Par precēšanos

[Amālija]

Kad jūs precējāties, šaubu, baiļu nebija? Vairāk darbojās prāts vai jūtas?

[Spārka]

Vai tad agrā jaunībā kāds šaubās?

[Amālija]

Es šaubījos.

[Bobs]

Bija daudz jautājumu pašam sev. Un nebija iespējams dabūt atbildes.

[kvadra]

Bail nebija. Pārliecības arī nebija. Bija tāds - ai, nu labi, ja jau tev tik dikti vajag...

[Camma]

Tā kā salaulājāmies 2 mēnešus pēc sapazīšanās, tad nostādne bija ''ja kaut kas ne tā, pac vainīgs.'' Pāris reizes ir gribējies izšķirties, bet ne triviālo dzeršanu vai sānsoļu dēļ. Ar šābrīža prātu - nemūžam vairs!

[baaciens]

Es negribēju precēties. Vīrs gribēja un visu saorganizēja. Godīgi pateicu, ka varbūt kopā nodzīvosim gadu, varbūt vairāk. Kas zin, varbūt arī visus 10.
Šaubas un bailes nebija nemaz, jo nebija tāds ilglaicīgs plāns. Cilvēks tik ļoti gribēja un bildināja neskaitāmas reizes, ka man pat saprašanas nav, pēc kura padevos.
Pirmie bildinājumi bija 2-3 mēnešus pēc iepazīšanās. Kad sapratu, ka viņš ir uzstājīgs, tad joka pēc teicu, lai ver vaļā kalendāru izvēlēsimies datumu!Arī to izvēlējāmies pragmatiski - lai ir pirms augstskolas izlaiduma, jo tad nebūs čakars ar papīriem un diploms būs ar jauno uzvārdu. Tātad jūnijs. Ja jūnijs, tad pirms Jāņiem, lai viesi nav "pohaini", bet tie kas vēlās, lai svin no kāzām līdz Millijām.

Nu jau 21.kāzu jubileja aiz muguras. Brīnišķīgākais laiks manā dzīvē! Esmu viņam pateicīga par to, ka toreiz bija tik uzstājīgs un pieņēma manu uzstādījumu - Cik būs, tik būs!

[tuk]

Bija pārpasaulīgā mīla    un kādu pusotru gadu kopdzīve, ko tur daudz šaubīties, ja saskan, tad saskan. Arī jau 20+ kopā, pagaidām vēl aizvien jautri...

[tuk]

Vairāk darbojās prāts vai jūtas?

Nu, jūtas primāri, bet man arī patika vīra ģimene, tas, ka vērtības un attiecības ģimenē bija līdzīgas kā manā dzimtajā ģimenē. Tā ka prātu es arī neizslēgtu...

[baaciens]

Laimīgā Tuk!
Kad es savam nākamajam vīram skandēju, lai padomā labi, jo man taču ir TĀDS raksturs, tad man tas šķita normāli.

Bet, kad mana mamma, saņemot kāzu ielūgumu, teica - padomā labi! Vai tiešām Tev to vajag!? Es taču pazīstu savu meitu! 

... likās, kāpēc mēs vispār kādu informējām, jo sākotnējais plāns bija citāds.

Manā ģimenē nevienam nav ilgās "preces", kaut esam daudzi. Vīra ģimenē ir 40 +
Esam vienīgie mūsu ģimenēs, kuriem laulība baznīcā, kaut gan nevienam no mums tas nebija būtiski.  Un neviens neticēja, ka būs ilgāk par pāris gadiem ...

P.S. Pēc dažiem mēnešiem baznīca atsūtīja vēstuli, ka plāno izslēgt mūs no draudzes, jo neesam maksājuši!    Paldies!

[tuk]

Mums ar vīru rados šķirtos pārus var labi ja uz pāris pirkstiem saskaitīt, bet būtiskākais laikam bija tas, kādu vēlamies savu ģimeni, savu dzīvi, tas, ka sakrita tas redzējums... un humora izjūta, spēja pasmieties gan pašam par sevi, gan vienam par otru, gan apkārt notiekošo. Tas pat varbūt pats būtiskākais. 

[tuk]

Mums bija ļoti vienkāršas kāzas, Zags  un tad restorānā pasēdēšana ģimeņu lokā, kleita balta, bez nekādiem plīvuriem un mirtēm    tā, pa vienkāršo. Vēlāk ar draugiem gan izdauzījāmies uz nebēdu atzīmējot notikušo, bija vesels hepenings, kurš sākās ar laivu braucienu visiem baltā...