Autors Tēma: Paaudzes  (Lasīts 7448 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies Camma

Paaudzes
« : 2024. gada 25. decembris, 18:59:12 »
Kopš arī mammucis ir aizsaulē no visiem ''vecajiem'' tagad savā ģimenē abi ar otrpusi esam palikuši ''pēdējā instance''.
Cik sevi atceros, tik vienmēr mājās ir bijuši seniori un atmiņas par bijušo tika pārstāstītas no dažādiem redzes punktiem. Tagad skatos uz fotogrāfijām albūmos un redzu, ka visapkārt bijis daudz cilvēku, ģimenē, draugi, paziņas.
No jaunās paaudzes gan vairs nekādas intereses par tantēm un onkuļiem, viss ģimenes tīmeklis saplīsis smalkos krikumos. Trakums, bet nepazīstu nevienas vedeklas vecākus... Jaunie zina viens otra senčus, bet senči savā starpā nav pazīstami, pat (ak, šausmas!) vārdus nezina. Varbūt tas tikai manējiem tā?
Sausais atlikums - sadomāju sarakstīt pēc fotogrāfijām un tā, kas atmiņā, vēsturisku atskatu, lai ir mazbērniem kaut kas taustāms. Bijis viskas raibs un interesants, ģimenē ir pat miljonārs, operas autors, aktieris, sportisti, slaveni diriģenti, tautfrontieši. Tikai kurš to vairs ar savējiem saista?
Visus sakost!

Atslēdzies Amālija

Atb: Paaudzes
« Atbilde #1 : 2024. gada 25. decembris, 19:25:25 »
Kad biju jauna, vecāki (īpaši paps) dzīvi, daudz (maigi teikts) neinteresējos par viņu dzīvi, jaunību, bērnību, radiem. Paps (mamma mazliet mazak) zināmu notikumu dēļ īpaši nestāstīja par savām kara gaitām. Un es jau arī nejautāju. Bija svarīgakas lietas ko darīt :sarcasm: 
Tagad, kad mani ļoti interesē papa kara gaitas, bērnība, raduraksti, mammas dzīve kara laikā, viņas radu raksti - pajautāt nav kam.


Manam dēlam neredzu interesi par manu jaunību, par mana papa un mammas dzīvi. Varbūt radīsies, kad būšu ne šajā Saulē :?:
Skatos mammas fotogrāfijas, nepazīstu kādus 90% no cilvēkiem.

Man Latvijā nebija ne tantes, ne onkuļi, ne brālēni, ne māsīcas. Arī papa vecāki nebija Latvijā. Un tad videozvanu nebija.

« Pēdējās izmaiņas: 2024. gada 25. decembris, 19:50:08 no Amālija »

Atslēdzies Pifs

Atb: Paaudzes
« Atbilde #2 : 2024. gada 25. decembris, 19:35:28 »
Tāpēc, ka tagad vairs tā "neradojas". Paradokss: lai cik agrāk bija grūti laiki un labi, ja mocītis bija, radi rīkoja viesības, ciemojās viens pie otra. Tagad arī mani radi paklīduši kur nu kurais. Un tā "pēkšņi" sākt draudzēties ar kaut kā nevelk..Onkuļus un tantes mans bērns zin no fotogrāfijām. Šad un tad pajautā kas tie tādi.
Sava bērna "otrpuša" vecākus personīgi nepazīstu, bet facebookā komunicējam. Ar dāvanām apmaināmies. Ir taču jāzin no kādas ģimenes nāk un kādā ģimenē ieprecēsies :)

Atslēdzies reno

Atb: Paaudzes
« Atbilde #3 : 2024. gada 25. decembris, 19:52:11 »
Znota vecākus un radus pazīstam. Nupat kopā nosvinējām. Drīzāk viņi ir uzņēmuši mūs.

Bērni atmiņu stāstus zin. Tagad jāsāk stāstīt mazdēlam

Atslēdzies Amālija

Atb: Paaudzes
« Atbilde #4 : 2024. gada 25. decembris, 20:18:08 »
Camma, kāpēc vedeklas senči nav pazīstami?

Atslēdzies tuk

Atb: Paaudzes
« Atbilde #5 : 2024. gada 25. decembris, 20:49:33 »
Manā lokā tā nav. Tantes, onkuļus, proti, mūsu brāļus un māsas bērni ļoti labi pazīst, tāpat arī viņu bērnus, savus brālēnus un māsīcas. Dažādus dzimtas stāstus arī zina.
Man šķistu vairāk kā dīvaini, ja mūsu bērni mūs neiepazīstinātu ar sava izvēlētā dzīves partnera vecākiem... Tad pati uzņemtos iniciatīvu ar viņiem iepazīties.

