Mellene bēdājās, ka Sarkandaugavā bibliotēku likvidē un aicina glābt un savākt grāmatas.
Mums Jūrmalā tas notika pirms gada -2 mazās likvidēja, par Bulduriem bija sevišķi liela bēda. Mana bija tīri egoistiska, maza, slikti apmeklēta un jaunās grāmatas varēja vieglāk dabūt. Diezgan daudz pati esmu atdevusi, pārsvarā angliski. Ar norunu, ka pašas šķiro un paņem, kas interesē, pārējais makulatūras kastē.
Man fiziski riebjas padomju laika izdevumi. Tikai tagad redzu, cik sīkiem burtiņiem nodrukāts vai līdz lapas malai, ar minimālām atstarpēm, dzeltenais avīžpapīrs. Salīdzināt jau bija ar ko -Latvijas laika izdevumi, nejauši ieklīdušās trimdas grāmatas. Kronis visam -grāmatas par mākslu ar melnbaltām!! ilustrācijām.
Protams, ka esmu atstājusi daudz ko no klasikas. Kad tā paskatos uz plauktiem -Forsaiti, Busardeli, Nožēlojamie, Lavransa meita, kaut kas no Čehova, no latviešiem Jaunsudrabiņš un Brigadere.
Vēl viena lieta. Es diez vai ko pārlasīšu, visu laiku kaut kas jauns. Bērni noteikti nē, nav lasījuši tādus Nožēlojamos un nelasīs.. Ja kāds potenciālais mazbērns interesēsies, pats atradīs. Kādreiz nekā cita nebija, un gluži normāli bija ik pa pāris gadiem kaut ko pārlasīt.
Bibliotēka jau arī skatās pieprasījumu. Ja kāda grāmata nav ņemta 10-15 gadus, tad lai glabājas depozitārijā. Ja grib kādu bibleni aplaimot ar savām vecajām grāmatām -viņus interesē tikai tās, kas ir skolas obligātajā, tās gan nolasot.
