sunce

[Spārka]

Apsveru domu adoptēt suneni.

[Trix]

Doma laba. Man kā absolūtai kaķistei VASi un viņu radinieki patīk – ka nu ir suns, tad ir suns.

Vai Tu tikai pēc bildes, vai esi bijusi aci pret aci?

Es kā baigā skeptiķe bik raustītos, jo pārsvarā tomēr patversmē viņi ir traumēti, ar uzvedības u.c. problēmām. Jābūt pieredzei un zināšanām kā ar viņu tādu sadzīvot. Var paveikties, var ne tik ļoti.
Ja patversmē nonākšanas iemesls zināms (reālais, nevis izdomātais, lai labāk izklausās!) un loģisks (adekvāts saimnieks viņā saulē, vai citādi totāli vairs nespējīgs parūpēties), un suns ir audzināts, tad nevajadzētu būt problēmām. Ja suns ir savākts no ielas, pirms tam sists, audzis kā nu sanāk bez dresūras, uzskata sevi par augstāku barā utml, tad, baidos, ka būs problēmas.

Bet gan jau Tu pati to visu zini.

[Spārka]

Es čatā stāstīju, bet atkārtošu.
Bija man kādreiz pirmā vīramāte un bija viņai māsa. Nu čūsku vecene pilnīgākā, lai arī pēc profesijas mediķe - neiroloģe. Gadi gāja un tagad visi smilšu kalniņos, viņa kā pēdējā. Kā likumiskie mantinieki paliek mani bērni, kuriem šķiet, ka būtu godprātīgi suneni iekļaut mantojuma masā Nevienam gan nav atbilstošu apstākļu, tāpēc bultas novirza uz mani.
Viss būtu labi, bet man ir 2 kaķi un viņu draugi.
Tā ka es vēl neziņā, neatsakos, bet neesmu izlēmusi.

[Trix]

Ā, tas cits stāsts – sunce ar zināmu "anamnēzi".
Iegāju izlasīt.

Stulbi. Suņuka žēl.

Ja suncei kaķi ir kā sarkanā lupata, tad būs grūti. Bet varbūt var, ja viņa saprot, ka kaķi ir savējie. Zinu gadījumus, kad sadzīvo, bet nezinu kurš tur bija pirmais un cik jaunībā.

6 gadi – pusmūžs. Sava pieredze un ieradumi ir stabili.
Bet ja sunce pievienojas mājai ar kaķiem, nevis otrādi, varbūt ir cerīgi? Varbūt var uz laiku norobežot (otrā mājas pusē, kur kaķi nestaigā (ha!))...?
Kinologa konsultācija? (Ko saka MI?  )

VASiem uz vecumu mēdz būt problēmas ar pakaļkājām (parēze, paralīze), ja pareizi atceros. Bet vispār ļoti saprātīgi zvēruki. Info tīklā ir daudz, nav nekāda eksotika.

Neko jau es neieteikšu, man pieredzes ar suņiem nav, ir garāmejot saslaucīta informācija. Vienkārši domāju.

Kā viņa pret Tevi izturas? Draudzīga? Mēģina dominēt? Un ja Tev drēbes ir ar kaķa smaržu - kā tad?

Ko tu pati domā? Suns tomēr ir cita kategorija nekā kaķis, – lai arī suns dzīvojas pagalmā, bet tomēr viņam ir jāizskrienas, tātad tas ir regulāras pastaigas rītā vakarā ziemā vasarā. No malas jau ir jauki "paņemt sunīti", bet kādam ar viņu būs jāņemas, īpaši sākumā, kamēr pieradīs pie jaunas vietas un citas kārtības. Es kā bezsuniste neriskētu, jo nemācēšu ar viņu tikt galā, lai suns nesāktu uzskatīt mani par zemāku suni viņa barā (un tad ir ziepes).

Pamēģini iedomāties, abstrahējoties no "kurš tad, ja ne es" – pietiks resursu (spēju, spēka, laika, informācijas, finanšu utt.)?

[Spārka]

Trix, Tu nosauci visas manas bažas.
Es tikai bildes esmu redzējusi.
Lēmums gaisā karājas.

[Minne]

Suņa ieradumus (reaģēt uz kaķiem, ja pareizi sapratu) arī šādā vecumā var mainīt ar noteiktiem dresūras paņēmieniem. Bet speciālista padoms būtu vajadzīgs, lai saimnieks apgūtu noteiktas komandas un metodes. Cik saprotu, Tev, Spàrka, ir brīvs laiks 

Sunce skaista, kažoks kā ilgviļņots 

[kvadra]

Ilgviļņotais kažoks izskatās, ka ir vienkārši nekopts, neizķemmēta ziemas pavilna.
Būtu jābrauc iepazīties, lai saprastu, kādas dabas ir sune. Ja nav agresīva vai pilnīgi dominanta pofigiste, varbūt var adoptēt.

