums nav variantu izlemt ko citu.
Kā vecāki mūs audzināja, tā mēs dzīvojam. Un kā viņu vecvecvecvec... - tā mēs..
Uzlieku ķiveri un saku tā: hvz, tas ir :sarcasm: vai :wtf:
Un kāpēc es šo uzrakstīju un nospiedu "nosūtīt"?
Kā tur bij` ar to karmu?
:)
-
Nu gan Jums te tēmas panesušās pēdējā laikā ;) :scratch:
bet nujā :rofl: cits ātrāk, cits vēlāk .... :smoker:
Maniem vaļiem gan ir citi vārdi :)
p.s bet vispar es nesapratu vai tas bija jautājums, pieņēmums, vai apgalvojums :scratch:
nu šis:
Visa pamatā ir iepriekšējā pieredze, zināšanas un izglītība.
Jebkuru lēmumu mēs pieņemam balstoties uz šiem 3 "vaļiem".
-
p.s bet vispar es nesapratu vai tas bija jautājums, pieņēmums, vai apgalvojums :scratch:
nu šis:
Visa pamatā ir iepriekšējā pieredze, zināšanas un izglītība.
Jebkuru lēmumu mēs pieņemam balstoties uz šiem 3 "vaļiem".
Gribētos domāt ka uz pieredzi balstīts apgalvojums, bet laiks čukst ka tas tomēr pieņēmums :)
-
Ar līdzīgu jautājumu es nodarbinu savas smadzenes 3 mēnešus - ja es toreiz būtu darījusi tā, bet vēl citreiz tā, un nebūtu darījusi šitā, tad nebūtu noticis tas... utt. Un tā tik pa apli.
Vai mēs spējam ietekmēt savu šodienas personīgo situāciju (c)? Izvēles iespējas. Laikam spējam ietekmēt. Bet varbūt tas ir tā kā iet uz punktu C. Var pa taisno, bet var apkārtceļos. Galu galā nonāksi paredzētajā punktā.
Bet vispār es nezinu. Un varbūt tas ir labāk:)
-
Katra izvēle, kuru mēs paņemam ir vienīgā pareizā, jo balstoties uz visiem faktoriem mums nav variantu izlemt ko citu.
Kā vecāki mūs audzināja, tā mēs dzīvojam. Un kā viņu vecvecvecvec...
Ei nu ei...
Varianti vienmēr ir vairāki, un tas, kuru izvēlamies, ir vienkārši variants, ko izvēlamies, nevis vienīgais pareizais.
Par audzināšanu (it īpaši ar savu piemēru) - nepavisam nepiekrītu. Dažkārt audzināmajam pietiek saprāta redzēt, ka tiešī tā NAV jādzīvo un jārīkojas.
Un beigu galā - pieaudzis cilvēks drīkst un ir spējīgs pats sevi audzināt...
-
Arī tas uz to pašu audzināšanu attiecas -poitīvais, negatīvais, neitrālais piemērs. Pieaugušais sevi audzina, izejot no iepriekšējās pieredzes. Tātad viss ir atkarīgs no spējas un inteliģences analizēt un saprast bijušo un modelēt sekas.
Skaisti skan, bet tā jau neizdodas. :thinking: Par impulsīvajām rīcībām mēs pēc tam apceram -ja nu es būtu tomēr darījis citādi...
Vēl, ar gadiem pēšņi jūti, ka izdaries tieši tāpat, kā pirms gadiem nosodītais vecāks
-
Jā, nu, šeit jāsaka, ka ticīgajiem šajā jautājumā ir lielas priekšrocības, - viņiem viss ir skaidrs un galva nav jālauza. Taisnību sakot, ir gana daudz lietu, kuras cilvēkam nav ne jāzina, ne jāvar ietekmēt.
-
To Galapunktu jau mēs visi sasniedzam, jautājums vienīgi, pa kādu ceļu
-
Un kāda jēga kaisīt pelnus uz galvas "ja es būtu izdarījis citādi"? Nu nebūtu izdarījis citādi, nebūtu, jo izdarīji tikai tā, kā varēji izdarīt. Un basta.
Rīcību ļoooti bieži nenosaka vis "iepriekšējā pieredze, zināšanas un izglītība", bet hrens zina, kas.
Ja, iedegoties zaļajam, visas 3 + 3 joslas sāk braukt, manai pieredzei, zināšanām un izglītībai bija jādod signāls "braukt!". Bet es nebraucu, lai gan parasti, esot pie krusta pirmā, ieminu grīdā un aizeju ar kaucošajiem, un nē, nebiju aizdomājusies, nemeklēju kaut ko somā un redzēju, ka iedegas zaļais.
Pēc 2 sekundēm krustojumu šķērsoja fūre - pie sarkanā. Skvīīīīīīī. Skvīīīīīīīīīī. Buc. Buc. Buc.
Pie mana parastā "iepriekšējās pieredzes, zināšanu un izglītības" vadītā braukšanas stila man bija jāatrodas fūrei pie purna ar BUC sānsitienā! Ak, jā, tad viens cits nebūtu ielicies fūrē, bet aizgājis gar purnu man gar sānu.
Tādu piemēru ir daudz tikai manā dzīvē vien.
Nu un kas tad to nosaka?
Nē, es nevelku uz "aleluja, lai slavēts die's, jāaizdedz svecīte un jāapmeklē dievkalpojumi cītīgāk".
Bet ne visu rīcību nosaka pieredze, prakse un zināšanas.
Šī pasaule nav vienkārša trīsdimensiju kastīte. Es nezinu, kā viss ir uzbūvēts, bet neredzu jēgu noliegt to, kas ir acīmredzams, kaut arī nav izskaidrojams ar Eiklīda ģeometriju un augstāko matemātiku. Un tavu rīcību nosaka arī pārējās paralēlās pasaules un to ietekme tikpat vai vairāk, nekā primitīvais vecāku piemērs.
Starp citu, par "Kā vecāki mūs audzināja, tā mēs dzīvojam. Un kā viņu vecvecvecvec... - tā mēs.. "atļauj pasmīnēt. Ja tā būtu, tad mēs joprojām tupētu alās un apsūkātu apskretušus kaulus un piestrēbtu sievu salasīto ogu un sakņu virumu.
-
Varianti vienmēr ir vairāki, un tas, kuru izvēlamies, ir vienkārši variants, ko izvēlamies, nevis vienīgais pareizais.
Protams, ka varianti vienmēr ir vairāki. Bet uz kā tiek balstīta izvēle izvēloties vienu konkrētu variantu?
-
Protams, ka varianti vienmēr ir vairāki. Bet uz kā tiek balstīta izvēle izvēloties vienu konkrētu variantu?
Kā tiek balstīta izvēle? Nepārredzot laukumu. Šajā bridī šķiet, ka šī izvēle ir pareizā. Jo tiek apsvērti 3 soļi uz priekšu - tad būs tā, tā un tā. Bet starp to un to ir čum čumī varinatu. Kuri atkal ietekmē. Un nekad jau tā īsti nevar zināt, vai izvēle ir pareizā. Man bieži ir gadījies - izdaru izvēli. Ak šausmas, izrādās nepareizi. Paiet laiks (gadi) - un izrādās labi vien bija. Bet vispār - interesnti:)
-
Protams, ka varianti vienmēr ir vairāki. Bet uz kā tiek balstīta izvēle izvēloties vienu konkrētu variantu?
Tu šobrīd tausti ziloņa asti - jo tālāk rokas nesniedzas - un mēģini rakstīt disertāciju par ziloņa vizuālo, fizioloģisko un garīgo būtību, izejot no astes parametriem.
-
“Nejaušība vai likumsakarība“, reizēm nav nejaušība. Ir veiksme. ;)
-
Tu šobrīd tausti ziloņa asti - jo tālāk rokas nesniedzas - un mēģini rakstīt disertāciju par ziloņa vizuālo, fizioloģisko un garīgo būtību, izejot no astes parametriem.
Bet par to jau tēma! Bez iepriekšējas pieredzes Tu pat nenojautīsi par ziloņa eksistenci.
Tak saku - jebkurā izvēles situācijā izvēlētais variants ir balstīts uz jebkādu iepriekšēju pieredzi. Tb, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, cita varianta pieņemšana nav iespējama. Fiksā SVOT analīze un lēmums rokā. protams, ir visādi paralēlie faktori, bet ne par to stāsts.
-
Protams, ka varianti vienmēr ir vairāki. Bet uz kā tiek balstīta izvēle izvēloties vienu konkrētu variantu?
Šodien esmu īgna, jo kaķis neļāva gulēt, galva sāp, visa pasaule kaitina, un ja būtu jāpieņem lēmums, izvēlētos ko vienu. Bet rīt - iešu no rīta pa ielu, saulīte spīdēs, putniņi čivinās, jaunās kurpes skaistas, pa ceļam kāds pateiks komplimentu, būšu lieliskā omā, un pieņemtu pavisam citu lēmumu.
kā Tev šāds scenārijs?
Un tādus es varu sarakstīt desmitiem...
Tauriņa efekts...
-
Impulsīvi nekad neko nedari?
-
Bet par to jau tēma! Bez iepriekšējas pieredzes Tu pat nenojautīsi par ziloņa eksistenci.
Tava iepriekšējā pieredze un līdzšinējās zināšanas nesniedzas tālāk par ziloņa asti - ko tu uzskati par visu ziloni, jo tālāk neviens nav sapratis un izpētījis, pārējais zilonis ir aiz aizkara. Tos, kuri stāsta, ka zilonim ir arī ausis, olas un snuķis, sauc par šizofrēniķiem, ekstrasensiem un šarlatāniem. Jo tava pieredze pierāda tikai to, ka ir aste - redzama un aptaustāma.
-
Impulsīvi nekad neko nedari?
Šitais tagad kam ir?
-
Šodien esmu īgna, jo kaķis neļāva gulēt, galva sāp, visa pasaule kaitina, un ja būtu jāpieņem lēmums, izvēlētos ko vienu. Bet rīt - iešu no rīta pa ielu, saulīte spīdēs, putniņi čivinās, jaunās kurpes skaistas, pa ceļam kāds pateiks komplimentu, būšu lieliskā omā, un pieņemtu pavisam citu lēmumu.
kā Tev šāds scenārijs?
Un tādus es varu sarakstīt desmitiem...
Tauriņa efekts...
"
Protams, ka pieņemsi citu.
Jo?
Vai tik ne tāpēc, ka...
Vajag smailiju, kurš pie krūma pačurā un aiziet alu dzert!
-
Protams, ka pieredze ietekmē. Arī tas iepriekš ieliktais no vecākiem. Sevišķi tad, ja nedomājot izrīkojies. Kā jau te reno rakstīja, attopies, ka esi izrīkojusies kā nosodītie vecāki. Ja ar apdomu, tad gan vēl speciāli piedomā, lai būtu savādāk kā tiem tur.. bet gala beigās kaut kur turpat vien nonāc.
-
Protams, ka pieņemsi citu.
Jo?
Vai tik ne tāpēc, ka...
Vajag smailiju, kurš pie krūma pačurā un aiziet alu dzert!
ja vienā noskaņojumā pieņemšu vienu lēmumu, bet otrā - citu, kurš tad būs tas vienīgais pareizais? abi? vai neviens? (man tas 'vienīgais pareizais" karājas tagad plakāta vietā....)
varbūt pareizi ir abi, kā divi ceļi, kas ved uz vienu rezultātu, tikai pa dažādām trajektorijām...?
-
ja vienā noskaņojumā pieņemšu vienu lēmumu, bet otrā - citu, kurš tad būs tas vienīgais pareizais? abi? vai neviens? (man tas 'vienīgais pareizais" karājas tagad plakāta vietā....)
varbūt pareizi ir abi, kā divi ceļi, kas ved uz vienu rezultātu, tikai pa dažādām trajektorijām...?
Ok. Vajadzēja to "vienīgo un pareizo" kaut iekavās ielikt.
Bet vēstījums no tā nemainās - cita varianta izvēle nepastāv.
-
Mani lēmumi nekad nav noskaņojumu vaina. Ir dažādas kontitūcijas cilvēki, tātad tas jau ielikts. Nu sīkas lietas var ari izdarīt pēc noskaņojuma, iet uz kino vai neiet utt.
-
Ja emocijas būtiskākas par prātu, vai lēmuma pieņemšanas brīdī netiek kontrolētas, tad tā būs,
ka šodien viena izvēle, rīt cita...
-
Tas, kāds tas lēmums vai vienkārši nekā nedarīšana ir bijuši pareizi, jau parādās pēc tam.
Pie tam, pārāk neieciklējoties uz "rezultātu" , parādās iespēja saprast arī pārējās, blakus esošās konsekvences, kādi būtu ieguvumi vai papildus zaudējumi tam vai citam lēmumam vai nekā nedarīšanai.
-
Vajag smailiju, kurš pie krūma pačurā un aiziet alu dzert!
Nepareiza secība, vajag smailiju, kurs aiziet alu dzert un tad pie krūma pačurā.
-
Šitais tagad kam ir?
Ja tūlīt aiz ieraksta, bez tad augšējam autoram.
-
Ja tūlīt aiz ieraksta, bez tad augšējam autoram.
Ja kāds nav paspējis iepostēties starpā. :D
-
Bet vēstījums no tā nemainās - cita varianta izvēle nepastāv.
Bet kā tad, ja tiek pieņemts, pats saproti un apkārtējie arī,
pilnīgi nepareizs lēmums, bet negribi “padoties“ un kļūt par lūzeri savās acīs :)
un nevis pieņem jaunu, pareizu lēmumu un atkāpies, bet spītīgi dari visu,
lai nepareizais kļūtu par pareizo...
Un vienā jaukā dienā - bingo!, zelta ola nopulēta! Un nu visi jēēē, cik gudri, tālredzīgi...
Pats vien zini, ka nebija gudri, vienkārši spītīgi. ;)
-
Bet uz kā tiek balstīta izvēle izvēloties vienu konkrētu variantu?
Primāri izvēle tiek veikta, lai maksimāli attālinātu neizbēgamo finālu.
Līdz ar to, lai izdzīvošanai nodrošinātu maksimāli labvēlīgākus lēmumus,
kuri balstās pieredzē, zināšanās, pārmantotajā...
Bet - tajā pat laikā, neiespējami paredzēt, vai izvēle būs pareizā, jo to izdara tagadnē,
rezultāts nākotnē, tātad citā laika dimensijā, citā upē.
Pilnīgi absurdi domāt, ka izvēle konkrētajā situācijā bijusi nepareiza,
jo nav iespējams uzzināt, kāds būtu rezultāts, ja būtu cita izvēle.
Tā vien fantāzija kā būtu, ja būtu, bet arī jau citā laikā, ar citu pieredzi un zināšanām.
-
tuk, tad jau Tev pēdējos 2 postos pretruna. Pirmajā stāsts par to, ka kāds izdara nepareizu izvēli, bet aiz spītības to kultivē tālāk, skaidri zinot, ka - garām. Otrajā - ka nepareizu izvēļu nav, jo nevar jau pārbaudīt, kas pareizi, kas nē.
Par Broma tēmu. Es to uztvēru mazliet citādāk. Neanalizēšu, uz ko balstoties, mēs pieņemam lēmumus. Esence tur, ka lēmumus pieņemam tādus, kādi konkrētajā brīdī, konkrētajā situācijā, konkrētajā noskaņojumā, zemapziņā vai pieredzē balstīti, ir vienīgie iespējamie. Ja izvēlētos citu variantu - tas atkal konkrētajā puzlē būtu tas vienīgais, jo mēs to izvēlamies - TIKAI TO VIENU VIENĪGO. Viss saliekas tā, kā saliekas, lai notiktu tas, kas notiktu. It kā ir izvēle, varianti, bet mēs apstājamies pie viena, konkrētā, neizbēgamā, pie tā, ka cita varianta it kā jau nav. Nav iespēju pārliecināties par tiem citiem, kā jau tuk otrajā postā teica. Nezinu, vai uztversiet šo manu samuhļījumu, es to saprotu tik skaidri, bet nezinu, vai tā arī spēju to pasniegt :)
Ja savu apziņu salīdzinām ar enerģiju viļņiem, mēs katrs rezonējam kaut kādu noteiktu viļņu garumu ietvaros, tā ka esam ierobežoti savā laukā. Mēs nevaram rezonēt citādāk.
Ja karma nozīmē procesu un darbību, cēloņus un sekas, tas nozīmē, ka mūsu lēmumi izraisa noteiktas sekas, ka esam brīvi savās izvēlēs. Bet, ja apskatām iepriekšējo - ka izvēlamies to vienu vienīgo variantu (it kā) no vairākiem, tas nozīmētu, ka viss kaut kā izskatās pēc nolemtības kaut kādas sistēmas ietvaros
-
Pretrunas nav. Laiks ir rādītājs.
Vienmēr tiek pieņemta sev vislabvēlīgākā izvēle no iespējamajām.
Ja konkrētie apstākļi, sabiedrība, kāds indivīds kavē realizēšanu,
lēmuma pieņēmējs cenšas ārējos kavējošos faktorus pārveidot.
Bet primārais ir nodrošināt iespējami sev labvēlīgākus apstākļus un attālināt nenovēršamo.
Tas viss neizslēdz apstākļu kopumu, individualās rakstura īpašības utt, utt...
-
Tātad es Tevi pārpratu. Neuztvēru, ka pirmajā variantā nepareizais, aiz spītības pieņemtais variants pēc pulēšanas ieguva zelta olas statusu. Bet ir jau variants, ka nepareizā izvēle tā arī pēc laika izrādās nepareizā - zelta ola nevarēja sanākt. Tas nozīmē, ka cilvēkam šis nepareizais variants, izvēle bija jāpieņem, lai pēc laika atklātos, ka tā tik tiešām bija kļūdaina. Vēl jau variants ir nelaime vai nāve, kad visi kauliņi puzlē attiecīgi saliekas. Tā ir zelta ola vai kļūda?
Šā kā tā, man liekas, ka Broma tēma patiesībā nebija par to, kā un kādus lēmumus mēs pieņemam, bet par to, vai cilvēkam tik tiešām ir izvēles, ka mēs paši saliekam savu likteni, kā sludina karma, vai arī dzīvē īpašas izvēles brīvības nav (kaut teorētiski it kā ir, un mums liekas, ka nu tik mēs baigi pieņemam lēmumus ;) )
-
Re, es pats nemācēju paskaidrot tēmas domu.
Minne ir uztērusi to domu, vēstījumu, kas manā prātā dīdījās.
-
Man jau šķiet, ka nevar izvēlēties vien kam un kur piedzimsi un kad un kā nomirsi.
Viss pārējais ir “maināmi lielumi“.
Bet nu es neesmu fatālisma piekritēja. :)
-
Man jau liekas, ka ļoti skaidri visu izklāstīji, vienīgais - par karmu, tātad par brīvību izvēlēties likteni, vien knapi iepīkstējies pašās beigās, tādēļ varbūt citi neuztvēra šo pretnostatījumu ;)
-
Man jau šķiet, ka nevar izvēlēties vien kam un kur piedzimsi un kad un kā nomirsi.
Viss pārējais ir “maināmi lielumi“.
Vai zīdainis var mainīt kaut ko situācijā, ka piedzēries papucis viņu ņem un nosit?
-
Man jau šķiet, ka nevar izvēlēties vien kam un kur piedzimsi un kad un kā nomirsi.
Viss pārējais ir “maināmi lielumi“.
Bet nu es neesmu fatālisma piekritēja. :)
"Maināms lielums" šajā gadījumā ir tā kā iluzors, jo mums dzīvē ir izvēles tiesības, bet mēs izvēlamies tikai vienu, konkrēto variantu. Bet kas teica, ka mums jau iepriekš nebija nolemts izvēlēties tieši to un ne citu? ;)
Un vēl par "apzinātās izvēles" iluzoro dabu. Kā ir ar neapzinātajām izvēlēm, zemapziņas izvēlēm? Kā Trix pieminētajā gadījuma ar auto?
Tu saki, ka izvēle tiek veikta, lai iespējami attālinātu neizbēgamo finālu. Tad sanāk, ka tie cilvēki, kuri iet bojā avārijā, speciāli izvēlas atrasties liktenīgajā auto vai ceļa posmā, jo kādēļ gan kāds apzināti gribētu nomirt? (protams, ir arī tādi). Vai varbūt cilvēka dabā ir egoistiska vēlme būt apveltītam ar spēju veikt selektīvu izvēļu izlasi - šo es izvēlēšos, bet šo ne? Manuprāt, tā lieta gan ir sarežģītāka. Daudzu kvantu zinātnieki pieļauj, ka mūsu apziņa, no kuras, savukārt, rodas domas, nemaz nav mūsu smadzeņu produkts, ka apziņai un smadzenēm nemaz nav tādas saiknes, kā līdz šim uzskatīts.
-
Interesanti. Daļēji gribu piekrist autoram - par tiem "vaļiem", kādi nu kuram ir. Bet papildus noteikti (gribas citēt Bulgakovu - sātana sarunu ar Berliozu):
"— Atvainojiet ari mani, — ārzemnieks atbildēja, — bet tā tas ir. Jā, es gribētu jums pajautāt, ko jūs darīsit šovakar, ja nav noslēpums.
— Noslēpuma nav. Tūlīt es iegriezīšos mājās Dārza ielā, bet pēc tam pulksten desmitos vakarā MASLITASĀ notiks sēde — un es to vadīšu.
— Nē, tas nu nekādi nevar notikt, — stingri iebilda ārzemnieks.
— Kāpēc, apžēlojieties?
— Tāpēc, — atbildēja ārzemnieks un ar piemiegtām acīm paskatījās debesīs, kur, juzdami tuvojošos vakara vēsumu, bez skaņas lidinājās melni putni, — ka Annuška jau saulpuķu eļļu ir nopirkusi un ne tikai nopirkusi, bet jau pat ari izlaistījusi. Tā ka sēde nenotiks."
Providence, karma utt, vārdu ir daudz...