Asinsspiediena mērītājs

[daddy]

Man jau arī liekas, ka tie mājas mērījumi ir vairāk augsts/zems noteikšanai, nevis kaut kādiem detalizētiem rādījumiem

Tur jau tā bēda, ka augsts/zems atšķiras par nieka 20mm  - 100/60 zems, 120/80 ideāls, 140/100 augsts.
ekstrēmos - 80/40 vai 200/120 jau jutīsi bez visiem aparātiem

[Camma]

Ha! Jūt, bet ''iztulko'' diametrāli pretēji. Iet turoties pie sienas, švakums, aha, zems būs. A fig, 220 kā no karsta raga. Tā viš i, katram sajūtas atšķiras un pat vienam un tam pašam indivīdam sajūta atšķiras reizi no reizes. Vēl ir jocīgās sajūtas, kad starpība starp spiedieniem maza - 90/70 utml.

[tuk]

Rakstīšu šepat, jo par to asinsspiedienu. 
Tādas veļu laika pārdomas... Mana Vecome, pārdzīvojusi 1. un 2. Pasaules karu, izsūtījumu, badu un ko tik vēl ne, dzemdējusi 9 bērnus no kuriem izdzīvoja 5, nodzīvoja līdz 94 gadiem un nomira no sirds infarkta. Nekādas asinsspiedienu pazeminošas zāles savā mūžā nav redzējusi. Jā,  atceros, reizēm sūdzējās par galvassāpēm. Bija paaugstināts cukurs, cik atceros un bija diēta, kuru ne visai centās ievērot, precīzāk, to diētu pieskatījām mēs, bet Vecome čiepa neatļautos ēdienus priekšauta kabatās un tā mēs to diētas neievērošanu atklājām liekot priekšautus mazgāties. Labi, tas tā.
Bet nu tālāk Ome. Medicīna un dzīve uzlabojas, bet Ome aiziet mūžībā gadus 8 ātrāk. Spiediena zāles, bet insults.
Nesen kolēģis ar visām tām spiediena zālēm piedzīvoja insultu 56 gados un otrs infarktu 69os. Kā aizdomājos, kas ar tām zālēm, vislaik sludina, kontrolējiet to spiedienu, dzeriet zāles lai pazeminātu, dzīvildze uzlabojas... bet vai tiešām tā ir?
Ai, nezinu pat ko gribēju pateikt    nu, kā būs lemts, tā arī būs...

[lumbergs]

Tu jau pati vienkārši nonāci pie slēdziena- kā būs lemts, tā būs 

[kvadra]

Nu, es kā brīvdomātājs un ķeceris    uzskatu, ka rietumu medicīna ir sasniegusi milzīgus panākumus ķirurģijā, traumatoloģijā, transplantoloģijā utml.  respektīvi akūtu situāciju saglābšanā.  Bet kas attiecas uz gadiem ilgstošu un lēnām briestošu hroniku, tad labāk ārstēties ar visu netradicionālo un holistisko - homeopātiju, Ķīnas medicīnu, pārtikas piedevām, zāļu tējām, fizioterapiju, osteopātiju utml. Un gaiss, kustības, daudz. Tas palīdz  nenonākt līdz akūtam stāvoklim. Uzturēt organismu kopumā, nevis cīnīties ar atsevišķiem simptomiem. Un, kamēr vien var, iztikt bez medikamentiem. Jo katram medikamentam ir savas blakusparādības - ārstējot kko vienu, sabeidz ko citu, un tā pa riņķi. Esmu redzējusi, kā tas notiek - dzerot "sirdszāles", sāk streikot kuņģis un nieres, kam savukārt tiek arī izrakstītas zāles, līdz kamēr lieto jau dienā pa saujai, bet paliek tikai sliktāk. Es tā negribu. Daru pa savam.
Man, vismaz pagaidām, tā izdodas sevi uzturēt lietojamā formā, apmeklējot vien traumatologu un zobārstu.

[tuk]

Jā, par zāļu tējām varu piekrist, Vecome lasīja tējas, abas gājām lasīt, pat nezinu nosaukumus, bet Vecome kurai jau bija grūti pieliekties teica, noplūc šos, tas būs sirdij, noplūc tos, tas plaušām... Un katru dienu mums bija vārīta tēja no Vecomei vien zināma zāļu mikšļa kuru vienkārši dzērām aukstu, bez cukura kad vien gribējās padzerties. Tā zāļu tēja tādā brūna metāla tējkannā bija vienmēr. Laikam tādēļ man arī tagad nav iedomājams, ka tēju varētu dzert ar cukuru vai medu, ja tēja, tad vienkārši tēja. Žēl, ka biju maza un no tās Vecomes tēju ķīmijas neko daudz neatceros, tās tējas allaž bija dažādās kombinācijās...

[Bobs]

viss atkarīgs, cik ļoti kaites traucē dzīvot. Ja dēļ spiediena jāturās pie kokiem un taisnā gabalā - bļerkt - gar zemi, tad laikam bez spiediena regulēšanas tikpat ilgi neizvilksi. Kamēr jau nekas no tā nekaiš, tikmēr jau izteikties par zālēm negatīvi nav liela māka. Es nelietoju, bet pieņemu, ka ne visi var atļauties nelietot. Cits jautājums, ka ja tie citi savlaicīgi būtu bijuši fiziski aktīvi, varbūt viņi arī varētu atļauties nelietot, bet ja nu tik tālu ir, ka nekā, tad - ko padarīsi, neies tak mirīt nost.

