Sarunu forums
Ikdiena => Valoda => Tēmu iesāka: nakata kngs 2021. gada 30. marts, 16:56:00
-
Es puikam iedevu vārdu Kārlis, kurš 80.gadu beigās neskanēja ausīs kā kaut kāds širpotrebs....devu par godu vectēvam, kurs bija Latvijas armijas virsnieks, cīnījās par neatkarību 1918.-20.gadā, apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni...vēlāk dzirdēju no puikas, ka Kārlis nav nekāds vārds...klasē esot 4 Kārļi un viņu asociē tikai pēc uzvārda....nu, uzrunā uzvārdā...pasauc uzvārdā...vārds ir tukša skaņa...to nelieto...man to bija grūti saprast, jo manu vecāku dotais vārds man bija unikāls, tā nebija kalendārā...nu, pavisam citas problēmas, kā tad, ja ierasts vārds ...atliek nosaukt vārdu, un visi zin, par kuru ir runa....
Teicu puikam, vai labāk bija nosaukt par Cēzaru? ...ok, tas būtu atpazīstamāk..
Tagad Kaimiņu pāris savu dēlu nosaucis par Kaupo...abi vecāki mainījusi savus vārdus...Artuss piedzimstot ir bijis Arturs, bet Dārta ir bijusi Inese...Nu, pilnīgs pīīī....
-
Viens no maniem vectēviem arī bija Kārlis. Man šķiet vīrišķīgs vārds.
Bet mode uznāk un pāriet.
-
Vārdiem ir tāda pati mode, kā šmotkām vai frizūrām. Mūsu laika populārākie Andri, Ivari un Māri šobrīd pavisam maz tiek likti, tagad topā Markusi, Oliveri, Dāvji, Roberti... Un arī Kārļi. Meitenes vairumā Sofijas, Alises, Dārtas, Emīlijas, Elizabetes...
-
...nu, kaut kādi kompleksi vecākiem ir vienmēr...vai Kaupo palīdzēs bērnam dzīvē?...es jau uzreiz saku savu kompleksu - man nebija vārda dienas...un, jā - es to pārdzīvoju ...
-
Es savējiem neieliku vārdu, kurš man patīk, jo tāds bija katram desmitajam. Paskatījos, paklausījos, kas salikts pazīstamiem un nepazīstamiem, paskatījos cilvēku skaitu Latvijā ar tādu vārdu un neieliku. Vēl niezēja nagi ielikt kaut ko relatīvi eksotisku, bet ar vārdadienu, taču noraustījos, ka nemet man ar čību vēlāk. Tā nu ir parasti vārdi, bet klasē otra tāda nav. Pat skolā, šķiet, nav neviens vārdabrālis. Toties katrā klasē pa Gustavam un Markusam. :D
-
A nez vārdu Kovids reģistrētu? bez 19 protams :) man bērniem, mazbērniem normāli latviski vārdi, bez vipendroniem, labi, vienam dubultvārds tika, kā svētdienā dzimušam... tas laikam tāpēc, ka "bērnības stāstos" ir atāsts par manu klasesbiedru, kuru "gudrā" mamma bija nosaukusi par Neptūnu. Pati pēc tam saprata, ko sadarījusi un klases sapulcē taica, lai saucot viņas puisīti par Valdi. Viņš man nepatika - vienu laiku bija garāks par mani (bet es vienalga stiprāks). :)
-
Pasaulē jau esot Koronas un Kovidas, un kāds Lokdauns arī :mrgr:
-
Pasaulē... phe. Mums šepat ir Nzunu un Ngombi, dažu labu vārdu un uzvārdu ne izrunāt, ne atcerēties. Trakāk, ja gadās kaut kas uz Alnis Zaķis pusi. It kā viss skaidrs, bet kur - vārds, kur - uzvārds, to neviens nezina...
-
Bija kolēģis Sarmis Mārtiņš. Sarmis - vārds. :mrgr:
Bet, ja tāds uzvārds, kādu vārdu likt? :?:
-
Par to Kaupo es tiešām brīnos - nu ar kuru galu šamie domāja, bērnam tādu vārdu likdami :rat: Ja nu akurāt gribēja pa senlatviešu modei, ir tak Tālivaldis, Visvaldis, tas pats Zemgus vai Indriķis.
-
Atceros, Martinsonam bija Lāčplēsis.
-
Jā, reizēm var tikai pabrīnīties par vecāku fantāzijas lidojumu... Juris Juriss, Uģis Kuģis,, Una Ahuna :faint:
-
Man liekas, ka Una uzvārdu ieguva laulībā.
Alnis Zaķis. Man liekas, ka vecākiem bijis kaut kāds perverss prieciņš bērnam dzīvi sačakarēt
-
Mums ir izprieca pilsētas avīzē jaundzimušo vārdus lasīt, bet par smieklīgajiem čigānu kopiena gādā.
Kamēr vēl mazdēlam vārdu gudroja, piedāvāju viņiem eksotiskākos
-
Man liekas, ka Una uzvārdu ieguva laulībā.
Nē, pēc kāzām viņa kļuva Ahuna-Ozola.
-
Nakts Mežāžos bija Alberts kvadrātā t.i. vārds un uzvārds vienādi, bet pagasta skolā mācījās Namejs Bāriņš. Biežāk sauca otrādi un tad bija jādomā, vai par cilvēku runa vai vietu.
