Sarunu forums
Es un mēs => Filozofija, psiholoģija, ezotērika => Tēmu iesāka: dip 2020. gada 06. septembris, 09:13:54
-
Prātā pavīdēja jautājums - kādi ir tie nerakstītie likumi, kurus nedrīks pārkāpt? Kurus nevajadzētu pārkāpt? Un kurus tad es nepārkāpju. Katram, visticamāk, ir savi.
Ātrumā pat nespēju sev atbildēt, jo tie var būt niecīgi likumiņi un lielie, kosmiskie.
Tos var nosaukt arī par principiem (?)
Kādam tas varētu būt - nekad neaizdot naudu. Neaizņemties. Neņemt neko uz kredīta. Sagriezt ārā metamās drēbes. Nenēsāt sarkanu apakšveļu.
Hm, kādi tad ir tie mani principi? Ko es nekad, nekad?
Kādi ir jūsējie? Varbūt es māšu ar galvu un teikšu - o!
-
Kāpēc jāgriež drēbes???
-
Oi.
Pāršķiroju prātā, bet neatradu neko par 100%...
-
Kāpēc jāgriež drēbes???
Zinu, ka cilvēki tā dara. Lai cits nevalkātu viņa apģērbu.
-
Atcerējos vienu savu principu - nekad, nekad neēst no slimnīcas ņemtu ēdienu, Piemēram, kāds ir slimnīcā un iedod tīklu ar apelsīniem. Paņemu un izmetu.
-
Padomāju, padomāju un sapratu, ka man nav tādu likumu, ko nevarētu pārkāpt, ja situācija ir tāda, ka turēties pie sava sagādā lielākas problēmas. Vienīgais, neko nenesu mājās no kapiem. Bet droši vien, ja kapos atrastu čemodānu ar miljonu, atnestu gan.
Īstenībā ne par ko nevaru būt 100% pārliecība, ka nedarīšu principā. Varbūt vienīgi, ka nekad nesmēķēšu. Bet arī tad - ja no tā, vai sapīpēšu ar kādu bandītu konkrētā situācijā, būs atkarīga mana vai sīču dzīvība, smēķēšu, ka kūp.
Bet pārējais...
Nu nemetu zemē atkritumus; ja nokrīt papīrītis, paceļu, ja nav misenes tuvumā, lieku somā. Bet bez sirdsapziņas pārmetumiem norakšu mežā vecus pelnus ar zemi un sarūsējušām naglām, ko atšķirot nav iespējams, bet atkritumu apsaimniekotājs neņem - tāpat ar laiku sarūsēs pavisam. Vai norakšu zem mašīnas stāvvietas briesmīgi indīgo šīferi, jo par to dažu lokšņu nodošanu ir nesamērīgi lieli izdevumi.
Nu neņemšu es svešu mantu. Bet ja tā "svešā" manta ir mans pirms pāris gadiem nozagtais īpašums, paņemšu gan. Un pie astes "labticīgā ieguvēja"problēmas.
Normālam cilvēkam jau tie paši parastie morāles likumi ir rīcības pamatā, bet apgalvot, ka nekad neko nepārkāps, IMHO, ir kaut kā... naivi, vai? Pilnīgi iespējams, ka situācijā, kad jāglābj bērni no reāla apdraudējuma, - piemēram, ja kāds nakts vidū ielauzīsies mājās un konkrēti uzbruks, es viņu varu arī nogalināt, ja neredzēšu citu veidu, kā novērst briesmas. Bet normālā ikdienā nogalināt varu tikai odus, zemesvēžus un zivis pārtikai.
Ā, nekad nevedīšu iedzērušu kaimiņu uz veikalu pēc nākamās devas. Tas nu ir principā un cieti. Ja viņam vajag pie ārsta - aizvedīšu, ja kāda cita patiešām neatliekama vajadzība - aizvedīšu. Bet pēc šmigas - nekad.
Par visu pārējo - never say "never".
-
Ā nu jā.
No kapu teritorijas neko neņemt - lai tur vai ananāsi žogmalē augtu... Ne puķītes, ne zemenītes, neko.
P.S. izlasīju Trix pārdomas par to miljonu... nu jaaaa... :D
-
Tas, ka mēs esam spējīgi uz gandrīz visu, ir skaidrs. Arī no slimnīcas nestos apelsīnus apēdīšu, nevis miršu badā.
