Par to firmu interesanti. Manā galā bija būtiskāks stils. Protams, Adidas botas ar 3 strīpiņām un jaunas - oooo. Un Rifle džinsi par 120 ir krutāki var Excel vaquero par 80, (kaut arī riflenēm rāvējslēdzēji uz dibenkabatām skrāpēja rokas).
Bet banānenes šuva visi, kas mācēja. Labs šuvums nebija atšķirams no pirktajām. Slēpošanas cepurītes (tās plakani sašūtās ar uzrakstiem) arī vecmāmiņa varēja uzadīt ne sliktāk. Galvenais - pareizās krāsas, ne pūkaina dzija un stingrs adījums.
Es arī šuvu pati. No kādu 8 gadu vecuma. Noskatījos no mammas. Ap 12 jau sanāca tīri kvalitatīvi. Sarežģītākās vietas man parādīja, bet vispār "tev vajag, šuj pati". Bikses (banānenes, "džinsi" ar kabatām), svārki (trīskrāsainie - 3 vienādās daļās joslas, katra nākamā josla mazliet savilkta/iekrokota, plata josta. Lai josta neburzās, iekšā iešūtas to puscausrpīdīgo plastmasas mapju strēmeles. Trakākie šuva sarkanbaltsarkanus, tikai sarkano ņēma tīri sarkano un joslas vienā platumā. Bet zarna mazliet raustījās.). Skolas formu vidusskolā drīkstējām ne oficiālo, tikai krāsai bija jābūt pareizajai - uzšuvu sev sarafānu ar stilīgu kakla izgriezumu un kabatām, kur ziloni varēja iebāzt (t.i., no pusdiengalda sperto rupjmaizi, lai pēdējās stundās vēders nekauc).
Kombinezons - bikses +augša. Visādas blūzītes uz urrā. Bija iespēja aizņemties Burdas paskatīties, no tām interesantākās piegrieztnes paņēmu, uzlaboju, un rezultāts bija labāks par oriģinālu (zinu, jo citas šuva precīzi pēc piegrieztnes 😆). Pāršuvu visas vecās lupatas, grūtākais - normālu krāsu atrast.
Bet jā, kam bija šujmašīna un prasme, tie (un viņu bērni) staigāja stilīgi.
Es gan vienus svārkus arī ar rokām uzšuvu, kad šujmašīna nebija pieejama... 😃