-
Maikls Džeimss, Reimonds Ādams, Emija Skārleta, Gabriela Keita, Keita Anna. -šie bērni piedzimuši Kuldīgas slimnīcā.
Šķiet, ka visi no ukijas
-
Nu, vārdu mode mainās līdzi laikiem, paaudzēm un iet pa apli :) . Kad mana draudzene pirms 35 gadiem gāja piereģistrēt dēlu vārdā Marks, viņu 2x sūtīja uz māju, lai pārdomājot, jo- KĀ puika jutīšoties ar TĀDU vārdu??!! Draudzene iespītējās, jo dēlu nosauca savam vecamtēvam par godu. Pēc 7 gadiem viņa reģistrēja meitu- vārdā Sofija :) tieši tas pats stāsts! Tas taču esot vecu tantu vārds! Darbība notika mazpilsētā, un tur paties, bija tikai 2 večiņas tādos vārdos. :) . Tie ir piemēri iz dzīves. Par vārdu Anastasija, Emma, Emīlija, pat neminēšu... :)
-
Norm. Manā bērnībā Krišjāņi, Jēkabi un Miķeļi bija vectēva un vecvectēva draugi. Tagad - manu bērnu klasesbiedri.
-
Aha, un vēl viens faktors ietekmē - televīzijas ziepju operas! :mrgr: Sarodas Mariannas, Lūisi Alberto un pat Mariittas! "Ugunsgrēks" gan jau pievairoja Elizabetes, "Enijas bize" - Enijas utt. Kaut kāda "Sofija-mana mīla" tak arī bija, ne? :mrgr:
-
Šodien satiku divus mazus brālīšus - Modestu un Mateusu. Krievu mēlē izrunāti izklausījās visai ... neparasti. Pēc brīža meitene. Aļivka? Å, laikam Olīva vārdā :fp:
-
Varbūt Olīvija? Vecvecmammai bija draudzene Otīlija.
-
Mūsu kaimiņu bēbis ir Olīvija Marija
-
Bet visforšākie ir manu bērnu vārdi, kuri man pa šiem gadiem nav apnikuši, pat vairāk- kad satieku cilvēkus ar tādiem pašiem vārdiem, jūtu neizskaidrojamas simpātijas pret viņiem. Un neesmu nevienu sliktu satikusi :D.
-
Bet manā burgā tagad ir Samsons!!
-
Man kolēģim uzvārds Samsons.
-
Bet manā burgā tagad ir Samsons!!
Dalilai vajag Samsonu :?:
-
Vai Samsonam Dalilu...
-
Man Vella kalpu Samsons pirmais nāk prātā :rofl: Tas ar Dalilu tikai pēc tam.
-
Man Vella kalpu Samsons pirmais nāk prātā :rofl: Tas ar Dalilu tikai pēc tam.
Samsons bija Sebris? :scratch:
-
Samsons bija Sebris? :scratch:
Yup, izcils, kā vienmēr :yes:
-
Nē, es jau saprotu, ka personvārdu mode nāk un iet pa riņķi, un tomēr... Pie Dārtām, Emīlijām un Elizabetēm jau pierasts, izklausās normāli, bet kad nāk priekšā Matildes un pat Grietas... Maza meitenīte Grieta. Grietiņa... Man vista ir vārdā Matilde un tītariene Grieta. Cip, cip, cip, Grieta, Grieta, Grieta (un atsaucas, starp citu)! :mrgr: Vēl Mildas un Lavīzes neesmu satikusi, bet laikam uz to arī vairs nebūs ilgi jāgaida... Nez, vai tikai manai ausij tie vecie vārdi šķiet tik briesmīgi, nu, tādi karikatūriski vecmodīgi? :scratch:
-
Pazīstu Mildu, kas vārdu dabūja ap 1992.-3. Pierasts. Berta man izteikti nepatīk, bet ir taču zināma.
Jocīgāki man liekas visi tie Zīle, Žube, Latve un taml.
Mode nāk un aiziet -20.-30. gadu Dzidras, Ausmas, Smaidas vairs neliek
-
Arī zinu Grietu, Mildu, Matildi, Adeli, Emmu. Nekādu iebildumu pret senajiem vārdiem. Nepatīk visādas Dženijas, Džeinas utml. Pusaudzi Ausmu arī vienu zinu. Zīli arī.
Nekad neesmu sapratusi, kādēļ dzīvniekus sauc cilvēku vārdos.
-
Jūrmalas avīzē publicē reģistrēto bērnu vārdus, nu, tur ir viss spektrs
-
Nupat trāpījās dokuments, kur sievietei ir vārds Rigonda - skaisti. Jā, radu/paziņu pulkā ir bēbīši ar veco laiku vārdiem - Grieta, Alma. Nav ne vainas.
-
Nē, es jau saprotu, ka personvārdu mode nāk un iet pa riņķi, un tomēr... Pie Dārtām, Emīlijām un Elizabetēm jau pierasts, izklausās normāli, bet kad nāk priekšā Matildes un pat Grietas... Maza meitenīte Grieta. Grietiņa... Man vista ir vārdā Matilde un tītariene Grieta. Cip, cip, cip, Grieta, Grieta, Grieta (un atsaucas, starp citu)! :mrgr: Vēl Mildas un Lavīzes neesmu satikusi, bet laikam uz to arī vairs nebūs ilgi jāgaida... Nez, vai tikai manai ausij tie vecie vārdi šķiet tik briesmīgi, nu, tādi karikatūriski vecmodīgi? :scratch:
Man šausmīgi liekas daudzi vecie vārdi, bērnībā bij vecās tantes ar tādiem. Emma- nu kā var ielikt tādu? Mūsu laikos zināt kuras sauca par emmām. Bet tagad jau nav vairs asociāciju. Vai Berta. Milda. Visas vecās babulienes liekas.
Riktīgi karikatūriski, piekrītu.
-
Patiesībā tās ir mūsu -gandrīz babulieņu -asociācijas. Jaunajiem cilvēkiem tādu nav un mierīgi sauc savus bērnus veclaicīgos vārdos
-
Man šausmīgi liekas daudzi vecie vārdi, bērnībā bij vecās tantes ar tādiem. Emma- nu kā var ielikt tādu? Mūsu laikos zināt kuras sauca par emmām. Bet tagad jau nav vairs asociāciju. Vai Berta. Milda. Visas vecās babulienes liekas.
Riktīgi karikatūriski, piekrītu.
Ha! Šodien veselas divas Emmas - mazas Emmiņas - sastapu! Un vienu Paulīni! To, nabadzīti, skolā saukās par dullo. Gan jau kāds filmu būs redzējis.... Un tās Emmas par emmām...
-
man liekas, ka tas aiziet pagātnē. Cerams. Ja kāds asprātīgs vectētiņš vai vecmāmiņa neparūpēsies
-
Nesaprotu, ar ko jums iekaitējuši veco laiku vārdi? MaZsīkam dārziņā ir Dārta un Namejs. Un tīri labi skan.
-
Ha! Šodien veselas divas Emmas - mazas Emmiņas - sastapu! Un vienu Paulīni! To, nabadzīti, skolā saukās par dullo. Gan jau kāds filmu būs redzējis.... Un tās Emmas par emmām...
:fubar: :fubar: KURŠ zem 30 skatās latviešu filmas?? :laugh:
-
:fubar: :fubar: KURŠ zem 30 skatās latviešu filmas?? :laugh:
Mazmeitas sajūsmā par Dullo Paulīni.
-
Mazmeitas sajūsmā par Dullo Paulīni.
:yes:
neonacionālistes :)
-
Manā avīzē publicē reģistrēto bērnu vārdus -2x Mia, Sonia, Gabriela Sigala ( tētis aktiera fans?). zēniem eksotiskākais Damirs,, mūsu ausij jocīgais -Arsenijs
Paulīnes nav, , bet ir Dārta, Rota Johanna, Mare un Nora
-
Es savā dzimtas pētniecības sakarā redzu,ka daudziem mūsdienās ir senie dzimtas vārdi. Kad saku, tā sauca mūsu vecvec vai vecvecvectētiņu..brīnās, nemaz nav zinājuši, bet vārds ielikts.
šomēnes sastapu baltās ķēves 7pakāpes radiniecīti- meitenīti -Lāsi.
-
Damiru ir tagad daudz krieviem. Arsenijs ir retāk sastopams vārds. Tam ir arī īsā forma Arsens, kas pat izklausītos tīkami manai ausij, ja vien neatgādinātu arsēnu.
Dārtas ir izplatītas, un neko par tām nesaku. Nu bet Grietas, Mildas, Emmas :fp: Vēl mazu Lavīzīti neesmu sastapusi. Gaidu :mrgr:
-
Es savā dzimtas pētniecības sakarā redzu,ka daudziem mūsdienās ir senie dzimtas vārdi. Kad saku, tā sauca mūsu vecvec vai vecvecvectētiņu..brīnās, nemaz nav zinājuši, bet vārds ielikts.
šomēnes sastapu baltās ķēves 7pakāpes radiniecīti- meitenīti -Lāsi.
Pazīstu 2 Lāses. Pieaugušas.
Vēl pazīstu sievieti - Skara.
-
Damirs līdzīgs kā Mirons... :mrgr:
-
Damir Mironovič Ginden... :faint:
-
Pērn vienam dots vārds Miesassargs :rat: Dienās varbūt būs grāmatvedis Miesassargs Bērziņš vai arī miesassargs Miesassargs Bērziņš... :mrgr: Nu, vārds Ziema vēl tā, ja ir mēneši vārdos, kādēļ lai nebūtu gadalaiki. Bet profesijas, tas nu gan oriģināli un iespēju bezgala... :faint:
-
Redzēju to ziņu, pie 'Miesassargs' man vienkārši aizvērās mute un ieklemmējās pirksti.
-
Nabaga bērns
-
Redzēju to ziņu, pie 'Miesassargs' man vienkārši aizvērās mute un ieklemmējās pirksti.
Pirmajā mirklī pat domāju, ka varbūt līdzīgi kā Damirs un Mirons, no kādas citas valodas, bet nu nē, nekas prātā nenāca... :?:
-
Par to Miesassargu es brīnos nenobrīnos. Ja Otto ar 2 t nu nekādi nedrīkstot (pēc ilgām peripetijām, laikam, atļāva) un normālu vārdu ar 1 burta izmaiņu arī ne (neatceros, bija kaut kas, piemēram, Diāne, kam kalendārā ir parastā forma), tad kas atļāva reģistrēt šito idiotismu?
-
Latvisks vārds, tāpat kā Koknesis vai Lāčplēsis :smej:
-
Tas Marģera Martinsona jaunākais dēls, kuram ielika to Lāčplēša vārdu, nu jau laikam būs pabeidzis arhitektūras studijas Kopenhāgenā...
-
Uz Miessarga fona tas Lāčplēsis jau pilnīgi nevainīgi izklausās :) Nez, kā viņu tajā Kopenhāgenā ārzemnieki uzrunā? :scratch:
-
Bjornbytte :mrgr:
nē pareizāk laikam Bjornrive :)
-
Atceros, bija ņemšanās, kad tā Magone Burka meitai gribēja Latviju likt vārdā. Beigās piereģistrēja ar, Magnolija Latvija. Ja nemaldos, Rīgas arī mums ir.
-
Vecāki nekad nav bijuši īpaši saprātīgi vārda došanas ziņā. Personīgi pazīstu 120 kg apmēra Smuidru, Vienmēr štīmungā esošu Skaidrīti. Bērnībā bija rotaļbiedrene Džuljeta, kuru paši vārdadevēji citādi nesauca, kā ''mans Džuls''. Nabaga meiteni spieda uz baletu, kaut formas jau tad bija iespaidīgas. Trakums. Tīrais vecāku terors.
Vo! Nupat iedomājos, kā šitādu stulbumu traktē Stambulas konvencija? (vai kā nu tur to tiesisko regulējumu sauc...)
-
Bērnam sasniedzot 18 g.v. ir visas tiesības iesūdzēt vecākus par emocionālo vardarbību, dzimtsarakstu ierēdņus par nolaidību un piedzīt sāpju naudu
-
Maskam tomēr neļāva bērna vārdu reģistrēt kā ciparu kombināciju, pie mums varbūt pretenzijas neviens neceltu un reģistrētu... :mrgr:
-
Bērnam sasniedzot 18 g.v. ir visas tiesības iesūdzēt vecākus par emocionālo vardarbību, dzimtsarakstu ierēdņus par nolaidību un piedzīt sāpju naudu
Bērns var nomainīt vārdu :?: No 18 g.v. vecāku piekrišana vairs nav vajadzīga.
-
Ja pareizi sapratu, Kopenhāgenas Lāčplēsis nav neko mainījis :?:
-
Ja var ierēdņus saukt pie atbildības un dabūt kompensāciju, tad normāls krājkonts,kur vecākiem nav jāpiedalās.
-
Pietiesāt kompensāciju no kāda ierēdņa par sev netīkama vārda reģistrāciju? Nopietni?
-
Bērns var nomainīt vārdu :?: No 18 g.v. vecāku piekrišana vairs nav vajadzīga.
Var. Bet tas jau neatceļ iespējamo vienaudžu apņirgšanu bērnībā vārda dēļ...
Eksistē vispār kādas vadlīnijas ko drīkst ko ne, vai vecāku fantāzijām brīva izpausme? Varbūt nedrīkst ko aizvainojošu, noniecinošu, nu tur muļķis, nejēga... bet tai pat laikā ir gan Kails, gan Stīvs, gan Bārts... :?:
-
Vienaudži un ne tikai paņirgs par jebko. Nez kā vecāki saīsināti sauks dēlu? :?: Pilns vārds ir visai garš, pamazināmā forma - Miesassardziņš - vispār nonsenss. Varbūt sauks par Miesi vai Sašu :mrgr:
-
Saīsināti var izmantot salikteņa pirmos burtus - Mie-sar, Miesars :rofl:
-
Mūsu pilsēta var lepoties ar saviem jaunākajiem iedzīvotājiem -Horāciju un Leonardu. Ar Gordeju vecāki mazliet kļūdījušies -Gordijs taču!
Ar Kai mazliet nesapratu -puika vai meitene. Jo bērnu vārdus publicē vienā rindiņā, un Kai ir vai nu pēdējā meiteņu virknē, vai pirmais puiku. Uvis Pumpurs -diez kurā vārdā sauks skolā? Vai tas vnk uzvārds kļūdas pēc piedrukājies? Šodien jau vairs nevar zināt
-
Kai vecāki ļoti tālredzīgi, kas izaugs, tam derēs... nebūs kā Jānim jāmaina uz Annu. :mrgr:
-
Mūsu pilsēta var lepoties ar saviem jaunākajiem iedzīvotājiem -Horāciju un Leonardu. Ar Gordeju vecāki mazliet kļūdījušies -Gordijs taču!
Ar Kai mazliet nesapratu -puika vai meitene. Jo bērnu vārdus publicē vienā rindiņā, un Kai ir vai nu pēdējā meiteņu virknē, vai pirmais puiku. Uvis Pumpurs -diez kurā vārdā sauks skolā? Vai tas vnk uzvārds kļūdas pēc piedrukājies? Šodien jau vairs nevar zināt
...reiz slimnīcā satiku puiku, kurš apgalvoja, ka viņu sauc Inga. Sadevu pa muti, lai nedir@, tas meiteņu vārds ... :evil:
tagad pašam kauns, a ja nu tā arī bija?? :f-palm: Inga, ja šo lasi, PIEDOD!!!
-
Inga vēsturiski ir vīriešu vārds. :D
Tāpat kā Uga.
-
Inga vēsturiski ir vīriešu vārds. :D
Tāpat kā Uga.
Nu lūk!! :(
-
Šobrīd 25 bērniem dots vārds Līgonis. Par gaumi, jau kā saka, nestrīdas... bet man tas vārds ne ar ko labu neasociējas, khm, nu nerakstīšu ar ko, :mrgr: pieļauju, ka tāpat tās iesaukas bērnu vidē nebūs tas pozitīvākās...
-
Noīsinās līdz Līgus :go_go:
-
Līgo un Līgots, un Līgons vēl tā, bet Līgonis :?: nu nezinu... Par to vārdu saīsināšanu arī, nu tad kādēļ jāliek garš vārds un tad jāsauc citādi. Zinu Evelīnu kuru tā neviens nesauc, vien par Evu pašus vecākus ieskaitot... :?: Ingeborgu kuru sauc par Ingu. Līgoni sauks par Līgo, tad jau liek to Līgo un miers :?:
-
Par gariem vārdiem ļoti piekrītu.
-
Man nav iebildumu pret gariem vārdiem kā tādiem, bet nu ja ieliek to garo vārdu, vienalga - Elizabete vai Katrīna, vai Krišjānis, nu tad kāda suņa pēc, vēlāk to nelieto, tas paliek vien dokumentos, bet dzīvē - Elīza vai Beta, Kate vai Trīne, Krišs vai Jānis...
-
manu radu Elizabeti ļoti konsekventi sauc pilnā vārdā. Mums jau drīzāk vārdus pagarina -Ieva -Ieviņa
-
Jā, man arī patīk, kad lieto vārdu, kāds tas ir, nevis Ingrīdas un Ingūnas sauc par Ingām un Tālivalžus un Miervalžus par Valdiem. Tas, man šķiet, vairāk krieviem raksturīgi tie garie vārdi, kurus pēc tam tad saīsina līdz pamazināmai formai. Un ja kādu dzird uzrunājam par Slaviku, tad vari tikai minēt, vai tas ir Vjačeslavs, Jaroslavs, Boļeslavs vai vēl kas tamlīdzīgs.
Bet Līgoni atceros tik vienu. Mēs ar draudzeni, divas sīkās, nācām no skolas, kad pēkšņi ātri, ātri mums garām paskrēja puisis. Viņš centās paspēt uz trolejbusu. Un redzam, ka viņam no džinsu aizmugures kabatas kaut kas uzkrīt. Pase! Pacēlām, uzsaucām, bet viņš jau bija laimīgi ielēcis trolejbusā. Atvērām pasi - Līgonis, dzimis 23.jūnijā. :mrgr:
-
Vārda diena, dzimšanas diena un vēl Jāņi vienā dienā. Reizi gadā iespringst un tad visu gadu mieriņš... Cik no Līgām dzirdēts, tās nebūt nepriecājas ka vārdadiena ar Jāņiem sakrīt vienā laikā. Bet nu cik cilvēku, tik viedokļu...
-
Mans znots dzimis 23. Bet tā nebija ne viņa, ne viņa mammas izvēle :smej:
-
Mans brālis arī 23, bet tādēļ jau viņa vārds nav Līgonis... un pat ne Jānis. :mrgr:
Bet vispār interesanti, ja vārdi būtu jāliek kāds dzimšanas brīdī kalendārā... jāpaskatās, kāds man tad varētu būt...
-
Es būtu Anda. Nav ne vainas. Bet Vanda gan nepatīk.
-
Paskaties tajā paplašinātajā kalendārā kur tas Līgonis, tur var daždažādus "brīnumus" un izvēles ieraudzīt... ;)
-
Mans znots dzimis 23. Bet tā nebija ne viņa, ne viņa mammas izvēle :smej:
D: ... tā gadās, ja nelaikā sipās :D es /mani vecāki/ godīgi - martinieks
-
Ai, ne vienmēr var pasūtīt "vasarā, bet ne tuvumā Jāņiem, derēs arī agrs rudens, bet ne 1. septembrī". :D
Citreiz tu plāno, plāno, bet tev tik un tā ieķēza avenēs... :D
Bet tas, ka Jāņu dienās dzimušos nosauc par Jāni vai Līgu, Ziemassvētkos – par Ievu, Vecgada vakarā – par Kalvi, utt., ir baigais sadisms pret bērnu. Kad būs pieaudzis, tad lielai daļai varbūt pat būs būs vienalga, bet kamēr sīks, tās dzimšanas dienas un vārda dienas ir svarīgas. Bet ja visiem ir, bet tev nekā, jo ir Jāņi vai Ziemassvētki, un neviens neatceras, ka tev ir vārda diena vai dzimšanas diena, nevis Jāņi vai Ziemassvētki, ir totāli bēdīgi. Un pieaugušie atnes tev vienu dāvanu visos svētkos reizē (dzimšanas diena+vārda diena+Ziemassvētki) un priecīgi, ka lēti tikuši cauri, ar vienu nevis tērējušies trim dāvanām... Ja vēl brālis/māsa ticis pie normālas dzimšanas dienas, kad tuvumā svētku nav, un vēl normālas vārda dienas, kas arī nav "lielajos" svētkos, un katru gadu dabū trīs dāvanas, bet tev viena (un, kā likums, ne jau 3x lielāka un dārgāka, bet tāda pati kā tam otram viena...), tur baigā cemme rodas pret to brāļmāsu, kas nudien nav pie tā vainīgs.
