Tā ir baigā dilemma. Zini, piemēram, ka otram cilvēkam nelaime notikusi, tuvinieku zaudējis vai vēl kas. I ko darīt?! Kā uzvesties, lai viņu ar savu labi domāto līdzjūtību nesāpinātu vēl vairāk? Mierināt, līdzjūtību izteikt? Vai viņam tas palīdzētu vai tieši otrādi? Klusēt, lai sāli nebērtu? Kā lai zinu, vai tas cilvēks grib, lai viņu mierā liek un neuzbāžas ar tukšiem, neko nelīdzošiem, bet sāpinošiem vārdiem, vai, tieši otrādi, grib tikt uzklausīts, grib just cilvēku atbalstu un līdzi jušanu, un viņam sāp cilvēku atsvešinātība un vienaldzība?
Un tad sanāk tā, ka, nezinādams kā izturēties, apzināti izvairies no tā cilvēka... Kurš, iespējams, nesaprot, ar ko tādu izvairīšanos būtu pelnījis...