nu ja, ar tiem principiem ir visādi, garantijas nav nekādas. Vienmēr uzskatīju, ka kurš kurš, bet es nekad nelietoju mātes vārdus... Līdz brīdim, kad mēnesi atpakaļ pa tumsu ceļā uz guļamistabu neatsitu īkšķi pret kaut kādu mājas mēbeli. Nu moins! Nezinu par ko biju pārsteigta vairāk, par mēbeli, kas trāpījās ceļā, par negaidītu sāpi, vai par to, ka pazīstu tādus vārdus.
Jā un tie draudzeņu vīri... Laikam jau reiz teicu, ka man ļoti maz draugu. Labu laiku atpakaļ biju pārsteigta, cik daudzi no tiem izrādīja vēlmi sniegt intīma rakstura atbalstu. Kašmars. Kas notiek ar pasauli. Lai atrisināt problēmu es vienkārši likvidēju visas savas draudzenes. Līdz šamās precējās, automātiski pārgāja no draudzenēm labu paziņu kategorijā ;o)) Problēmu kardināli mainīja fakts, kad kādam izdevās mani pašu apgredzenot. Liekas vīrieši pa gabalu jūt, ka jaukums ir aizņemts, tātad nevar būt ieinteresēts.