Zini, kas ir interesanti? Man arī pamazām "rokas kļuva par īsām", un lāpāmbrilles ieviesās. Bet vienai foršai ciparu skaitāmajai spēlītei atnāca apdeits, un parādījās jauna fīča un tādi ļooooti mazi cipariņi stūrīšos. Taisījos jau izmest, bet žēl, spēlīte patīk. Sākumā es tos sīkos praktiski neredzēju, šķobījos, fotografēju, taisīju skrīnšotus.... bet tagad redzu. No rīta sliktāk, bet vakarā pavisam labi. Tā acs, jocīgā tāda, uztrenējās atpakaļ sīkredzībai...
Sūnaini ir tad, ja ekrāns ir fiksētā attālumā ar nemainīga izmēra burtiem. Tad jā, acs atrofējas, jo nav spiesta adaptēties. Bet ja šo piespiež papūlēties... 😃
Bet tā es Tev piekrītu, papīram ir savs šarms. Krustenes un zviedrenes pats Die's vēlējis ar zīmuli rakstīt. Bet nonogrammas man nepatīk papīrā. Viena kļūda, trīs stundu darbs, un rezultātā sāc no jauna... (Ārdi ārā un adi par jaunu! © Brigadere)
Ā, izdomāju vēl vienu savu pirkstu-pie-deniņiem-grozāmo hobiju. Es remontēju un taisu visādus mehānismus. Iecirtās man velnarutka susla smadzenēs, un uztaisīju elektrisko dzijas tinamo aparātu. Ar akumulatoru vai no tīkla, pedālis ar reostatu (tīšanai ātrāk, lēnāk), smuki tin kamolīšus ar cauru vidu, no abiem galiem adāmus. Nu, jā, tā vietā, lai nopirktu tādu gatavu (ap 140 eirām un tinams ar roku), es ar to grabuli nokasījos ka ne nedēļas divas vai pat vairāk, kamēr no garāmejot redzēta video izprojektēju, izrēķināju un uztaisīju funkcionālu mehānismu. No sūdiņkrāšanas hobija detaļām, kartona zobratiem, fidžitspinnera gultņiem un kas nu vēl pa rokai pagadījās. Strādā. Tagad pārtaisīju vienu detaļu labākai saķerei. Un kaifoju.
Un tītavas uztaisīju. Vecās zīdaiņu gultiņas redeles, mēbeļu tapas, gultnis (tas gan no veikala) un man tinas ka prieks. Protams, arī var nopirkt, un smukākas. Bet man ir tas kaifs projektēt un taisīt.
Par šito ne tikai normālie, pat vīrs zviedz - a nafig tev to vajag? Var taču nopirkt. Var, bet ja neskaita baudu darboties, man vēl paliek kabatā pāris simti.
Nākamais aparāts plānā - ārdītās dzijas uztinējs, mērcētājs un žāvētājs. No beigtās veļasmašīnas bunduļa ar caurumiem apfleksēšu bunduli, lai var uztīt un ar visu izmazgāt un dzija paliek nostiepusies, pēc tam notīt kā no tītavām.
Saprotu, ka stulba. Bet tas prieks, kad tas brīnums ir piespiests darboties! Šodien stundas trīs pārtinu pusadītās ļenganās fices smukos kamolīšos. Un, zin, pilnīga laime. 😃 (tikai bilde tumsā un baisa 🤣)