Emīlij, nu vienkāršoti es domāju tā: tajā laikā kad cilvēks dara sliktu lietu, viņš ir slikts, kad labu - labs. Tāpēc es teicu par laika skalu.
Mums taču nav nekādu grūtību skaidri un nepārprotami sadalīt tevis nosauktos informatīvos vārdus divās grupās.
Bet tajā brīdi, kad mēs sakām : "cukurdūkulļīt, mans labiņais, kāpēc tu iemeti Anniņas somu peļķē, tā ir slikta rīcība, bet tu taču esi labs!" mēs kaut kā neraidām pietiekoši skaidru signālu, ka konkrētais bērns ir pastrādājis cūcību. Ir kaut kāda abstraktā sliktā rīcība, atnāca diez no kurienes... uz mani neattiecas, es esmu labs...
Un bērni paši reizēm tā arī saka - kašķīgais, kauslīgais Jānis aizgāja, šodien ciemos atnācis labais Jānis. Tā ir smalka nianšu lieta, un varbūt ir reizes kad īsi un skaidri jāpasaka - tu esi riktīgs draņķis ŠODIEN, kāpēc to izdarīji? Un citreiz atkal - tu taču esi normāls, labs puika, kāpēc ŠODIEN šitās ziepes savārīji?