Nu re, pamazām sāk izgaismoties arī mani principi. No kapiem neko.
-
Nu re, pamazām sāk izgaismoties arī mani principi. No kapiem neko.
Miljonu arī ne? Reālu naudu, kad pašai nepietiek ikdienai - tā arī atstātu un teiktu bērniem, ka šodien atkal pliki kartupeļi vienreiz dienā pie svecītes gaismiņas, bet miljonu no kapiem atnest man principi neļāva? :D
Nu nez. Puķītes un akmentiņus es arī nenestu. Ja man naudas būtu pietiekami, varbūt nepaņemtu. Bet ja nav nekā un ir paņeemama nauda, tikai ir aizspriedumi pret kapiem?
-
Trix, redzi, es pat neapsvēru domu par miljonu. Kur ta nu man miljons :mrgr:
Pieļauju, ka es pārkāptu visus principus noteiktās situācijās. Mana doma laikam bija par ikdienas, ne ekstrēmam situācijam.
Kapos miljons. Man. Tā pēkšņi. Iezīmēta nauda. Videonovērošana/izsekošana. Bandītu razborkas. Es bailīga. Un ne visai gudra.
-
Man kapos nosperts tēva darinātais kaplītis :( uzsvars uz tēva darinātais. Vot narod...
-
Zināma publika kapos sper visu, kas nav gluži ar piekaramo atslēgu pieslēgts. Ieskaitot kapu apmales. Mēs ar māsu negribējām iniciāļus uz visām apmalēm gravēt, likās, tā tāda krievu tradīcija, bet sievišķis, kas noformēja pasūtījumu, dikti uzstāja, un beigās atklāja savas uzstājības patieso iemeslu - neapzīmētās granīta apmales zogot tā ka nemetās. Un lai nokalst rokas tam nelietim, kurš paņēma to smuko tulpju pušķi, ko biju aizvedusi mammītei. Nākamreiz atbraucu, skatos - tukša burka stāv, ūdens skaidrs un dzidrs, tātad uzreiz savāktas. Bet aizlauzt tām puķēm galvas man arī roka neceļas, kaut zinu, ka citi tā darot.
-
Vienīgais man nerakstītais likums - neņemu kredītus. Nu tas ir vienkārši- ja kas patīk, bet nevaru atļauties, tātad vēl neesmu tam nopelnījusi. Viss pārējais notiek automātiski, viss kas aiznests uz kapiem, tur arī paliek; nevienu nemācu dzīvot; nekautrējos jautāt. Vēl bija kādreiz, ka nekad nesaku "ne", un neatsakos pat no sīkiem darbiņiem, - bet šos divus pēdējā laikā piebremzēju.
-
Slimnīcā nokaltušo roku nodaļa
Neko no kapiem un neņemu kredītus. Ak nē, telefons gan iet ar kredītmaksājumu. Tā ir ar tiem principiem. Miljonu savāktu. Briljanta gredzenu gan nē
-
aij, superīga tēma. :yes: varētu izvirst ar spriedeļojumiem.. bet no rīta ir grūti savākt pat elementāru teikumu kur nu vēl spriedeļojumu :sad_smiley:
skatoties uz sevi..varu teikt, ka atbildes varētu būt dikti atšķirīgas no vecumposma, kurējā šo jautājumu uzdod.šodienas atbilde varētu būt cita nekā pirms 20it un 30it gadiem.
šodien droši un ar galvošanu varu teikt- man nav principu :n+: , līdz šim bija ilgi jāiet. Pirms 20-30 gadiem, man šķiet, ka man principi vien bija :D :D
Palsījos jūs un ātrumā galvā pazibēja, ka daudzi šie tjip nerakstītie likumi saslēdzas ar ticību,māņticību un ticējumiem..- ja darīsi šā,tad būs tā. Un pareiz jau vien ir tie ticējumi jau ir domati tam lai ticētu un pasargātu kaut vai pašus nesaprātīgos no nevēlamām darbībām.
