Tajā NRA ziņā gan par citu – ka ceturtdien kļūdas pēc bija priekšlaicīgi pieejami sertifikāti. Manējais arī bija trāpījis, jo matemātikas sertifikāts viņam jau bija atvilkts.
Par to, ka šodien nekas negāja, ziņa bija kaut kur citur.
Jā, to es izlasīju pēc tam. Gļuks gan jau tāpēc, ka tā pavairāk devītklasnieku līda skatīties savas eksāmenu atzīmes. Tāpat kā VID, kad jānodod gada deklarācijas.
Nez kāpēc gļuki vienmēr ir tad, kad tā pavairāk ļaužu reizē mēģina ieskatīties. It kā tas būtu kaut kāds neplānojamais brīnums. Nu skaidrs tak, ka serveru jaudai ir jābūt tādai, lai reizē visi devītklasnieki tur var ieiet. Bet, kā parasti, tas skaidrs ir tikai man, bet tiem, kas šo sūdu plāno un realizē, tie ir brīnumi.
Un, galu galā, ir tak jābūt kādam, kas to sistēmu uzrauga. Un būtu jābūt gataviem, ka būs pieplūdums. Un ja ir gļuks, tad izkārt ziņu - sorī, gļuks, pienāciet pēc stundas. A nevis čakarēt cilvēkus.
Vēlāk puikam izdevās ieiet no telefona tajā eksāmenu lapā. Latvija.lv es tā ari nemēģināju vairs iet.
Posta sākums bija par to, ka vecākiem ir liegts uzzināt bērnu rezultātus, tas nekas, ka vecāki ir par tiem bērniem atbildīgi. Kā parasti – tiesību nekādu, bet atbildība par visu.
Bet neplānoti beidzās ar Latvijas murgainamām miljonu izmaksājušajām elektroniskajām sistēmām.