Nuja, es kā bezsuniste un dzīvoklī mītoša, neparakstītos nemūžam...

[baaciens]

Suņi maina ieradumus, ja ar viņiem strādā. VASi ir gudri.
Ja apkārt nav tuvu kaimiņu, tad ar laiku var ļaut izskrieties un nav obligāti vienmēr jāved pie pavadas. Tāpat ar laiku, kad suns būs pieradis pie saimnieka un komandām var iet pastaigā bez pavadas (drošības labad to ņem līdzi). Galvenais sunim saprast, kur ir viņa teritorija.
Mums ir bijuši gan lieli suņi (dogs, krievu melnais terjers, kaukāzieši, bez šķirnes suņi) un arī maz sunīši un vienmēr līdzās bijuši arī kaķi gan istabas kaķi, gan tie, kas dzīvo tikai ārā. Vienmēr labi sadzīvojuši.
Iepazīšanās procesā, protams, ka suns paries, bet kad sapratīs, ka dala vienu teritoriju, tad būs OK.
Protams, jāsaprot, ka suns, kurš zaudējis savu saimnieku izjūt stresu un skumjas. Patversme ir otrs milzīgs stress. Tāpēc šāds suns sākumā var baidīties uzticēties, viņam jāpierod un jāsaprot, ka viņam vēl labu. Taču, kad tas notiek, tie ir pateicīgākie suņi.
Pilsētas sunim laukos būs vieglāk adaptēties, bet arī tas prasīs kādu brītiņu. Traki būtu, ja tas notiktu otrādi - no laukiem uz pilsētu. (Tas nav par mazajiem suņiem).
Ja suncim ir 6 gadi, tad visticamāk daudz ko jau ir apguvis. Reizēm ar kucēniem ir grūtāk, jo tur viss jāsāk no nulles un tas ir milzīgs darbs un pacietība. Ja suns jau pēc būtības ir agresīvs, tad tas ir cits stāsts. To ne katrs var uzņemties.

Par to nekoptību nav tik viennozīmīgi, bet arī tas labojams.

Mēs savu Bellu (kaukāziešu meitene) ķemmējam regulāri un tāpat ik pa laikam kādi spalvas kušķīši uzrodas. Taču arī tas nav slikti, jo tad viņai parasti apkārt lēkā mazputniņi un tās spalvas savāc ligzdu iekārtošanai. Citreiz Bella guļ un putniņi viņai no sāna vai muguras nolasa to ziemas spalvu.

[Bobs]

6 gados suns sasniedz augstāko saprāta līmeni. Bet te var būt arī psihotrauma sakarā ar saimnieces nāvi.

[baaciens]

Ja nokļūs gādīgās rokās, tad tas sakārtosies, bet ja paliks patversmē līdz mūža galam, tad tā gan būs smaga trauma.

6 gadi nav nekāds večuks, vēl skriet un skriet

[tuk]

Pa dobēm...   
Bet gan jau socializēts. Varbūt var atrast kādu citu saimnieku kam tiešām vajag suni, apmaksāt tos patversmes izdevumus... ir jau patversmes, kur 60+ vecuma cenzs suņa īpašniekiem. Varbūt uz pusmūža suni tas neattiecas   

[Camma]

Viss atkarīgs no suņa saimnieka. Un šeit es domāju kā bijušo, tā nākamo (esošo?). Jā, sākumgals kopdzīvei var būt pasmags, bet pat ar suņiem-idiotiem var tikt galā. Saku no savas pieredzes, jo mantojumā dabūju ~ 8 gadus vecu izlaistu idiotu dobermaņa lielumā. Nekas, pat ar Seškaķi sadzīvoja un ruņči regulāri degustēja suņa putru, pirms suns tika pie bļodas.
Saprotu, ka man pašai pāķos vajag suni, bet mums ir kretīnisks 2.stāvs, pareizāk sakot - kretīniskas kāpnes. Līdz ar to suns atkrīt, jo nestiepšu to lopu pa trepēm 20 X dienā augšā-lejā.
Galvenais ir pacietība un labvēlība, mīlestība varbūt būs, varbūt arī nē. Lai veicas!

[Camma]

Ir kādi jaunumi?

[Spārka]

Pagaidām nav. Es gribētu, bet veselības, kustības jomā esmu patizla.
Sunce Madonas patversmē. Un meita, kura to ierosināja, ir baigi pārņemta ar vecmāmiņas māsas īpašumu krāmiem (krājējs -vācējs, vietējie Getliņi rezultātā), ģimenes vēstures atrastajiem dokumentiem un tā.