Šūšanas piedzīvojumi

[tuk]

Par Trix pieminētajamiem "pareizajiem" nabagiem: tad, lūk mani vecāki tieši tādi arī bija. Un stingri bija pieteikts, ka ar savu vari darīt ko gribi, bet nedod Dievs, valsts mantai klāt ķerties. Tagad lasu/klausos kā agrāk ko tik nesuši, ko tik slēpuši un tas tā normāli bijis. Tāpēc nebrīnos, ka tik daudzi grib atpakaļ padomijā. Bet tā jau tiešām atkal cita tēma.

Nu... mani vecāki, zinot kā šī "valsts" tapa, to par valsti gan neuzskatīja, lai arī nestrādāja profesijās kur ko varēja nospert... ko, piemēram, grāmatvede varētu nozagt, koka skaitīkļus  ?
Bet jā, tika pirkts šis tas no tādiem iznesējiem, bērnus izaudzināt taču vajadzēja. Tādēļ, ka vecāku profesijās nebija ko zagt, nabagi gan nebijām, vecāki arī pēc oficiālā darba papildus strādāja, kruķījās un haltūrēja, kā tas tolaik saucās...
Par šūšanas "piedzīvojumiem". Mamma šuva, mēs arī šuvām. Reizēm arī ko pie šuvējām. Smieklīgākais, ka pie šuvējām auduma allaž bija par maz... lai cik metrus aiznestu   
Bet es šuju vēl aizvien, man patīk pats process. 

[Bobs]

Un tad nāca dźinsu šuvēju ēra. Man 16 gados bračka iedeva kontaktu čalim, kas šuva džinsus. Viņš pats bija uzšuvis. Es arī kaut kur sagrabināju naudu, aiszkrēju uzšūt. Pēc dienas bija gatavas.
Videnes desmito, vienpadsmito klasi nostaigāju no biezā flaneļa šūtā gaišzilā baikā ar kaut kādu izdomātu amerikāņu universitātes logo priekšpusē. To tolaik taisīja, sarīvējot kedu gumijas zoles un uzkausējot virsū.

[tuk]

Manā lokā kā tieši bija protests pusaudžu gados un tika "akcents" likts uz individuālo stilu pretstatā masu gaumei, ja tā var teikt... tādi brīvdomātāji un alternatīvie bijām   
Džinsenes bija no poļu strādniekiem pirktas, ar tām braucu rudenī uz kolChozu cukurbietes vākt, bija tāds obligāts nedēļas pasākums...

[Pifs]

Nu... mani vecāki, zinot kā šī "valsts" tapa, to par valsti gan neuzskatīja, lai arī nestrādāja profesijās kur ko varēja nospert... ko, piemēram, grāmatvede varētu nozagt, koka skaitīkļus  ?

Nedomāju, ka maniem vecākiem būtu bijusi kaut kāda cieņa pret "to valsti", drīzāk gan paaudžu paaudzēs ieaudzinātais - ka zagt ir slikti.

[reno]

Kedu gumijas zoles -unikāli! Beigās vajadzēs apkopot, jo pamatā tāda bija doma -no kā vien mēs netaisījām modi.

Dīvaini un raksturīgi tam laikam -man nemaz nenāca prātā, ka es Zogu, nesot mājās vatmani, pauzi un zīmuļus. Tā darīja visi, nemaz neslēpjoties

[Pifs]

Kedu gumijas zoles -unikāli! Beigās vajadzēs apkopot, jo pamatā tāda bija doma -no kā vien mēs netaisījām modi.

Dīvaini un raksturīgi tam laikam -man nemaz nenāca prātā, ka es Zogu, nesot mājās vatmani, pauzi un zīmuļus. Tā darīja visi, nemaz neslēpjoties

Viss ir atkarīgs no intepretācijas. Man arī bērnībā nenāca ne prāta, ka īstenībā apzogu vecākus - šad un tad no mammas maka paņēmu sīceni. Sev teicu, ka tikai "nočiepju" . Tāpēc savam bērnam devu kabatasnaudu.


Jaunībā mans draugs ar saviem draugiem šuva "pagrīdes" džinsus un džinsu jakas. Bija ļoti kvalitatīvas un varēja labi notirgot.

