Par sievu. Zinu, jo a) "paziņu-paziņu" kontakti, b) vīrieša dzimtas stāsti un tie ir gana objektīvi, respektīvi, vini akli savējo brāli/dēlu neaizstāv. Tiesa, pirms šī romāna nezināju.
Tas, ko sapratu – sieva apprecējās koledžas pēdējā kursā, mērķtiecīgi noskatīja toreizēja talantu šova dalībniekus, jo gribēja ieprecēties stiprā latviskā dzimtā, principā plots izdevās. Viņa ir 11 gadus jaunāka, bija ambicioza un kompleksaina vienlaikus. Ļoti gribēja izveidot dzīvi atbilstoši Anastasijas neopagāniskā kulta priekšrakstiem, čaļa ģimene it kā tam atbilda, jo paši bija vieni no eko-hipijiem ar sapni par ekociematu laukos.Problēma bija, ka viņai vēl tikko pēc koledžas nebija izveidota/izveidojusies identitāte, viņa nezināja, ko grib, bet bija milzu ambīcijas par to ideālo dzīvi, kas nāca komplektā ar perfekti detalizētiem noteikumiem...Un, kad čalis sāka modelēt tīri praktiski – nu, no sērijas, māju var celt zemes gabalā x, jo tur jēdzīgs reljefs un gruntsūdeņi, tad nostājās pozā, ka grāmatā tā nebij rakstīts. Viņa uzskatīja sevi par izredzētu, ar kuru būt kopā ir pagodinājums, kurai kalpot ir tikai dabisks stāvoklis. Viens nelāgs pagrieziena punkts varētu būt tāds, ka viņi nepamēģināja nekādu kopdzīvi pirms laulību noslēgšanas, tas bija krass meitenes ultimāts. Apprecējās aptuveni 3-4 mēnešus pēc iepazīšanās. Un drīz pēc kopdzīves sākšanas viņa bija gaidībās. Un tas bija vīrietim super svarīgs moments, tas, ka sieviete viņam devusi dēlu. Plus tas, ka pārējiem brāļiem, māsām bija salīdzinoši saskanīgas ģimenes.Pēc laikam 4 gadiem sieviete iemīlējās citā vīrietī, bērnības draugā un paziņoja vīram, ka šķiras, bet prom nekur neies, jo ir dēla māte un viņai pienākas tur dzīvot, plus principā vīrietis varētu sev uzcelt citu māju, jo vecākiem taču ir zeme, vai noīrēt viņai un dēlam dzīvokli, kur šad tad varētu atnākt ar viņu pārgulēt, ja nebūs radies vēlamāks partneris.Nu, tur bija riktīga sāga, viņi sadalījās pa mājas daļām, sieviete turpināja nestrādāt, nestudēt, teica, lai vīrietis meklē citas attiecības, bet, kad atrada, viņu mobingoja. Vīrs atgriezās, bet viņa turpināja to pašu naratīvu – mūsu laiks ir beidzies, mums ģimenes vairs nebūs. Nu un tā tas arī vilkās. Viņš "skrēja pakaļ" sievietei, bet nekad nebija pietiekami labs. Sieviete to izmantoja, negribēja arī uzturēt māju kaut cik tīru..principā gribēja būt stāvokļa noteicēja, izvēlēties, ko un kad darīt, jo zināja savu priviliģēto statusu un zināja, kā "vilkt otru striķītī", manipulējot ar emocionālas/fiziskas tuvības solīšanu. Kaimiņi arī stāstījuši – redzējuši, kā viņa viņam klūp krāgā par ne perfekti izdarītiem darbiem, redzējuši aizaugušo māju. Pirms laulības dzēra pāris reižu mēnesī piektdienas vakaros (dzīvoja ar radu vienā dzīvoklī, info no turienes), kad sieva "izšķīrās" – tas kļuva par izteiktu atkarību.