Īstenībā arī daudziem pieaugušajiem ir tā bēdīgi, ka tās individuālo svētku sajūtas nav.
Par Līgoni – man grūti iedomāties kādai dzimtai un kādai pašapziņai jābūt, lai to vārdu iznestu tā, ka nevienam pat nesagribas tevi par to apņirgt.
-
tas Līgonis man asociējas ar dzērāja vārdu - nu tāds, kas visu laiku līgojas
-
Taisnība ir par to apdalīšanu ar svētkiem. Manai krustmeitiņai dzimšanas un vārda dienas ar dažu dienu atstarpi, un es braucu ciemos tuvākajā man iespējamā laikā un, protams, ar vienu dāvanu, ne jau divām.
Pašai vārdadienā arī diezgan "nelaikā", bet pieaugušā vecumā man tas pat patīk, ka mazāk uzmanības :mrgr:
-
Vidusskolas laikā pārdzīvoju, ka man viss vasarā. Klases biedri rīkoja ballītes, bet man nekā...
Manā bērnībā tādas bērnu balles ar ieaicināšanu nerīkoja, vismaz mūsu ģimenē nē
-
Taisnība ir par to apdalīšanu ar svētkiem. Manai krustmeitiņai dzimšanas un vārda dienas ar dažu dienu atstarpi, un es braucu ciemos tuvākajā man iespējamā laikā un, protams, ar vienu dāvanu, ne jau divām.
Pašai vārdadienā arī diezgan "nelaikā", bet pieaugušā vecumā man tas pat patīk, ka mazāk uzmanības :mrgr:
Tad jau sanāk, ka nevis vecāki ir "apdalījuši" bērnu, bet gan paši sveicēji, ja jau sveic ar vienu dāvanu.
Man dzimšanas diena 31.decembrī. Pat bērnībā, kad oficiāli nesvinēja Ziemassvētkus - man vienmēr bija divas dāvanas. Tagad arī: viena Ziemassvētkos un otra dzimšanas dienas.[size=78%] [/size]
-
Jaunajo gadu nesvinat un dāvanas nedāvināt?
Būtu jābūt trijām – Ziemassvētkos, Jaunajā gadā un dzimšanas dienā. ;)
Toties manējais priecīgs, ka nav skolas laikā, bet pašā vasaras vidū. Vienmēr mācību gada beigās apsveic visus vasarniekus, bet ja ir gribējis, dzimšanas dienas tusiņi ir bijuši arī reālajā dzimšanas dienā. Vasarā – pats labums. Pirātu lādes meklēšana pa mežu novembrī varētu nebūt ļoti vilinošs pasākums.
Otrs trāpīja mācību gada maliņā, nemaz nav priecīgs par to konču nešanu un uzmanību. Pats vainīgs, ka neiemetās iepriekšējā vilcienā! :D
Toties visu atlikušo mūžu dzimšanas dienas, ja vēlas svinēt, ir siltā (welcome pikniki un izbraukumi!) skaistā un visbiežāk saulainā laikā. Ne tā kā vienam otram - ja ne lietus, tad sniegs, un ja ne sniegs, tad lietus, bet slapjš un auksts ir abējādi. Un vēl vārdadienas nav, vismaz kaut tā būtu vasarā kompensācijai. :D
-
Vai tad Jaunajā gadā arī jāapdāvinās?! Kāda izšķērdība :P . Ja nopietni, tad pirmo reizi dzirdu par Jaunā gada dāvanām. Cik zinu, mani radi un draugi arī apdāvinās tikai uz ZS. jauno gadu vienkārši svin.
-
...manuprāt, dāvināt dāvanas uz Jauno gadu ieviesās padomijas laikā, kad ZS nesvinēja. Tad bija "Deds marozs" un Sņeguročka.
-
Tikai Zsvētkos, krieviem dāvanas jaunajā gadā
-
Pa manam, labāk viena jēdzīga dāvana nekā trīs sīki štrunti. Bet tas ar pieaugušā pragmatisko domāšanu.
-
Pa manam, pa tavam, pa lielam, pa mazam... no tiem rusicismiem gan der tikt vaļā... :?:
-
Tieši gribēju teikt, ka tas mums tā pieaugušajiem. Bet bērni grib tos štruntus.
Man bija viena mazāka uz ZS (domāts Jaunas gads) un viena lielāka uz dzimšanas dienu. Patika saņemt divas dāvanas.
-
Tieši gribēju teikt, ka tas mums tā pieaugušajiem. Bet bērni grib tos štruntus.
Man bija viena mazāka uz ZS (domāts Jaunas gads) un viena lielāka uz dzimšanas dienu. Patika saņemt divas dāvanas.