es savā galvā esmu nosvītrojusi visus vispārejos ticējumus, bet bieži pieķeru sevi ,ka izdomāju savus :D ..un ja tie ir mani, tad tie tiešām reāli darbojas (uz mani) :D
Kapu tēma...nuuu..kaplīši grābeklīši un citas saimnieciskas lietiņas mēdz klejot pakapiem... aizņemas viens, tad otrs..aizmirst no kura aizņēmies noliek citur ...tas normāli... nav ko taisīt drāmu..var pastaigāt un palūrēt..bieži vien guļ aiz cita koka un nejau aiz ļauna prāta.
neko nenest...ļoti noderīgs likums. bet atceramies, viss ir galvā...pirms kkādiem 20+ gadiem strādaju par apzaļumotāju ..un man bija liela vara ko un kā darīt ar visu kas aug un plešas.sadomāju ,ka vajag tīrīt kapiem pieguļošo teritoriju...likāmies iekšā ar bariņu nozīmēto bezdarbnieku :)
tur ne tikai čemodānu ar naudu varēja atrast :) :D
īsti gan mājās neko nenesu, bet no mēsliem izvilku daudz ko interesantu..salikām smuki gar malu ,izveidojam gandrīz vai izstādi... izzāģēto malku strādnieki aizveda mājās utml. tas vienkārši saucas -domā līdzi....ar šodienas prātu iedziļinātos vairāk ,gan jau ka tur bija pietiekami vēstures artefakti utml...bet nu neko neiznīcinājām ..izvilkām , norausām zemi...atstutējām pret koku utml...
tās kapu darbības ir tik svarīgas cik paši tam piedodam svarīgumu. Latvijā kapi ir mežos... nu kapēc lai neēstu meža zemenes,kas aug mežā/kapos. ne viņas kādam pieder ne special tiek apsargātas. cita lieta savākt cepumiņus no kāda aizgājēja kapa...no otras puses nu nahren viņam tos cepuminus,ja piemeram lapsas bērnam tas ir svarīgāk ???
nu tākkā..
bet nujā, tā kapsētu tēma , es vēl šad tad sapņos redzu, kā darbojos un kko veidoju savās kapsētās :)un vēl man ir galvā projekts par tādu kapsētu kādas nav Latvijā , bet nu es īsti nezinu kuram būtu interese ieguldīties kapu projektā. un mans ast neļauj iet un kādam kko skaidrot, klārēt,parliecināt..tad nu, vai nu paliks projekts tikai manā galvā ,vai arī cerams ideja kkur gaisā virmos(cenšos palaist gaisā) kamēr noķers kāds cits un realizēs :D :D
p.s tomēr aizmuldējos :rofl:
-
reno- par briljanta gredzenu
šo es iedomajos bieži vien,kad skatos kā meita ar saviem putniem karo :D :D piemēram neņem pirmo maizes kukuli(oij kāds uzšķaudīja, apgrābstīja, putekli sakrita jo tak pirmais utt) paņem aiznākošo, bet tajā teiksim pavāram roka paslīdēja un iebira puskilo sāls. še tev!!!
mans ticējums saka ..ka jāņem tas, ko dod tev. Jazemē guļ briljanta gredzens,tātad tieši tev viņš bija domāts. ja nebūtu tev domats, tu paietu garām un nemaz to nepamanītu. arī pirmais maizes kukulis ir domats tam kurš pie viņa piestājis :)
ja pēc briljanta gredzena lien svešā seifā ir viens stāsts ,bet pavisam cits ja atrodi pludmalē vai pofig ka kapos...
-
Mans nerakstītais - nemelot pašai sev
-
Draudzenes vīrs, draugs - pilnīgs tabu. Nekatra dzimte.
-
mans ticējums saka ..ka jāņem tas, ko dod tev. Jazemē guļ briljanta gredzens,tātad tieši tev viņš bija domāts. ja nebūtu tev domats, tu paietu garām un nemaz to nepamanītu.
ja pēc briljanta gredzena lien svešā seifā ir viens stāsts ,bet pavisam cits ja atrodi pludmalē vai pofig ka kapos...
Em... esmu vien atradusi sudraba piespraudi un reiz maku ar padsmit latiem, dimanti nebija, bet liku sludinājumu un īpašnieki atradās. Ā, bankomātā aizmirstu karti arī ienesu bankā. Kkā pat prātā neienāca, ka tas man domāts... :blushing:
-
Draudzenes vīrs, draugs - pilnīgs tabu.
