Nezinu par iecerēto saistību, reizēm banāns ir tikai banāns.
Bet tas teksts tieši pēc tāda izskatījās, ka katrs tajā saredzēs sevi. Oriģinālais lietojums nepārsteidza. Precīzu faktu, protams, nezināju, bet predispozīcija ļoti ietekmē uztveri.
Tāpat kā tagad aktuālajā - pietiek nervoziem prātiņiem pamest frāzi, ka "izstāšanās no Stambulas konvencijas nozīmē, ka tad būs atļauta vardarbība pret sievietēm", noklusējot pārējo, un cilvēciņi jau atkal kā čivauvas lec gaisā un rej. Jo pietiek ar pusmelīgu faktu, ko pasniedz kā aizvainotu patiesību, un basta - zobratiņi ieklemmējas.
Ja to tekstu studentam (nenobriedušai personībai tomēr) pasniedz kā unikālu, viņš tā arī uztvers.
Nils Bors (ja nekļūdos), nokavējis lekcijas sākumu, ieraudzīja uz tāfeles divus uzdevumus un nosprieda, ka tas ir mājas darbs, un uzdevumus atrisināja. Viņš nezināja, ka tie bija līdz šim neatrisināmi uzdevumi, jo nedzirdēja lekcijas sākumu. Predispozīcijas "tas nav atrisināms" nebija.
Psiholoģijas pētījumi ir pilni ar tādiem faktiem.