Ā, tas cits stāsts – sunce ar zināmu "anamnēzi".
Iegāju izlasīt.
Stulbi. Suņuka žēl.
Ja suncei kaķi ir kā sarkanā lupata, tad būs grūti. Bet varbūt var, ja viņa saprot, ka kaķi ir savējie. Zinu gadījumus, kad sadzīvo, bet nezinu kurš tur bija pirmais un cik jaunībā.
6 gadi – pusmūžs. Sava pieredze un ieradumi ir stabili.
Bet ja sunce pievienojas mājai ar kaķiem, nevis otrādi, varbūt ir cerīgi? Varbūt var uz laiku norobežot (otrā mājas pusē, kur kaķi nestaigā (ha!))...?
Kinologa konsultācija? (Ko saka MI?

)
VASiem uz vecumu mēdz būt problēmas ar pakaļkājām (parēze, paralīze), ja pareizi atceros. Bet vispār ļoti saprātīgi zvēruki. Info tīklā ir daudz, nav nekāda eksotika.
Neko jau es neieteikšu, man pieredzes ar suņiem nav, ir garāmejot saslaucīta informācija. Vienkārši domāju.
Kā viņa pret Tevi izturas? Draudzīga? Mēģina dominēt? Un ja Tev drēbes ir ar kaķa smaržu - kā tad?
Ko tu pati domā? Suns tomēr ir cita kategorija nekā kaķis, – lai arī suns dzīvojas pagalmā, bet tomēr viņam ir jāizskrienas, tātad tas ir regulāras pastaigas rītā vakarā ziemā vasarā. No malas jau ir jauki "paņemt sunīti", bet kādam ar viņu būs jāņemas, īpaši sākumā, kamēr pieradīs pie jaunas vietas un citas kārtības. Es kā bezsuniste neriskētu, jo nemācēšu ar viņu tikt galā, lai suns nesāktu uzskatīt mani par zemāku suni viņa barā (un tad ir ziepes).
Pamēģini iedomāties, abstrahējoties no "kurš tad, ja ne es" – pietiks resursu (spēju, spēka, laika, informācijas, finanšu utt.)?