Es labāk nelieku tādus Tabu un nenonāku situācijā..nekā pārbaudu likteni ar saviem tabu :rofl:
un sev arī gadās,ka meloju :smile: , labā ziņa, ka atpazīstu melus sev :) un tad jau ir vienalga, tik tāda koķetērija sanāk :)
-
jā ,jā :) tuk :m:
-
Nečurāt pret vēju
-
Draudzenes vīrs, draugs - pilnīgs tabu. Nekatra dzimte.
Jā, vot šitais gan. Vienmēr tā ir bijis. Un tiešām nespēju iedomāties, kāpēc lai no tā atkāptos.
-
Man šis nav aktuāli, jo ir vīrs :)
-
atkāpties nav nepieciešams, ja nevicinās ar lozungiem un principiem :)es arī neesmu nekad bijusi ieinteresēta paziņu, draudzeņu ,radeņu uttt večos... pilnīgi vienaldzīgi...tomēr, nekad neesmu teikusi, ka nekad nekad....man vieglaak pieļaut pāris % iespējamas varbūtības nekā kacināt likteni (jaunībā parbaudīts, gan citās zituācijās).
manas jaunības laikā bija sovhoza direktors ar kundzi kuri dzīvoja jau kādu laiku un darbojās. tad uz šo vietu pārcēlās arī kkādi viņu paziņas. ģimenes draugi blablabla... visi sabiedrībā pazīstami un ieredzēti cilēki...un tad vienā brīdī viņiem tur sāka jukt un brukt...un veči samainījās vietām...priekš padomju laiku standartiem tas bija nepieredzēti :)
man kā vēsturniecei būtu interesanti zināt nianses,kā tur viss tā smuki saklājās... bet tā viņi arī palika dzīvot ar večiem samainītās pozīcijās. katrā ģimenē bija pa trīs bērniem... vot tiem pieļauju, bija interesanti kādu laiku :)
gan jau tajās ģimenēs arī bija nepārkāpjami standarti :D
-
Taisnība jau ir par to "nekad nesaki nekad". Un par to, ka ekstremālā situācijās var sanākt pārkāpt visus, gan nerakstītos, gan rakstītos, likumus. Tā ka runājam droši vien par, tā teikt, tendencēm neekstremālā ikdienā?
-
Nu atmetam tos 5% "un ja nu bads, karš, miljons". Nav jau gluži tā, ka tie miljoni kapos katru dienu mētājas...
Ikdienā sadzīvē, izlaižot - nekad!
Nedzeru rumu ar kolu
Neēdu cielaviņu
Ja pamanu, ka nepareizi nauda no kartes noņemta, eju atpakaļ uz veikalu piemaksāt (nesenīt 11,98 vieta bij 1,98, pamanīju turpat lielveikalā, kad atskaite telefonā nodžinstēja. Kaut kā nepatika doma, ka pārdevējai būs jāapmaksā kad kase nesakritīs)
par draudzeņu vīriem nav viedokļa, nav gadījies, ka kāds iepatiktos nu tā ka acīs cērt, tagad jau toč visi nekaitīgi - man pārāk smuks viņa vecumam un gudrs vīrs :D
vēl principi, hmmm...
Pātraukt attiecības ar cilvēkiem, kas dara nelietības, it ipaši aizmuguriski, it īpaši ja viņi paši uzskata, ka viņiem ir taisnība un ir tiesības. Ok, lai, bet bez manis... (nav jau daudz gadījumu, bet ir). Vispār es viegli piedodu, katram var būt melnie brīži un vēlāk pats nesaproti, kas bija galvā, kāda putra, pati neesmu balta un pūkaina, bet ja apzināti un mērķtiecīgi, vai aiz stulbuma...
-
100% jau nav nekas šajā pasaulē, bet uz ko tiekties jau vajag :mrgr:
-
Un situăcijas, kad draudzeńu vīri izrāda pastiprinātu interesi?
