Par šito mūsu apsišanos ar sēru dienām jau runāts vairākkārtīgi, bet vai tas ko līdz? Sēru diena tāda un sēru diena šitāda... Visu cieņu cietušo un bojāgājušo gaišajai piemiņai (manai dzimtai arī nevāji no sarkanajiem šakāļiem trāpīja, lai viņiem silti elles liesmās!), tak IMHO jau pašos pamatos nevar būt laimīga tā nācija, kas sēro vienā baltā gabalā. Vai tiešām nepietiktu ar vienu Mirušo piemiņas dienu, kad katrs viens un tauta kopumā varētu pieminēt un izsēroties par visu un visiem?