Sarunu forums
Noskaņojums => Dusmojos/ īgņojos/ bēdājos => Tēmu iesāka: Viesis (šoreiz anonīmi) 2016. gada 04. novembris, 08:58:09
-
Vērojot pēdējā laika pompozos pasākumu un slavinājumus, sagaidot Latvijas 100. gadadienu, nepamet sajūta, ka dodamies uz priekšu - atpakaļ pagātnē. Tik daudz līdzība sar pompozo PSRS norieta laika. Jo štruntīgāk gāja reālajā dzīvē, jo skaļāki un pompozāki vārdi par lielajiem sasniegumiem un veiksmīgo valsti. Pie kam tā paaudze, ka sbija pie varas tajos laikos jau gandrīz beigusi savu darba un politisko dzīvi...
-
Jā, ir vienmēr un nemitīgi jāčinkst, cik viss ir slikti, protams. Nav vairs ne labu cilvēku, ne labu darbu...
Dzimšanas dienās, it īpaši apaļās jubilējās, pie galda tak ar skaļi neatgādina jubilāram, ka viņš, maita, vēl kaimiņam piečuku parādā, un savu vāģi mūždien nepareizi nenoliek, un pagājšāgad piedzēries pa ceļu gāja un nepiedienīgas dziesmas auroja...
-
Par daudz ko ir rūgtums un dusmas, bet tas man neliedz prieku par to, ka mums vēl joprojām ir sava valsts un arī valoda, paldies Dievam.
-
Visi tie pompozie slavinājumi un izdarības attiecas uz Rīgu un Ventspili un valdību!
Mazpilsētas un lauki dzīvo savu dzīvi ar savām mazām uzvarām,saviem zaudējumiem.Bet kopumā ir gana daudz lietu,kuras visi kopā šeit esam sakopuši,sakārtojuši,kas darbojas par spīti visām deputātu un ministru ļaunprātībām un muļķībām.
Ir prieks par darbīgiem cilvēkiem,par spēju ražot,pārdot,attīstīt.Es no Zemgales,bet domāju ka citur ir tāpat..ja nu pašās nomalēs iet grūtāk.
Piekrītu Emīlijai-dzimšanas dienās priecāties par labajām lietām,sliktās lai paliek pelēkai ikdienai.
-
Jā, bet es pačīkstēšu, jo tomēr ... var priecāties par labajām lietām, taču ir dzīvē vēl viena likumsakarība. Līdzīgi kā ar alkoholismu - pirmais solis ceļā uz izveseļošanos ir patiesa izpratne par to, ka problēma IR. Pēc analoģijas - par šo valsti. Pirmais solis ceļā uz labāku politiku, dzīvi un valsts pārvaldi šajā teritorijā ir sapratne par to, ka viss ne tuvu nav labākajā kārtībā (lai neteiktu vairāk) un tā turpināt dzīvot ilgtermiņā nav iespējams.
Pilnīgi piekrītu autoram par līdzību ar PSRS. Vajag vēl piemērus?
Tie, kuri 90-os bija apzinīgā vecumā gan jau atcerēsies, kas bija tas, ko tai laikā pārmeta padomju varai, agrumentējot tās nomaiņas nepieciešamību.
Korupcija, y varas nespēja ar to ko darīt. Hm, hm! Vai tikai tiešām mēs šodien nedzīvojam 1980-o gadu PSRS šai ziņā? :)
Partijas nomenklatūra, tipa vienā vadošā amatā neko nav spējis jēdzīgu izdarīt vai prasti8 apzadzies, tad ko? Atlaiž? Vait'var tā rīkoties arvisādu partijas skolu un kursu beidzēju? Da, nē - pārceļ citā augstā un atbildīgā amatā patālāk no acīm! Ha, ha, ha. Vai nav kkas ļooooti pazīstams? Tik' tagad katra partija nāk ar tādu savu nomenklatūru. Ja toreiz bija viena tad tagad - katrai partijai sava. :rofl: Un vēl ir neaizskaramie ierēdņi. :)
Treškārt, - birokrātija. Ārprāc, cik tad cilvēku sēdēja visādās ministriju pakļautības iestādēs, utjpr.! Tagad sēž vēl vairāk! :rofl:
Un kas atliek? Nekas cits, - vara iet PSRS pēdās. Bet visstulbākais visā šajā lietā ir tas, ka būtībā "За что боролись, на то и напоролись".
-
Ja paskatāmies globāli, diemžēl visā pasaulē notiek tieši tas pats. Katrai lielvalstij savas piegājiens, bet principā - zombēšana, birokrātija, spiediens uz pseidomorāles vērtībām. Sodoma un Gomora. Diemžēl. :fubar:
-
un,ja paskatās sīki un kašķīgi,tad trīs pompozi piecos teikumos ir par daudz.ja vien tas nav viesa maģiskais vārds.
-
Čīkstēšanu nevajag jaukt ar pragmatisku vēlmi saprast, kas notiek un ko darīt.
-
Ja paskatāmies globāli, diemžēl visā pasaulē notiek tieši tas pats. Katrai lielvalstij savas piegājiens, bet principā - zombēšana, birokrātija, spiediens uz pseidomorāles vērtībām. Sodoma un Gomora. Diemžēl. :fubar:
Ragana, a Tu neglaimo pārāk LV tā, ar lielvalstīm salīdzinādama?
Un, taisnību sakot tā vien prasās ... pasūtīt sev kādus krekliņus ar apdruku un uzrakstiem tipa "Šī LV nav tā valsts, par kuru es 199.... gadā uz barikādēm atrados." Un pastaigāt ar tādu ... vienkārši pavalkāt tādu krekliņu ikdienā tad, kad ārā būs silts.
-
Jā, starp citu, atceros vienu sīku atgadījumu. Reiz, laikam 18. novembrī, pie pieminekļa notika visi tās dienas svinīgie pasākumi, pēc kuriem tā laika prezidents Zatlers staigāja pa tautu un spieda rokas atnākušajiem pingvīnu kārtas pārstāvjiem ar apsveikumiem LV neatcerosvairskurā gadadienā. Pats redzēju - viens vīrelis tā arī atstāja ekselenci ar pastieptu roku, - apgriezās un aizgāja.
Vēl ir redzēti tādi, kuri svinīgās uzrunas laikā pie tā paša pieminekļa demonstratīvi stāv ar muguru pret runātāju.
-
krekliņus ar apdruku un uzrakstiem tipa "Šī LV nav tā valsts, par kuru es 1991. gadā uz barikādēm atrados."
Šajā punktā es Tev piekrītu pilnībā.
-
infantila, bet tomēr doma. Forumā tā kā būtu iespējams jebkuru dalībnieka iniciatīvu pareizināt ar aktīvo lietotāju skaitu?
-
A?
-
Zigfrīd, diemžēl neglaimoju, jo ir pat sliktāk - "mēs ņemam piemēru", jo nafig piepūlēt smadzenes. :sarcasm:
-
infantila, bet tomēr doma. Forumā tā kā būtu iespējams jebkuru dalībnieka iniciatīvu pareizināt ar aktīvo lietotāju skaitu?
Tas tā kā būtu ieteikums pieslīpēt tekstu, samesties un pasūtīt priekš visiem šejienes gribētājiem?
-
Tas tā kā būtu ieteikums
Kaut kā tā ;)
-
Bet man patīk pasākumi. Ir jau apnikuši tie sarkanbaltsarkanie suvenīri, bet nu un ? Es izvēlos priecāties, par to , kas labs. Protams, saskaros ar visām nebūšanām, tepat LV vien dzīvoju. Uz barikādēm biju, nu un? Domāju, jo vairāk pasākumu, lietu, suvenīru, jo labāk. Varbūt uz 50 štrunta suvenīriem gadās arī 1 gaumīgs. Uz 10 blēdīgiem uzņēmējiem viens godīgs.Uz 100 šļāgeriem viena skaista dziesma. Bet ,ja būs tikai 10 suvenīri, 2 uzņēmēji, un 5 šlāgeri , lielāka varbūtība, ka "viss ir slikti".
Un galu galā , es esmu valsts. Arī es. Ikviens. Ja sakat, ko sliktu par valsti, tad attiecināt to uz sevi.
Un vēl. Cīnīties "PRET" kaut ko ir daudz vieglāk, nekā cīnīties "PAR". Nu tad es atstāju to "PRET" plānā galdiņa urbējiem. Pieņemiet izaicinājumu un pacīnīeties "PAR".
-
Man negribas piedzīvot tādu dienu, kad Latvijas svētki (Lācplēša diena, Latvijas dibināšanas gadadiena) nebūs vairs visas tautas svētki. Nedod dievs, ja tas viss sāktu līdzināties 7.-8. novembrim PSRS laikā - skaļi vārdi no tribīnēm, bet vienkāršajās tautas apziņā vienīgi papildus brīvdienas, un nekādi svētki...
-
Man negribas piedzīvot tādu dienu, kad Latvijas svētki (Lācplēša diena, Latvijas dibināšanas gadadiena) nebūs vairs visas tautas svētki. Nedod dievs, ja tas viss sāktu līdzināties 7.-8. novembrim PSRS laikā - skaļi vārdi no tribīnēm, bet vienkāršajās tautas apziņā vienīgi papildus brīvdienas, un nekādi svētki...
Man jau sen, sen tā ir. Vienīgi papildus brīvdienas.
-
Nu žēl, ka tev tā. Vai tik tas nav arī tāds kā slinkums, sak, ko es te pūlēšos, ja man svētku sajūtu Vējonis nerada.
Lai arī mēs neko vairāk par iedegtu sveci un izkārtu karogu nedaram, bet es nekad neļaušu tādam negatīvismam atņemt īpašas dienas sajūtu
-
Nu žēl, ka tev tā. Vai tik tas nav arī tāds kā slinkums, sak, ko es te pūlēšos, ja man svētku sajūtu Vējonis nerada.
Lai arī mēs neko vairāk par iedegtu sveci un izkārtu karogu nedaram, bet es nekad neļaušu tādam negatīvismam atņemt īpašas dienas sajūtu
Reno, tā kā es uzskatu, ka 1992. gada 4. maijā pēc LPSR laika nekā nedarīšanas vidusmēra latvietim bija jāuzrota piedurknes un jāsāk rukāt kā diviem ķīniešiem reizē, lai panāktu kāroto "Eiropas līmeni", paceltu savu pašapziņu ne tikai ar tukšiem lozungiem vien, tad atbilstoši savai pārliecībai es arī rīkojos un veidoju attieksmi pret lietām. Manā uztverē vēl pagaidām vispār nav, ko svinēt. Drīzāk varētu kādas 2 .. 3 sēru dienas pazaudētās tautsaimniecības piemiņai, aizbraucēju piemiņai, kuri neatgriezīsies, un vēl šim tam par godu. Un vēl, men tā liekas, ka tie cilvēki, kuri toreiz 19padsmitajā uzdrošinājās ..., būtu ārkāāāāāāārtīgi nepatīkami pārsteigti, uzzinot, kā mēs šodien šeit dzīvojam un kas ar mums notiek. Tas ir par pamatu manai attieksmei un vienaldzībai. SVINĪBĀM ŠOBRĪD NAV PAMATA.
-
Diez, Ziemassvētkus tu svini?
-
Diez, Ziemassvētkus tu svini?
Es baznīcā neeju, to biš kādā sakarā man svinēt? Ja par Ziemassvētkiem nosauc atlaižu un tirdzniecības buma svētkus, tad jā, to es izmantoju. Iepirkšanās ar atlaidēm mani interesē.