-
Amālij, tad es šausmās. Nopietni. Vecajā smilškastē biju iecepusi vienu gadījumu, nu jau senu un ar bārdu notikumu. Nesapratu ko darīt - teikt draudzenei vai nē, jo bij uzmākšanās pa nopietno. Izlēmu neteikt, bet ciemos nekad vairs nebraucu. Pateicu kad viņa šķīrās pŗc diezgan daudz gadiem, un kad viņš viņu par vainīgu taisīja un viņa jau sāka kaut ko murmulēt ka vajadzēja vairāk censties.
-
Mans pats galvenais princips: "nedari otram to, ko negribi, lai dara Tev.."..un tad vēl daudzi citi pamatprincipi: nemēslot...utt..
-
Man šis nav aktuāli, jo ir vīrs :)
Oi, tad nu gan kā bankā, nekad neviens cits nevar iekārdināt :smej: :taunt: :zvs:
-
Oi, tad nu gan kā bankā, nekad neviens cits nevar iekārdināt :smej: :taunt: :zvs:
Jautājums jau ko dara ar to iekāri. Izvēle pastāv vienmēr :)
-
nu ja, ar tiem principiem ir visādi, garantijas nav nekādas. Vienmēr uzskatīju, ka kurš kurš, bet es nekad nelietoju mātes vārdus... Līdz brīdim, kad mēnesi atpakaļ pa tumsu ceļā uz guļamistabu neatsitu īkšķi pret kaut kādu mājas mēbeli. Nu moins! Nezinu par ko biju pārsteigta vairāk, par mēbeli, kas trāpījās ceļā, par negaidītu sāpi, vai par to, ka pazīstu tādus vārdus.
Jā un tie draudzeņu vīri... Laikam jau reiz teicu, ka man ļoti maz draugu. Labu laiku atpakaļ biju pārsteigta, cik daudzi no tiem izrādīja vēlmi sniegt intīma rakstura atbalstu. Kašmars. Kas notiek ar pasauli. Lai atrisināt problēmu es vienkārši likvidēju visas savas draudzenes. Līdz šamās precējās, automātiski pārgāja no draudzenēm labu paziņu kategorijā ;o)) Problēmu kardināli mainīja fakts, kad kādam izdevās mani pašu apgredzenot. Liekas vīrieši pa gabalu jūt, ka jaukums ir aizņemts, tātad nevar būt ieinteresēts.
-
Mans pats galvenais princips: "nedari otram to, ko negribi, lai dara Tev.."
Sadistam ar mazohistu, pēc šāda principa dzīvojot, baigi nelāgā kopdzīve sanāktu, abi būtu nelaimīgi... :D
-
Sadistam ar mazohistu, pēc šāda principa dzīvojot, baigi nelāgā kopdzīve sanāktu, abi būtu nelaimīgi... :D
Nja :mrgr: ... Nedari otram to, ko negribētu, lai tev dara...
Es tiešām cenšos dzīvot pēc šī principa, un šad tad sanāk greizi :D Piemēram, kāda kolēģīte vīlusies novelk "tu neko nesaki par manu jauno frizūru, tev laikam nepatīk..." vai "tu jau pie manis mājā uz tēju nenāc..." Bet es tikai izturos tā, kā gribētu, lai izturas pret mani! Ne jau frizūra man nepatīk, bet ciest nevaru šito frizūru/makijāžas/šmotku apčivināšanu. Pilnīgi zosādu uzrauj. Mans ideāls būtu, ja varētu kādudien ierasties darbā ar zaļu panka seksti uz galvas un kartupeļu maisu mugurā un neviens, NEVIENS par to aci nepamirkšķinātu. Bet kas tev dos... Un uz pasēdēšanu mājā atsaucos vien pēc atkārtota uzstājīga aicinājuma, citādi man šķiet, ka tas tikai pieklājības pēc izteikts un attiecīgi noraidāms...
-
Jā, ar to principu es arī esmu ne reizi vien iepērusies. :)
Vienreiz vispār... tālākos rados piedzima pirmais, ilgi gaidītais lolojums. Tefoniski apsveikumi un tā... Spriežot pēc sevis dodu laiku aprast ar situāciju un pēc pāris mēnešiem apjautājos, kad varētu ierasties raudzībās, uz ko saņemu aizvainotu atbildi, ka visi kuri vēlējās, sen jau apraudzījuši un es to, acīmredzot, neuzskatu par nozīmīgu faktu :?: Nu beigās jau viss ok un norima, bet nu... :mrgr: