Ja tēmas autore nespēj ne formulēt, ne minēt piemērus, mēģināšu uzrakstīt, kā nu es tos minētos jūtu, prāta cilvēkus saprotu.
Piemērs.
Jūtu - noklīdis suņuks. Ak, manī tāds žēlums, kāds viņam skarbs liktenis, viņš ir tik burvīgs, kāds mīļumiņš, droši vien izsalcis, nav kas viņu mīl, rūpējas... ņemu sev uz mājām, mīlēšu, apčubināšu, mana sirds asiņo. Bet, ne man līdzekļu viņu uzturēt, ne laika pastaigām, īres dzīvoklī nedrīkst... Nu necilvēki, kuri nesaprot manas cēlās rūpes.
Prāta - noklīdis suņuks, žēl, tāds mīļums, skarbi, utt... Ko darīt? Es nespēšu viņu aprūpēt, īres līgums neļauj, naudas, laika nav. Zvanu, vedu uz patversmi vai meklēju kādu citu kurš spēs parūpēties.
Secinājums.
Jūtu - vispirms dara un tad domā.
Prāta - vispirms domā, tad dara.