[tuk]

Nu jā, ja tas spiediens norma, tad jau zāles nav jādzer.
Bet es vairāk par to, ka iedzer tās zāles un cilvēks vecumā iet kā turbo, kaut patiesībā vajadzētu dzīvot vienkārši rāmāk, kā daba paredzējusi, jaunībai savs ritms, vecumam savs. Tagad norij to tableti un aizmirsti cik tie gadi, bet gadi jau tāpat nekur nepazūd, laiks dara savu un rumpis noveco. Vienīgi dzīvo ilūzijā ka vecums neeksistē...

[Pifs]

Tieši tāpat kā ēdušais nesapratīs neēdušo, tā veselais nesapratīs slimo. Nenoliedzot kustības un netradicionālo (homeopātiju, fitoterapiju, tējas un visu citu) medicīnu, nesaprotu, kas gan tur tik slikts, ja "norij" tableti un var aizmirst par sāpošo kaiti? Apzināti sevi "norakstīt" kā vecu un nevarīgu tikai tāpēc ka neesi vairs jauns? Manuprāt ir tikai normāli, ja var vecumu nedaudz aizbīdīt tālāk.
Veselību un dzīves ilgumu tak ietekmē gan dzīvesveids un paradumi, gan ģenētika, gan vide, gan pieejamā medicīna.
 

[tuk]

Vakardienas ierakstā tieši par to prātuļoju, vai tas vecums norijot to tableti aizbīdās, vai tā vienkārši ilūzija un ar to tableti vico kā jauns kamēr krīt un tā krišana ar tableti notiek agrāk kā tai manai Vecomei ar daudz nekomfortāku dzīvi un medicīnu bez tās spiediena tabletes. Protams, mūsdienu ekonomika un jaunības kults prasa savu, jābūt apritē gribi vai negribi un spiediens jātur normās kā jaunietim lai var jaunajiem līdzi turēt...

[daddy]

Rakstīšu šepat, jo par to asinsspiedienu. 
Tādas veļu laika pārdomas... Mana Vecome, pārdzīvojusi 1. un 2. Pasaules karu, izsūtījumu, badu un ko tik vēl ne, dzemdējusi 9 bērnus no kuriem izdzīvoja 5, nodzīvoja līdz 94 gadiem un nomira no sirds infarkta. Nekādas asinsspiedienu pazeminošas zāles savā mūžā nav redzējusi. Jā,  atceros, reizēm sūdzējās par galvassāpēm. Bija paaugstināts cukurs, cik atceros un bija diēta, kuru ne visai centās ievērot, precīzāk, to diētu pieskatījām mēs, bet Vecome čiepa neatļautos ēdienus priekšauta kabatās un tā mēs to diētas neievērošanu atklājām liekot priekšautus mazgāties. Labi, tas tā.
Bet nu tālāk Ome. Medicīna un dzīve uzlabojas, bet Ome aiziet mūžībā gadus 8 ātrāk. Spiediena zāles, bet insults.
Nesen kolēģis ar visām tām spiediena zālēm piedzīvoja insultu 56 gados un otrs infarktu 69os. Kā aizdomājos, kas ar tām zālēm, vislaik sludina, kontrolējiet to spiedienu, dzeriet zāles lai pazeminātu, dzīvildze uzlabojas... bet vai tiešām tā ir?
Ai, nezinu pat ko gribēju pateikt    nu, kā būs lemts, tā arī būs...

nu zin... tikpat labi varēji teikt, ka viens kolēģis aizgāja ar caureju, otrs zem vilciena paskrēja...   iesmaidu par Tavām medicīnas zināšanām un secinājumiem   Pērkoņtēvam neesi mēģinājusi pielabināties ar žāvētu desiņu??

[daddy]

VIDĒJAIS dzīves ilgums pieaug pateicoties medicīnai (profilaksei, tabletēm, vakcinācijai u.c.) Tas, ka kādam nepalīdz tas ir individuāls jautājums...  es arī sākumā (pirms gadiem 20) par asinsspiedienu & holesterīnu nelikos ne zinis - sajūtas normālas, ejiet dēt visi...gribat mani uz šaibām uzsēdināt!! 


Mēģināju ietekmēt ar dzīvesveidu - tievēt, nelietot šmigu, kafiju, sāli - nu, nekas īpaši neietekmē... bet tad palasījos ietekmi - sirds paliek asimentriska, asinsvadi zaudē elestību u.c. un piekritu uz zālēm...diezgan ilgi pagāja, kamēr atradu "īstās" zāles un devas - kam minimālas blakusparādības... būtībā 1 zāles spiedienam un 1 pret holesterīnu...  nu tā i dzīvoju... zāļu ietekmi sajūtu tad, kad kādu dienu aizmirstu tās iedzert ... tagad ar to aritmiju & sirds restartu vēl 3 nāca klāt - asins šķidrinātājs, lai nerodas insults, pulsa palēninātājs un  kreisā kambara stimulētājs. Bet tūliņ jāiet atrādīties un tad varbūt kko noņems vai pamainīs...   

[tuk]

Šausmas, kur tu jau tik švaks... 

[daddy]

nu jā, man jau nav vairs 40 ...un kur ta vēl sagraizītie meniski, nogriezta aklā zarna un trūkst 2 zobu (labi, ka dziļi mutē)   ...nē, es ar visām 4 PAR medicīnu, tā tiešām varbūt līdz pensijai nodzīvošu, varbūt pat līdz vidējam vecumam... 


cita lieta, ka jūtos bišķi piešmaukts - riju šaibas jau 10 gadus, spiediens turās kā kosmonautam (120/80), bet sirds starpsiena plānāka nepaliek un vēl aritmija piemetās   ...nez, moš labāka šmiga jāsāk pirkt         

[Pifs]

Vecums kā tāds, protams, nekur nepaliek. Kā ir tā ir. Bet ar medikamentiem to dzīves kvalitāti tomēr var uzlabot un ar jaunības kultu tur nav nekāda sakara.