Es negribēju precēties. Vīrs gribēja un visu saorganizēja. Godīgi pateicu, ka varbūt kopā nodzīvosim gadu, varbūt vairāk. Kas zin, varbūt arī visus 10.
Šaubas un bailes nebija nemaz, jo nebija tāds ilglaicīgs plāns. Cilvēks tik ļoti gribēja un bildināja neskaitāmas reizes, ka man pat saprašanas nav, pēc kura padevos.
Pirmie bildinājumi bija 2-3 mēnešus pēc iepazīšanās. Kad sapratu, ka viņš ir uzstājīgs, tad joka pēc teicu, lai ver vaļā kalendāru izvēlēsimies datumu!Arī to izvēlējāmies pragmatiski - lai ir pirms augstskolas izlaiduma, jo tad nebūs čakars ar papīriem un diploms būs ar jauno uzvārdu. Tātad jūnijs. Ja jūnijs, tad pirms Jāņiem, lai viesi nav "pohaini", bet tie kas vēlās, lai svin no kāzām līdz Millijām.
Nu jau 21.kāzu jubileja aiz muguras. Brīnišķīgākais laiks manā dzīvē! Esmu viņam pateicīga par to, ka toreiz bija tik uzstājīgs un pieņēma manu uzstādījumu - Cik būs, tik būs!