Arī tiesa. Atceros reiz savu vilšanos par dzimšanas dienas dāvanu - kleitiņa, jaciņa, vēl kkas no apģērba - jo man šķita, ka apģērbs man tāpat pienākas, nu, kā pusdienas, piemēram. Te to dāvanas vietā ielikuši, a dāvana ta kur, nebūs?..
Jā, labāk būtu bijis kāds štrunts, bet priekš dvēseles, t.i. ar ko spēlēties varētu.
-
Pa manam, pa tavam, pa lielam, pa mazam... no tiem rusicismiem gan der tikt vaļā... :?:
Pa manam :mrgr: , foruma formātā es varu lietot neformālu slengu, un tā arī darīšu. Un mani īpaši nekrata, ka, pa tavam, tas nav pareizi. Oficiālākos tekstos es pratīšu izteikties literāri pareizā latviešu valodā, neuztraucies :mrgr:
-
Arī tiesa. Atceros reiz savu vilšanos par dzimšanas dienas dāvanu - kleitiņa, jaciņa, vēl kkas no apģērba - jo man šķita, ka apģērbs man tāpat pienākas, nu, kā pusdienas, piemēram. Te to dāvanas vietā ielikuši, a dāvana ta kur, nebūs?..
Jā, labāk būtu bijis kāds štrunts, bet priekš dvēseles, t.i. ar ko spēlēties varētu.
Mums, padomijas bērniem apģērbs kā dāvana bija klasika. Tieši tāpēc bija labi, ka divas dāvanas: viena - kleitiņa vai jaciņa, otra- lelle vai kas cits. Man vārda diena vasarā: vecamamma dāvināja vafeļu torti un studentu neļķītes.
-
Vai tiešām jūs, saviem bērniem piedzimstot un vārdu dodot, prātojāt par iespējamajiem tuvajiem svētkiem, to apvienošanu/ neapvienošanu, vienu dāvanu vai divām, par ballītēm un visu to augšā apspriesto? :scratch:
Vai nav tā - patīk vārds un bērnam to dod, neskatoties, ka vārda diena Jāņos, Jaungadā vai 8.Martā :?:
-
Laikam jau tā arī ir, ka nepadomā. Tie blakusefekti tik vēlāk atklājas. Mana kolēģe atzinās, ka nepadomājusi, meitu par Līgu nosaucot, ka savā ziņā laupījusi viņai vārdadienu. Vienam puisim reiz pajautāju, vai vecāki tīšām ielikuši viņam vārdu, kam vārdadiena dzimšanas dienā. Viņš teica, ka nē, vecākiem pašiem tas bijis pārsteigums, ka tā sakritis.
-
Man abiem bērniem samērā tuvu dz d un vārda d., mēnesis, divi starpība. Tiešām, vārdi tādēļ, ka tā gribējām. Bet noteikti neieliktu, ja tik ļoti sakristu, kur nu vēl vienā dienā. Ne viens, ne otrs īpaši neaizraujas ar svinēšanu.
-
Vai tiešām jūs, saviem bērniem piedzimstot un vārdu dodot, prātojāt par iespējamajiem tuvajiem svētkiem, to apvienošanu/ neapvienošanu, vienu dāvanu vai divām, par ballītēm un visu to augšā apspriesto? :scratch:
Vai nav tā - patīk vārds un bērnam to dod, neskatoties, ka vārda diena Jāņos, Jaungadā vai 8.Martā :?:
Jā, ir, kas plāno.
Es arī, sīčus taisot, rēķināju kad dzims – lai viņi vēlāk var pa lēto svinēt dzimšanas dienas vienmēr siltā laikā, ne rudenī telpās pa dārgo organizēties. Līdz ar to man mazāk problēmu, kamēr zīdaiņi – nav jezga ar kurināšanu, ārā silts; kad sāk staigāt, tad pa zāli, ne sniega šļuru...
Lai nav dzimšanas diena svētkos un vecāku dzimšanas dienās, lai nav kopā ar vārda dienu.
Protams, vienmēr var piedzimt priekšlaicīgi, vienmēr var nesākties grūtniecība "kā mēģina, tā ir", neviens no tā nav pasargāts, bet vismaz ne tīšām tā, ka skaidrs, ka dzims pa Jāņiem vai citiem svētkiem.
Vārdiem, kas patika, tika pārskatīts kad ir vārda diena. Vienam bērnam tuvāk, otram tālāk, bet ir vismaz mēnesis starpā starp dzimšanas un vārda dienu un vienam ar otru.
Bet tie ir mani tarakāni, es nesaku, ka tā ir jādara. Es negribēju savas psihotraumas reproducēt – dzimšanas diena pilnīgā nelaikā, vārda dienas nav... Un ir pietiekami pazīstamo, kam ir tas komplekts, kad viss vienā čupā, un kas par to galīgi nav laimīgi. Vismaz no tā es savējos gribēju pasargāt.
Gan jau viņiem būs citas psihotraumas, bet vismaz no šīm izvairīties, ja to var izdarīt.
-
Es pavisam nesen ar kko diskutēju,ka izaugt bez psicho traumām nav lemts. Tas jau iestatījumos paredzēts -psihotraumām būs būt ! Tad nu labāk, lai tā ir psihotrauma par figņu..aļa dzimene ziemassvētkos nekā kas nopietnāks. :?:
-
Domā, ir definēta vieta, piemēram, 2 psihotraumām? Ja iedosi divas par vārda un dzimšanas dienu, tad citu nebūs?