[tuk]

Dīvaini un raksturīgi tam laikam -man nemaz nenāca prātā, ka es Zogu, nesot mājās vatmani, pauzi un zīmuļus. Tā darīja visi, nemaz neslēpjoties

Ja varētu nopirkt normāli veikalā to vatmani vai dziju, vai jebko, nevajadzētu ņemt no darbavietas, bet tur jau tas āķis ka bodes bija tukšas. Ja ko "izmeta", kilometru rindas... ej nu izstāvi un vai vēl maz tiks.


Šuva jau no visa kā, reiz dāmai redzēju mēteli no mūsu samtainā dīvāna auduma... no aizkarauduma arī kleitas iziešanai šuva...

[Bobs]

Cilvēki vienmēr sameklēs izdzīvošanas formas un tālāk jau savas dzīves uzlabošanas veidus. Jebkādā valstī un sabiedrībā. Tā arī mēs sitāmies. Un paššūšana bija principā arī pakārtota izdzīvošanai - labāk "apšūtie" indivīdi pretējā dzimuma acīs varēja iegūt lielāku ievērību un varbūt labākas izredzes (nosacīti) uz dzimtas turpināšanu...

[Bobs]

Ja vēl atskatāmies uz vēsturi, man apģērbā iezīmējas trīs tādi superkrutie padlaiku pirkumi. Man bija gadi četrpadsmit, kad mamma nopirka mums abiem ar bračku tā laika "kosmosu" - "Montana" ziemas jakas. Abiem! Pēc tam laikam pāris mēnešus trūcīgāk ēdām. Bet viņa to dabūja gatavu. Tās tirgoja maza ciemata veikalā, cena bija ļoti augsta (ja nemaldos 150 rubļu par vienu), bet jakas bija tiešām labas. "Montana" laikam bija kaut kāds soc valstu izdomāts zīmols, ko ražoja, šķiet Polijā, bet to es tolaik nezināju.
Otrais super pirkums bija, kad Rīgas Apģērbu Ražošanas Apvienība Latvija sāka ražot "RARAL" džinsus. Arī kaut kur ap 13-14 gadu vecumā man tika..
Trešais jau bija 16 vai 17 gados - ziemas zābaki ar klipšiem no "bonu" veikala pa blatu.
Tad arī diskotēku periods man panesās - no 16-18 gadiem..

[Camma]

Es modi taisīju sev pati. Uzšuvu sev kapri bikses no omītes portfeļsvārkiem, plāns un kvalitatīvs uzvalkaudums, no svārkiem garas bikses neuzšūsi. Modīgas garās bikses uzšuvu no ... palaga. Tiesa, palags bija kaut kāds brezentveidīgs un balti-zaļgans. Vasaras kleitu a la balts džinss šuvu no kaut kāda tehniskā kokvilnas auduma kurā bija ievīstītas importa mēbeles. Bluzonu no tā paša auduma pat vēl batikoju.

Vēl eksistēja audumu atgriezumu veikali un arī ''čaklās rokas''. Apdarei un greznumam tika liktas lietā visādas pogas un tamborējumi, adījumi. Galvenais bija izdomāt, ko no kā uztaisīt.

[kvadra]

Vot ko nu nekad neesmu mācējusi, tas ir šūt. Man pilnīgi riebās jau skolā, kad to priekšautu un brunčus vajadzēja pašūt, kaut kā ar mammas palīdzību cauri izšļūcu. Manu spēju kalngals ir kaut kā nomainīt bojātu rāvējslēdzēju. Ar apbrīnu skatos uz sievietēm, kas ko tik vien nedabū gatavu. Tagad ir tik daudz visādu materiālu un iespēju, bet padomijas laikā uzradīt kaut ko no nekā vispār bija vitāli svarīgi, lai kaut cik apģērbtos.
Man bija šuvēju šūtas lietas. Un pirmie džinsi bija šūti, tāpat brezentenes, a la "hūdijs",  skolas žakete, ziemas mētelis... Bet man šajā ziņà rociņas no apaļās vietas, un neko ar to nepadarīsi... Toties ar patiku adu zeķes