nu nezinu, no skolas neatceros, ka mums vispār zīmēšanu pasniedza. Liekas, ka tā bija vēstures skolotāja . Nu varbūt , vēl tas, ka es sienas avīzes noformēju. Man vairāk rasēšana patika, arī visi tie šrifti. Rokraksts bija ideāls. Pindzelēt nebija kur mācīties, mākslas skolas paradījās tikai tad, kad es jau visas mācības biju beigusi un tajās pieņēma tikai sīkos. Tajos laikos bija pieejami tikai krāsainie zīmuļi un akvarelis, tā kā īpaši nebija ar ko pindzelēt.
Tikai vēlāk... Man vienkārši patika gleznas un tā kā tās nevarēju atļauties, bija jāglezno pašai, tad sāku no kopēšanas, un tas aizrāva. Un tad nāca internets...;o) un vairs gala neredz un nevajag ar.
Pameklēšu kaut ko no vecām pirmām kopijām ;o))
