Latvijas deokupācija faktiski nav notikusi, viņi spēj novērtēt tikai spēku.
Izlīgt šobrīd nav vēlmes.
Orks man piedraudēja, ka krievu armija mani samalšot cīsiņos, uz ko atbildēju, ka grauzīšu to pieminekli šonakt nost - tas bija vēl pirms jaukšanas.
Urlu/gopņiku subkultūras pārstāvji kādi bija, tādi palika neatkarīgi no pieminekļa

Mani ''adatas jautājumā" nomierinātu pārvietošana uz Salaspili vai tāda pieminekļa uzcelšana Latvijas brīvības cīņu uzvarētājiem, ka ''adata'' nebūtu dominējošais akcents.
Mans vectēvs bija cīņu dalībnieks un uzvarētājs, mamma pieminēja Cēsu kaujas, studentu rotu, maz zinu, nepaspēju iztaujāt, bijusi vēl skolnieku rota, saputrojos.
Mākslas/talanta sajaukšanās ar politiku ļoti nepatīkama, Lēnija Rīfenštāle bija izcila režisore, sapinās ar to Hitleru...bēdīgi, bet Gribas triumfs iespaidīga.
Par balvu man vienalga, balva jāpiešķir, izvērtētu precendentus un mākslas atkarību/neatkarību no politikas.