Ikdienā es esmu parastās "čupiņkafijas" dzērājs. Man ir mana īpašā oranžā krūzīte, kuras izmērs atbilst "tām divām tējkarotēm, ar tieši tik lielu kaudzīti". Un ar konkrētu daudzuma pienu. Tas darba skrējienā. Un nekādi biezumi netraucē. Brīvdienās tas pats ar kologēnu, bet citā krūzē.
Ja vien ir iespēja, izvēlos makiato, bet tur vajag automātu. Labs espresso un mazliet piena. / Itālija, Horvātija, Albānija, Melnkalne - mana mīla šajā jautājumā /
Savukārt citi mājinieki dzer čupiņkafiju vairākas reizes dienā. Ierauti dažādos projektos, neskaitāmās sapulcēs un tad nu pilna māja ar krūzēm, kurās bijusi kafija, bet palikuši vien biezumi. Citreiz vēl sataisa kafiju līdzņemšanai un steigā skrienot vēl kaķis iepinās kājās un rezultāts - kafija uz durvju paklāja, biezumi turpat. Man vieglāk būtu iztīrīt to biezuma tvertni aparātā.
Darbā kafijas automātu nelietoju, jo pupiņas gādā paši kolēģi un tās galīgi nav baudāmas. Turklāt vienmēr ir kāds, kurš saregulē to aparātu tā, ka sanāk vien tāds "bikšiņūdens".
Laukos aparāts ir labs un maza kafija dod foršu tonusu ilgam laikam, bet tur malšana atsevišķā aparātā. Tas man šķiet lieki.
Virtuvē remonts lēni, bet virzās uz priekšu, tāpēc ir pamats domāt par šī jautājuma sakārtošanu.
Paldies par visiem viedokļiem!