Asinsspiediena mērītājs

[daddy]

Man jau arī liekas, ka tie mājas mērījumi ir vairāk augsts/zems noteikšanai, nevis kaut kādiem detalizētiem rādījumiem

Tur jau tā bēda, ka augsts/zems atšķiras par nieka 20mm  - 100/60 zems, 120/80 ideāls, 140/100 augsts.
ekstrēmos - 80/40 vai 200/120 jau jutīsi bez visiem aparātiem

[Camma]

Ha! Jūt, bet ''iztulko'' diametrāli pretēji. Iet turoties pie sienas, švakums, aha, zems būs. A fig, 220 kā no karsta raga. Tā viš i, katram sajūtas atšķiras un pat vienam un tam pašam indivīdam sajūta atšķiras reizi no reizes. Vēl ir jocīgās sajūtas, kad starpība starp spiedieniem maza - 90/70 utml.

[tuk]

Rakstīšu šepat, jo par to asinsspiedienu. 
Tādas veļu laika pārdomas... Mana Vecome, pārdzīvojusi 1. un 2. Pasaules karu, izsūtījumu, badu un ko tik vēl ne, dzemdējusi 9 bērnus no kuriem izdzīvoja 5, nodzīvoja līdz 94 gadiem un nomira no sirds infarkta. Nekādas asinsspiedienu pazeminošas zāles savā mūžā nav redzējusi. Jā,  atceros, reizēm sūdzējās par galvassāpēm. Bija paaugstināts cukurs, cik atceros un bija diēta, kuru ne visai centās ievērot, precīzāk, to diētu pieskatījām mēs, bet Vecome čiepa neatļautos ēdienus priekšauta kabatās un tā mēs to diētas neievērošanu atklājām liekot priekšautus mazgāties. Labi, tas tā.
Bet nu tālāk Ome. Medicīna un dzīve uzlabojas, bet Ome aiziet mūžībā gadus 8 ātrāk. Spiediena zāles, bet insults.
Nesen kolēģis ar visām tām spiediena zālēm piedzīvoja insultu 56 gados un otrs infarktu 69os. Kā aizdomājos, kas ar tām zālēm, vislaik sludina, kontrolējiet to spiedienu, dzeriet zāles lai pazeminātu, dzīvildze uzlabojas... bet vai tiešām tā ir?
Ai, nezinu pat ko gribēju pateikt    nu, kā būs lemts, tā arī būs...

[lumbergs]

Tu jau pati vienkārši nonāci pie slēdziena- kā būs lemts, tā būs 

[kvadra]

Nu, es kā brīvdomātājs un ķeceris    uzskatu, ka rietumu medicīna ir sasniegusi milzīgus panākumus ķirurģijā, traumatoloģijā, transplantoloģijā utml.  respektīvi akūtu situāciju saglābšanā.  Bet kas attiecas uz gadiem ilgstošu un lēnām briestošu hroniku, tad labāk ārstēties ar visu netradicionālo un holistisko - homeopātiju, Ķīnas medicīnu, pārtikas piedevām, zāļu tējām, fizioterapiju, osteopātiju utml. Un gaiss, kustības, daudz. Tas palīdz  nenonākt līdz akūtam stāvoklim. Uzturēt organismu kopumā, nevis cīnīties ar atsevišķiem simptomiem. Un, kamēr vien var, iztikt bez medikamentiem. Jo katram medikamentam ir savas blakusparādības - ārstējot kko vienu, sabeidz ko citu, un tā pa riņķi. Esmu redzējusi, kā tas notiek - dzerot "sirdszāles", sāk streikot kuņģis un nieres, kam savukārt tiek arī izrakstītas zāles, līdz kamēr lieto jau dienā pa saujai, bet paliek tikai sliktāk. Es tā negribu. Daru pa savam.
Man, vismaz pagaidām, tā izdodas sevi uzturēt lietojamā formā, apmeklējot vien traumatologu un zobārstu.

[tuk]

Jā, par zāļu tējām varu piekrist, Vecome lasīja tējas, abas gājām lasīt, pat nezinu nosaukumus, bet Vecome kurai jau bija grūti pieliekties teica, noplūc šos, tas būs sirdij, noplūc tos, tas plaušām... Un katru dienu mums bija vārīta tēja no Vecomei vien zināma zāļu mikšļa kuru vienkārši dzērām aukstu, bez cukura kad vien gribējās padzerties. Tā zāļu tēja tādā brūna metāla tējkannā bija vienmēr. Laikam tādēļ man arī tagad nav iedomājams, ka tēju varētu dzert ar cukuru vai medu, ja tēja, tad vienkārši tēja. Žēl, ka biju maza un no tās Vecomes tēju ķīmijas neko daudz neatceros, tās tējas allaž bija dažādās kombinācijās...