Interesanta filozofija.
-
Oi nu, zinu cilvēku kurš dzimis 29. februārī, kā nekāda trauma par to nav manīta. Drīzāk iesmej, ka par mums jaunāks un pat lepojas ar šo. Svin 28. vai 1. kā saorganizējas... Uz dzimenēm jau tāpat nāk vien aicinātie viesi pretstatā vārda dienām kad var sveikt jebkurš. Un svinības jau ja iekrīt nedēļas vidū, darbdienā, tāpat atliek uz brīvdienām pārsvarā. Kāda nu tur trauma, kad dzimis tad dzimis. :?:
-
Un atkal - stāsts ir ne par to. 29. februāris ir normāla dzimšanas diena. Protams, ja vārda diena nav iepriekšējā vai nākamajā dienā.
Atbilstoši problēmai būtu, ja tas 29. februārī dzimušais ir Skaidrīte ar vārda dienu 28. februārī, viņai ir 1. martā dzimis brālis, vienmēr svētki ir kopā un vienmēr radi atved vienu dāvanu uz diviem, parasti konstruktoru - helikopteru.
-
Mēģinu atcerēties, man bērnībā līdz kādiem 10 gadiem vispār dzimenes tika svinētas vien ģimenes lokā, tādas radu balles mums bērniem nemaz netika rīkotas... Psihotraumas tādēļ nav. Par dāvanu esamību, neesamību arī īpaši neesmu pārdzīvojusi, iespējams tādēļ, ka dāvanas varēja saņemt arī tāpat vien, tādēļ ka kāds sagribēja ko uzdāvināt vai pats sagribēji kādam ko dāvināt sagādājot prieku, nebija jāgaida kādi īpaši svētki. Arī tagad jau pieauguši esot mēdzam tā darīt, ja ziņu ka iepriecinātu, kādēļ gan ko neuzdāvināt tāpat bez iemesla...
Atceros, biju šausmīgi slima, nezinu ar ko, bet atceros tās sajūtas un tad vecāki vēlu vakarā pēc darba uzdāvināja man lelli Daci un brūnu plīša apvilktu lāci kuru uzvilka ar atslēdziņu un tad tas ar skaņu urrr, urrr kustināja priekšējās ķepas uz augšu un leju pie purna. Tajās ķepās kaut kas bija, bet neatceros kas īsti. Kādi gadi četri man bija, šo dāvanu ļoti spilgti atceros. Laikam tas kontrasts ka ļoti grūti un tas prieks kopā...
-
Tuk, to lāci es laikam zinu :) Medus pods ķepās.
-
Pods ne, šķiet balta plastmasas pudele, piens varbūt domāts, bet tā ātri pazuda un cilāja vien ķepas. Kamēr nepazuda arī uzvelkamā atslēga...
-
Man bērnībā tika nosvinēta tikai viena vienīga vārda diena ar uzaicinātām draudzenēm, dzimšanas diena neviena.
Vrb dzimšanas dienās kādas dāvanas arī bijušas, bet, visdrīzāk, kādas skolai vajadzīgās lietas vai apģērba gabals, kas tāpat būtu jāiegādājas.
Ļoti dziļā bērnībā dabūju leļļu trauku komplektu, un viens mazītiņš zupas kausiņš pat tik ļoti patika, ka ēdu ar to un naktī ņēmu līdzi gultā. Tā laikam ir bijusi manu dāvanu dāvana
-
Trix..nu filosofija vai ne filosofija..bet TTA labāk redzams cik pēc skaita kuram kas pienākas.
Un jā, es palieku pie tā, ko jau teicu. Nu nav taču tā,ka vienam cilvēkam ir visas pasules kaites... tajā pat laikā, vai kāds zin kādu pilnīgi veselu cilvēku???Joprojām palieku pie tā,tad labāk kāda huiņas kaite(nevaru neko iedomāties kā piemēru,jo katram sava kaite liksies nozīmīga), nekā nopietna saslimšana ,jo bez nekā, tāpat neviens nebūs..jā dīvainas man tās filosofijas :smoker: :?: bet šīs filosofijas es jau 14.gadu vecumā izdomāju...tā kā sooryki...
-
Mellen, to Tu nekad neuzzināsi, kuram TTA, ieraudzījis trīs kaites, vairāk nedos, sak', šim jau gana, bet kuram pie tām trim piebērs vēl kaudzi - ka jau, ta jau, kur ir, tur rodas.
Varbūt tās pāris psihoproblēmas ir limits, bet varbūt tas it kā sīkums no tavas kā vecāka kolokoļņas ir lavīnas sākums.
Nebūtu šo sīkumu jau sākumā, nebūtu lavīnas.
Atliek tikai ticēt, ka tu esi izdarījis labāko, ko varēji, un ka katram pēc viņa ticības.
Es izdarīju labāko, ko varēju pēc sava ģīmja un līdzības (jo cita ģīmja man nav), izvairoties no Annas-Pannas-Vannas, Sabīnes-Kabīnes un Jurkas-Burkas.
Un no dāvanu koncentrāta svētku apvienošanas dēļ.
-
:?: Zināt gan neko nevar ,tam jāpiekrīt .