Un kāda jēga kaisīt pelnus uz galvas "ja es būtu izdarījis citādi"? Nu nebūtu izdarījis citādi, nebūtu, jo izdarīji tikai tā, kā varēji izdarīt. Un basta.
Rīcību ļoooti bieži nenosaka vis "iepriekšējā pieredze, zināšanas un izglītība", bet hrens zina, kas.
Ja, iedegoties zaļajam, visas 3 + 3 joslas sāk braukt, manai pieredzei, zināšanām un izglītībai bija jādod signāls "braukt!". Bet es nebraucu, lai gan parasti, esot pie krusta pirmā, ieminu grīdā un aizeju ar kaucošajiem, un nē, nebiju aizdomājusies, nemeklēju kaut ko somā un redzēju, ka iedegas zaļais.
Pēc 2 sekundēm krustojumu šķērsoja fūre - pie sarkanā. Skvīīīīīīī. Skvīīīīīīīīīī. Buc. Buc. Buc.
Pie mana parastā "iepriekšējās pieredzes, zināšanu un izglītības" vadītā braukšanas stila man bija jāatrodas fūrei pie purna ar BUC sānsitienā! Ak, jā, tad viens cits nebūtu ielicies fūrē, bet aizgājis gar purnu man gar sānu.
Tādu piemēru ir daudz tikai manā dzīvē vien.
Nu un kas tad to nosaka?
Nē, es nevelku uz "aleluja, lai slavēts die's, jāaizdedz svecīte un jāapmeklē dievkalpojumi cītīgāk".
Bet ne visu rīcību nosaka pieredze, prakse un zināšanas.
Šī pasaule nav vienkārša trīsdimensiju kastīte. Es nezinu, kā viss ir uzbūvēts, bet neredzu jēgu noliegt to, kas ir acīmredzams, kaut arī nav izskaidrojams ar Eiklīda ģeometriju un augstāko matemātiku. Un tavu rīcību nosaka arī pārējās paralēlās pasaules un to ietekme tikpat vai vairāk, nekā primitīvais vecāku piemērs.
Starp citu, par "Kā vecāki mūs audzināja, tā mēs dzīvojam. Un kā viņu vecvecvecvec... - tā mēs.. "atļauj pasmīnēt. Ja tā būtu, tad mēs joprojām tupētu alās un apsūkātu apskretušus kaulus un piestrēbtu sievu salasīto ogu un sakņu virumu.