Atslēdzies Luīze

Atb: Paaudzes
« Atbilde #6 : 2024. gada 25. decembris, 21:01:42 »
Savas vedeklas vecākus satiku tikai vienu reizi - kāzās. Ja man paprasītu, kā viņus sauc, nezinātu, ko atbildēt, jau laimīgi esmu aizmirsusi. :) Pagaidām neizskatās, ka nākotnē kaut kas varētu mainīties šajā ziņā.
Tas jau vairāk no cilvēkiem atkarīgs. Mana pirmā vīrmāte joprojām ik pa laikam pļāpā pa telefonu ar manu māti, grib uzzināt visus jaunumus un uzsist klaču. Lai gan es vairs tajā ģimenē neesmu jau vairāk nekā 25 gadus. Tagadējai vīrenei nav tādas vēlmes. :?:

Atslēdzies tuk

Atb: Paaudzes
« Atbilde #7 : 2024. gada 25. decembris, 21:27:52 »
Bet vaitad vedeklas un dēla dzimšanas dienas tiek svinētas katrus vecākus aicinot atsevišķi?  :scratch: vai uz mazbērnu jubilejām vecvecāki netiek aicināti?  :confused:  Kā tas iespējams...  :?:  Mana mamma ar vīra vecākiem ikdienā nečupojas, bet jubilejās allaž satiekas...  :?:

Atslēdzies Nāra

Atb: Paaudzes
« Atbilde #8 : 2024. gada 25. decembris, 21:48:07 »
Es arī nepazīstu znota vecākus, ar vienu sveicinos, jo vienā pilsētā,  bet otru tik pēc nostāstiem zinu. Ar otra znota vecākiem iepazināmies un ar to viss beidzās.
Bet zinu ģimenes, kas veido attiecības kā ar radiem..man tā nav, neredzu arī vajadzību.
Jaunie dzīvo savu dzīvi, kāds sakars tur vecāku draudzībai vai tml.
Neviens nav arī tāds svinētājs, kur visi radi jāaicina, pietiek jau ar kāzām, kurās arī satiekas. Ja nav kāzu ar radu radiem, tad arī neiepazīst bērnu otro pušu vecākus.

Atslēdzies Camma

Atb: Paaudzes
« Atbilde #9 : 2024. gada 25. decembris, 22:28:52 »
Nu re, izskatās, ka daudziem tā. Es tiešām neesmu nekāda svinētāja un jaunie savas svinēšanas atzīmē savu draugu kompānijā. To arī atbalstu, jo no savas jaunības ar šausmām atceros tos pasākumus uz 30-50 cilvēkiem, kad viens otru pie galda pārklieza ar saviem piedzīvojumu/veselības pārstāstiem.

Un vēl. It kā dzīve kļuvusi ātrāka, bagātīgāka. Kam tagad liekas interesanti, kur kurais pabijis? Kādreiz pabija Polijā vai VDR un jau bija ko stāstīt, kur nu vēl brauciens uz Franciju vai, ko domājies, Austrāliju! Tagad 2x gadā slēpot un vēl 10x komandējumā pa pusi pasaules. Nevienu vairs nepārsteigsi ar augstskolas diplomu no Zviedrijas vai pat Amerikas.
Ar vedeklu vecākiem dažādi - kurai abi jau miruši, kurai pašķīrušies, kurai vēl citi apstākļi. Arī tas, ka jaunie tagad ātri sāk mitināties savās mājās, savos dzīvokļos un vairs nav kopā ar vecākiem. Līdz ar to, satikt otrus vecākus ciemojoties pie sava bērna, vairs nav iespējas.
« Pēdējās izmaiņas: 2024. gada 25. decembris, 22:36:29 no Camma »
Visus sakost!

Atslēdzies Trix

Atb: Paaudzes
« Atbilde #10 : 2024. gada 25. decembris, 23:32:51 »
Manai vecmāmiņai bērni dzima vēlu, man vēlu – paaudžu vecuma starpība ir liela. Mani bērnībā interesēja vecmāmiņas radi, skatījos albūmus, vecmāmiņas brālis un māsa brauca ciemos, mammas māsīcas ciemojās. Biju pietiekami sīka, daudz laidu gar ausīm. Mana vecmāmiņa, šķiet, bija tā, kas kaut ko organizēja – bet viņai bija brālis un māsa, pie kā braukt, un kas pie viņas (un mums) brauca.
Esmu vienīgais bērns, ar ko man saietus rīkot? Ir māsīcas, bet neko daudz netiekamies. Ar divām pa jubilejām sazvanāmies, ar pārējām neko. Ja vēl bērni būtu līdzīgā vecumā, bet tur pilnīga nesakritība – viņām jau pieauguši ar saviem maziem bērniem, manējie knapi pusaudži.

