Brāāļi Ziemeļi "Lāstekas".

[kvadra]

es vēl iedomājos - laikam jau mana sekošana mūzikai izbeidzās kaut kur pašās astoņdesmito beigās. Tad vēl nedaudz 100 debija uzplaiksnīja, pēc tam bija pa lielam vienalga. Jā, labas melodijas iekrita ausīs, bet bieži vien pat nezināju izpildītāju. Pietika, man jau no 13 gadu vecuma bija blociņi ar visām "Būsim pazīstmi" aptaujām, sekoju fanātiski, zināju visu, 16 gados bija lenšu kolekcijas. Bet savu izdzīvoju agrīnajā jaunībā, pēc tam vairs īpaši neaizrāvos. Protams, ir dziesmas, kas "jumtu nones", bet tie ir izņēmumi.

Nekad neesmu sekojusi mūzikai. Patiesībā nezinu nevienu citu tik vienaldzīgu pret mūziku un nezinošu, kāda esmu pati. Kādreiz pat tā kā kompleksoju, ka laikam kaut kāda neriktīga esmu, ja reiz citi klausās un fano, bet priekš manis bijis nebijis.  Tagad man vienalga, ko citi tāpēc par mani padomās, mierīgi atzīstos, ka ne dziesmu zinu, ne izpildītāju tādu neesmu vispār dzirdējusi. Tas par manu "aizraušanos" un "sekošanu", lai būtu skaidrs, ka ne jau nekompetenci Bobam pārmetu.
 

[Minne]

Domāju, ka atrisināts. Es vismaz varu noklausīties. Nez, šī ir dziesma pēc Sniedziņa? Tāda gauži pesimistiska.

Sniedziņš jau arī minorā 

Jā, jā, Tavas Lāstekas var noklausīties, protams, dzirdētas 

[Amālija]

Sniedziņā, ja tevi nemīl, tas nieks, galvenais, ka tev ir ko mīlēt. Bet lāstekās - es peļu sūds. Bez risinājuma.

[Spārka]

Amālij, Tu esi zelts! Zelta medaļa informācijas iegūšanā!

[Minne]

Amālij, Tu esi zelts! Zelta medaļa informācijas iegūšanā!

Cik paradoksāli 

[Minne]

Sniedziņā, ja tevi nemīl, tas nieks, galvenais, ka tev ir ko mīlēt. Bet lāstekās - es peļu sūds. Bez risinājuma.

Ne peļu sūds, bet koks ar saplosītu mizu. Realitātes pieņemšana un godīga attieksme pašam pret sevi

[Amālija]

Cik paradoksāli 

Minne, nav nekā paradoksāla. Es jau pati neatradu. Es palūdzu, lai citi atrod. Sapront, Minne? Nu, kā ar filmām. Palūdzu un man atrod. Eju iestaigātu taku

[Amālija]

Amālij, Tu esi zelts! Zelta medaļa informācijas iegūšanā!

[reno]

Sniedziņu zināju/šo noteikti nē. Teksts ļoti lakonisks. 4 rindiņas

[Minne]

Minne, nav nekā paradoksāla. Es jau pati neatradu. Es palūdzu, lai citi atrod. Sapront, Minne? Nu, kā ar filmām. Palūdzu un man atrod. Eju iestaigātu taku

Tādēļ jau viegli paironizēju
Bet svarīgākais laikam - zināt īstos paņēmienus

[Amālija]

Ne peļu sūds, bet koks ar saplosītu mizu. Realitātes pieņemšana un godīga attieksme pašam pret sevi

Ņemu atpakaļ vārdus par peļu sūdiem. Mana vaina, mana vaina.

[Amālija]

Galvenais - zināt īstos paņēmienus

Paga, man vēl Āris Ziemelis atbildēs.

[Trix]

Amālij!!!!
Paldies!!!
 

[kvadra]

Tiešām forši, ka var tā aizrakstīt un palūgt sameklēt      Uz radio aizrakstīt, Ārim Ziemelim aizrakstīt (starp citu, vai viņš atbildēja?)  Patiešām, kāpēc gan ne?  Tikai priekš manis tā būtu neiespējamā misija    Nē nu, ja tas būtu dzīvības jautājums, kad nekur sprukt... Bet citādi man grūti kontaktēties ar svešiem vai pat mazpazīstamiem cilvēkiem, tikai ar lielu piespiešanos varu kādam svešam piezvanīt vai uzrakstīt. Kad esmu to izdarījusi, arvien ir tāds atvieglojuma pārsteigums pašai, ka patiesībā sanāca vienkārši, un kāpēc gan es tik ilgi saņemties nevarēju     Un tā katrreiz no jauna....

[Amālija]

Amālij!!!!
Paldies!!!