Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: Amālija 2021. gada 26. aprīlis, 11:02:57
-
Daudzi seko jūras ěrgļu gaitām ligzdā. Cik saprotu, cālěni laikam aizgājuśi bojā.
Es uztrāpījos tajă brīdī, kad kaut kas dzīvs un pīkstośs bija atnests uz ligzdu. Sapratu, ka nevĕlos redzět śī pīkstuļa nogalěšanu un izbarośanu.
Kas ir tas, kas neliek baisuļoties par viena năvi? Jo tas pagarina dzīvību citam.
Diespas, nenosodu. Cenšos izprast fiśku. Domăju ne jau dzīvnieku pasauli. Tur viss puslīdz ćotka. Es par cilvěkiem.
Man cepure jăliek?
-
Cilvēku pasaulē dzīvības tiek pagarinātas kādu spešel galinot nost? :scratch: :thinking: kkā neizprotu to domu... Ja par orgānu donoriem, tad tos izmanto pēc smadzeņu nāves. Nu vismaz legāli un likumīgi...
-
Ne tâ. Kăpěc satraukums un līdzi juśana par putněniem, bet pofigs par dzīvo barību viņiem.
Un par cilvěku pasauli es nebūtu tik rožainā pārliecībā.
-
gaļa paliek gaļa...
-
Diespas, nenosodu. Cenšos izprast fiśku. Domăju ne jau dzīvnieku pasauli. Tur viss puslīdz ćotka. Es par cilvěkiem.
:?:
Ja par barības ķēdi, tad vegāni jūt līdzi un pārdzīvo... praktiski.
-
Ne tâ. Kăpěc satraukums un līdzi juśana par putněniem, bet pofigs par dzīvo barību viņiem.
Tas ir klātbūtnes efekts. Ja vērotu, piemēram, mazos lapsēnus. Raizētos par viņiem...
-
Var arī kotleti pavērot :mrgr:
-
Man nemaz nav pofigs. Šie vismaz noķer un apēd. Kaķi putniņus bieži vien spīdzina sporta pēc.
Attieksme gan arī dažāda -piem. zivis kaut kā mazāk žēlojam
-
Viss jau no skatupunkta atkarīgs. Ja kamerā vērotu norises kāda "susura" dzīvē un to ērglis nomedītu savu bērnu barībai, pārdzīvotu par to. Susurs būtu pozitīvais tēls, ērglis negatīvais.
Iesaiste un saikne būtu ar susura, ne ērgļa dzīvi vai nāvi.
-
Tā ir. Kuram dzīvojam līdzi, to žēlojam.
Bet tā jau tas dabā iekārtots, ka cits citu medī un ēd. Patiesībā briesmīgi un nežēlīgi. Un nav arī tiesa tas, ko atceros kā skolā stāstīja, ka "plēsēji noderīgi, jo apēd vecos, slimos un vārgos" - tā nav. Viņi medī vieglāk noķeramos un neaizsargātākos, un tie ir dzīvnieku mazuļi. Es nevaru skatīties tās dokumentālās filmas, kur, piemēram, lauvu bars saplosa tikko dzimušu antilopes mazuli, man tas šķiet baisi. Un vispār - tāpēc man vienmēr ir labāk patikuši zālēdāji. Bet, ja vērotu lauvēnu dzīvi no dzimšanas brīža un redzētu to nonīkšanu badā, droši vien žēlotu tos. Bet, lai viņi dzīvotu, daudziem citiem būtu jāmirst... Nu nekādi nesanāk, lai "vilks paēdis un kaza dzīva"...
-
Tātad - ko pasniedz par galveno, par to pārdzīvo, attaisno? Vispār interesanti. Tā jau arī ir informācijas iebarošana, domāśanas novirzīśana.
Un kurś gan domâ par slieku, liekot uz ăķa.
Un jă - ja paśam cùka jămuśī, diez vai ěstu kotletes.