Savējiem puikām pie iespējas pastāstu ko atceros par viņu vecvecākiem, maniem vecvecākiem, bet viņus nekas daudz neinteresē [pagaidām, bet varbūt vispār]. Vienmēr esmu dzīvojusi kaut kā noslēgti, uzņemt viesus man kā introvertam ir smagi, ilgu laiku arī nebija kur. Tagad arī tā īsti nav adekvāti apstākļi. Vīrs tāds pats, manējiem ir viens brālēns nesakritīgā vecumu kategorijā, tur arī nekāda radu būšana kopta netiek. Ar prātu saprotu, ka vajadzētu kaut kādas saites uzturēt, bet neatrodu sevī resursus.

Jubilejas nesvinam, kur nu vēl ar radu saiešanām. Bērnu vecvecāki uz jubilejām brauca ciemos, kamēr puikas bija mazi, bet citādi nekāda dižā iesaiste nesanāca. Nebija manējiem ieinteresētu vecvecāku, nekādas palikšanas pa nakti pie vecmāmiņas, kopīgas darīšanas. Tagad palicis viens vectēvs, arī tas neinteresējas. 

Dzimtas koku no mammas puses kaut kad sazīmēju, kamēr mamma bija dzīva, viņa vairāk sazinājās, kā jau ekstraverts. Tēta radi ir sazīmēti, tur viena aktīva radiniece. Tik daudz bērniem paliks. Vecajos albūmos pamazām sarakstu ko vēl atceros.

Līdz vedeklām man vēl tālu, bet šaubos, ka kaut kā īpaši satuvināsimies, vecumu kategorija arī atšķirsies. Man vispār grūti ar cilvēkiem komunicēt – pēc tam kā izžmiegta.

Ja dzimtā ir kāds, kurš var un grib pulcēt un sazināties, tad visi pulcējas un sazinās. Ja tādu nav, tad ar varu kāpt sev pāri – kā vārdā?
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies kvadra

Atb: Paaudzes
« Atbilde #11 : 2024. gada 26. decembris, 01:15:44 »
Kādreiz, kad vecākā paaudze par agrākiem laikiem man kaut ko stāstīja, tas mani īpaši neinteresēja. Tagad vairs nav kam pajautāt. Savus dzīvos radus varu uz pirkstiem saskaitīt. Satikties sanāk paretam, jo neviens nedzīvo blakus, bet vismaz sazvanāmies, saikne ir.  Tā nu sanācis, ka radu vietā man ir tuvi draugi...

Atslēdzies reno

Atb: Paaudzes
« Atbilde #12 : 2024. gada 26. decembris, 11:01:14 »
Labāk tomēr, ka satiekas, kaut vai reizi pāris gados. Man ir sajūta, ka tā veidojas kaut kāds atbalsta spilvens, tīkls bērniem, mazbērniem.

Pieslēdzies Spārka

Atb: Paaudzes
« Atbilde #13 : 2024. gada 26. decembris, 13:53:52 »
Komunikācija ir mazinājusies, tas ir neapšaubāmi. Bet - mana mamma bija viena no septiņām māsām, tēvam bija māsa. Tolaik bija citādi. Tagad es arī savā dzimtas kokā vecākais zars. Ir māsīcas un brālēni, bet neinteresē nu it nemaz. FB sarakstos ar vienas (nelaiķes) māsīcas dēlu, viņš man ļoti tuvs domāšanas veidā. Pēdējais tās puses radu tusiņš bija mana tēva 82. jubilejā. Meita uztur tās puses attiecības.
S kungam ir 2 brāļi, viņi regulāri pie mums ciemojas. Bet tālākās saites irst, jā.

Atslēdzies Bobs

Atb: Paaudzes
« Atbilde #14 : 2024. gada 26. decembris, 22:01:05 »
Man nav pilna hronoloģiskā priekšstata pat par savu vecāku bērnības gaitām. Tikai tas, kas epizodiski dzīves laikā dzirdēts. Un negrasos pētīt vai izzināt sīkāk. Man tas vairs neko nemaina. Nebrīnos, ka jaunākiem nav intereses. Priekš kam viņiem.. Lai dzīvo savu dzīvi