apvidus vārdi un citas šaras

[reno]

Bet tu neko nezini, ko ar vārdiem var izdarīt liepājnieki

[Minne]

"Skārnis" un "šaras" izklausās pilnīgi dažādi. Ja tajā "scharn" to skārni atpazīst uzreiz fonētiski, tad "šaras" nu nekādi... tad līdzīgāk jau tam "share" - dalīt, kā tā liepājas arhitekte stāsta.

Šarn, šarren, šaras...

Share jau nav vācu vārds 

[tuk]

Šarn, šarren, šaras...

Share jau nav vācu vārds 

Tā Liepājas arhitekte apgalvojot ka ģermānisms.    Bet dīvaini, ka nekur, neparādās, ne tēzaurā, ne pie apvidvārdiem, ne vecvārdiem, bet visi vietējie tā runā un zina... 

[lumbergs]

Par to arī iesākās saruna  .

[tuk]

Saruna iesākās ar šo -

Tātad par Liepājas Pētertirgus šarām -informācija no Liepājas arhitektes un visādi citādi ievērojamas un labas personas:
        "Tas noteikti ir ģermānisms, ar kādiem mūspuses sarunvaloda pilna. Ar šo vārdu apzīmē visu ēku, bet sākotnēji visa ēka bija tikai un vienīgi gaļas tirdzniecībai. Tātad šaras ir gaļas tirdzniecības paviljons. Izcelsmi var minēt -Share -daļa, Sharen -sadalīt. Varbūt tur arī tā sakne, ka tur pārdod lopus sadalītus pircējam ērtos gabalos"
       Arī Annastirgū bija šaras, kas tagad pārvērsta par grabažu bodi

Vēl paskatījos Liepājas universitātes vasaras prakses vecvārdu vākumu, nekādas šaras...    Toties atradu skārni ar skaidrojumu - galds, kur pārdod gaļu, maizi... un ja tādas daudzas galdu rindas, tad varbūt no tā rašku "šori" 

[reno]

Liepāja totāli vāciska pilsēta, nekādas raškas tur būt nevar. Garnizons sēdēja savās kazarmās Kolēģe citā sakarā vākusi Liepājas apkaimē lietotos ģermānismus, sanācis pie 300

[tuk]

Tas tirgus jau tika uzcelts to kazarmu vietā... cara laikā jau tur  visi tie nikolaji un viņu pēcteči biezā slānī apgrozījās...

[sanda]

Mana auklīte un tētis lietoja skārnis, pirms stundas  atradu telefonā skārni kādā terminu un svešvārdu vārdnīcā, ka esot no viduslejasvācu schar(e), bet nu nevaru atrast, mans tel tā dara - meklē kā vēlas.
Mēs gājām uz Annas tirgu. Par skārni saucām tieši lielo tirgus paviljonu.

[Spārka]

Šo iedeva MI (bet tie, kā zināms jāpārbauda):
Vēstures avotos (piem., 1695. g. Liepājas rēķinos) minēts:

"4 Scharen buden up dem Markt to reparieren"
("4 [karkasa] būdas tirgū jāremontē").

[sanda]

Auklīte skārnī parasti pirka strimalas, sezonā stintes.
Plekstes arī, bet sugas piederība man neskaidra, apēdām visu, arī butes, daudzi sauca visas par plekstēm.
Strimalas apvidvārds, stinte ģermānisms, plekste latvisks, bute vācu izcelsme.
(rīdzinieki par doršu lai paši atskaitās, mēs ēdām mencas)

[daddy]

hm. Rīgā par skārni sauc gaļas bodi... bet citādi viss saprotams.
strimala=reņģe lietuviski, stinte=salaka vāciksi, plekstes ir parastā bute un akmensbute.

[sanda]

Annas tirgū zivīm atsevišķs paviljons nebija, galvenais bija gaļa, parasts gaļas veikals ir gaļas bode, Pētertirgū arī viss vienā ēkā, Āgenskalna tirgū arī viss vienā - gaļa, zivis, kulinārija, laikam piens arī.
Strimalas leitiski ir strimeles,  mums neviens strimalas par strimelēm nesauca, iemācies leišu valodu un tad izrunājies


Mammas Rīgas tantes mencas par doršām sauca, Rīgas vecmāmiņa gan tīri runāja - ja vāciski tad vāciski, ja latviski, tad latviski.