Tā ir. Kuram dzīvojam līdzi, to žēlojam.
Bet tā jau tas dabā iekārtots, ka cits citu medī un ēd. Patiesībā briesmīgi un nežēlīgi. Un nav arī tiesa tas, ko atceros kā skolā stāstīja, ka "plēsēji noderīgi, jo apēd vecos, slimos un vārgos" - tā nav. Viņi medī vieglāk noķeramos un neaizsargātākos, un tie ir dzīvnieku mazuļi. Es nevaru skatīties tās dokumentālās filmas, kur, piemēram, lauvu bars saplosa tikko dzimušu antilopes mazuli, man tas šķiet baisi. Un vispār - tāpēc man vienmēr ir labāk patikuši zālēdāji. Bet, ja vērotu lauvēnu dzīvi no dzimšanas brīža un redzētu to nonīkšanu badā, droši vien žēlotu tos. Bet, lai viņi dzīvotu, daudziem citiem būtu jāmirst... Nu nekādi nesanāk, lai "vilks paēdis un kaza dzīva"...