Un par cilvěkiem jaucas domas prātā man.
-
Nu ja. Šitās dilemmas dēļ esmu pārstājusi gaļu ēst. Bet ir cilvēki, kas paši audzē, kauj un ēd, kā jau tas laukos vienmēr ir noticies. Nemaz nerunājot par tiem, kas nopērk veikalā bezpersonisku gaļas gabalu - tas jau pavisam viegli.
-
Tātad - ko pasniedz par galveno, par to pārdzīvo, attaisno? Vispār interesanti. Tā jau arī ir informācijas iebarošana, domāśanas novirzīśana.
Nu, nu.....nevajag pārspīlēt. Tāpēc cilvēki domā, analizē, vērtē. To dēvē par kritisko domāšanu.
-
Un jă - ja paśam cùka jămuśī, diez vai ěstu kotletes.
Nu bet laukos cilvēki vēl aizvien tā dzīvo. Gan "mušī", gan ēd. Tas pilsētnieku galvās, vistai kājas un spārni ir atsevišķi no ķermeņa kuram vidū tukšums...
Gan jau arī ko mušīt varētu, ja bērni mirtu badā... tas tā, spriedelēšana, kad ledskapis pilns...
-
....njā...piens rodas pudelēs :mrgr:
-
Par cùkas mušīśanu un kotletěm - to es par sevi.
-
Nu tāda audzēšana un mušīšana ir daudz humānāka par lielražošanu. Viss līdz pēdējam arī tiek izmantots, nekādu pārpalikumu un paikas izmešanas. Audzē tik, cik spēj izlietot.
-
Nu tāda audzēšana un mušīšana ir daudz humānāka par lielražošanu. Viss līdz pēdējam arī tiek izmantots, nekādu pārpalikumu un paikas izmešanas. Audzē tik, cik spēj izlietot.
Es vakar paņēmu kārtīgu Kurzemes cūku... tai tomēr cits sāts :D ar mazbērniem vakar cirtām un dalījām... ritīgi feini bija...tagad bērni zin kur šķiņķis, kur karbene un kas ir ribas un pavēdere...
žēl, k nepalūdzu galvu un asinis :( no asins tāds putraimu sacepums sanāk... a galva cepenē - vispār monumentāla...
-
Nu tāda audzēšana un mušīšana ir daudz humānāka par lielražošanu. Viss līdz pēdējam arī tiek izmantots, nekādu pārpalikumu un paikas izmešanas. Audzē tik, cik spēj izlietot.
Normālā lielražošanā un gaļas pārstrādē no cūkas ''paliek pāri tikai kvieciens''. Atlikumi ir patērētāju ziņā.
Audzēšanā un kaušanā jāievēro labturības prasības! Citādi maksa par barošanu un aizsardzību pret plēsējiem pārāk dārga, cilvēks nav pildījis savus pienākumus.
-
Savvaļas dabu vērot objektīvi vēl tikai mācos. Neesmu liela plēsēju fane. Jūras ērgļi Durbe, Roberts un Durberta gan ir neaizmirstami.
Daba mēdz būt ļoti nežēlīga. Interesējos par to kā vidi, kurā dzīvo dzīvnieki, bet kā sistēma daba reizēm šausmina. Dzīvnieki pie tā nav vainojami.
-
Neesmu no tiem, kuri jūt līdzi tam, kuru "pasniedz par galveno".
Citi varbūt kamerā vēro vistu vanaga ligzdu, bet es dabā vēroju gulbja ligzdu. 15 m attālumā no tās ir vistu vanaga medījuma apstrādes vieta - plēsuma vieta, kā izsakās ornitologi. Viņi bija priecīgi, ka pēc mana vērojuma sameklēja vanaga ligzdu, nu es biju priecīga, ka vanags, ja bija apēdis, tad ne vairāk par vienu gulbja mazuli. Jūras ērglis varbūt būtu aiznesis visu perējumu.